Veterānu samierināšana ir nepieciešama pašiem veterāniem, sabiedrībai jādomā par bērniem
Šī vasara iezīmējusi jaunu pagrieziena punktu Latvijas sabiedrības dzīvē. Valsts prezidents rosinājis diskusiju par Otrā pasaules kara veterānu savstarpēju samierināšanu kā sabiedrības sašķeltības mazināšanas pirmo soli. Šī augstākās valsts amatpersonas iniciatīva jau paspējusi izpelnīties kritiku gan no pašmāju dažāda līmeņa viedokļu veidotājiem, kam, acīmredzot, sabiedrības sašķeltība nemaz nešķiet pārāk kaitīga, gan no Krievijas Ārlietu ministrijas, kas arī iepriekš aktīvi izmantojusi citu valstu iekšējos jautājumus savu slēpto un atklāto mērķu sasniegšanai.
Tā kā sabiedrības sašķeltības mazināšana ir vitāli svarīga Latvijas veiksmīgas attīstības sastāvdaļa, jāatzīmē vairākus mītus, kas līdz šim nostiprinājušies sabiedriskajā apziņā.
1.mīts
Latvijas sabiedrībā sašķeltību radīja Molotova – Ribentropa pakts un valsts okupācija 1940.gadā.
Protams, šie notikumi būtiski ietekmēja Latvijas un tās sabiedrības turpmāko likteni, tomēr jāatzīst, ka sabiedrības sašķelšanās saistīta ar daudz nesenākas vēstures norisēm. Molotova – Ribentropa pakts kā diplomātisks līgums Latvijas sabiedrību neietekmēja, bet tas, protams, ir uzskatāms par tālāko sociālpolitisko notikumu veicinošu faktoru. Proti, pakts ietekmēja Latvijas ārpolitisko stāvokli un “atļāva” tās nonākšanu PSRS rokās.
Arī 1940.gada 16.jūnijā veiktā valsts okupācija un tās aneksija PSRS sastāvā 5.augustā uzreiz globālas izmaiņas sabiedrībā neienesa. Sabiedrība tika transformēta pakāpeniski, šajā procesā kā noteicošiem punktiem izvirzoties pēckara kārtības nostiprināšanai 1945.gadā, 1949.gada deportācijām un tām sekojošajai kolektivizācijai, Staļina nāvei, PSKP CK ģenerālsekretāru periodiskajai nomaiņai un citiem procesiem, kas ietekmēja sabiedrības dzīvi.
Savukārt pēckara sabiedrība Latvijā, lai arī bija polarizēta, pakāpeniski pieņēma padomiskās vērtības. Padomju ērā sabiedrība atklāti sašķelta nebija. Neuzdrošinājās būt – pārāk tuvu bija izjusta iespējamo seku saltā dvaša, pārāk dzīva bija apziņa, ka par katru režīmam kaitīgu darbību varēja sekot skarbas represijas. Precīzāk padomju ēras sabiedrību varētu nosaukt par savstarpēji neuzticamu sabiedrību ar lielu liekulīgu, iebiedētu sabiedrības daļu, kurā pakāpeniski iekļāvās ne tikai pirmskara Latvijas sabiedrības elementi, bet arī migranti no citām PSRS teritorijām, tāpat kā ideoloģiski režīma sargi un arī tā iekšējie pretinieki. Orlando Faidžīsa vārdiem to varētu raksturot kā čukstētāju sabiedrību.
Tomēr apgalvot, ka okupācija bija tas process, kas sašķēla sabiedrību, būtu pārspīlēti. Nevar taču sašķelt to, kas pirms tam nepastāvēja, jo pēckara sabiedrība savos pamatos samērā krasi atšķīrās no pirmskara Latvijas sabiedrības gan etniskās, gan lingvistiskās, sociālās, gan arī politiskās struktūras ziņā. Drīzāk rodas jautājums – cik dziļa un vai vispār bija redzama dramatiska plaisa starp vietējiem iedzīvotājiem, kuru lomas sabiedrībā bija izmainītas, un ienācējiem.
Par mūsdienās pastāvošo sabiedrības sašķeltības pirmavotu ir jāatzīst perestroikas un Trešās atmodas laiks.
Barikādes, kas Rīgas ielās tika uzceltas 1990.gadā, līdz pat šai dienai ir saglabājušās atsevišķu sabiedrības grupu kolektīvajā apziņā.
Ja iepriekš minēto lielo pēckara pārmaiņu rezultātā uzvarējušo grupa nežēlīgi pakļāva un faktiski iznīcināja zaudējušo grupu, tad PSRS sabrukuma rezultātā gan tautfrontieši, gan interfrontisti nonāca vienā sabiedrībā, kas ilgstoši ļāva šīm grupām pastāvēt paralēli. Trešās atmodas laikā Molotova – Ribentropa pakts kļuva par simbolu padomju varas noziedzīgajam raksturam, kas izpaudās vēl pirms Latvijas nonākšanas tās kontrolē. Un tieši padomju varas politika pārveidoja Latviju tiktāl, līdz tajā izveidojās patlaban konfrontējošās sabiedrības daļas. Padomju migrācijas, kultūras, valodas un ideoloģijas politika radīja bāzi sabiedrības sašķeltībai arī pēc Padomju Savienības sabrukuma. Tomēr šīs bāzes izmantošana sabiedrības sašķelšanai ir atmodas un pēcatmodas laika politiķu atbildība.
Iepriekšējo 20 gadu izglītības, integrācijas un naturalizācijas politika bijusi pietiekami bezzobaina pret šādas sašķeltības pastāvēšanu, diemžēl valsts neatkarības atjaunošanas pretinieki ir spējuši savus uzskatus un ideoloģiskās dogmas nodot arī jaunajai paaudzei, kas pati šo pretstāvēšanu nav piedzīvojusi.
2.mīts
Sabiedrība ir sašķelta pēc etniskā/sociolingvistiskā principa – krievvalodīgajos un latviešos, kā arī pēc demogrāfiskā principa – pirmskara Latvijai piederīgajos un padomju migrantos.
Valodas barjera, ko par sabiedrības sašķeltības simbolu izvēlējušies tās uzturētāji, ir fiktīva. Valoda pati par sevi ir tikai instruments informācijas nodošanai, komunikācijas rīks. Sabiedrības veidošanai – kā saliedēšanai, tā arī šķelšanai daudz nozīmīgāks ir valodā ietverto vēstījumu saturs. Turklāt pats dalījums “latvieši un krievvalodīgie” ir tik absurds, ka liek meklēt cēloņus tā ieviešanai.
Sabiedrības sašķeltības pamatā ir nevis etniskas, sociolingvistiskas vai demogrāfiskas grupas, bet gan ideoloģisks pretnostatījums.
Līdz šim apzināti izvēlēta terminoloģija, kas iluzori konfrontējošās grupas padara daudzskaitlīgākas, kaut arī visiem racionāli domājošajiem ir skaidrs, ka nevar būt runas par visu krieviski runājošo konfrontāciju ar visiem latviešiem. Drīzāk varētu runāt par atsevišķu politisko spēku atbalstītāju konfrontāciju, kas gan, par laimi, nav pieņēmusi starpkaru Latvijas sabiedrībā pastāvējušās huligāniskās izpausmes. Arī toreiz dažādus ideoloģiskos strāvojumus pārstāvošo partiju atbalstītāji bija asi viens pret otru, tomēr nevienam toreiz neienāca prātā šo konfrontāciju piedēvēt visam sabiedrības kopumam. Varbūt arī pašreiz tas velns nav nemaz tik melns kā viņu mālē?
Nevarētu taču apgalvot, ka tagad sašķelta ir visa Latvijas sabiedrība. Latvijas un visas Austrumeiropas sabiedrība šobrīd paaudžu un vērtību nomaiņas rezultātā transformējas no postpadomiskas sabiedrības uz Rietumu liberāli demokrātisko sabiedrības modeli. Līdz ar to līdztekus postpadomju sabiedrībai ar tās izteikto šķelšanos pro- un kontra- padomiskajā (kremliskajā, krieviskajā) nometnē jau ir paspējusi izveidoties sabiedrības daļa, kurā nedz etnolingvistiskais, nedz sociodemogrāfiskais pretnostatījums nedarbojas. Lielākoties šo sabiedrības daļu veido samērā izglītotie, pārsvarā pēc 1990.gada izglītību ieguvušie un pasauli redzējušie inteliģenti, jaunie uzņēmēji, radošie cilvēki. Gribas cerēt, ka šī jaunā paaudze būs tā, kas veidos Latvijas nākotni arī laikā, kad neatkarības atjaunošanas tēvi un mātes un to ideoloģiskie pretinieki būs aizgājuši no aktīvās sabiedrības pārvaldīšanas.
Savukārt sašķeltā sabiedrības daļa ir tiešs postpadomju kultūras mantojums, kurā vieni bija tikko atguvuši visu iepriekš zaudēto, bet otri bija zaudējuši visas savas padomju laika privilēģijas. Un šīs grupas, par kuru publiskajām izkārtnēm kalpo kara laika saukļi un 1940.gada rēgi, patiešām samierināt būs grūti, varbūt pat neiespējami.
Padomāsim – kāda samierināšanās iespējama starp nacionālajiem partizāniem un viņus medījušajiem čekas izmeklētājiem?
Kāda saliedēšanās iespējama starp sarkanarmiešiem, kas atbrīvoja Latviju no neatkarības, un Latvijas pirmskara pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem? Jā, gan vieni, gan otri ir mūsdienu Latvijas sabiedrības daļas. Postpadomju kultūrai raksturīgais nacionālais romantisms diemžēl tāpat kā tai raksturīgās etnopolitiskās ideoloģiskās dogmas ir laiduši saknes arī jauniešu un masu mediju politikā. Iespējams, būtu jārunā arī par mediju redakcionālo atbildību un neatkarību, kas, kā jau vairākkārt atzīmēts, Latvijā ir problemātiska. Identificējot sašķeltās sabiedrības elementus, mums būtu jārunā par pro- un kontra- padomisko ideoloģiju, kas nu jau ir transformējusies un ieguvusi etnosociolingvistiski ideoloģisku bāzi, pamatā attiecināmu uz pagājušā gadsimta komunistiskās padomju un nacionālromantisma ideoloģiju sadursmes mūsdienu projekciju.
3.mīts
Prezidents Andris Bērziņš ir spēris pirmos lielos soļus sabiedrības saliedēšanas virzienā.
Lai arī jāatzīst, ka diskusija par kara veterānu samierināšanu tik plašu rezonansi guvusi tieši pēc prezidenta Bērziņa iniciatīvas, jāteic, ka kontakti starp abu karojošo pušu veterāniem bijuši jau iepriekš. Tāpat jāatzīmē, ka mērķtiecīga darbība sabiedrības integrācijai (citiem vārdiem – saliedēšanai) jau kopš 1991.gada ir bijusi viens no valsts iekšējās politikas vadmotīviem. Ir iztērēti miljoniem latu sabiedrības integrācijas vārdā gan no valsts budžeta, gan ārvalstu finanšu avotiem, atzinīgi novērtējot citu valstu ieinteresētību ne tikai Latvijas, bet visas Austrumeiropas postpadomiskās sabiedrības problēmu risināšanā.
Jāsaka gan, ka prezidents Bērziņš ir pirmais no Latvijas prezidentiem, kas šo jautājumu ir izvirzījis politisko prioritāšu galvgalī, vienlaicīgi likvidējot padomnieka amatu vēstures un mazākumtautību jautājumos par spīti tam, ka tieši šie jautājumi ir galvenie ideoloģisko pretrunu pamatā. 90.gadu integrācijas politika lielā mērā balstījās uz postpadomju sabiedrības veidotāju vēlmi reanimēt pirmspadomju sabiedrību, kas savā būtībā acīmredzot bija utopiska.
Reālākas iespējas sabiedrības integrācijai radās 1995.gadā līdz ar pieteikuma iesniegšanu dalībai ES, kas iezīmēja jaunu virzienu, tajā skaitā sabiedrību veidojošo vērtību iedzīvināšanu Eiropas vērtību garā. 2004.gadā Latvija pievienojās Eiropas Savienībai, tomēr Latvijas sabiedrība savā būtībā lielākoties palika postpadomiska. Par to liecina gan normāla politiskā spektra neesamība, gan sabiedrības kultūra un attieksme pret dažādiem tajā notiekošajiem procesiem. Izmaiņas sabiedrībā norit daudz lēnāk nekā izmaiņas aktuālajā politikā.
4.mīts
Otrā pasaules kara veterānu saliedēšana ir pamats Latvijas sabiedrības sašķeltības novēršanai.
Jau identificējām, ka Otrā pasaules kara notikumi nav mūsdienu sabiedrības sašķeltības pamatā. Arī veterāni un viņu organizācijas nav sabiedrību šķeļošo spēku kodols. Šo kodolu veido aktuālie politiskie spēki, kas veterānus izmanto tikai kā izkārtni savu politisko mērķu sasniegšanai.
Ir daļa veterānu, ko nav iespējams samierināt vai pat bez kruķu izvicināšanas nosēdināt pie viena galda. Bet ir arī daļa veterānu, kuri, lai arī karoja pretējās frontes pusēs, ir bijuši pakļauti vieniem un tiem pašiem vēsturiskajiem procesiem. Un patlaban būtu svarīgi, lai valsts vienlīdz godīgi attiektos pret šiem vīriem, kuru vairs nav daudz atlicis. Varētu runāt par abu okupācijas varu prettiesiski mobilizētajiem kā vienotu sociālu grupu, kas ir pārcietuši vienus un tos pašus pāridarījumus un, neskatoties uz to, kurā frontes pusē cīnījušies, visi viņi ir uzskatāmi par kara upuriem.
Bet ir arī daļa veterānu, kas ar Latvijas Republiku nav bijuši saistīti ne pirms 1940., ne arī pēc 1991. gada – no citām PSRS teritorijām nākušie okupācijas karaspēka karavīri. Viņus iekļaut šajā kara upuru kategorijā varētu būt problemātiski. Šo grupu nevajadzētu jaukt ar Padomju Savienības militārpersonām, kas Latvijā parādījušās pēckara ērā. Izvērtējot kara veterānu lomu sabiedriskajos procesos, jāsecina, ka viņi lielākoties kalpo citu politisko mērķu sasniegšanai un leģitimizēšanai, nevis aizstāv savas intereses.
Reālie ieinteresētie Latvijas sabiedrības sašķeltības uzturēšanā ir aktīvie politiskie spēki, tajā skaitā ārpus Latvijas esoši politiskie spēlētāji, viedokļu veidotāji un citi politiskie un ekonomiskie mahinatori.
5.mīts
Latvijas sabiedrības sašķeltība ir unikāla valsts iekšējā problēma.
Lai cik ļoti mums gribētos būt unikāliem, jāatzīst – ja ne identiska, tad līdzīga rakstura problēmas pastāv ne tikai Igaunijā, bet arī visās citās postpadomju telpas Austrumeiropas valstīs. Iespējams, Latvijas un Igaunijas specifiskā iezīme ir etnolingvistiskā komponente ideoloģiskās konfrontācijas izkārtnē, tomēr postpadomju kultūras transformācija notiek visās bijušā bloka valstīs. Jāatzīst, ka dažās veiksmīgāk, citās – mazāk sekmīgi, ja mums rodas vēlme salīdzināt bijušās sociālistiskā bloka valstis pēc dažnedažādo indeksu piedāvātajiem kritērijiem. Turklāt jāpiemin ne mazāk svarīgais Krievijas sabiedrības saliedēšanas piemērs, sabrūkot padomju impērijai. Pēc īsā demokratizācijas virziena Borisa Jeļcina laikā Krievija konsekventi pozicionējusies kā spēcīgākais postpadomju kultūras un sabiedrības bastions.
Faktiski tieši Lielā Tēvijas kara (ar to saprotot tikai Vācijas – PSRS konfliktu) uzvaras koncepts ir ņemts par pamatu mūsdienu Krievijas sabiedrības konsolidācijai. (Krievijā, par PSRS dalību Otrajā pasaules karā līdz Vācijas – PSRS konfliktam pēc Vladimira Putina nākšanas pie varas publiski runāt nav pieņemts.) Uzvaras koncepts ir ņemts par pamatu mūsdienu Krievijas sabiedrības konsolidācijai. Turklāt mūsu lielākās kaimiņvalsts iekšpolitiskās stabilitātes sasniegšanai kalpo arī tās ārpolitiskie instrumenti, bijušās sociālistiskās nometnes zemēs identificējot ārējos ienaidniekus.
Faktiski Latvijas sabiedrības transformācija Rietumu sabiedrības virzienā nonāk pretrunā ar Krievijas sabiedrības identitātes un uz vērtībām orientējošu lielumu veidošanu.
Līdz ar to saprotama kļūst Krievijas ārlietu resora dzīvā dalība arī Latvijas sabiedrības veidošanā, kas gan neattaisno to no Latvijas sabiedrības interešu viedokļa. Kopumā izvērtējot sabiedrības transformācijas procesus Austrumeiropā, jāatzīmē, ka daļa sabiedrību jau ir izdarījušas stingru izvēli par labu Rietumu liberālās demokrātijas vērtībām, daļa sabiedrību virzās postpadomiskā Kremļa imperiālisma virzienā, savukārt daļa sabiedrību atrodas uz izšķiršanās sliekšņa, arī Latvijas sabiedrība.
6.mīts
Sabiedrības sašķeltība ir atrisināma politiski: deklaratīvi un samērā ātri.
Šķiet tas, ka prezidents atbildību par turpmāko sabiedrības saliedēšanas virzību ir novirzījis uz Saeimas pleciem, varētu būt viena no lielākajām aplamībām. Saeima var pieņemt kārtējo deklarāciju, kas labākajā gadījumā izraisīs diskusiju ārpus valsts par veterānu dažādo pieredžu, dažādo ideoloģisko izpratņu un sabiedrības sašķeltības problemātiku, kā arī prognozējamu Krievijas nosodījumu, kādu jau izpelnījās prezidenta iniciētā diskusija. Tomēr ar Saeimas deklarācijām šādas problēmas atrisināt nevar. Tās nevar atrisināt arī vienā dienā, pieņemot likumu, ka nu visiem būs jādzīvo draudzīgi.
Sabiedrības šķelšanu līdz šim ir veicinājis pašas sabiedrības pieprasījums, ko var ietekmēt ar mērķtiecīgu sabiedrību veidojušo vērtību transformāciju ar izglītības un sabiedrības līdzdalības instrumentiem.
Iespējams, daži no šiem instrumentiem var izrādīties gana sāpīgi, kā to jau pierādīja nepilnvērtīgā, bet tomēr nozīmīgā izglītības reforma 2004.gadā, līdz ar to būtiska būs sabiedrības veidotāju drosme izdarīt ilgtspējīgu izvēli.
7.mīts
Integrācija ir pašpietiekama. Sabiedrības saliedēšana ir sasniedzama ar integrācijas projektiem un nostādnēm.
Lai arī dažādi sabiedrības saliedēšanas rīki ir nozīmīgi, sabiedrības vienotību iespējams sasniegt tikai kompleksi. Vienota vērtību sistēma ir jāieaudzina nākamajās paaudzēs kā neformālās, tā formālās izglītības ietvaros. Arī kultūrpolitika ir viens no efektīvākajiem ceļiem kopīgu ideju iedzīvināšanā sabiedrībā.
Apzinoties, ka šķelšanās ir drīzāk ideoloģiska nekā socioetnolingvistiska, arī sabiedrības saliedēšanai jāizmanto adekvāti līdzekļi. Iepriekšējos 20 gados līdzekļi, kas ieguldīti visdažādākajos sabiedrības integrācijas virzienos, acīm redzami nav sasnieguši nekādu rezultātu.
Naturalizācijas politika pilsoņu lokā ir iekļāvusi milzīgu skaitu cilvēku, kas nejūtas piederīgi Latvijai un ir pat naidīgi noskaņoti pret valsti.
Kaut gan pilsonības piešķiršanas galvenajai būtībai būtu jābūt nevis tehniskai “oficiālās” vēstures atreferēšanas spējai un cik necik muzikālam talantam nodungot Latvijas himnu un pāris konstitucionālās normas, bet gan morāli ētiskai piederības sajūtai, domās un darbos nostiprinātai saiknei ar valsti un vēlme iesaistīties tās attīstībā. Teju visi politiskie balsojumi, kuros praktiski kā nemainīgs kopums ir saglabājies pret valstisko neatkarību balsojušo skaits, kas nu sadalījies nepilsoņos un “pret etnopolitiku protestējošo” pilsoņu lokā, parāda neiepriecinošu ainu. Proti, paaudžu maiņa, kas objektīvi notiek sabiedrībā, nepietiekamā mērā atspoguļojas ideoloģisko dogmu transformācijā. Daļa jauniešu, kas pat dzimuši ir krietni pēc PSRS sabrukuma, faktiski ir lojālāki šai neesošajai valstij nekā sabiedrībai, kuras locekļi viņi ir.
Protams, var runāt gan par iekšējiem, gan ārējiem faktoriem, kas veicinājuši šādas postpadomju pilsoņu sabiedrības veidošanos un ilgtspēju, tomēr ir jāatzīst, ka tas nav Latvijas sabiedrības – Latvijas tautas kopīgajās interesēs, un acīmredzot ir darīts par maz, lai tas nenotiktu. Arī patlaban ar kārtējo sabiedrības saliedēšanas deklarāciju, likumu vai stratēģiju vien būs stipri par maz.
8.mīts
Sabiedrības sašķeltība ir ārēju spēku un mediju radīta.
Jāatzīst, ka daļa taisnības šajā mītā ir. Kaut gan sašķeltas sabiedrības noklusējuma stāvoklis saglabājies kopš 80.gadu beigām un aktualizējies līdz ar asākiem mēģinājumiem risināt pastāvošo paralēlo pasauļu problemātiku izglītības laukā 2004.gadā, visā savā krāšņumā sabiedrības iekšējais konflikts izvērsās gadsimtu mijā, kad 16.marta kļūmīgā iekļaušana svētku un atceres dienas kalendārā sakrita ar Putina nonākšanu pie varas Krievijā.
Faktiski ar Krievijas iekšpolitiskā kursa maiņu izmainījās arī Latvijas krieviskās etnosociolingvistiskās telpas aprises.
Tāpat nevajadzētu lolot ilūzijas par mediju redakcionālo neatkarību, to īpašnieku saraksts ir gana izskaidrojošs. Acīmredzot nevajadzētu par zemu novērtēt arī pašu politikas veidotāju kļūdu, tuvredzības un postpadomisku uzskatu radītu ilūziju ietekmi uz sabiedrības veidošanās un saliedēšanas procesiem.
Tomēr, pirms apvainot atsevišķu mediju redakcijas angažētībā, vajadzētu vispirms paskatīties spogulī. Visā pasaulē nav neviens medijs, kas kādam nepiederētu. Gribam mēs to vai nē, bet katra medija īpašniekam ir savi uzskati par to, kas ir labs un kas – ļauns. Un, pat ja medijam tiek garantēta redakcionālā neatkarība, pastāv tāda nemanāma robeža, ko varētu dēvēt par pašcenzūru – morāli ētiskiem apsvērumiem, ko katra medija lappusēs var paust un ko nē.
Tomēr daudz būtiskāka ir sabiedrības spēja izvērtēt uzņemamo informāciju, spēja lasīt caur rindām un redzēt autoru aiz vēstījuma. Arī nespēja kritiski domāt un akla ticība jebkurai tiražētai informācijai ir viena no postpadomiskas sabiedrības problēmām, no kā mums ar steigu vajadzētu tikt vaļā. Domājošajā, radošajā un inteliģentajā sabiedrības daļā arī tagad nepastāv nedz etnisku, nedz sociālu vai lingvistiski politisku domstarpību.
9.mīts
Sabiedrības sašķeltības galvenais balsts – divu sociolingvistisku sabiedrību līdzās pastāvēšana un divas paralēlas informācijas telpas ir nemaināms lielums.
Skaidrs, ka divas savstarpēji naidīgas informācijas telpas neveicina sabiedrības saliedēšanos. Kopš latviešu un krievu valodās rakstošie mediji paraduši savām auditorijām piegādāt ideoloģiski atšķirīgu saturu, šie informācijas telpu dalībnieki kļuvuši arī zināmā mērā par politikas veidotājiem. Un ikkatram politikas veidotājam ir jābūt atbildīgam par sava darba rezultātiem.
Pašlaik medijus patērējošais vairākums it kā ir apmierināts ar esošo situāciju, ka mediji paši rada ziņas, veidojot savstarpējus skandālus un veicinot neiecietību sabiedrībā. Tomēr ir bijuši vairāki labi mēģinājumi piedāvāt identisku saturu kā latviešu, tā krievu valodā. Citu valodu mediji ir gana iekšpolitiski maznozīmīgi un savu politisko līniju izveidot nav spējuši.
Valoda pēc savas būtības ir instruments – informācijas medijs, kas var kalpot kā vienojošiem, tā arī šķeltnieciskiem mērķiem. Valoda – nedz krievu, nedz latviešu, nenosaka tās lietotāju uzskatus, vērtību sistēmu vai savstarpējās attiecības. To nosaka pateiktā saturs, kam būtu jāpievērš daudz lielāka uzmanība.
Ir svarīgi, lai visās valstī lietotajās valodās būtu pieejama pietiekami daudzveidīga informācija, kas liktu tās lietotājiem pašiem domāt un izvērtēt. Tas arī radītu pamatu tā saucamās smadzeņu skalošanas izskaušanai atsevišķās auditorijās.
Nav nepieciešamas ieviest cenzūru, lai novērstu pretvalstisku viedokļu tiražēšanu. Ir nepieciešams ļaut cilvēkiem izvēlēties dažādus viedokļus un izvērtēt to pamatotību. Lielākā daļa no sabiedrības tomēr ir spējīga domāt, arī kritiski un izvērtēt informācijas patiesumu, ja viņiem ir pieejams gana plašs informācijas apjoms.
10.mīts
Sabiedrības sašķeltība ir tik fundamentāla, ka tās saliedēšanās ir neiespējama.
Radikāli (es teiktu – postpadomiski orientēti) nosacīti latviskie spēki proponē, ka sašķeltība ir tik dziļa, ka turpmāka līdzās pastāvēšana iespējama tikai asimilācijas formā. Saka – es tevi piespiedīšu mīlēt Raini. Jāatzīmē gan, ka līdzīga politika 90.gados jau piedzīvoja fiasko, ar kura rezultātiem mēs patlaban saskaramies visā krāšņumā.
Ne mazāk radikāli un tikpat postpadomiski nosacīti krieviskie spēki aicina uz segregāciju, nodalot latvisko Latviju no krieviskās Latvijas, iespējams, pat teritoriāli vēloties iedzīt vienu otru robežstabu un izveidot vienu otru pilsētu – anklāvu. Lieki piebilst, ka arī tas nav risinājums. Svarīgi ir saprast, cik lielā mērā šādi uzskati jau ir iesakņojušies plašākā sabiedrībā un cik lielā mērā tie ir dažu sociāli, politiski un virtuāli aktīvu cilvēku tiražēti.
Kopējais sabiedrības noskaņojums tomēr parāda, ka ārpus politiskās retorikas un atsevišķu jūtīgu kalendāra datumu konteksta, sabiedrībā sašķelšanās nav nemaz tik nepārvarama.
Piederība atšķirīgām etnosociolingvistiskām grupām un pat atšķirīgiem politiskiem strāvojumiem ārkārtīgi maz ietekmē cilvēku sadzīviskās attiecības. Sabiedrības absolūtā vairākuma intereses ir līdzīgas – visi vēlas par vakardienu labāku rītdienu, daudzmaz stabilu un prognozējamu ekonomisko vidi un daudzmaz ciešamas savstarpējās attiecības. Neviens negrib mirt uz barikādēm, vēl mazāk kāds gribētu, lai uz ideoloģiju sadursmes altāra tiktu upurēti viņa bērni. Bet tieši par mūsu bērnu nākotni jau arī ir viss sabiedrības saliedēšanas stāsts.
Sabiedrības saliedēšana ir fundamentāls tās turpmākās eksistences uzdevums. Iespējams, Otrais pasaules karš un tā veterāni arī nebūtu uzskatāmi par sabiedrības sašķeltības pamatiem, tomēr tieši viņu samierināšana uzskatāma par simbolu jaunas, uz 70 gadus sena kara pretmetu pamatiem nebalstītas sabiedrības veidošanai. Veterānu samierināšana ir nepieciešama pašiem veterāniem, lai viņi varētu bez liekiem pārmetumiem noslēgt rēķinu ar pasauli, kas viņiem bezgala daudz darījusi pāri. Savā ziņā kā meditācija. Ars moriendi.
Autors ir vēsturnieks
Komentāri (220)
buchamona 28.08.2012. 08.35
Man tas viss šķiet pārāk sarežģīti, šis autora skats un problēmu skaidrojums :), bet tas ir saprotams – autors dzimis 1985. gadā, es 1954. gadā, manas pirmās atmiņas par to, kā šķēlās “sabiedrība” okupācijas laikā ir aptuveni no 1961. gada. Gada skaitļos es orientējos pēc Gagarina lidojuma kosmosā, bērnības iespaidi:)
Sētā es biju viens pats latvietis starp krieviem un, kad spēlējām kariņu, man, protams, bija atvēlēta fašista loma, kuru spēlēju ļoti labprāt. Man bija sava vācu bruņu cepure un es ar patiku ” šāvu” sarkanos, jo jau tolaik zināju, ka Latviju okupēja ” krievi”.
Vecāki man bija skolotāji, visi tuvākie radi arī ” plānā galdiņa urbēji”, bet neviens starp mūsu radiem nebija komunists.
Vasaras brīvlaikus es pavadīju laukos. Mans vectēvs bija kolhoznieks, kurš katru vakaru klausījās ” Amerikas balsis” no Vašingtonas – tā bija mana politinformācija :), bibliotēka uz bēniņiem, kur lasīju A. Grīna ” Dvēseļu puteni”, grāmatas par Latvijas atbrīvošanās cīņām utt.
Tā kā man un arī maniem draugiem šī sava piederības sajūta ir iesakņojusies jau no agras bērnības. Un tā tas ir arī otrai pusei – komunistu bērniem un migrantu bērniem un šī robeža ir nepārkāpjama, ar to mēs esam sadzīvojuši un sadzīvosim arī turpmāk. Ar ” sadzīvot” es domāju tādu vieglu ” kara stāvokli”, jo nav un nevar būt kompromiss starp komunistu un demokrātiski domājošu cilvēku – tas nav iespējams.
Rakstā autors divas reizes atkārto vienu un to pašu pieņēmumu par to, ka valoda ir tikai sazināšanās līdzeklis. Tā ir traģiska kļūda. Valoda – tas ir tas rāmis, kurā cilvēks vispirms domā, ar kuru uztver pasauli, caur kuru pasauli padara daudzveidīgu. Reizē ar valodu mirst arī pati tauta.
2
dace_ampermane > buchamona 28.08.2012. 17.21
rinķī apkārt
Loti līdzīgi notika mana augšana un ļoti līdzīgas ir manas izjūtas arī ar to ko par sevi raksta lno [LNO].
0
Vladimirs Lavrenovs > buchamona 28.08.2012. 09.17
Problēma nav valodā, bet attieksmē pret sevi. Varam gudri runāt par to cik svarīga mums šī valsts, bet kad sākam ar kādu runāt, vai rakstam darba prasības, tad cenšamies sevi padarīt par Dievmāti Mariju.
Sabiedrības problēma ir tāda pati kā katram individuāli – sabiedrība okupācijas gados ir traumēta un tādēļ nespēj saprast cilvēcīgas attiecības un savā mīkstajā rīcībā piesaista vardarbīgus elementus.
Tiek veidotas integrācijas programmas, kur apspriests vai labāk stāvēt uz vienas kājas, griezt piruetes, vai taisīt tiltiņus, bet netiek ņemts vērā, ka programma var strādāt tikai tad, ja vienkārši stāvam uz abām kājām. Nevajag ne līst kauties, ne ko citu riebīgu darīt, vienkārši būt pašiem par sevi.
Arī valodas jautājums tiek izlemts tajā brīdī, kad satiekam kādu, kad aizejam uz veikalu. Valsts jautājums tiek izlemts, kad noniecinam visu pašu sasniegto un norobežojamies no tās.
0
Janka, Janic 28.08.2012. 07.34
ja konoonovs ir 2. pasaules kara veteraans ( kremlis viņu glorificeejis varoņa kaartaa) tad par ko var buut runa ,
esmu dziivojis boļševiku laikos 40 gadu , neteikšu ka tad netika daliita sabiedriiba krievos un latviešos , veel vairaak , krievu mats spilgti iespiedoies atmiņaa , aprakstiitaas publisko ateju sienas kirilicaa ,uzraksti nekaapt ar kaajaam uz poda , kafija uz ateju sienu fliizeem , saulespuķu seeklas kinoteaatru griidaa… kultuura peec pilnas programmas , kaada nebija pieņemama latviešiem , veel 50to gadu beigaas eedniicaas uz galdiem staaveeja maizes trauki , bet kad krievs paņeema tikai kefiira pudeli un pie galda notesa visu maizi , par ko nebija jaamaksaa , tad ar trauki nozuda un par šķeeliiti maizes vajadzeeja maksaat, daudzviet dzirdeeju nosakaam “lopi”
vai tad tagad kautkas mainiijies? krievs mieriigi gremo ceptus raaceņus ķiniitii un kad tam tiek aizraadiits par skaļo cuukošanois tad tas mieriigi izvelk stroķi un nošauj teevu beerna acu priekšaa, veel jo vairaak , krievu visatļautiibai nav meera sajuutas. tas mans personiigs viedoklis , varjau buut ka tik traki nav …esmu gatavs saņemt simt mīnusus
33
Egitazz > Janka, Janic 28.08.2012. 14.02
betijacelmale
es pat īsti nezinu, ko jums teikt, ja jums tēli veidojas no avīzēm un TV. Pēc tādas pašas loģikas man jūs jāpieskaita pie kvēlas destras uzskatu atbalstītājas, jo neesmu redzējis, ka jūs protestētu pret viņa teikto.
Pret piespiedu deportāciju neesmu redzējis jūsu protestus un vēl daudz ko.
Bet ja kopumā apkārt jums ir vien vieni sliktie krievi, tad man gan jāsecina par jūsu spējām sadzīvot ar citiem. Jo man nez kāpēc apkārt reālajā dzīvē nav destras un es tīri labi satieku ar latviešiem.
Kaut gan tas tāpēc, ka viņi man nestāsta katru reizi, cik daudz krievi viņiem (viņu vecākiem) nodarījuši 1940. un 1949.gados? Bet domāju, arī citu tautību pārstāvjiem viņi to nestāsta. Sliktie latvieši droši vien viņi ir.
0
Egitazz > Janka, Janic 28.08.2012. 14.15
con brio
joks ir tāds, ka Krievija NAV pilntiesīga PSRS pārņēmēja. Jā, Krievija piemēram, pārņēma PSRS parādus. Bet tikai tāpēc, ka Rietumi savādāk atteicas piešķirt jaunus kredītus 90.tājos gados. Bija vienošanās starp ex-republikām, ka Krievija pārņems ne tikai PSRS parādus, bet arī parādus PSRS. arī par vietu ANO drošības padomē utt.
Līdz ar to prasību sniegšana pret Krieviju būtu tikai ilgu gadu maizes darbs juristiem no abām pusēm.
Un vajadzētu pieprasīt, tai arī Lietuva, Igaunija un citas valstis paņemtu atpakaļ savus pilsoņus, kas kādreiz iebrauca Latvijā no tām teritorijām.
Un tas būtu jādara bez izņēmumiem “igauņus atstājam, krievus ārā”, jo pamatojums taču būtu “izvest visus iebraucējus kolonistus”, nevis tikai krievus, vai nē?
0
mary75 > Janka, Janic 28.08.2012. 12.32
Ino – laikam jau tie “fobiju nomocītie lētticīgie” ir visa brīvā pasaule, ASV, ES, kur tādi izteikumi tiek uzskatīti par rasistiskiem un nav pieļaujami, toties “intelektuāļi” ir mūsu iesalnieki – parādnieki un viņu atbalstītāji?
Nu, tad jau man nav argumenti.
0
mary75 > Janka, Janic 28.08.2012. 13.03
Pateikšu tikai vienu atšķirību no Indijas utt. – visi tie, ko tu taisies izsūtīt, ir likumīgi šīs valsts pilsoņi vai iedzīvotāji, un to statusu tiem piešķīrusi jau neatkarīgā Latvijas valsts.
Nerunājot par simtiem citu atšķirību situācijās.
0
mary75 > Janka, Janic 28.08.2012. 11.55
Ja kāds pasaka, ka kāda tauta – krievi (latvieši, vācieši, čukčas, utt.) visi ir slikti, un vainīgi pie visām mūsu nelaimēm, tad, katram kaut cik domājošam cilvēkam skaidrs, ka tas var daudz ko liecināt par šo cilvēku, nevis par to tautu, par kuru viņš izsakās.
Acīmredzot, šeit tāda vienkārša patiesība daudziem nav saprotama.
Un tādus gribas saukt par alu cilvēkiem.
0
dro > Janka, Janic 28.08.2012. 12.16
dzeris49. Man rodas aizdomas, ka tavs suns gudrāks par saimnieku:)
0
dro > Janka, Janic 28.08.2012. 17.20
dzeris49. Skat tikai , sāc jau pieminēt brīvo pasauli:) Ak tad visi, kuri sauc Jeģinuju rosiju par partiju žuļikov i vorov ir rasisti un tā domā arī rietuvalstis? Ārstējies kamēr nav par vēlu:)
0
mary75 > Janka, Janic 28.08.2012. 10.50
Sētniki dabiski, ka strādā labi, arī bezdarbnieki apkārtni sakopj, bet, netīrumus un pudeles met pat pie pieminekļa represētājiem, laikam jau, krievi speciāli brauc un to dara.
Par to Aivaru īsti nesapratu, ko gribēji pateikt.
0
mary75 > Janka, Janic 28.08.2012. 12.05
Un tu patiešām domā, ka pie Āfrikas problēmām vainīgi kolonizatori?
Latvijā “kolonizatori” nav pie varas 20 gadus, Āfrikā – nu jau vismaz 50 – 60, un vēl arvien viņi pie visa vainīgi?
0
ilmisimo > Janka, Janic 28.08.2012. 10.59
Par to Aivaru īsti nesapratu, ko gribēji pateikt.
————————-
Uzjautā vietējiem iedzīvotājiem.Tie tak zina,kas par drošību un kārtību pilsētā gādā.Un- tīri labi sanāk.
0
Egitazz > Janka, Janic 28.08.2012. 10.52
krievs mieriigi gremo ceptus raaceņus ķiniitii un kad tam tiek aizraadiits par skaļo cuukošanois tad tas mieriigi izvelk stroķi un nošauj teevu beerna acu priekšaa,
==========
gribēju atbildēt jūsu stilā un vispārināt uz latviešiem dažu gadījumus, bet tomēr atturēšos. Uzskatīsim, ka mēs okupanti neesam tik civilizēti, lai veidotu tādus loģiskus vispārinājumus.
0
ilmisimo > Janka, Janic 28.08.2012. 11.03
Es arī neesmu ievērojis, ka Aizputē būtu īpaša netīrība vai grausti.
_____________ Vecā koka apbūve jau ir atsevišķs stāsts.
Varam vien visiem ieteikt- brauciet uz Aizputi kamēr tās kocenes vēl turas- tās ir vērts redzēt.
0
ilmisimo > Janka, Janic 28.08.2012. 10.25
..es tagad uzturos Aizputē, kur krievu tikpat kā nav, un arī tur ir visa apkārtne piecūkota..
________________ Sūdzies Aivaram.
Ja vien drusku nepārspīlē…
0
ilmisimo > Janka, Janic 28.08.2012. 13.36
betijacelmale nulle, kas to izraisītu?
____________
nulles.
kas gan cits?
0
mary75 > Janka, Janic 28.08.2012. 08.40
Ar to maizi tur bija nedaudz savādāk, maize uz galdiem stāvēja visā PSRS, bet, kad Hruščevs lika audzēt kukurūzu, un sākās maizes deficīts, to noņēma.
Vispār, es piekrītu, daudzi krievi, kas šeit ieceļoja, nebija nekādi sevišķi “kulturāli” cilvēki, tai pat laikā, ir arī daudzi pavisam citādi krievi, pats tos pazīstu, un dalījums pēc etniskā principa ir galīgi garām, un aizvainojošs daudziem krieviem.
Arī dažādu slepkavu, un vienkāršu cūcisku cilvēku pietiek arī starp latviešiem, es tagad uzturos Aizputē, kur krievu tikpat kā nav, un arī tur ir visa apkārtne piecūkota ar atkritumiem, met pat 100 m no miskastēm, un ar semuškām, ko spļauj taisni zemē, pilns parks ap soliņiem, kur jaunieši sēž un grauž tās semuškas, tāpat lauž visu, ko tik var, utt.
Toties visi krievi perfekti runā latviski, tas gan jāatzīst, jo visi pārējie ar tiem runā tikai latviski, un nav nekādas problēmas ar integrāciju, pat bez jebkādiem lieliem plāniem un lielām naudām, ko valsts bezjēdzīgi tērē šim nolūkam.
0
ievuliitis > Janka, Janic 28.08.2012. 14.34
kolpant, tu kārtējo reizi mēģini sajaukt visu vienā putrā. Nav runa par to kurš labāks, kurš sliktāks. Ir runa par to, ka liela daļa krievu šeit atrodas okupācijas un kolonizācijas procesu rezultātā. Tāpēc viss pārējais attieksme, mīlēšana-nemīlēšana ir tikai loģiskas sekas. Un to visu pastiprina Krievijas iejaukšanās Latvijas iekšējās lietās, politika, ko slējoties aiz šo cilvēku mugurām un itkā viņu vārdā veic Latvijai nedraudzīgi spēki utt utj. Ko nu es tev stāstīšu, pats zini.
Atkal būsi vīlies – man ir ļoti draudzīgas attiecības ar dažām bijušām klasesbiedrenēm un maniem kaimiņiem.
0
My Paradise, My Rules > Janka, Janic 28.08.2012. 13.51
Betija, pieliku Jums vienu plusiņu, bet otra vietā – rakstu atbildi. Tiešām, ko nozīmē apvainoties, ja neko neesi darījis, lai paustu savu viedokli?
0
My Paradise, My Rules > Janka, Janic 28.08.2012. 14.32
Un vajadzētu pieprasīt, tai arī Lietuva, Igaunija un citas valstis paņemtu atpakaļ savus pilsoņus, kas kādreiz iebrauca Latvijā no tām teritorijām.
—–
Redz, cik vienkārši – paņem s—dainu koku, samaisa visu tā, ka nevar nostādināt, un pasaka – redz, vairs neko nevar darīt, ir jāsamierinās! Bet varbūt viss nemaz nav tik traki un pasaulē jau ir precedenti, kā tas atrisināms?
0
gliters > Janka, Janic 28.08.2012. 12.00
Nu tad pasaki Āfrikas tautām, ka britu un franču kolonizātori nav vainīgi pie viņu patreizējām problēmām. Parādi visai pasaulei, ka neesi “alu cilvēks”.
0
dro > Janka, Janic 28.08.2012. 10.34
lama. Es arī neesmu ievērojis, ka Aizputē būtu īpaša netīrība vai grausti. Žēl, ka Misiņkalnā pazudis gulbju dīķis, gandrīz izžuvusi Tebra, no kuras tiltiem varēja lekt uz galvas ūdenī…
0
ievuliitis > Janka, Janic 28.08.2012. 13.21
nulle, kas to izraisītu?
0
ievuliitis > Janka, Janic 28.08.2012. 14.42
“Un vajadzētu pieprasīt, tai arī Lietuva, Igaunija un citas valstis paņemtu atpakaļ savus pilsoņus, kas kādreiz iebrauca Latvijā no tām teritorijām.”
Neatsvaidzināsi manu atmiņu – kad Lietuva un Igaunija pēdējo reizi te iebrauca ar tankiem, slepkavoja, izvaroja, deportēja?
0
My Paradise, My Rules > Janka, Janic 28.08.2012. 13.54
Latvijā kolonizatori oficiāli pie varas bija 50 gadus, bet neoficiāli vēl pieskaiti šos 20, jo viņi jau nekur nav pazuduši.
Nu nekur pasaulē nemīl kolonizatorus, arī pēc viņu aiziešanas attieksme ir visai rezervēta. Ko var gribēt, ja okupācija ir beigusies, bet kolonizēšana ne?
0
dro > Janka, Janic 28.08.2012. 12.14
dzeris49. ..Un tādus gribas saukt par alu cilvēkiem
______________________
Vai cik briesmīgi!:) Mani uzjautrina tas, ka tu uzskati citus par tik dumjiem, ka varēsi apmānīt, lamājot Putinu un vienlaicīgislavējot, vai attaisnojot un atbalstot viņa aģentus Latvijā. Vai tad tas nebiji tu, kurš diendienā skandināja, ka līgums ar Jeģinaja neko nenozīmē, tevi pat nedarīja aizdomīgu Ušakova randiņi ar Krievijas spiegu…Tā kā diez vai izdosies sevi iesmērēt par intelektuāli, labākā gadījumā par fobiju nomocītu lētticīgo:)
0
gliters > Janka, Janic 28.08.2012. 13.07
Formāla atšķirība. Turklāt šāds risinājums Latvijai tika nelikumīgi uzspiests “no ārpuses”, lai izpatktu valstij, kas Latviju bija okupējusi.
0
juhans > Janka, Janic 28.08.2012. 13.42
dzeris49
“… dalījums pēc etniskā principa ir galīgi garām, un aizvainojošs daudziem krieviem…”
Vai tas būtu jāsaprot tā, ka (daudzus) krievus saukt par krieviem būtu viņiem aizvainojoši?
0
My Paradise, My Rules > Janka, Janic 28.08.2012. 14.00
Mēģinājumi masveidā deportēt Latvijas iedzīvotājus…
—
Nulle, lūdzu, nenodarbojieties ar demagoģiju. Ar Latvijas iedzīvotāju deportēšanu nodarbojās PSRS un pavisam citos gados. Šī būtu bijusi tikai un vienīgi taisnīga dekolonizācija, par kuru gan pasaules, gan “deportēto”, bet es teiktu – repatriēto cilvēku priekšā būtu jāatbild Krievijai, kā jau visu PSRS “labumu” likumīgajai mantiniecei. Taču tagad atbildība tika uzvelta cietušajai valstij – Latvijai un tās pamatnācijai – latviešiem. Jūsuprāt, tas ir taisnīgi?
0
Nika > Janka, Janic 28.08.2012. 08.46
Visi krievi tādi nav, bet liela daļa noteikti
0
gliters > Janka, Janic 28.08.2012. 12.38
Vai kāds sauc par rasistiem arābus vai indiešus par to, ka viņi lika franču un britu kolonistiem aizvākties? Kāpēc no latviešu puses precīzi tādā pašā situācijā tāda pati prasība pēkšņi ir rasisms?
Un ja dzeris uzskata, ka pie āfrikāņu problēmām koloniālisms nav vainojams… vai tas savukārt nevelk uz rasismu?
0
gliters > Janka, Janic 28.08.2012. 12.19
Ir gan vainīgi, jo liedza patstāvīgās attīstības iespējas 200-300 gadus. Islama radikāļi daudzkur nonāk pie varas tieši tāpēc, ka mēģinājums pa tiešo no kolonijas “ielekt” modernā valstī ir cietis neveiksmi. Tāpēc, piemēram, arābu valstis atgriežis “izejas punktā”, t.i. pie tās valstiskās un sabiedriskās kārtības, kas bija pirms koloniālisma.
0
ievuliitis > Janka, Janic 28.08.2012. 11.41
:…dalījums pēc etniskā principa ir galīgi garām, un aizvainojošs daudziem krieviem.”
Ko viņi darīja lai uzlabotu to viedokli par savu tautu un tautiešiem? Skaļi protestēja, kad PCTVL pirms (neatceros kuras) Saeimas vēlēšanām nāca ar saukli “Krievi nāk!”? Rakstīja vēstules krievu avīzēm, sniedza intervijas, darīja plašai sabiedrībai zināmu savu pozīciju? Mums te portālā tikai daži, kas sevi par krieviem ir nosaukuši, Krusttēvs, ciklops un kolpants, vēl ķeksītis un bueņa bija kādreiz. Nemaz nerunājot par krievu avīzēm, PBK< ORT un citu drazu, ko pat lasīt nav vērts – meli, propaganda un naida kurināšana. Kāds man var veidoties pozitīvs tēls? Izņemot Sochņevas kundzi un reizēm Aļohina kungu, kas sen nav dzirdēti, nevienu pozitīvu piemēru neredzu.
0
kristaps_drone > Janka, Janic 28.08.2012. 10.46
“Aizputē, kur krievu tikpat kā nav, un arī tur ir visa apkārtne piecūkota ar atkritumiem, met pat 100 m no miskastēm, un ar semuškām, ko spļauj taisni zemē, pilns parks ap soliņiem” – diemžēl, taču arī tas ir okupācijas sekas, jo latviešiem bija (un ir) iespēja iziet labu “skolu” pārkrievotajā Latvijā, un tādas “iemaņas” nonāk arī līdz latviskajām vietām Latvijā. Bet par Aizputi jāsaka, ka gadījās tur būt augusta sākumā, tad man likās, ka tā ir ļoti tīra un sakopta pilsētiņa.
0
My Paradise, My Rules > Janka, Janic 28.08.2012. 13.48
Redzi, Aizputē krievi ir integrējušies, jo viņu tur nav daudz. Bet tur, kur viņu ir daudz, nekāda integrēšanās nesanāk, jo viņiem tas nav nepieciešams.
Secinājumus var izdarīt ikviens, kam piemīt kaut nedaudz loģiskās domāšanas.
0
gliters 28.08.2012. 09.40
Jā, un kāpēc man jāsamierinās ar uzrakstu “kņigi” virs grāmatveikala durvīm vai uzrakstu “moloko” uz piena tetrapakas? Tāpēc ka daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir ērtāk? Kāpēc man jārespektē viņu ērtības, ja apzinos, ka viņu (viņu senču) ierašanās šeit ir bijusi nelikumīga un netaisnīga?
Neviens viņus nespiež “mīlēt Raini”, bet radīt šeit krievisku vidi uz latviskās vides rēķina viņiem nav nekādu tiesību.
Autors izliekas neredzam, ka krievu mērķis ir padarīt mūs par “indiāņiem” mūsu pašu zemē. Vai nu “derīgais idiots” vai angažēts.
34
+4
-14
Atbildēt
+6
-13
Atbildēt
+8
-14
Atbildēt
+5
-10
Atbildēt
+6
-11
Atbildēt
+1
-4
Atbildēt
+2
-4
Atbildēt
+3
-4
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
+9
-10
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+3
-3
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+3
-2
Atbildēt
+4
-3
Atbildēt
+6
-5
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
+4
-1
Atbildēt
+7
-4
Atbildēt
+5
-1
Atbildēt
+7
-3
Atbildēt
+7
-1
Atbildēt
+10
-3
Atbildēt
+12
-4
Atbildēt
+12
-4
Atbildēt
+12
-3
Atbildēt
+13
-4
Atbildēt
+19
-5
Atbildēt
+18
-2
Atbildēt
+21
-4
Atbildēt
+21
-3
Atbildēt
@disassociative > gliters 28.08.2012. 09.44
Cik Jums ir bērnu?
0
Egitazz > gliters 28.08.2012. 11.28
tas gan ir labs pamatojums – jaunieši un viņu vecāki bēg no krieviskas vides uz anglisko vidi, kur iespējas izmantot latviešu valodu ir simtiem reižu mazāki. Un tur uz piena pakas ir tikai vienā valodā uzraksts MILK, bet tas stipri mazāk bojā latvieša garastāvokli, nekā uzraksti PIENS молоко:))))
0
disassociative > gliters 28.08.2012. 09.48
No zobu skaita nav atkarīga Latvijas apdzīvotība, bet no bērnu skaita gan. Vieta tukša nepaliks. Un tukšajā vietā būs tieši austrumeiropieši. Un viņi runās krievu valodā un neintegrēsies.
0
garausiitis > gliters 28.08.2012. 09.51
lno – bet alias tomēr ir taisnība … , tikai baidos , ka austrumeiropiešus nomainīs citas nācijas .
0
disassociative > gliters 28.08.2012. 10.05
Pie varas ir tie, kas ieguvuši sabiedrības mandātu būt pie varas. Vara ir sabiedrības spogulis. Bet, ja katrā latviešu ģimenē būtu vismaz trīs bērni, tad vietas, kur būt nelatviešiem būtu ar katru gadu mazāk un kaut kādas mākslīgas integrācijas programmas vienkārši nebūtu nepieciešamas. Latviešu ģimenēs bērnu ir maz, pie tam vēl pēdējo 20 gadu laikā kāds pusmiljoniņš vietējo ir vienkārši emigrējuši. Valsts teritorija atbrīvojas. Savukārt dzīves līmenis krietni augstāks kā austrumeiropā. Latvieši izbrauc uz Veco Eiropu, šeit vietā iebrauc Austrumeiropa. Un visas integrācijas programmas ir un būs kaķim zem astes.
0
garausiitis > gliters 29.08.2012. 12.02
lno – vispār smieklīgi – Pakistāna ar apm. 170 mio. iedzīvotājiem uzbruks Indijai ar 1200 mio iedzīvotājiem un pēdējie pacels balto karogu . Tev gan labi salīdzinājumi :)
0
garausiitis > gliters 29.08.2012. 16.47
Betij – kur nu bez Tevis :)
Vai kur ir kāda norāde , ka sevi uzskatu par pirmrindnieku? Labprāt ieraudzītu :)
P.S. Tu jau metusi tai lietai mieru? Es vēl reizēm cenšos, varbūt kaut kas sanāks :)
0
garausiitis > gliters 28.08.2012. 15.52
lno – pēc loģikas tad sanāktu, ka Indijā piemēram valsts īpaši rūpējas par saviem pilsoņiem :)
0
garausiitis > gliters 29.08.2012. 13.33
lno – jā , Tev taisnība, es apjūku . Vispār tīri praktiski Indijas un Ķīnas robeža ir īpaši pievilcīga kaujas operāciju veikšanai :) Paskaties kartē :)
Par Izraēlu un arābiem – vai Izraēla tā spētu sisties ar arābiem ,ja nebūtu politiskā , tehniskā un finansu atbalsta no Vašingtonas ?
Ja par diskusijas pirmsākumiem, tad stāsts ir par to ,ka , ja nedzims latviešu ģimenēs bērni , tad tauta izzudīs un valsts atbalstam ir svarīga , bet ne noteicoša loma. Tā pati Norvēģija ar augstu valsts sociālo atbalstu , pameklējos pa statistiku , interesanta situācija – 2011. gadā 1 bērns ģimenē 19% , 2 bērni 45%, 3 bērni – 28%, 4 bērni – 7% u.t.t. uz leju . Tur ar kaut kāda nedrošība par valsts stabilitāti, attieksmi pret pilsoņiem utml. ?
Starp citu vēl interesantiem cipariem uzdūros – 1989 g. 80 % bērnu dzīvoja ģimenēs , kur vecāki bija precējušies , bet 2011. gadā šis cipars nokrita uz 60%. Ja interesē vairāk, tad vari parakāties – http://www.norvegija.lv/News_and_events/eeagrants/partners/gender/
0
mary75 > gliters 28.08.2012. 10.11
Ne visi jaunieši bēg, un galīgi ne no krieviskās vides, no Lietuvas “bēg” ne mazāk, tur arī krieviska vide vainīga, vai, tomēr, ekonomiska situācija, un kāpēc no Igaunijas, kur krievu arī daudz, kaut kā nemaz nebēg?
0
garausiitis > gliters 30.08.2012. 00.07
Zirneklien – tikko atvilkos no pasākuma, izlasīju Tavu komentu – slinkums atbildēt, piedod … Manuprāt pārāk sekla uztvere … Vēlreiz piedod…
0
ievuliitis > gliters 29.08.2012. 15.34
Klusais, uzskati sevi par reproduktīvā darba pirmrindnieku, ka pamāci cilvēkus, kuri sasniegumi šinī procesā ir augstāki nekā tev? ” Labklājības radītais egoisms”?
:))
Vienkārši sīka piebilde, aizdodos.
:))
0
garausiitis > gliters 29.08.2012. 14.57
L.cien. zirnekliene Šeloba ,
varbūt esmu prom no raksta tēmas, bet diskusijas loģisko ķēdīti Jūs noteikti atradīsiet un diskusijas atzars sākās ar to ,ka krievu mērķis ir padarīt mūs par “indiāņiem” savā zemē. Uz ko diezgan loģiski ( bet varbūt ne pārāk korekti ) tika pajautāts kā kundzei pašai iet ar demogrāfisko jautājumu risināšanu , lai valstī labotu situāciju ar pamatnācijas pilsoņu skaita proporcijas palielināšanu. Oponents lno norādīja uz valsts lomu savu pilsoņu tiesību aizsardzībā un tā ietekmi uz dzimstību tēlaini salīdzinot ar piemēru no dabas. Savukārt es centos norādīt, ka tie varbūt nav galvenie iemesli zemai bērnu dzimstībai. Ceru ,ka uztvērāt loģisko domu gājienu ?
Vien piebildei – summārais dzimstības koeficents – paredzamais jaundzimušo bērnu skaits sievietei reproduktīvitātes periodā – 2012 gada dati –
1. Nigēra 7.52
….
75. Izraela 2.67
Pasaule vidēji 2.47
119. Francija 2.08 ( augstākā ES vieta )
123. ASV 2.06
156. Nīderlande 1.78
158 -160. Austrālija, Norvēģija 1.77
172. Zviedrija -1.72
195. Igaunija – 1.44
197. Krievija – 1.43
208. Latvija – 1.33
217. Lietuva – 1.27
223. Singapūra – 0.78 – pēdējā sarakstā .
Tad ar godpilno 208. vietu 223 valstu sarakstā acīmredzot mums ir grūti nepalikt par “indiāņiem” , saņemt pienācīgu pensiju un sociālo aprūpi, ja netiks rasts risinājums kā normalizēt demogrāfisko stāvokli.
0
garausiitis > gliters 29.08.2012. 16.49
Zirneklien – atbildēšu visticamāk vēlu naktī, patreiz jāsteidzas izvizināties līdz līcim. Kaut kā jau tā lielā valsts alga jānotriec :)
0
Timson_ > gliters 07.09.2012. 20.57
alias, paskaties rūpīgāk gan statistiku – izbraukuši ir daudzi, bet neba visi izbraukušie ir latvieši – gluži otrādi, liela daļa izbraukušo ir kolonistu atvases (žēl, ka viņu vecāki nebrauc līdzi) – viņi labprātāk iemācās citas izbijušas impērijas valodu kā mūsējo, vecākiem gan diemžēl ilgas pēc pilvērtīgas ruskojazičnajas vides un tie bojā atmosfēru Latvijā, cenšoties vidi krievvalodīgu saglabāt, kā iemācīties kaut vienu svešvalodu.
Tas gan nenozīmē, ka izbraukuši nav arī latvieši, diemžēl ir un daudz. Daļa atgriezīsies.
0
dro > gliters 29.08.2012. 14.26
klusais. Protams, ka problēma ir cilvēku galvās, bet drošības sajūta ir viens no faktoriem, kas arī iespaido dzimstību.
Tu vari pētīt karti, cik vēlies, bet es varu apliecināt, ka Hruščova laikā konflikts starp Ķīnu un Indiju jau bija. Tam netraucēja ne reljefs, ne klimatiskie apstākļi. Arī tagad valda uzskats, ka, Ja Ķīnai radīsies ekonomiskas grūtības, tā iedzīvotāju uzmanību centīsies novērst, izraisot konfliktu Indiju.
Interesanta pieeja tev, klusais:) Vai ASV palīdzējusi tikai Izraēlai? Vai tad Pakistānu ASV neapbruņoja? Pēc revolūcijas Irānā, tā ilgu laiku reģionā bija galvenais ASV sabiedrotais .
Vari teikt pēdējo vārdu, es gan tev neatbildēšu:)
0
garausiitis > gliters 28.08.2012. 23.02
lno – Tu par Latvijas analoģiju 1940. gadā padomāji ?
0
ilmisimo > gliters 28.08.2012. 10.33
alias No zobu skaita nav atkarīga Latvijas apdzīvotība,…
_____________________
Nesaki vis.
Ja nu tev ir pūķa zobi?
0
garausiitis > gliters 29.08.2012. 15.08
lno -Ķīna tuso jau ar Filipīnām Dienvidķīnas jūrā :)
Izraēlu un ASV vieno arī nacionālās saites :)
Par bērniem – drošības faktors ir nozīmīgs, bet ne galvenais . Manuprāt lielākā problēma ir labklājības radītais egoisms – priekš kam mocīties ar bērnu audzināšanu , ja laiku un naudu var izlietot sava komforta uzlabošanai. Tas ir traģisks faktors… Ja papētam to minēto sarakstu par reproduktivitāti, tad tur arī var atrast atbildi no kurienes plūdīs iedzīvotāji uz izmirstošajām teritorijām. Pie dzimstības koeficenta 1.33 Latviju savādāk objektīvi grūti nosaukt.
0
gliters > gliters 29.08.2012. 15.17
Raksts nav par iespējamo masveida imigrāciju, bet par šķelšanos pašmāju sabiedrībā dēļ nelikvidētajām okupācijas sekām. Ņemot vērā, ka demogrāfiskie rādītāji pamatnācijai un kolonistu minoritātei būtiski neatšķiras, runāt par demogrāfiju nav pamata. Kas attiecas uz iespējamo masveida imigrāciju, kamēr mums ir nabadzība un liels bezdarbs, kas ir viens no emigrācijas iemesliem, par to uztraukties ir pāragri.
“Par bērniem – drošības faktors ir nozīmīgs, bet ne galvenais . Manuprāt lielākā problēma ir labklājības radītais egoisms – priekš kam mocīties ar bērnu audzināšanu , ja laiku un naudu var izlietot sava komforta uzlabošanai. Tas ir traģisks faktors…”
Protams, un Nigērijas dzīveslīmenis būtu ideāls, uz ko tiekties, vai ne? Lai nigērieši nebrauktu pie mums, kļūsim paši kā nigērieši – dzīvosim pusbadā kartonu kastēs uz ielas un radīsim pa 10 bērni ģimenē. Ļoti iedvesmojoši!
“Tad ar godpilno 208. vietu 223 valstu sarakstā acīmredzot mums ir grūti nepalikt par “indiāņiem” , saņemt pienācīgu pensiju un sociālo aprūpi, ja netiks rasts risinājums kā normalizēt demogrāfisko stāvokli.”
Pieredze rāda, ka iebraucēji no valstīm, kas ir “demogrāfijas giganti”, nebūt nesteidz papildināt sociālo budžetu ar savu nodokļu naudu, bet gan stājas pabalstu prasītāju rindās, radot papildus izdevumus.
0
dro > gliters 29.08.2012. 12.37
klusais. Patīk nu gan tev kasīties. Būtu vismaz piemeklējis argumentus. “Ārgumentu” par iedzīvotāju skaitu dzirdēju no viena komunista, kad 1967. gadā sākās karš starp Izraēlu un arābu valstīm:). Nu ja tev nepatīk Pakistāna, nomaini to ar Ķīnu:) Vai tu pārāk bieži necenties nomainīt tēmu? Varbūt tu apjūc, ja ir vairāk kā 2 varianti?:)
0
dro > gliters 28.08.2012. 17.24
klusais. Indietis zina, ka ,ja Pakistāna uzbruks viņu valstij, tad Indija nepacels baltu karogu pirms būs atskanējis pirmais šāviens. Esmu pārliecināts, ka Indija rūpējas par savas valsts drošību.
0
gliters > gliters 29.08.2012. 13.58
“Par Izraēlu un arābiem – vai Izraēla tā spētu sisties ar arābiem ,ja nebūtu politiskā , tehniskā un finansu atbalsta no Vašingtonas ?”
Varētu domāt, ka arābiem nebija līdzvērtīgs atbalsts no PSRS.
“Norvēģija ar augstu valsts sociālo atbalstu , pameklējos pa statistiku , interesanta situācija – 2011. gadā 1 bērns ģimenē 19% , 2 bērni 45%, 3 bērni – 28%, 4 bērni – 7% u.t.t. uz leju . Tur ar kaut kāda nedrošība par valsts stabilitāti, attieksmi pret pilsoņiem utml. ?”
Un kur problēma? 4/5 ģimeņu ir vairāk par vienu bērnu. Sabiedrība sevi atražo un ar to pilnībā pietiek.
Un, visbeidzot, tu esi tālu prom no raksta tēmas.
0
dace_ampermane > gliters 28.08.2012. 09.52
lno
Cik jums zobu?
:))), :O, :D
0
dro > gliters 29.08.2012. 11.13
klusais. Analoģiju var atrast. Tie, kuri pirms kara klausījās Maskavas radio 1940. gada notikumus uzņēma ar sajūsmu. Šobrīd tādi ir SC atbalstītāji.
0
My Paradise, My Rules > gliters 28.08.2012. 14.10
alias, ļoti netaktisks problēmas interpretējums. Ja uz vienu piedzimušu latvieti ieveda divus enerģiskus sociālisma cēlājus, tad jautājums ir jāskata mazliet no cita redzesleņķa. Man tomēr fokusā gribētos paturēt to nelikumīgo civiliedzīvotāju iesūtīšanu. Un šodien krieviem dzimst tikpat maz bērnu kā latviešiem.
0
mary75 > gliters 28.08.2012. 12.01
Te jau pamatā emocijas, nevis loģika, principā, vairākums te domā “ar sirdi”, nevis ar galvu.
No otras puses – angļi Latviju nekad okupējuši nav, krievi ( vai krieviski runājošie) gan, tāpēc kaut kur jau tādu attieksmi arī var saprast.
0
gliters > gliters 28.08.2012. 12.10
Manuprāt ar galvu domā visi – cits jautājums, kādās kategorijās katrs no mums domā.
0
ilmisimo > gliters 28.08.2012. 10.20
Kalvis Apsītis >>> Risks ir viens – izmiršana ar izbraukšanas pieskaņu. TAS IR ZINĀMS RISKS, TĀ IR JAU IELAISTA SLIMĪBA.
=======
Nevar no sistēmas izraut vienu atsevišķu simptomu (depopulāciju) un visu uzmanību pievērst tikai tam. Vēl jo vairāk tādēļ, ka demogrāfiskā attīstība atrodas tiešā sakarībā no tā, kāda šeit ir kultūra un dzīvesveids, kādas ir darbavietas, mājokļu tirgus, drošības situācija, utml.
Igaunija ir labs piemērs, kā risināt demogrāfijas jautājumus. Tur, protams, ir vecāku pabalsti un bērnudārzi. Bet tur tiek gādāts arī par cīņu pret korupciju, par saimniecisko attīstību, par sociālo integrāciju, par valsts aizsardzību. Arī t.s. “bronzas karavīrs” tika aizvākts no trolejbusa pieturas. Sabiedrībai vienkārši ir jājūtas pārliecinātai par sevi. Tad arī cilvēki grib tur dzīvot.
http://www.ir.lv/2012/8/23/ietekmes-sferas-kuras-velk-un-kuras-ievelkas/viedokli
0
ilmisimo > gliters 28.08.2012. 10.04
Un sākas SCenografizētā baidīšana ar arābiem(alias, klusais)…
Kā vecā anekdotē”Ahmed, papugai meņa…”
0
gliters > gliters 28.08.2012. 09.57
Pie varas jau mums ir raksta autoram līdzīgi domājošie, kas nevēlas redzēt, ka jaunieši bēg t.sk. no krieviskās vides. Šādā situācijā jautājumi par bērnu skaitu ir demagoģija. Kāda tam nozīmē, ja valdošie ar visādām “integrācijas” un “saliedētības” programmām izdabājot Krievijas un PSRS nelegālajiem kolonistiem ir padarījuši latviešiem dzīvi Latvijā gluži vnk neciešamu.
0
gliters > gliters 28.08.2012. 09.50
“Un tukšajā vietā būs tieši austrumeiropieši. Un viņi runās krievu valodā un neintegrēsies.”
Jā, “pragmātiski noskaņotie” uzturēšanās atļauju dalītāji par to rūpējas jau tagad.
0
dro > gliters 28.08.2012. 09.45
alias. Cik Jums ir bērnu?
_____________________
Cik jums zobu?
0
dro > gliters 28.08.2012. 10.00
klusais. Tev neliekas, ka ja valsts vairāk rūpētos par savu pilsoņu nevis lindermaņu, osipovu tiesībām, tad arī bērni dzimtu vairāk. Ja būsi vairākkārt iztraucējis putnu ligzdā, tad viņš pametīs pat tur izperētās olas.
0