Lāčplēša dienas pasākumu programma Rīgā
Svētdien, 11. novembrī, no plkst.17 līdz 23 Rīgā starp Dzelzceļa un Akmens tiltu tiks veidota gaismas instalācija “No tumsas uz gaismu”, izgaismojot 1919.gada frontes līniju, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas (AM) preses pārstāve Daina Ozoliņa.
Kā norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks, no 1919.gada 10.oktobra līdz 11.novembrim Daugavmalā atradās viens no frontes līnijas posmiem, kur risinājās Latvijas valsts pastāvēšanai izšķirīgi notikumi. “Ar šo instalāciju mēs vēlamies atgādināt, cik sīvas cīņas mazāk nekā pirms simt gadiem risinājušās tepat krastmalā un cik drosmīgi bijuši tie karavīri, kas toreiz izcīnīja uzvaru pār Bermonta karaspēku,” skaidro Pabriks.
Izmantojot gaismas instalāciju “No tumsas uz gaismu”, AM vēlas padarīt košākus Lāčplēša dienas atceres pasākumus un pievērst lielāku uzmanību Latvijas valstij svarīgajiem vēsturiskajiem notikumiem.
Latvijas armija Pārdaugavas atbrīvošanu no bermontiešiem sāka 1919.gada 3.novembrī. Lai gan cīņas bija grūtas, jau 11.novembrī Bermonta karaspēks no Rīgas bija padzīts. Par godu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta karaspēku 11.novembrī svin Lāčplēša dienu. Pieminot šo notikumu, Lāčplēša dienā tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.
Satiksmes ierobežojumi
Lāčplēša dienas svinīgo pasākumu laikā svētdien, 11.novembrī, Rīgas centrā gaidāmi lieli satiksmes ierobežojumi, informēja Rīgas domē.
No 10.novembra plkst.17 līdz 11.novembra plkst.14 tiks aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanā, izņemot operatīvo transportu, transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm, kā arī diplomātisko transportu, Aspazijas bulvāra labajā pusē, posmā no Teātra ielas līdz Kaļķu ielai un Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra abās pusēs, posmā no Kaļķu ielas līdz Smilšu ielai.
Svētdien no plkst.17 līdz 23 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalas labajā malējā joslā, posmā un virzienā no Bīskapa gātes līdz Vanšu tiltam, un nepieciešamības gadījumā policija ierobežos vai slēgs transportlīdzekļu satiksmi arī 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.
No plkst.17 nepieciešamības gadījumā ierobežos vai slēgs transportlīdzekļu satiksmi lāpu gājiena maršrutā no Brāļu kapiem līdz 11.novembra krastmalai. Gājiens, kurā piedalīsies vairāki tūkstoši cilvēku, sāksies Aizsaules ielā un pa Gaujas, Miera, Brīvības un Kaļķu ielu cauri Strēlnieku laukumam dosies uz 11.novembra krastmalu.
Lāčplēša dienas pasākumi Rīgā
11. novembrī
Plkst. 12 Rīgas Jaunajā Sv. Ģertrūdes baznīcā Andreja Eglīša un Lūcijas Garūtas piemiņas koncerts „Dievs, Tava zeme deg”.
Plkst. 15 piemiņas brīdis Rīgas aizstāvjiem pret Bermonta armiju Imantas Sudrabkalniņā. Piedalās vīru kori “Tēvzeme” un “Dziedonis”, profesionālais pūtēju orķestris “Rīga”, aktieris Egīls Melbārdis.
Jūgendstila muzejs aicina uz svētkiem veltītām ekskursijām plkst. 12, 14 un 16. Ieejas maksa.
Plkst. 17 Latvijas Universitātes Lielajā aulā latviešu mūzikas koncerts, veltīts Valsts Akadēmiskā kora 70. dzimšanas dienai. Programmā – Emīls Melngailis, Pēteris Plakidis, Pēteris Barisons, Jānis Ivanovs, Jānis Zālītis, Ēriks Ešenvalds, Jāzeps Vītols, Valts Pūce, Imants Kalniņš, Uldis Stabulnieks. Pie ērģelēm Roberts Hansons. (Ieeja ar bezmaksas ielūgumiem)
Plkst. 18 Sv. Pētera baznīcā kora mūzikas koncerts “Brīvība, kāds ir tavs vārds”. Programmā – Paula Dambja veltījums korim ar Andreja Eglīša vārdiem. Zigmara Liepiņa un Raimonda Paula dziesmas sieviešu kora “Sapnis” izpildījumā.
Plkst. 19 Anglikāņu baznīcā ērģeļmūzikas koncerts “Daugavmalā mierīgs vakars”.
Plkst. 19.30 latviešu kora mūzikas koncerts. Programmā – Mences, Ešenvalda, Ādamsona, Šķepasta, Jāzepa Vītola, Lūcijas Garūtas un citu komponistu skaņdarbi. Latviešu biedrības kamerkora “Austrums”, Rīgas Kultūras akadēmijas jauktā kora “Sola” un Zemessardzes jauktā kora “Stars” izpildījumā.
Plkst. 21 “Kas skanēja, kas dimdēja”. Zane Šmite (balss, vargans, baubens), Kristīne Kārkle Puriņa (balss, vijole), Ivars Cinkuss (balss, džamba, kalimba).
Bez īpašas norādes svētku koncertos ieeja bez maksas.
Komentāri (72)
ievuliitis 10.11.2012. 11.16
Māra Miķelsone! Cik ilgi ļausiet valsts pastāvēšanas ienaidniekam zaimot mūsu valsts simboliku? Iekopēju vēlreiz cinīša reiz jau publicēto.
Likums “Par Latvijas valsts ģerboni”
5.pants. (1) Lielo valsts ģerboni ir tiesīgi lietot:
1) Valsts prezidents;
2) Saeima, Saeimas priekšsēdētājs, Saeimas komisija un apakškomisija, kā arī Saeimas deputāts;
3) Tieslietu padome, Satversmes tiesa, Augstākā tiesa un Ģenerālprokuratūra;
4) Ministru kabinets, Ministru kabineta loceklis;
5) ministrija un īpašu uzdevumu ministra sekretariāts;
6) Latvijas Valsts prezidenta kanceleja, Saeimas Kanceleja, Valsts kanceleja;
7) Valsts kontrole;
8) Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Centrālā vēlēšanu komisija, tiesībsargs, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Centrālā zemes komisija (turpmāk — patstāvīgā iestāde), kā arī Satversmes aizsardzības birojs;
9) Latvijas Republikas diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība.
(2) Lielo valsts ģerboni ir tiesīga lietot arī koleģiālā institūcija, kuru vada šā panta pirmajā daļā minētā amatpersona.
6.pants. Papildināto mazo valsts ģerboni ir tiesīgi lietot:
1) iestāde, kura atrodas Ministru kabineta, Ministru kabineta locekļa vai ministrijas pakļautībā vai pārraudzībā;
2) apgabaltiesa, administratīvā apgabaltiesa, rajona (pilsētas) tiesa, administratīvā rajona tiesa, zemesgrāmatu nodaļa;
3) dzimtsarakstu iestāde;
4) prokuratūras iestāde;
5) zvērināts notārs;
6) zvērināts tiesu izpildītājs;
7) vēlēšanu komisija;
8) publisko tiesību pašpārvaldes autonomais subjekts;
9) bāriņtiesa, izdarot apliecinājumu.
16
dace_roze_lmt_lv > ievuliitis 10.11.2012. 21.16
Es esmu izdarījis savu izvēli.
Tādā gadījumā es esmu bāriņtiesa, jo jūs te visi esat tādi kā bāreņi.
0
gstrazds > ievuliitis 10.11.2012. 17.01
Nu vispār der iedzert zaļo tēju un izlasīt visu likumu.
10.pants. (1) Privātpersonām ir tiesības lietot valsts ģerboni vai atribūtiku ar to, ja vien ģerboņa lietošana nemaldina par lietotāja juridisko statusu un, lietojot valsts ģerboni vai atribūtiku ar to, persona garantē pienācīgu cieņu pret valsts ģerboni.
0
gstrazds > ievuliitis 11.11.2012. 10.09
Šīs “personas” (grūti man jūs, anonīmiķus, par personām uzskatīt) cieņu vai nevieņu pret ģerboni nekādi nav iespējams konstatēt, līdz ar to…
0
gstrazds > ievuliitis 11.11.2012. 10.33
Nu te Tev jebkurš jurists paskaidrotu, ka aiz tik baltiem diegiem pantu pievilkt nav iespējams.
0
gstrazds > ievuliitis 11.11.2012. 13.06
Absolūti nekāds – tieši to arī gribēju teikt par konkrēto apsūdzību ģerboņa izmantošanā.
0
gstrazds > ievuliitis 11.11.2012. 11.40
Ui! Patiešām atvainojos, Betija, nebiju domājis, ka tas ir Jūsu īstais vārds un uzvārds.
aivarsk – kā būtu, ja es mēģinātu Tevi iesūdzēt, piemēram, par nacisma glorificēšanu, jo Tu slēpies zem nika, kas beidzas ar burtu k, ar kuru, savukārt sākas Kaltenbrunnera uzvārds? Šis arī nebūs absurds?
0
janis17 > ievuliitis 11.11.2012. 14.49
Dāvid – Tu to uzskati par korektu?
0
kristaps_drone > ievuliitis 12.11.2012. 11.07
>D. Vikmanis
“grūti man jūs, anonīmiķus, par personām uzskatīt” – tāds D. Vikmanis priekš mums, pārējiem, te arī ir tieši tāds pats “anonīmiķis”, jo šis vārds un uzvārds mums nu galīgi neko neizsaka, nepazīstam mēs tādu, tādēļ šis vārds un uzvārds neko nav labāks par jebkuru šeit lietotu niku.
0
janis17 > ievuliitis 11.11.2012. 11.26
Dāvid vikmani, pierādi man to, iesniedz prasību, uzraksti iesniegumu, lai tiesa atbild uz šo jautājumu, ka diegi ir balti un neizturīgi, tad ticēšu, citādi tava runāšana par diegiem ir baltiem diegiem šūta…
0
janis17 > ievuliitis 11.11.2012. 12.49
Dāvid, kāds sakars Latvijas valsts ģērbonim ar nacisma glorificēšanu, nevari izskaidrot, vai tev tāds stils – novirzīt neērtu sarunu tēmas demagoģijas gultnēs?
0
janis17 > ievuliitis 11.11.2012. 02.06
Ha, ha, ha, un tu esi māte prostitūta, kas mūs pametusi, ha, ha…
0
janis17 > ievuliitis 11.11.2012. 10.27
Necieņu apliecina kaut vai grifa un lauvas nogrieztās galvas, tāpēc vien ģērboni nevar lietot. Otra lieta, ko esi piemirsis ir nevis likuma BURTA viena paša lasīšana, bet likuma BURTA un GARA saprašana. Likumdevējs nav paredzējis, ka zem šī ģērboņa tiks pretvalstiski un provokatīvi teksti izplatīti. Tātad, neskatoties uz vārda brīvību, kas tam mēslam pienākās, to nevar darīt, slēpjoties zem valsts ģērboņa, jo tā ir apgānīšana.
0
ievuliitis > ievuliitis 11.11.2012. 11.20
Vikmaņa k-gs, vai mani pārstāsiet par anonīmiķi saukt, kad pie vārda, uzvārda vēl personas kodu pievienošu?
Par necieņu pret valsti un ģērboni liecina šķēlacha teksti. To nemana tikai viņa līdzjutēji, kā jūs.
0
ievuliitis > ievuliitis 11.11.2012. 02.15
Dāvid Vikmani, Jūs esat pārliecināts, ka citētā likuma norma atbilst šim mūsu apspriestajam gadījumam? Kādā veidā Jūs saskatījāt, ka šī “…persona garantē pienācīgu cieņu pret valsts ģerboni”?
0
juhans > ievuliitis 10.11.2012. 15.56
Pievienojos Betijas protestam.
0
grislits > ievuliitis 10.11.2012. 12.20
Jā, IR-am tā kā vajadzētu prasties nodrošināt likuma ievērošanu savā portālā.
0
Kinskis 10.11.2012. 10.10
Nemana Rīgas domes vadības aktīvu un visiem pamanāmu rosību šo svētku pasākumu organizācijas sakarā.
4
Kinskis > Kinskis 10.11.2012. 13.11
šādu svētku laikā var ļoti labi redzēt viņu nelojalitāti un neadekvāto uzvedību uz kopējā fona neatkarīgi no tā, vai viņi kaut ko dara vai nedara.
0
grislits > Kinskis 10.11.2012. 12.18
Tiešām, labāk lai tā okupantu/kolonistu brandža stāv no šiem svētkiem pa gabalu.
0
Kinskis > Kinskis 10.11.2012. 11.25
viņiem šie svētki ir kā velnam krusts.
0
ievuliitis > Kinskis 10.11.2012. 11.11
Un paldies Dievam, ka nemana. Sapurgāja Līgo svētkus, vēl šos pie Lāchplēša dienas pielaist?
0
ievuliitis 11.11.2012. 15.45
nulle, ņemot vērā tavas stipri nabadzīgās vēstures zināšanas, skaidroju – latvieši, kā arī citas paverdzinātās nācijas cariskajā Krievijā atradās ieslodzīto lomā. Nezinu, vai tu skolā esi mācījies? Pat padomju laiku skolā mācīja, ka cariskā Krievija bija tautu cietums. Kautrīgi aizmirstot piebilst, ka Padomju Savienība bija vēl lielāks cietums. Cik man ir zināms, cariskās Krievijas iedzīvotājiem, pie noteikuma, ka tiem ir finanšu līdzekļi, bez jelkādām problēmām drīkstēja šķērsot valsts robežu, bet PSRS laikā tas bija praktiski neiespējams.
0