VVC šogad sodījis ap 900 personas par preču tulkojumiem valsts valodā
Valsts Valodas centrs (VVC) šogad sodījis vairāk nekā 900 atbildīgās personas par neprecīzu vai nepilnīgu tulkojumu precēm, kas ievestas no citām valstīm, Latvijas Radio sacīja VVC Kontroles daļas vadītājs Antons Kursītis. Viņš par latviešu valodas nelietošanu uzskata, ka tas ir latvieša dabā – cenšas pielīst jebkuram, kurš maksā naudu.
Pārsvarā šādi tulkojumi ir nepārtikas precēm, vainīgie parasti ir mazie uzņēmumi, kas importē preces no Krievijas, Ķīnas un citām valstīm. “Latvija ir pārāk maza valsts, lai preces ražotājs pievienotu informāciju arī latviešu valodā, tāpēc nepieciešamas uzlīmes ar tulkojumu latviski,” skaidroja Kursītis.
Kopumā šogad VVC saņēmis 935 dažādas sūdzības par latviešu valodas nelietošanu, no tiem aptuveni 60% par valsts valodas nepietiekami profesionālu lietošanu apkalpojošajā sfērā, kur galvenie pārkāpēji ir frizieri, pārdevēji, apsargi, ziņo LETA.
No kopējā sūdzību skaita 6-7% ir par uzrakstiem un izkārtnēm, kas nav valsts valodā. Šajā ziņā, pēc Kursīša teiktā, visvairāk “grēko” Rīga, pozitīvi izceļas Daugavpils.
Viņš norādīja, ka ļoti daudz uzrakstu ir tikai angļu valodā. “Tas ir latvieša raksturā, – cenšas pielīst jebkuram, kurš maksā naudu,” skaidroja Kursītis, norādot, ka, visticamāk, angliskie uzraksti paredzēti tūristu pievilināšanai.
VVC cenšas sodīt arī valsts valodas nelietotāju internetā, kur bieži vien uzņēmumiem mājas lapas ir tikai krievu valodā. “Latvijā krievu valodu prot vairāk nekā 80% iedzīvotāju, uzņēmējam pietiek ar to klientu daļu. Taču sodām arī tādus, pārkāpums tiek novērsts,” skaidroja VVC inspektors, piebilstot, ka ne vienmēr izdodas novērst pārkāpumus, lai tie neatkārtotos.
Šonedēļ VVC pieņems lēmumu arī par soda piemērošanu atbildīgajai personai par tulkojuma nenodrošināšanu latviešu valodā Latvijas futbola izlases preses konferencē pirms Latvijas un Lihtenšteinas izlašu spēles, teica Kursītis. Šodien tiks saņemts atbildīgās personas paskaidrojums un jau drīzumā tiks pieņems lēmums par soda piemērošanu, sacīja Kursītis. Viņš piebilda, ka pirms preses konferences tās rīkotājiem bija iespēja vienoties par citas valodas lietošanu pasākumā un saskaņot to ar VVC, taču tas netika darīts. Ja atbildīgo personu atzīs par vainīgu, viņai tiks piemērots naudassods 25 latu apmērā.
Kursītis sacīja, ka Latvijā tā ir ierasta prakses nerīkot pasākumus – dažādas konferences, forumus – valsts valodā, ja tajos piedalās ārvalstu fiziskās personas, taču pirms tiem parasti tas tiek saskaņots ar VVC, kas atļauj darba valodas maiņu. “Šajā [futbola preses konferences] gadījumā šādas VVC atļaujas nebija,” piebilda Kursītis. “[Latvijas valstsvienības galvenais treneris Aleksandrs] Starkovs prot latviešu valodu, arī citi. Lihtenšteinas pārstāvim varēja arī tulkot, – šaubos, vai viņš prot krieviski.”
VVC strādā 16 inspektori, no tiem seši Rīgā.
Kursītis sacīja, ka administratīvais sods par pārkāpumu nav pārāk liels, taču tas neesot arī pārāk patīkams. “Soda apjoms nav galvenais, galvenā ir sabiedrības attieksme. Ja tā ir pielaidīga, kaut ko panākt ir grūti. Latvieši ir labi vagari un kalpi, bet nespēj būt labi saimnieki savā zemē,” sacīja Kursītis.
Komentāri (52)
buchamona 29.10.2012. 09.51
Par pielīšanu, tas laikam par stipri teikts. Ja runa ir par uzrakstiem angļu un krievu valodās un atšķirīgo attieksmi pret tiem, tad – pēc 50 gadus ilgas okupācijas un piespiedu rusifikācijas, ir pilnīgi saprotams, ka vizuāli kirilica ” griežas samdzenēs” :) Angļi lieto latīņu burtus, tie ir savējie :))
Ir viena cita bīstama tendence, saistīta ar “multikulturālismu un neoliberālismu.” Pēdējā laikā var just , ka jaunās paaudzes ” mācīti ļaudis” :) ar lielu vīzdegunību runā par mūsu tautas kultūru, garīgajām vērtībām. Viņu skats ir pievērsts vismaz Eiropai :)) Un šādas pozīcijas jau nu tiešām nestiprina mūsu pašapziņu. Mums sāk neērti palikt, ja ir jārunā, jāaizstāv sava valoda publiski utt.
Ir arī citi piemēri. Biju liecinieks, kā divi gados jauni puiši – vācietis un francūzis privātā sarunā, izvēlējās latviešu valodu, kā sarunu valodu, ar kuru viņi savā starpā sazinājās. No malas ieklausoties – tas skanēja ļoti labi :)
10
ilmisimo > buchamona 29.10.2012. 12.01
..ieskaitīji alu cilvēkos:)
___________________ Alu cilvēki mēdz būt visādi.
Pagājšruden man viens Aizputē, pie bodes noklārēja visu par pazemes ejām. Trijās minūtēs. Alu neizlaižot no rokām.
0
dro > buchamona 29.10.2012. 11.56
betijacelmale. Nu jau Tu mani kā dzeris ieskaitīji alu cilvēkos:) Aizmirsi,ka esmu sens, bet ne tik sens, lai man būtu tādi atmiņas zudumi kā Zanei vai Dzerim. Atceros arī Tvardovska Novij mir un Ļiteraturnaja gazeta:)
0
ievuliitis > buchamona 29.10.2012. 11.48
lno, “Inostrannaja ļiteratura” bija “gaismas stariņš tumsas valstībā”, ļoti labs tālaika ārzemju literatūras zurnāls, kur reizēm izdevās nodrukāt neiedomājami divdomīgus, pat nedaudz pretvalstiskus (PSRS izpratnē) daiļdarbus. Cita lieta, ka parakstīšanās uz to žurnālu bija ne visiem pieejama. Man dažus gadus bija tā laime to lasīt svaigu, jo vīramātei uz “Laukutehniku” “po raznarjadke” piešķīra pāris eksemplārus.
Aizdodos.
0
brigita_damme_rtk_lv > buchamona 29.10.2012. 14.15
Galvenais nonākt labās rokās…
0
austrisv > buchamona 29.10.2012. 15.23
nulle, cilvēks, kurš dzīvo valstī, kuras kultūru atļaujas noniecināt nav cilvēks, bet kā Betija pareizi saka, ir apaļš nulle, kuru nav vērts ņemt vērā!
Katras valsts kultūra ir milzīga vērtība un neviens inteliģents cilvēks neatļaujas to apspļaudīt, bet tev nebija vērts to darīt, jo tagad redzams, kas esi pats.
0
dro > buchamona 29.10.2012. 10.13
R.A.
Ir arī citi piemēri. Biju liecinieks, kā divi gados jauni puiši – vācietis un francūzis privātā sarunā, izvēlējās latviešu valodu, kā sarunu valodu, ar kuru viņi savā starpā sazinājās. No malas ieklausoties – tas skanēja ļoti labi :)
_____________________
Es atceros padomju laikus – gadījās, ka 2 latvieši savā starpā sarunājās krieviski kaut gan krievu nebija tuvumā. Lūk, tā bija tautu draudzība:) Gadās arī tagad, ka jaunieši, kuri biežāk uzturas krievu kompānijās, paliekot vieni, valodu nemaina…
0
dro > buchamona 29.10.2012. 10.14
nulle. Nu pastāsti mums, ko tad tu baudi no ārzemju mākslas?:)
0
ilmisimo > buchamona 29.10.2012. 10.13
…bez ārzemju kultūras..
__________________
kas tā būtu-“‘ārzemju kultūra”?
žurnāls, kā krievu “‘Inostrannaja literatura”?
0
dro > buchamona 29.10.2012. 10.17
lama… žurnāls, kā krievu “‘Inostrannaja literatura”?
____________
Čto dolžna znatj každaja ženščina, Brigada, Uļici razbitih fonarei, mumi troļ…
0
ievuliitis > buchamona 29.10.2012. 10.16
Pat nezinu, vai ar cilvēku, kam kultūra beidzas ar pop un rokmūziku, ir vērts diskutēt? Arī šinī aspektā – apaļā nulle.
0
austrisv 29.10.2012. 09.38
Nepiekrītu, ja saka, ka latvieša dabā ir pielīst! Ne jau visi latvieši ir pielīdēji un iztapoņas.
Es personiski esmu aizrādījusi pārdevējām, ja viņas atbild pircējam krieviski!
Nupat nesen to pateicu aptiekā. Lai jau pircējs prasa krieviski, ja tā prot tikai vienu valodu, bet atbildēt taču var latviski! Tā arī pateicu jaunai aptieķniecei. Par brīnumu viņa mani nenolamāja, kā iepriekš viena cita latviešu pārdevēja, bet visādi taisnojās. Vienalga, es cīnīšos par latviešu valodas lietošanu Latvijā un nebaidos, ka mani arī šajā portālā par to lamās!
3
Sanšains > austrisv 29.10.2012. 13.18
Bet –
Dosim pretī!:) Skaidrs, ka tas jāturpina. Tomēr jāapzinās, kāda ir reālā situācija – lielākā daļa latviešu (nožēlojamā kārtā arī lielākā daļa latviešu vīriešu) ir pakļāvīgi un mīksti.
Manuprāt, tāda “sociālā spiediena” radīšana, kādu pieminam mēs abi, drīzāk būtu jāgaida no vīriešiem. Bet, kamēr latviešu vīrieši atražo vergu un kalpu uzvedības modeli, mums noteikti noderēs arī sieviešu “cīņa” un “agresivitāte”.:)
0
Sanšains > austrisv 29.10.2012. 10.41
Es personiski esmu aizrādījusi pārdevējām, ja viņas atbild pircējam krieviski!
[…] Tā arī pateicu jaunai aptieķniecei. Par brīnumu viņa mani nenolamāja, kā iepriekš viena cita latviešu pārdevēja, bet visādi taisnojās.
==============================
Man parasti negribas uzbāzties, tomēr dažkārt neizturu un aizrādu. Reakcija parasti ir drīzāk “nolamāšanai” līdzīga, nevis taisnošanās. Agresīvi kaunīgie latvieši.
Uzskatu, ka Kursītim caurmērā ir taisnība. Lai gan daži spurojas, lielākā daļa – pēc maniem novērojumiem 80-90% – gatavi piemēroties jebkuram krieviņam.
0
austrisv > austrisv 29.10.2012. 12.21
Hari, jo vairāk spurosimies pretī, jo labāk un izmainīsim vienreiz to jēdzienu, ka latvietis ir iztapoņa un pielīdējs! Un nepalaidīsimies, ja mums lamājas pretī. Es tīšuprāt eju uz to veikalu un jūtu, ka tā pārdevēja nejūtas labi! Ko varam zaudēt, kā tikai savas vergu važas! Re, kā igauņi jau izsenis turas pretī krieviskumam, un ko zaudējuši ir viņi? Viņus respektē, bet mums uzbļauj. Kārtējais Ušakova uzbrauciens…. Vai nobīsimies vai dosim pretī!
0
aivarstraidass 29.10.2012. 08.40
Manuprāt, latviešu valodas lietošana iedzīvotāju apkalpošanā ir nostiprinājusies – ļoti sen nav nācies iet uz veikalu vai privātuzņēmumu un nevarēt tur iepirkties latviski. Varbūt tas ir VVC nopelns; bet varbūt vienkārši dzīve ir gājusi uz priekšu, un biznesi vairāk domā par to, kā piesaistīt klientus.
Domāju, ka VVC vajag radīt ērtus rīkus, kā iedzīvotāji var ziņot par nepilnībām valodu lietojumā. Citus latviešus A.Kursītim neviens nesagādās – būs vien jāstrādā ar tiem pašiem :)
5
0
-4
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+5
0
Atbildēt
+9
-2
Atbildēt
+13
-2
Atbildēt
@Armands > aivarstraidass 29.10.2012. 14.41
izmantoju tikai E-Finance.lv aizdevumus,jo tie ir paši izdevīgākie…
0
ineta_rr > aivarstraidass 29.10.2012. 16.06
Bet darbu apkalpojošajā sfērā bez krievu valodas zināšanām dabūt faktiski neiespējami, ja nu vienīgi kādā prievīšu firmā. Un kādiem 80-90% cilvēku tas šķiet nevis normāli, bet pat pareizi.
0
Māris Engers > aivarstraidass 29.10.2012. 10.19
lielāki veikali ir saņēmušies, piekrītu. no paša pieredzes gan jāsaka, ka, piemēram, āgenskalna mazajos santehnikas un tamlīdzīgi veikalos ar latviešu valodu tomēr ir problēmas.
par Elkor runājot – tās iestādes politika vispār ir dabūt iespējami daudz cilvēku ārā no saviem veikaliem, pirms tie vēl kaut ko nopirkuši, un problēmas ar valodu ir tikai viena no izpausmēm. arī krievvalodīgie nebūt neslavē pārdevēju kompetenci un attieksmi.
0
ilmisimo > aivarstraidass 29.10.2012. 09.25
Citus latviešus A.Kursītim neviens nesagādās – būs vien jāstrādā ar tiem pašiem :)
__________________ Atšķirībā no izdevuma IR- kas varētu apgādāt arīdzan citus virsrakstu sacerētājus.
0
ievuliitis > aivarstraidass 29.10.2012. 09.26
” Manuprāt, latviešu valodas lietošana iedzīvotāju apkalpošanā ir nostiprinājusies”
Gan jā, gan nē. Atkarīgs no veikala vai uzņēmuma vadības. Manā piemājas veikalā visas kasieres kontaktu ar pircēju sāk ar “labdien” vai “labvakar”, bet tās pašas veikalu ķēdes Grīvas mikrorajona veikalā jēgpilna saruna ar kasierēm ir stipri apgrūtināta. Nemaz jau nerunājot par krievu šovinisma cietokšņiem, kā Elkor un tam līdzīgie.
0