Cik viņu ir, neviens precīzi nezina, taču arvien vairāk. Labāk sauksim viņus par mobilajiem latviešiem, nevis aizbraucējiem, jo aptaujas liecina – vismaz ceturtā daļa plāno Latvijā atkal atgriezties. Kamēr dzīve rit citās pasaules malās, viņi turpina uzturēt saikni ar «mājām». Šoreiz uzklausījām trīs ļoti dažādus bērnu stāstus par to, kā viņi svešumā izjūt un trenē savu latvietību
Latvijā viss ir garšīgāks, – šovasar man un tētim par lielu prieku paziņoja mūsu vienpadsmit gadus vecā meita Tīna Jegermane. Tīnas tēta diplomāta un pašreizējā Latvijas vēstnieka Dānijā Ginta Jegermaņa darba dēļ Tīna ir dzimusi Igaunijā un no sava vienpadsmit gadus garā mūža tikai četrus gadus pavadījusi Latvijā. Taču viņa zina, ka viņas zeme ir Latvija, viņas valoda un kultūra ir latviešu. To viņa sajūt ikdienā Dānijā kā kaut ko īpašu ne tikai tāpēc, ka savā starptautiskajā skolā ir vienīgā no Latvijas, bet arī tāpēc, ka divas reizes nedēļā pati sēžas pie latviešu valodas un literatūras mācību grāmatām, lai turētu līdzi saviem bijušajiem klasesbiedriem Latvijā, ar kuriem kopā mācījās pirmajā klasē.
Tīnas dzīves pieredze, protams, atšķiras no daudziem citiem latviešu bērniem, kas mūsdienās aug, izkaisīti pasaulē. Mēs atrodamies ārzemēs, darba dēļ kalpodami Latvijai, un zinām, ka agrāk vai vēlāk noteikti atgriezīsimies savā zemē. Mūsu ceļš gan ziemas garajās brīvdienās, gan vasarā vienmēr ved uz Latviju. Tīnas mērķis un nepieciešamība ir ne tikai noturēt latviešu valodu sarunvalodas līmenī, bet censties sasniegt tādu līmeni, lai, kādā brīdī atgriežoties Latvijā, varētu turpināt mācības Latvijas skolā vai augstskolā. Tāpēc arī Tīna turpina dziedāt skolas korī Dānijā. Trūkst tikai tautas deju kolektīva…
Papildu piepūle
Latviešu valodas mācībām veltām divas pēcpusdienas nedēļā, un, tā kā skolas gads Dānijā ir garāks, ar katru vasaru Rīgā pirktajām mācību grāmatām tiekam galā šā mācību gada ietvaros. Lai arī varbūt izklausās mazliet nežēlīgi no vecāku puses, Tīna zina, ka citas ārpusskolas aktivitātes var plānot tikai tad, ja tās netraucē latviešu valodas apgūšanai. Ja nu kādā nedēļā plāni tomēr mainās, tad latviešu valodu apgūstam brīvdienās. Tāda nu ir cena dzīvošanai svešumā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.