Tieši valstiskā turpinātība ir tiesiskais pamats, lai nepilsoņiem netiktu automātiski piešķirts pilsoņa statuss
Valsts prezidenta kanceleja vēstulē Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) nenoliedz Saeimas un tautas tiesības pārskatīt pilsoņu kopumu, tomēr tā arī atsaucas uz Satversmes tiesas analīzi, saskaņā ar kuru Latvijas kontinuitāte ir tiesiskais pamats tam, lai nepilsoņiem automātiski nepiešķirtu pilsoņa statusu.
Iepazīstoties ar plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par parakstu vākšanas pirmā posma noslēgumu likumprojektam, kas paredz Latvijas pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, prezidenta kanceleja ir nosūtījusi vēstuli CVK, kurā aicina komisiju pēc tam, kad tā būs saņēmusi likumprojektu un līdz šim savāktos parakstus, veikt iesniegtā likumprojekta juridisku pārbaudi, vēsta LETA.
Pārbaudes gaitā būtu vērtējama ne tikai likumprojekta atbilstība juridiskās tehnikas prasībām, bet arī atbilstība augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Turklāt šāda pārbaude veicama pirms parakstu vākšanas otrā posma, lai nemaldinātu pilsoņus par likumprojekta kvalitāti.
Prezidenta kancelejas vēstulē teikts, ka, nenoliedzot Saeimas un tautas tiesības pārskatīt pilsoņu kopumu, vienmēr jāizvērtē šādu izmaiņu juridiski vēsturiskais konteksts. Šo kontekstu Satversmes tiesa ir analizējusi un norādījusi, ka Latvijas kā starptautisko tiesību subjekta kontinuitāte jeb turpinātība radīja tiesisku pamatu tam, lai noteiktai personu grupai – tagadējiem nepilsoņiem – netiktu automātiski piešķirts pilsoņa statuss.
Līdz ar Satversmes 1.panta darbības atjaunošanu Latvijas pilsoņiem ir radusies paļāvība uz to, ka lēmumi tiks pieņemti, ievērojot kontinuitātes doktrīnas pamatnostādnes, teikts minētajā dokumentā.
Atsaucoties uz dažādās juridiskajās publikācijās pausto viedokli, ka likumprojektam jābūt pilnīgi izstrādātam, jo nekvalitatīvu projektu iesniegšana nozīmētu to, ka Saeima to noraidītu vai grozītu, kas automātiski nozīmētu referendumu un iespējamu tiesību telpas deformāciju, vēstulē tiek atzīmēts, ka saskaņā ar pastāvošo likumdošanu izvērtēšanas tiesība pieder CVK.
Apzinoties CVK uzdevumu atbildīgumu un nepieciešamību pēc kvalitatīvas un savlaicīgas prezidenta kancelejas un CVK sadarbības Satversmes 78.panta piemērošanā, Valsts prezidenta kanceleja savu iespēju robežās pauž gatavību sniegt atbalstu, lai nodrošinātu abām institūcijām pieņemamu un tiesisku dokumentu noformēšanu.
Satversmes 78.pants nosaka, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.
Kā ziņots, par referenduma rīkošanu ir parakstījušies apmēram 12 600 pilsoņu. Referenduma par automātiskās pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem iniciatori cer, ka nākamnedēļ izdosies samaksāt parādus notāriem un pēc tam savāktos parakstus iesniegt CVK.
Ja CVK atzīs, ka par likumprojektu ir savākti vismaz 10 000 derīgu parakstu un ka tas virzāms uz otro parakstu kārtu, tad vēl būs nepieciešams savākt 10% vēlētāju apliecinājumu. Ja tas izdosies, pirms tautas nobalsošanas par iniciatīvu varētu lemt Saeima.
Komentāri (35)
andrisskrastins 31.08.2012. 14.08
Vismaz visi dzirdētie konstitucionālie eksperti saka, ka CVK ir pilnas tiesības nosūtīt likumprojektu izvērtēšanai ST un neveikt 2. kārtu kāmēr nav skaidrība (un noraidīt, ja likumprojekts ir Satversmei neatbilstošs). Tātad gaidam CVK lēmumu.
5
guna_sniedzina > andrisskrastins 31.08.2012. 14.46
Iesaku lasīt J.Plepa rakstus!
0
guna_sniedzina > andrisskrastins 31.08.2012. 14.17
Kāda ir jēga sūtīt uz ST?
Lai referendums notiek.
Tik un tā noraidīs.
Tā naudas ekonomija nav tik liela.
0
runivs > andrisskrastins 01.09.2012. 09.18
Piedodiet, bet Jūs kļūdaties. Satversmes tiesas kompetencē neietilpst likumprojektu satversmības izvērtēšana.Satversmes tiesa ir “likumu tiesa”. Satversmes tiesa šim PCTVL iniciētam projektam varētu savu vērtējumu dot tikai tad, ja tas referendumā gūtu pietiekamu atbalstu un kļutu par likumu. Taču jau tagad var prognozēt tiesas nolēmumu, jo tiesas judikatūrā ir vairāki spriedumi, kuros skaidri pateikts, ka masveida naturalizācija nav pieļaujama.Arī pēc formas šis projekts ir pilnīgi neizstrādāts, jo to nav iespējams iekļaut Pilsonības likumā.Tāpēc Prezidenta kancelejas viedoklim var tikai pievienoties.
0
ilmisimo > andrisskrastins 31.08.2012. 20.43
ilmac Ja tautas nobalsošanai tiek piedāvāts patiešām Latvijas valstiskumam izšķirošs jautājums, tad Satversmē prasītais nepieciešamais balsotāju kvorums ir sasniedzams.
===
Šī ir vienīgā vieta, kur ir vērts kaut ko šad un tad uzrakstīt.Piekrītu Jānim Plepam. Tikai jāskatās kas un ko piedāvā. Kādai valsts institūcijai tas tomēr ir jāvērtē.
Referendumiem jābūt par patiesi svarīgiem jautājumiem nevis ierocim, lai destabilizētu valsti. Mums patiešām jārunā par “aizsargāties spējīgo demokrātiju”. Šāda termina skaidrojums ir atrodams, piemēram, ECT Lielās palātas spriedumā Ždanokas lietā. Proti, valsts vara nevar mierīgi noskatīties, kad uzbrūk tās leģitimitātei.
Piemēram, PCTVL piedāvātais likumprojekts par pilsonības nulles variantu, neatkarīgi no savākto parakstu skaita, ir lemts neveiksmei. Ja arī izdotos savākt vairāk kā 400 000 balsotāju un vairākums būtu “par”, gala rezultātā satversmes tiesa vienalga šo likumu par “0”variantu atceltu. Sākot no 2005.gada, ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, kuros skaidri un gaiši ir pateikts, ka masveida naturalizācija ir nepieļaujama.
http://www.ir.lv/2012/8/31/referenduma-gaidas/viedokli
0
ilmisimo > andrisskrastins 31.08.2012. 14.24
Lai referendums notiek.
Tik un tā noraidīs.
________________ Tad kāpēc-lai notiek?
Lai vairotu iespējas dažādiem provokatoriem?
0
ilmisimo 31.08.2012. 14.16
… Latvijas kontinuitāte ir tiesiskais pamats tam, lai nepilsoņiem automātiski nepiešķirtu pilsoņa statusu.
______________________________________
Pret ko arī vērstas berdnikovlendermanospoviskuo Urnabanovica sirdsapziņas bruņinieku aktivitātes
Pret Latvijas kontinuitāti.
5
guna_sniedzina > ilmisimo 31.08.2012. 23.30
Brīnos, ka Jums tomēr nepielec, ka nepilsoņi šeit necīnās par kādam politiskām tiesībām vai vērtībām, bet vienīgi par sadzīvisko komfortu, lai nebūtu jārunā citā valodā ka krievu valodā, pirmkārt darba vietā?
0
guna_sniedzina > ilmisimo 31.08.2012. 14.20
Muļķības. Ar šo referendumu viņi vēlās panākt valsts valodas lietošanas normu paskatīšanu. Nekādas “pilsoniskās tiesības” viņus patiesībā neinteresē, tapāt kā smalkas teorijas par valsts kontinuitāti.
0
guna_sniedzina > ilmisimo 31.08.2012. 14.59
Jūs šo kā b.politruks jautājāt?
Toreiz vērtēju gan kaut ko citu: Lāčplēša eposa un Puškina daiļrades nozīmīgumu latviešu un krievu literatūrā,un ar to saistīto uztveri par to parodēšanu esošo starpetnisko attiecību kontekstā. Kā arī atsevišķus emocionālās inteliģences elementus šajā sakarā.
Tomēr iesāku nenovirzīties no raksta temata.
0
ilmisimo > ilmisimo 31.08.2012. 16.52
nenovirzīties no raksta temata.
____________
ok.
TT Muļķības. …
____________________ Jums šķiet, ka tas ko nesaprotat/ vai nevēlaties saprast neeksistē?
0
ilmisimo > ilmisimo 31.08.2012. 14.26
Kuratorus interesē.
Vau Jūs bijāt tas pats TT, kas Lāčplēsi identificēja ar Puškinu(it kā Puškins būtu Suvorovs vai Kutuzovs)?
0
ilmisimo 31.08.2012. 17.35
..2012. gada 18. februāra aktā Latvijas tauta Satversmes 79. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā izlēma krievu valodas statusa jautājumu Latvijas Republikā. Latvijas tauta noraidīja jebkuras šīs valodas aizstāvju pretenzijas uz jebkādu oficiālu statusu Latvijas Republikā. Krievu valoda juridiski kopš 2012. gada 18. februāra tautas nobalsošanas Latvijas Republikā var būt tikai svešvaloda, kuras individuāla oficiāla lietošana var tikt akceptēta tikai labas pārvaldības un cilvēktiesību ievērošanas tvērumā. Jebkādas pretenzijas uz valsts valodas, reģionālās valodas vai jebkuru citu statusu ar 2012. gada 18. februāra tautas nobalsošanu ir noraidītas. Mēģinājumi šādu regulējumu ietvert likumos vai citos normatīvajos aktos, apejot Latvijas tautas pausto gribu, uzskatāmi par Satversmei neatbilstošiem. Jebkāda statusa piešķiršana formāli varētu būt iespējama, ja tam piekristu Latvijas tauta Satversmes 79. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā. Tomēr faktiski apsverams, vai tas ir iespējams un pieļaujams 1918. gada 18. novembrī proklamētajā Latvijas Republikā.
Līdz ar to Latvijas tauta ar 2012. gada 18. februāra aktu skaidri paudusi savu viedokli, ka Latvijā konstitucionāli nav iespējami tie scenāriji, kas šobrīd norisinās Ukrainā.[ 23 ] Tagad Latvijas politiķiem un juristiem jānodrošina Latvijas tautas paustās gribas precīza īstenošana un nostiprināšana ikdienas politikā.
http://politika.lv/article/viena-valoda
2
+2
-7
Atbildēt
+4
-3
Atbildēt
@guna_sniedzina > ilmisimo 31.08.2012. 23.25
Kaut Jūs kā īstais Homo vulgaris, kurš neprot saturēt emocijas un impulsus, šeit komentējāt, vadoties no pirmās domas, kas Jums ienakusi prataa skaarā ar referndumu, tomēr ir pozitīvi ,. ka beidzot atcerējāties, ka J.Plepa rakstu arī lasījāt, un beidzot izprotat šā raksta jēgu arī.
Tie sēkli domājošie cilvēki ka Jūs, kuri piedāvā iesaldēt šo referendumu, vai liekot šķēršļus ST vai CVK, vai kā savādāk, patiesībā par savu deguna galu tālāk neredz .
Ja referendums notiks, un visticamāk pievadātie Satversmes grozījumi tiks noraidīti, tad tas jau būs loģiskais gals šim jautājumam.
Citādi mēnešiem un gadiem ilgi noris šī jezga ar diskusijām vai Satversmes grozījumi ir pietiekami skaidri noformulēti, kas ir pretvalstisks referendums utt.
Šis referendums per se nav nekāds pretvalstisks, un neatškiras no 1998.g. referenduma.
Negribu arī lai šā referenduma dēļ tiešā demokrātija Latvijā tiktu sašaurināta.
Kopumā būtu tikai pozitīvi, ja reizi gadā Latvijā notiktu kāda tautas nobalsošana, un nevis par šādiem aplamiem ierosinājumiem, bet par kādām jēdzīgākām lietām.
Man piem. nepatīk Āboltiņa,kaut neesmu “Dinamo Rīga” fans. Tāpēc labprāt piedalītos nobalsošanā par ierobežojumu Saeimas deputātiem ieņemt šo amatu divus termiņus pēc kārtas . Latvijā ir pārāk daudz Saeimas deputatu uz 1 iedz., tāpēc tos vajadzētu biežāk rotēt.
0
ilmisimo > ilmisimo 01.09.2012. 10.47
>TT
skat.
ilmac
P.S.
“Šis referendums per se nav nekāds pretvalstisks,,”
Kāpēc “‘nekāds”?
“‘per se” … un “‘in situ”?
“Kaut Jūs kā īstais Homo vulgaris,…”
Vai Jūs ,kad spēlējat šahu(piemēram) vienmēr saēdaties zirņus-lai destabilizētu pretinieka aizsardzību?
—-Man piem. nepatīk Āboltiņa,.._________
Man ,savukārt neraisa uzticību ļaudis,kam Dzejnieks ir militāri patriotisks impērijas varenības simbols. Tos derētu -“‘biežāk rotēt. “
0