Kursītis: Latviešu dabā ir pielīst
Saistītie raksti
Dzeja /
24. aprīlis
Dzejnieks absolūtais
Recenzija /
24. aprīlis
Pamatotā pārliecība
Personība /
3. aprīlis
Muzikālā psihoterapija
Komentāri (52)
Egitazz 01.11.2012. 10.01
Bet
jā, droši vien, ja būtu likums atļāvis, jūs skrietu un sūdzētos, dzirdot, ka es dzīvoklī ar saviem bērniem krieviski runāju.
Bet kopumā iespaids graujošs- aizrādīt pārdevējam, ka viņš atbild pircēju valodā:)))
Jums droši vien tā gribās kādu savā veidā Dāvida zvaigzni vietējiem krieviem uzšūt uz drēbēm, lai uzreiz redzētu, ka tie ir vietējie, nevis tūristi, lai uzreiz ietu aizrādīt.
0
austrisv 29.10.2012. 15.18
Man ir gan daļa, kādā valodā runā Latvijā! Ar to gribu teikt, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda! Man personiski riebjas tas vergu sindroms jau sen! Man manā valstī par visu ir daļa!
0
Armands 29.10.2012. 14.42
izmantoju tikai E-Finance.lv aizdevumus,jo tie ir paši izdevīgākie,,,
2
austrisv > Armands 29.10.2012. 15.53
vai vēl labāku bildi ar vēl izteiksmīgākiem dotumiem jūs nevarat ielikt? Ar šo ir par maz.Varbūt ir sajaukti portāli?
0
janazakovica > Armands 29.10.2012. 15.54
Anna drosi sac tikai lenam izgerpties..tikai taa mus var pievilinaat…jo kadam jau seit skauz dotumi..
0
gliters 29.10.2012. 13.42
http://www.diena.lv/latvija/viedokli/divu-bernu-tevs-prieksstats-ka-berniem-noteikti-jaapgust-krievu-valoda-ir-nepareizs-13975091
Gan raksts, gan komentāri…
Kursītim ir pilnīga taisnība, ka vidusmēra latvietis “biznesa interešu” (t.i. naudas) dēļ īpaši nevilcinās upurēt latviešu valodu. Diemžēl tas tā ir, izņēmumi neietekmē kopainu. Vispār apbrīnoju izturību, kas ļauj turpināt darbību, kas brīžiem no malas izskatās pēc cīņas ar vējdzirnavām, īpaši jau latviešu “pragmātiķu” dēļ gan starp uzņēmējiem un politiķiem, gan starp vienkāršajiem cilvēkiem.
1
AUTOEXEC.BAT > gliters 29.10.2012. 14.35
nulle … ja es gribētu iet pie Parādnieka par klientu apkalpotāju – visticamāk mani nepaņemtu ja pateiktu ka krieviski neprotu.
————————————————————
Neesi mīkstais, nulle – pajautā Parādniekam pats pirms raksti :)
Tukši ķengāties jau katrs idiots prot :)
0
janazakovica 29.10.2012. 12.42
kursisa dabaa ir kurseet ar viedokliem
0
Kristīne 29.10.2012. 12.20
“tas ir latvieša dabā – cenšas pielīst jebkuram, kurš maksā naudu”
===
Kā var pieaudzis cilvēks runāt tādas muļķības?
2
ilmisimo > Kristīne 29.10.2012. 13.01
Kā var pieaudzis cilvēks runāt tādas muļķības?
______________
Nezinu.
To, ka pusglancēts žurnālītis apzināti veido šādus virsrakstus- to gan redzam mēs visi.
Noliegt postkoloniālās mentalitātes esamību IR naivi.
Ko arīdzan redzam no augstāk minētā virsraksta.
0
Kristīne > Kristīne 29.10.2012. 16.40
“Noliegt postkoloniālās mentalitātes esamību IR naivi.”
===
Ir gan. Latvieši mūžam apbrīno vāciešus un vēlas par šamiem iztaisīties…
0
AUTOEXEC.BAT 29.10.2012. 11.54
Nulle, ja godīgi – ko tu gribēji ar savu komentāru pateikt ? :)
0
AUTOEXEC.BAT 29.10.2012. 11.52
VVC šogad sodījis ap 900 personas par preču tulkojumiem valsts valodā
——————————————————————-
Kursīša k-gs, ņemot vērā Jūsu iestādes “budžetu” , vajadzētu vienreiz beigt ņemties ar tiem (būsim reāli) nevienu neinteresējošiem “preču tulkojumiem” un jāķeras klāt patiešām nopietnākām lietām. Nu, teiksim, kaut vai 9.maija “svētku” tipa tusiņu vai visvisādu “vēstures ekspertu preses konferenču” sakārtošanai. Mēs dzīvojam 21.gadsimtā, nodrošināt bezvadu austiņas tiem, kas vēlas klausīties okupācijas laika slāvu dialektu nav nekādas problēmas.
Turklāt no prakses zināmais Jūsu iestādes apgriezienu “ātrums” jau nu gan ir , kā lai pasaka precīzāk … kājminams :)
0
ilmisimo 29.10.2012. 11.50
….Latviešu dabā ir pielīst…
______________ Jā?
Tad tādēl integrāciju nomainīja ar saliedēšanu?
Līst, līst…. Kamēr pielīst.
Un tad
tad iet pār malām.
1
austrisv > ilmisimo 29.10.2012. 15.26
Lama! tas ir labs joks: “saliedēt” man vienmēr izsauc smaidu, it seviški, ja nevar integrēt, tad ņem un saliedē!
0
putekliic 29.10.2012. 11.33
Laikam jau tas nekas jauns un oriģināls nebūs, bet tomēr: gadsimtiem ilgi latvietim svešinieks ir asociējies ar “augstāk stāvošu amatpersonu”, kamēr pats ir bijis kalps/zemnieks. Attiecīgi arī veidojusies mentalitāte, tai skaitā ārī uz latviešu valodas lietošanu. Ticu, ka tas pakāpeniski mainīsies. Ja katrs no mums par to piedomātu, tas notiktu ātrāk.
0
aija_vecenane 29.10.2012. 11.09
Pelt un niecināt ir aplama pieeja, tas dzen izmisumā un kompleksos, un situācija no tā kļūst tikai sliktāka. Tā vietā ir jādod padomi, kā cilvēks reāli ikdienā var kaut ko darīt lietas labā. Mest pie malas slinkumu un kautrību un rakstīt sūdzības VVC? Labi, lai tā būtu. Bet uz to ir jāmudina, par to ir jāinformē, cilvēkiem trūkst zināšanu, kas ir uzskatāms par pārkāpumu, kur ar to vērsties, kā par to informēt VVC. Latviešu dabā ir nevis pielīst, bet būt kautrīgiem – ja latvietis nezinās, ko un kā darīt, viņš aiz savas kautrības to nedarīs. Tikai un vienīgi informēšanas vaina.
0
dzerkaleliva 29.10.2012. 11.07
Jā un protams, slavenā Ķīļa reformatora reformas, kuru rezultātā mēs no latviešu valodas varam atvadīties un sākt vervelēt angļu/ krievu valodas sajaukumā.
Vivat reformacione
0
dzerkaleliva 29.10.2012. 11.03
Aha, mazie uzņēmumi vainīgi, ka tiem grūti tos penterus latviski no ķīniešu valodas iztulkot. Nu, nu, man gan liekas, ka daudz vairāk vainīgi ir lielie uzņēmumi, kuri visu var un māk iztulkot perfekti latviski un krieviski, līdz ar to nevienam krievam nav nekāda vajadzība runāt latviski.
———————–
Man patika, ka iepriekšējā hokeja un pasaules futbola čempionāta laikā, Latvijas valsts uzņēmuma Lattelecom reklāmas latviešu auditorijai gāja krieviski. Biznesa guru Gulbi, nosauļotais un nolaizītais, vakariņu pārdevēj, cik dziļi vari tiem krieviem ielīst, ko?
————————————–
Un, protams, politiķi, kuriem arkārtīgi svarīgi nozvejot krievu balsis un mediji, kuri labprāt vispār atteiktos latviski raidīt. Pilsoņi ņem piemēru no valsts un valsts no pilsoņiem. Līdēju valsts un nācija.
0
ievuliitis 29.10.2012. 10.17
Atkal no savas pieredzes. Man kaimiņos ir uzpirkšanas punkts ar lielu uzrakstu “SKUPKA” latīņu burtiem, vai vēl – katru dienu iznāk braukt gar dzertuvi Kalnciema un Slokas ielu stūrī, kam lels plakāts vēsta, ka tā saucas “BERLOGA” (latīņu burtiem). Kā tas ir no valsts valodas likuma viedokļā?
6
Sanšains > ievuliitis 29.10.2012. 10.48
Ja nemaldos, 90. gadu pirmajā pusē vēl spēkā bija tāds likums, kas atļāva nereģistrēt nelatviskus nosaukumus – to, balstoties uz likumu, izlēma attiecīgā institūcija (neatceros, kura tieši).
Pēc tam EDSO augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos van der Stūls paspaidīja mūsu eliti – kaunīgos latviešus – un likums tika mainīts.
Starp citu, manuprāt, zīmīgi, ka tieši Latvijas Cilvēktiesību centrs bija pirmais “van der Stūla balvas” saņēmējs 2003. gadā.
2001. gadā to nodibināja Nīderlandes Ārlietu ministrija.
http://www.osce.org/hcnm/55651
http://www.osce.org/hcnm/87418
http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_Cilv%C4%93kties%C4%ABbu_centrs
Tā kā Ilze Brands-Kehre to vadīja tikai kopš 2002. gada, Stūla balvu šī organizācija acīmredzot dabūja par Nila Muižnieka laikā darīto.
Zinu, ka viena daļa “Ir” lasītāju, par spīti prāta gaišumam, kaut kā dīvaini noslēdzas un pārvēršas, kad tiek pieminēts Sorosa vārds.:)
Tomēr te nu nekādi bez tā neiztikt – neņemiet ļaunā!:) 1993. gadā ar Sorosa fonda atbalstu tika dibināts šis Latvijas Cilvēktiesību centrs (tolaik Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs). Kopš 1994. gada un līdz 2002. gadam to vadīja Nils Muižnieks. Tajā laikā Muižnieks kā universāls eksperts:) bieži tika aicināts izteikties Sorosa fonda valdes vadītājas Ēlertes vadītās “Dienas” lappusēs.
Savukārt šā brīža Cilvēktiesību centrs pat vēl ŠOBRĪD, JORPOJĀM ir atkarīgs no Sorosa naudas:
“Mēs esam pateicīgi par finansiālo atbalstu Budapeštas Atvērtās sabiedrības institūtam.”
http://www.humanrights.org.lv/html/partners.html
0
Māris Engers > ievuliitis 29.10.2012. 11.18
“beerloga” – tāds lingvistisks joks, muļķīgs, bet ne jau nu pretvalstisks…
0
Sanšains > ievuliitis 29.10.2012. 11.22
nulle –
Par “Microsoft” – protams, ka runa bija tikai par Latvijas uzņēmumu vai preču zīmju nosaukumu nelatviskuma nepieļaušanu. Starptautisku uzņēmumu un preču zīmju nosaukumi nebija jālatvisko.
Domāju, ka tas gan jau Jums tāpat bija skaidrs. Tikai šoreiz atkal bija nevaldāma vēlme iecirtīgi un mazohistiski ākstīties.
0
ilmisimo > ievuliitis 29.10.2012. 12.15
…obligāti būtu jāsauc par …
____________________
Internacionālā nulle!
0
Sanšains > ievuliitis 29.10.2012. 13.13
nulle:
obligāti būtu jāsauc par “Latviskā dzīvesziņa” vai “Pidirallā”?
=====================================================
Izskatās, ka necik plašs tas Jūsu apvārsnis nav. Par spīti Jūsu pretenzijām pat uz “ārzemju kultūras” baudīšanu. Ko gan Jūs spējat no tās gūt?
0
Egitazz > ievuliitis 01.11.2012. 10.09
ja nosaukums reģistrēts kā preču zīme, tad viss ir kārtībā.
0
buchamona 29.10.2012. 09.51
Par pielīšanu, tas laikam par stipri teikts. Ja runa ir par uzrakstiem angļu un krievu valodās un atšķirīgo attieksmi pret tiem, tad – pēc 50 gadus ilgas okupācijas un piespiedu rusifikācijas, ir pilnīgi saprotams, ka vizuāli kirilica ” griežas samdzenēs” :) Angļi lieto latīņu burtus, tie ir savējie :))
Ir viena cita bīstama tendence, saistīta ar “multikulturālismu un neoliberālismu.” Pēdējā laikā var just , ka jaunās paaudzes ” mācīti ļaudis” :) ar lielu vīzdegunību runā par mūsu tautas kultūru, garīgajām vērtībām. Viņu skats ir pievērsts vismaz Eiropai :)) Un šādas pozīcijas jau nu tiešām nestiprina mūsu pašapziņu. Mums sāk neērti palikt, ja ir jārunā, jāaizstāv sava valoda publiski utt.
Ir arī citi piemēri. Biju liecinieks, kā divi gados jauni puiši – vācietis un francūzis privātā sarunā, izvēlējās latviešu valodu, kā sarunu valodu, ar kuru viņi savā starpā sazinājās. No malas ieklausoties – tas skanēja ļoti labi :)
10
ilmisimo > buchamona 29.10.2012. 10.13
…bez ārzemju kultūras..
__________________
kas tā būtu-“‘ārzemju kultūra”?
žurnāls, kā krievu “‘Inostrannaja literatura”?
0
dro > buchamona 29.10.2012. 10.13
R.A.
Ir arī citi piemēri. Biju liecinieks, kā divi gados jauni puiši – vācietis un francūzis privātā sarunā, izvēlējās latviešu valodu, kā sarunu valodu, ar kuru viņi savā starpā sazinājās. No malas ieklausoties – tas skanēja ļoti labi :)
_____________________
Es atceros padomju laikus – gadījās, ka 2 latvieši savā starpā sarunājās krieviski kaut gan krievu nebija tuvumā. Lūk, tā bija tautu draudzība:) Gadās arī tagad, ka jaunieši, kuri biežāk uzturas krievu kompānijās, paliekot vieni, valodu nemaina…
0
dro > buchamona 29.10.2012. 10.14
nulle. Nu pastāsti mums, ko tad tu baudi no ārzemju mākslas?:)
0
ievuliitis > buchamona 29.10.2012. 10.16
Pat nezinu, vai ar cilvēku, kam kultūra beidzas ar pop un rokmūziku, ir vērts diskutēt? Arī šinī aspektā – apaļā nulle.
0
dro > buchamona 29.10.2012. 10.17
lama… žurnāls, kā krievu “‘Inostrannaja literatura”?
____________
Čto dolžna znatj každaja ženščina, Brigada, Uļici razbitih fonarei, mumi troļ…
0
ievuliitis > buchamona 29.10.2012. 11.48
lno, “Inostrannaja ļiteratura” bija “gaismas stariņš tumsas valstībā”, ļoti labs tālaika ārzemju literatūras zurnāls, kur reizēm izdevās nodrukāt neiedomājami divdomīgus, pat nedaudz pretvalstiskus (PSRS izpratnē) daiļdarbus. Cita lieta, ka parakstīšanās uz to žurnālu bija ne visiem pieejama. Man dažus gadus bija tā laime to lasīt svaigu, jo vīramātei uz “Laukutehniku” “po raznarjadke” piešķīra pāris eksemplārus.
Aizdodos.
0
dro > buchamona 29.10.2012. 11.56
betijacelmale. Nu jau Tu mani kā dzeris ieskaitīji alu cilvēkos:) Aizmirsi,ka esmu sens, bet ne tik sens, lai man būtu tādi atmiņas zudumi kā Zanei vai Dzerim. Atceros arī Tvardovska Novij mir un Ļiteraturnaja gazeta:)
0
ilmisimo > buchamona 29.10.2012. 12.01
..ieskaitīji alu cilvēkos:)
___________________ Alu cilvēki mēdz būt visādi.
Pagājšruden man viens Aizputē, pie bodes noklārēja visu par pazemes ejām. Trijās minūtēs. Alu neizlaižot no rokām.
0
brigita_damme_rtk_lv > buchamona 29.10.2012. 14.15
Galvenais nonākt labās rokās…
0
austrisv > buchamona 29.10.2012. 15.23
nulle, cilvēks, kurš dzīvo valstī, kuras kultūru atļaujas noniecināt nav cilvēks, bet kā Betija pareizi saka, ir apaļš nulle, kuru nav vērts ņemt vērā!
Katras valsts kultūra ir milzīga vērtība un neviens inteliģents cilvēks neatļaujas to apspļaudīt, bet tev nebija vērts to darīt, jo tagad redzams, kas esi pats.
0
austrisv 29.10.2012. 09.38
Nepiekrītu, ja saka, ka latvieša dabā ir pielīst! Ne jau visi latvieši ir pielīdēji un iztapoņas.
Es personiski esmu aizrādījusi pārdevējām, ja viņas atbild pircējam krieviski!
Nupat nesen to pateicu aptiekā. Lai jau pircējs prasa krieviski, ja tā prot tikai vienu valodu, bet atbildēt taču var latviski! Tā arī pateicu jaunai aptieķniecei. Par brīnumu viņa mani nenolamāja, kā iepriekš viena cita latviešu pārdevēja, bet visādi taisnojās. Vienalga, es cīnīšos par latviešu valodas lietošanu Latvijā un nebaidos, ka mani arī šajā portālā par to lamās!
3
Sanšains > austrisv 29.10.2012. 10.41
Es personiski esmu aizrādījusi pārdevējām, ja viņas atbild pircējam krieviski!
[…] Tā arī pateicu jaunai aptieķniecei. Par brīnumu viņa mani nenolamāja, kā iepriekš viena cita latviešu pārdevēja, bet visādi taisnojās.
==============================
Man parasti negribas uzbāzties, tomēr dažkārt neizturu un aizrādu. Reakcija parasti ir drīzāk “nolamāšanai” līdzīga, nevis taisnošanās. Agresīvi kaunīgie latvieši.
Uzskatu, ka Kursītim caurmērā ir taisnība. Lai gan daži spurojas, lielākā daļa – pēc maniem novērojumiem 80-90% – gatavi piemēroties jebkuram krieviņam.
0
austrisv > austrisv 29.10.2012. 12.21
Hari, jo vairāk spurosimies pretī, jo labāk un izmainīsim vienreiz to jēdzienu, ka latvietis ir iztapoņa un pielīdējs! Un nepalaidīsimies, ja mums lamājas pretī. Es tīšuprāt eju uz to veikalu un jūtu, ka tā pārdevēja nejūtas labi! Ko varam zaudēt, kā tikai savas vergu važas! Re, kā igauņi jau izsenis turas pretī krieviskumam, un ko zaudējuši ir viņi? Viņus respektē, bet mums uzbļauj. Kārtējais Ušakova uzbrauciens…. Vai nobīsimies vai dosim pretī!
0
Sanšains > austrisv 29.10.2012. 13.18
Bet –
Dosim pretī!:) Skaidrs, ka tas jāturpina. Tomēr jāapzinās, kāda ir reālā situācija – lielākā daļa latviešu (nožēlojamā kārtā arī lielākā daļa latviešu vīriešu) ir pakļāvīgi un mīksti.
Manuprāt, tāda “sociālā spiediena” radīšana, kādu pieminam mēs abi, drīzāk būtu jāgaida no vīriešiem. Bet, kamēr latviešu vīrieši atražo vergu un kalpu uzvedības modeli, mums noteikti noderēs arī sieviešu “cīņa” un “agresivitāte”.:)
0
aivarstraidass 29.10.2012. 08.40
Manuprāt, latviešu valodas lietošana iedzīvotāju apkalpošanā ir nostiprinājusies – ļoti sen nav nācies iet uz veikalu vai privātuzņēmumu un nevarēt tur iepirkties latviski. Varbūt tas ir VVC nopelns; bet varbūt vienkārši dzīve ir gājusi uz priekšu, un biznesi vairāk domā par to, kā piesaistīt klientus.
Domāju, ka VVC vajag radīt ērtus rīkus, kā iedzīvotāji var ziņot par nepilnībām valodu lietojumā. Citus latviešus A.Kursītim neviens nesagādās – būs vien jāstrādā ar tiem pašiem :)
5
+9
-2
Atbildēt
+13
-2
Atbildēt
+5
0
Atbildēt
0
-4
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
@ilmisimo > aivarstraidass 29.10.2012. 09.25
Citus latviešus A.Kursītim neviens nesagādās – būs vien jāstrādā ar tiem pašiem :)
__________________ Atšķirībā no izdevuma IR- kas varētu apgādāt arīdzan citus virsrakstu sacerētājus.
0
ievuliitis > aivarstraidass 29.10.2012. 09.26
” Manuprāt, latviešu valodas lietošana iedzīvotāju apkalpošanā ir nostiprinājusies”
Gan jā, gan nē. Atkarīgs no veikala vai uzņēmuma vadības. Manā piemājas veikalā visas kasieres kontaktu ar pircēju sāk ar “labdien” vai “labvakar”, bet tās pašas veikalu ķēdes Grīvas mikrorajona veikalā jēgpilna saruna ar kasierēm ir stipri apgrūtināta. Nemaz jau nerunājot par krievu šovinisma cietokšņiem, kā Elkor un tam līdzīgie.
0
Māris Engers > aivarstraidass 29.10.2012. 10.19
lielāki veikali ir saņēmušies, piekrītu. no paša pieredzes gan jāsaka, ka, piemēram, āgenskalna mazajos santehnikas un tamlīdzīgi veikalos ar latviešu valodu tomēr ir problēmas.
par Elkor runājot – tās iestādes politika vispār ir dabūt iespējami daudz cilvēku ārā no saviem veikaliem, pirms tie vēl kaut ko nopirkuši, un problēmas ar valodu ir tikai viena no izpausmēm. arī krievvalodīgie nebūt neslavē pārdevēju kompetenci un attieksmi.
0
Armands > aivarstraidass 29.10.2012. 14.41
izmantoju tikai E-Finance.lv aizdevumus,jo tie ir paši izdevīgākie…
0
ineta_rr > aivarstraidass 29.10.2012. 16.06
Bet darbu apkalpojošajā sfērā bez krievu valodas zināšanām dabūt faktiski neiespējami, ja nu vienīgi kādā prievīšu firmā. Un kādiem 80-90% cilvēku tas šķiet nevis normāli, bet pat pareizi.
0