Kontroversiālo uzskatu paudēja pametusi Latvijas Radio

Evas Lūses ārpusradio aktivitātes, atbalstot Nacionālo apvienību, bijušas iemesls, lai viņas un radio ceļi šķirtos

Tas bija laika jautājums, saka Latvijas Radio (LR) Ziņu dienesta (ZD) darbinieki, jautāti par vecākās producentes Evas Lūses aiziešanu no sabiedriskā medija. Viņa pagājušajā nedēļā iesniegusi atlūgumu ZD vadītājai Laurai Dreimanei un kopš 1.novembra LR vairs nestrādā. ZD vadītāja Lūses atlūgumu pieņēmusi, jo „tiešā darba pienākumi vairs nebija viņas prioritāte”.

E.Lūses aiziešanu no LR var uzskatīt par likumsakarīgu soli pēc viņas publiskajām izpausmēm, kas balansē uz žurnālista ētikas principu pārkāpšanas robežas. „Sabiedrisko mediju cilvēkiem nevajadzētu iesaistīties dažādās kampaņās, lai man kā lietotājam būtu droši, ka medija saturs ir neatkarīgs no citām ietekmēm,” saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja profesore Inta Brikše. Tomēr E.Lūse pārmetumiem nepiekrīt un saka: „Neesmu mierā, ka lieto abstraktus pieņēmumus. Lai man parāda konkētus faktus, kur ziņu saturā ir bijusi neobjektivitāte!”

E.Lūse, vienlaikus sabiedriskajā medijā strādājot par vecāko producenti, kas nosaka ziņu saturu un dienaskārtību, aktīvi arī iesaistījusies sociālpolitiskajās aktivitātēs un kampaņās. Pēdējā redzamākā ir viņas aktīvā loma pretabortu kampaņā “Par dzīvību”. Šī kampaņa papildina Nacionālās apvienības (NA) demogrāfiskās aktivitātes Saeimā, mēģinot panākt faktisku abortu aizliegumu.

E.Lūse pati 2009.gada pašvaldību vēlēšanās startējusi no NA ietilpstošās “Visu Latvijai!” saraksta, un aktīvs šīs partijas biedrs un atbalstītājs ir viņas vīrs Aigars Lūsis, kurš ir arī NA pārvaldītās Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs.

Bez jau minētā Lūsei ir arī privātais bizness – kā liecina “Lursoft” informācija, viņa ir “Rīgas Apriņķa Avīzes” izdevēja akciju sabiedrības “KNK mediji” padomes priekšsēdētāja un arī šā uzņēmuma kontrolpaketes īpašniece – 27.septembra “KNK mediji” akcionāru sapulces protokols liecina, ka viņai uzņēmumā pieder 80% akciju.

Nojaušams, ka E.Lūses ārpusradio aktivitātes ir kalpojušas par iemeslu, lai viņas un LR ceļi šķirtos. „Katram cilvēkam ir tiesības uz savu pārliecību, kamēr tas netraucē tiešajiem darba pienākumiem. Un šajā reizē es pieņēmu Evas atlūgumu, jo situācija bija tāda, ka viņai bija visādi citādi projekti, bet tiešā darba pienākumi vairs nebija prioritāte,” skaidro L.Dreimane, atturoties konkrētāk publiski vērtēt E.Lūses aktivitāšu savietojamību ar producentes darbu LR.

Pati E.Lūse stāsta, ka ZD vadītāja piedāvājusi viņai „pazemināties” amatā, taču šo priekšnieces lēmumu viņa neuzskatījusi par pamatotu. Jā, diskusijās sapulcēs viņa neesot vairījusies atklāt savu viedokli, piemēram, pretabortu jautājumā, taču saturiski ēterā šī viņas pārliecība nekad neesot parādījusies.

„Sabiedrisko mediju cilvēkiem nevajadzētu ne komerciālajos medijos raidījumus vadīt, ne piedalīties sabiedriskajās aktivitātēs, jo, ja tā notiek, tad man kā mediju lietotājam nav drošības, kā veidojas sabiedriskā medija dienaskārtība – vai tā patiešām ir neatkarīga,” saka profesore I.Brikše. Neoficiālās sarunās LR darbinieki atklāj, ka jau labu laiku ZD esot bijušas bažas, vai E.Lūses aktivitātes nemet šaubu ēnu pār ziņām, kam ir jābūt objektīvām un ar plašu viedokļu spektu.

„Viņa pati, es saprotu, ir izdarījusi secinājumus,” saka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ainārs Dimants. NEPLP neesot saņēmusi sūdzības par E.Lūses sabiedriski politisko darbību, taču A.Dimants uzskata, ka aktīva līdzdalība sabiedriskajās kampaņās varētu traucēt sabiedriskā medija darbam un auditorijas ticamībai medijam.

Britu sabiedriskā raidorganizācija BBC savā ētikas kodeksā ļoti konkrēti novelk robežas, ko sabiedriskā medija žurnālists drīkst un nedrīkst atļauties. BBC akcentē, ka sabiedriskā medija darbinieki pirmām kārtām prezentē savu darba vietu, tāpēc viņu ārpusdarba aktivitātes nedrīkst ietekmēt BBC reputāciju. Ja raidorganizācijas žurnālisti tomēr izšķiras publiski izteikt savu personīgo viedokli kontroversālos jautājumos, tad viņi riskē kompromitēt uzticību sev kā žurnālistam. Lai uzturētu augstu savu un medija reputāciju un uzticamību, BBC darbinieki nedrīkst publiski atbalstīt kādu politisko partiju, izteikt publiski par vai pret viedokli aktuālā politiskā debatē, nedrīkst aizstāvēt konkrētu pozīciju diskusijās par konkrētiem jautājumiem, kas uzskatāmi par kontroversāliem.

LR nav tik konkrētu LR darbinieku ierobežojumu, taču LR Rīcības kodeksā var atrast aizliegumu žurnālistiem pakļauties valsts, pašvaldību institūciju, politisko partiju un reliģisko organizāciju ietekmei. Savukārt LR Ētikas kodekss nosaka, ka žurnālistam jārespektē cilvēku personiskā dzīve un domāšanas veids, kā arī žurnālists nedrīkst iegūt papildus līdzekļus darbā, kas ir interešu konfliktā ar viņa darbu LR.

Šo liegumu var attiecināt uz E.Lūsi kā “Rīgas Apriņķa Avīzes” īpašnieci un amatpersonu. Viņa pati gan saka, ka ir daudz par šo jautājumu domājusi un pat teorētiski neredz, kā te varētu rasties konfliktsituācija. Radio kolēģiem viņa teikusi, ka pēc aiziešanas no radio strādās savā medijā, kur, protams, kā jau privātā struktūrā ir brīvas savas pozīcijas paušanas iespējas un kur jau tagad aktīvi tiek atbalstīta pretabortu kampaņa.