Vai Krievijas ietekmei apzināti ir atdotas bijušās PSRS un Varšavas līguma dalībvalstis?
Londonā bazētā domnīca “Chatham House” augustā nāca klajā ar pētījuma „Legacies, Coercion and Soft Power: Russian Influence in the Baltic States” rezultātiem. Pētījumā secināts, ka Krievija, spriežot par savām „priviliģēto interešu zonām”, ignorē mērķa valstu vēlmes un intereses.
Pirms detalizētāk apskatīt pētījuma autores Agnias Grigas secinājumus, nedaudz palūkosimies uz ziņojuma publicētāju – vienu no vislabākajiem pētījumu centriem pasaulē. Ikgadējā domnīcu reitingā “Chatham House” ieņem pirmo vietu Rietumeiropā un otro pasaulē, pašu virsotni atstājot ASV bazētajam “Brookings Institution“. “Chatham House” strādā 150 pētnieku un ap 70 administratīvā un tehniskā darba veicēju. Domnīca tika dibināta 1920.gadā, tā ir pazīstama arī ar nosaukumu “Royal Institute of International Affairs”. Nosaukumu – “Chatham House” institūts ieguva no ēkas Londonā, kur vadošie Eiropas pētnieki joprojām lauza galvas par pasaules politiskajiem procesiem.
“Chatham House” ir sākusi Krievijas ārpolitikas izpētes ciklu, kur „Legacies, Coercion and Soft Power: Russian Influence in the Baltic States” ir tikai viens no jaunākajiem pētījumiem. „Krievija mēģina ierobežot Baltijas valstu – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas neatkarību un nepieļaut, vai vismaz traucēt šo valstu politiskās, ekonomiskās un civilizācijas attīstības izvēli” – tas ir viens no šā darba pamatsecinājumiem. Mums tas nav jaunums, tomēr šis un citi pētījuma secinājumi varētu dot drosmi tiem Latvijas politiķiem un ekspertiem, kuri joprojām kautrējas saukt lietas īstajos vārdos.
Gan savaldzinot, gan piespiežot
No vienas puses, Krievijas vēlmi vairot savu ietekmi kaimiņvalstīs var uzskatīt kā leģitīmu politiku. No otras, kā norāda pētījuma autore Agnia Grigas, satraukumu rada Krievijas ārpolitikas mērķi un līdzekļi. Atbilstoši maigās varas (soft power) teorētiķa Džozefa Naja idejām, informācijas revolūcija ir radījusi virtuālas kopienas vietās, kur valstu robežas ir zaudējušas to sākotnējo nozīmīgumu.
Pētniece norāda, ka Krievija, izmantojot medijus, ir izveidojusi virtuālu kopienu, kurā iekļaujas ne tikai krievu minoritāte, bet arī daļa latviešu, igauņu un lietuviešu.
Krievijas politikas specifika ir tāda, ka valsts un privātuzņēmumi jauc kopā „cieto” un „maigo” pieeju, bieži neļaujot atšķirt Krievijas maigo varu no cietās, kā arī diplomātiju no izlūkdienestu aktivitātēm: „Baltiešu secinājums par to, ka Krievija vēlas mazināt to neatkarību, nav bez pamata. Tas neļauj valdībām un pilsoņiem novilkt skaidru līniju starp leģitīmām un neleģitīmām Krievijas interesēm.”
Iekšējais vārīgums
Vērtīga ir pētījuma sadaļa, kas veltīta Baltijas valstu iekšējam vārīgumam. Tajā teikts, ka Baltijas valstu uzņēmība pret korupciju un ārējo ietekmi ir gan Krievijas pūļu, gan iekšējo apstākļu noteikta. Par spīti Baltijas valstu veiksmīgai transformācijai demokrātiskā iekārtā ar tirgus ekonomiku, to politiskās sistēmas joprojām ir ar institucionāla vājuma pazīmēm – fragmentāciju un komercializāciju. Tas padara politiku atvērtu korupcijas un tātad arī Krievijas ietekmes riskam.
Papildus minētajam lielā krievu minoritāte Igaunijā un Latvijā ir nozīmīgs faktors, kas ļauj Krievijai veiksmīgi izveidot sadarbības tīklojumus, kuri balstīti vienotā valodā, vērtībās un interesēs. Politikā ir vāji attīstīta atbildības un atskaitīšanās standarti, kā arī vāja profesionālisma ētika privātajā un publiskajā sektorā un medijos. „Sensitīvi jautājumi var novest pie valdības krišanas un partiju šķelšanās, kas neļauj īstenot pastāvīgu un vienotu ārpolitiku attiecībā uz Krieviju,” teikts pētījumā.
Autore norāda, ka mūsdienu Krievija nav šo vārīgumu izveidotāja, bet gan izmantotāja. Turklāt Krievija cenšas, lai šīs vājības nepazustu un mēģina pat kavēt tos, kuri vēlas tās pārvarēt! “Chatham House” publicētā pētījuma secinājumos ir norādīts, ka minētais fakts būtiski atšķir Krievijas politiku Baltijā no Eiropas Savienības, Skandināvijas valstu un ASV ietekmes. Turklāt tiek secināts, ka Maskavas pieeja būtiski atšķiras no līdzšinējās Rietumu izpratnes par maigo varu.
Krievijas prakse ir vērsta drīzāk uz šķelšanu, nevis vienošanu, un „raisa bažas, nevis dod mierinājumu”.
„Ne tikai bizness, bet arī kas personīgs”
Ekonomiskā diplomātija: Krievijas bizness un valsts strādā kopā, lai sasniegtu Maskavas mērķus. Šo pētnieces secinājumu tomēr nevarētu attiecināt uz visu Krievijas biznesu, kas darbojas Baltijas valstīs. Autore runā arī par cieto varu un enerģētikas aspektu starpvalstu attiecībās. Viņa atgādina gan par Krievijas dzelzceļa vadītāja Vladimira Jakuņina finansējumu 1,5 miljonu eiro apjomā Igaunijas Centra partijai ar Edgaru Savisāru priekšgalā, gan par Lietuvas prezidenta Rolanda Paksa saistību ar Krieviju.
Pētījumā ir pieminēta arī Kontinentālā hokeja līga (KHL) un gāzes uzņēmums “Itera” ar bijušo VDK darbinieku Savicki tās vadībā Latvijā. Tā kā daļa biznesa elites tieši un netieši ir saistīta ar politiku, Krievijas uzņēmējdarbības kultūra pakāpeniski ietekmē arī Baltijas valstu politisko kultūru.
Neatbildētie jautājumi
Pētījuma secinājumu noslēgumā tiek uzdoti divi plašāki jautājumi. Baltijas valstis ģeopolitiski tagad ir Rietumu daļa, bet vai tas nozīmē, ka tās ir integrētas Rietumos? Militārās – cietās drošības – kategorijās par to šaubu nav. Ja runa ir par vairākām ekonomikas sfērām un easy of doing business kategoriju, atbilde arī ir pozitīva. Taču, ja tiek apskatīts enerģētikas sektors, politiskā un biznesa kultūra, autore secina, ka joprojām pastāv bijušās impērijas tradīcijas un vērtības. Baltijas valstīs notiekošajam esot jākalpo tam, lai Rietumi notīrītu savas rozā brilles.
Tas norāda, ka integrācija „Rietumos” nav neietekmējama un neatgriezeniska.
Otrs, vēl problemātiskāks pētījuma noslēgumā izvirzītais jautājums ir šāds: ko Krievijas politika Baltijā stāsta par tās nostāju par pēcaukstā kara kārtību Eiropā? Agnia Grigas pētījuma robežu dēļ atturas no plašāka secinājuma, atbildot uz šo jautājumu šaurāk, proti, neskatoties uz Baltijas valstu dalību ES un NATO, Maskava nevēlas aizmirst par tās bijušajām privilēģijām Baltijas valstīs.
Kur šīs „vēsturiski priviliģētās” attiecības beidzas? Ja NATO un ES nenovelk šādu nepārkāpjamu līniju informācijas sfērā, vai Krievijas ietekmei apzināti ir atdotas bijušās PSRS un Varšavas līguma dalībvalstis? “Chatham House” šos jautājumus uzdod, bet pagaidām atstāj brīvu vietu atbildēm.
Autors ir Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors
Komentāri (116)
buchamona 20.08.2012. 21.04
Mani tik daudz nesatrauc krievi Latvijā, cik latvieši. Pat ne visi latvieši, bet gan tā saucamā “inteliģence”, sevišķi tā daļa, kura ir nobriedusi jau atjaunotajā Latvijas Republikā.
Runa ir par pavisam vienkāršām lietām. Noliksim blakus šīs dienas latviešu ” izglītotāko daļu” un pirmās atmodas latviešus, Deglava aprakstītos latviešu korporeļus, Brīvības cīņu dalībniekus utt Mierīgi var savilkt kopā tās pamatvērtības, kuras bija aktuālas mūsu tautai sākot no 19.gs vidus līdz pat pirmskara Latvijai – tā tad runa ir par vismaz 100 gadu ilgu laika posmu. Nosacīti, bet šī vērtību sistēma mūsu tautā saglabājās arī 50 gadus ilgajā okupācijas laikā. Ja nebūtu saglabājusies, tad nebūtu notikusi otrā Atmoda. Tā tad vēl – piecdesmit gadi klāt. Noapaļojot – aptuveni 200 gadus latviešu tauta balstījās uz vienām un tā pašām pamat vērtībām, kura palīdzēja izdzīvot mums kā tautai, atrodoties krustcelēs starp vāciešiem un krieviem. Bet, kas notiek šodien? Izrādās pēc 20 nodzīvotiem gadiem atjaunotajā LR mums šķiet, ka vērtību sistēma par kuru es runāju ir neglābjami novecojusi :) Vai varam šīs dienas literatūrā atrast ko līdzīgu, piemēram, V.Belševicas “Indriķa Latvieša piezīmēm uz Livonijas hronikas malām”? Tematiski, es domāju. Noteikti, ka nevaram, jo dotā tēma – ideja par latviešu Latviju, piemēram, tādiem gaišajiem prātiem kā cienījamajai Kažokas kundzei, vai Bankovskim un viņa Pēdējai partijai vairs nešķiet aktuāla utt, domāju, ka sapratāt, ko gribēju pateikt :)
6
Egitazz > buchamona 20.08.2012. 21.31
Nē, jums ir viena globāla kļūda-latvieši neko nespēja saglabāt 200 gadu garumā, jo krievi 50 gadu garumā bez liekām pūlēm iznīcināja latviešos visu to labāko un tāpēc latvietis ierēdnis tagad zog uz nebēdu- ne jau tāpēc, ka pēdējos 20 gados sabojājies, bet tāpēc, pirms tam sabojājās. Un pēdējos 20 gados tikai turpina bojāties, jo tikai deokupācija, dekolonizācija un derusifikācija glābs latviešus.
0
ilmisimo > buchamona 20.08.2012. 21.51
šīs dienas literatūrā atrast ko līdzīgu, piemēram, V.Belševicas “Indriķa Latvieša piezīmēm uz Livonijas hronikas malām”? Tematiski, es domāju.
_______________________
vēl jau ir Jānis Lejiņš.
0
My Paradise, My Rules > buchamona 20.08.2012. 23.16
Kolpant, pirmo reizi, kopš rakstu komentārus Irsī, gribas Tev pielikt plusiņu. Jo latviešus tiešām var glābt tikai brīnums, kas sastāv no trim D. Vismaz domu līmenī. Bet kas glābs krievus, kas nedzīvo savā dzimtenē?
0
ievuliitis > buchamona 20.08.2012. 22.44
kolpants “bez liekām pūlēm iznīcināja latviešos visu to labāko…”
Simti tūkstoši izsūtīto, nomocīto un nogalināto diez vai iekļaujas apzīmējumā “bez liekām pūlēm”.
0
ievuliitis > buchamona 20.08.2012. 22.41
Pareizi, nulle,…aug jauna paaudze – kura nespēj pat iedomāties, ko nozīmē dzīvot ciešos Krievijas apkampienos. Bet sovoku, par nožēlu šodienas Latvijā ir atliku-likām.
0
My Paradise, My Rules > buchamona 20.08.2012. 23.13
Pilnīgi piekrītu. Arī mani satrauc tādu “kažoku” vērtību skala. Katrā ziņā puslīdz latviska Latvija vai latvisko vērtību dominante Latvijā viņiem ir tukša skaņa.
0
Baiba Rotberga 20.08.2012. 20.13
Tas ir tas pats par ko pirms mēneša rakstīja Veinberga http://sandraveinberga.lv/2012/08/07/rietumu-vai-krievijas-ietekme-kas-vairak-apdraud-latviju/
Šo apstākli nevajadzētu ignorēt, un tieši šā iemesla dēļ nav pamata likt vienādības zīmi starp Rietumu un totalitārās Krievijas mediju popkultūras ražojumiem.
Aiz pēdējiem stāv spēcīgi Krievijas valsts institūti, kas tiek finansēti par Krievijas nodokļu maksātāju naudu: VGTRK globālie televīzijas kanāli, kas dominē Latvijas informācijas un kultūras telpā un kas rīko tādus pasākumus kā Jaunais Vilnis, Krievijas valsts uzņēmums Gazprom, kas ar preču zīmi Rīgas Dinamo integrē Latviju Krievijas sporta telpā, Russia Today – RT, kas angļu, spāņu un arābu valodā izplata Kremļa viedokli 430 miljoniem skatītāju visā pasaulē.
Mums nebūtu pārāk jāuztraucas par Krievijas kultūras imperiālismu, ja Krievija būtu demokrātiska valsts, kas būtu pašpietiekama un nevēlētos nostiprināt savu politisko, ekonomisko un kultūras ietekmi bijušās PSRS teritorijā.
0
Sanšains 20.08.2012. 17.17
Papildus minētajam lielā krievu minoritāte Igaunijā un Latvijā ir nozīmīgs faktors, kas ļauj Krievijai veiksmīgi izveidot sadarbības tīklojumus, kuri balstīti vienotā valodā, vērtībās un interesēs.
=======================================
Jā, arī man gribas izcelt šo niansi. Un tā, manuprāt, runā par labu maniem uzskatiem, kas liedza jūsmīgi atbalstīt “opozicionāro” Pussy Riot.
Man šī nianse tikai apstiprina, ka visa pamatā te tomēr ir KRIEVU, nevis VĒRTĪBU problēma, kā to bieži pie mums politkorekti skandina.
Protams, vienmēr būs kādi indivīdi, kuri, etniski būdami krievi, akulturējoties būs pieņēmuši citas vērtības. Tomēr šie izņēmumi nekādi neanulē kopējo tendenci un sakarību – to, ka Krievijā eksistējošā kultūra (visplašākajā nozīmē) ir KRIEVU TAUTAS izvēle (izvēļu summa) un krievu populācija šeit ir tās pašas tautas atlūza (turpinājums).
Tātad drīzāk man loģiski šķistu protestēt nevis pret viņu iekšējās opozīcijas Pussy Riot vajāšanu, bet pret KRIEVIEM vispār:) – pret neatrisināto-neatrisināmo dekolonizācijas jautājumu un Krievijas valsts uzvedību kā krievu tautas izpaudumu.
(Kurā akmenī ir iecirsts, ka Krievijā pie varas nākot elites “liberālākam” spārnam, Krievija pret Baltiju izturētos būtiski atšķirīgi un labāk?)
20
+3
-12
Atbildēt
+5
-9
Atbildēt
+10
-13
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+3
-3
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+4
-4
Atbildēt
+4
-3
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+5
0
Atbildēt
+7
-2
Atbildēt
+6
-1
Atbildēt
+7
-1
Atbildēt
+7
0
Atbildēt
+9
-1
Atbildēt
+10
-2
Atbildēt
+17
-3
Atbildēt
+25
-1
Atbildēt
@Egitazz > Sanšains 20.08.2012. 21.15
nu ko lai dara, ja tie krievi, dzirdot, ka viņu bērnus jāasimilē, ka jāveido latviskās koalīcijas valdībā un Rīgā, savādi jūtas šeit.
viņiem taču bija uzreiz par dažām “konfektēm” jāatsakās no savas nacionalitātei un jāsaprot, ka būt par latviešiem ir cool (kas nozīmē, ka būt krievam Latvijā nav cool)
0
mary75 > Sanšains 21.08.2012. 07.58
Nav tādas “krievu tautas sejas”, “latviešu tautas sejas”, “ēbreju tautas sejas”, utt., tas stipri izklausās pēc rasisma.
0
mary75 > Sanšains 20.08.2012. 23.54
Ja provinciāli rasistiski prātuļojumi saņem plusiņus, tad problēmas ir nevis krievos, bet tiem, kas liek tos plusiņus.
Vēl tad, kad Latvija bija PSRS sastāvā, Pēterburgā tika izdarīta aptauja, un 90% krievu iestājās par Baltijas neatkarību.
Maskavā notika simtiem tūkstošus lieli mītiņi, kuros krievi prasīja Baltijas neatkarību un nosodīja Gorbačovu par Viļņu.
Tie bija kādi savādāki krievi?
Pirms sākt rezonēt ko “gudru”, būtu jāzina kaut elementāri fakti.
Mūsu “nacionāļi” gan vienmēr izcēlušies ar savu “intelektu” un “plašo” redzesloku.
0
ilmisimo > Sanšains 21.08.2012. 16.45
…strādnieks (kuri pārsvarā ir krievi) pēc definīcijas ir sociāli neaizsargātāks, ar mazākām iespējām manevrēt darba tirgū. Un ja vēl pirms tam (psrs)ir bijis tā, ka tieši strādniekam ir bijušas daudz sociālās priekšrocības un nepamatoti augstas atalgojums (salīdzinājumā ar izglītotākiem cilvēkiem) par mazproduktīvu un nekvalitatīvu darbu (standartā – 30% brāķa no produkcijas), tad arī ir mēs iegūtam milzīga šovinistiski impērisko domāšanu un nostaļģija par psrs..
________________
skaisti.
Bet-
ir sanācis runāt ar ļaužiem,kas vareni sabiezējuši no psrs sabrukuma- tak:
kāda nostaļģija!! Uh!!!
0
ilmisimo > Sanšains 21.08.2012. 13.48
Saule_laime Nu jau, nu jau… Visa vaina krievos, kuri pēc definīcijas ir slikti?..
________________________
Ukrainā ir sapratuši:
……… Характерной является реакция русской либеральной (!) среды на принятие в Украине закона о языках. Одна из ведущих сотрудников Московского центра Карнеги отметила: «Я не согласна с тем, что это решение, кстати, внутриукраинское, было продиктовано Россией. Само наличие русского языка и его широкое распространение в Украине — результат исторических обстоятельств, а вовсе не навязывание со стороны России».
То есть так или иначе побеждает Россия архаичная, тоталитарная, имперская. … …
http://www.day.kiev.ua/233484
0
mary75 > Sanšains 21.08.2012. 09.58
Krievijas “kā valstiska veidojuma” bojā eju diezin vai jebkad sagaidīsi, ja nu atdalīsies Kaukāzs un Tatarstāna, un arī diezin vai, reāli jau tur sen savi likumi, bet, formāli viņiem izdevīgi būt Krievijas sastāvā un sūkt no tās naudu.
0
ilmisimo > Sanšains 21.08.2012. 13.59
Nav tādas “krievu tautas sejas”, “latviešu tautas sejas”, “ēbreju tautas sejas”, utt.,..
______________
Ak
tā?
Bet pakaļa tak IR?
0
Egitazz > Sanšains 21.08.2012. 13.24
con brio
da dariet, kas jums gribās, kurš ko jums pārmet. Pie tam tāda darbība jums tikai palīdzēs arī tālajā nākotnē turpināt censties apgrūtināt mums dzīvi.
0
Egitazz > Sanšains 20.08.2012. 21.42
destra
не думаю, что тебе это поможет.
0
enjoy > Sanšains 21.08.2012. 12.38
Nu jau, nu jau… Visa vaina krievos, kuri pēc definīcijas ir slikti? Nebūs gluži tā, jo jautājums ir daudz niansētāks- Latvijas apstākļos ir vērojama diezgan izteikta sociāli-etniskā noslāņošanās. To varētu saistīt ar salīdzinoši nelielu ievesto kolonistu inteliģento daļu un milzīgu slāni proletariāta. Cik gadījies apjautāties, tad parasti arī izglītotie krievi nāk no fabriku strādnieku ģimenēm. Rezultātā mums sanāk dominējošs latviešu pārsvars intelektuālajā elitē- pasniedzēji, ārsti, juristi, radošie utt. lielā pārsvarā ir latvieši, bet vienkāršo darbu darītāji lielā pārsvarā ir krievi. Tādēļ mēs iegūstam, ka strādnieks (kuri pārsvarā ir krievi) pēc definīcijas ir sociāli neaizsargātāks, ar mazākām iespējām manevrēt darba tirgū. Un ja vēl pirms tam (psrs)ir bijis tā, ka tieši strādniekam ir bijušas daudz sociālās priekšrocības un nepamatoti augstas atalgojums (salīdzinājumā ar izglītotākiem cilvēkiem) par mazproduktīvu un nekvalitatīvu darbu (standartā – 30% brāķa no produkcijas), tad arī ir mēs iegūtam milzīga šovinistiski impērisko domāšanu un nostaļģija par psrs. Mazāk problēma ir krievumā, bet daudz lielāka- kādas “kavalitātes” krievi ir Latvijā.
0
ilmisimo > Sanšains 21.08.2012. 12.46
………. Характерною є реакція російського ліберального (!) середовища на прийняття в Україні закону про мови. Один з провідних співробітників Московського центру Карнегі зазначила: «Я не погоджуюся з тим, що це рішення, до речі, внутрішньоукраїнське, було продиктоване Росією. Сама наявність російської мови та її широке розповсюдження в Україні — результат історичних обставин, а зовсім не нав’язування з боку Росії».
Тобто так чи інакше перемагає Росія архаїчна, тоталітарна. ………..
http://www.day.kiev.ua/233424
0
Egitazz > Sanšains 21.08.2012. 13.28
saule_laime
nu jā, daudz kam var piekrist, ka virsu etniskajam momentam gāja arī sociālais.
Klāt jāpievieno vēl viens moments, kas drīzāk uzskatāms par ekonomisko- lai šeit ievilinātu vairāk cilvēku, vajadzēja viņiem dod arī kādu burkānu, un pārsvarā tas bija dzīvoklis. Līdz ar to veidojas situācija, ka rīdzinieks jau 20 gadus rindā stāv, te kāds atbrauc un saņem uzreiz dzīvokli.
0
ilmisimo > Sanšains 21.08.2012. 10.14
…i viņiem izdevīgi būt Krievijas sastāvā un sūkt no tās naudu.
_____________________
Krievijas kolonizators- vishumānākākais kolonizators!- pats staigā pliku pakaļu- bet! saviem koloniju “nēģeriem” grūž piķi, ka šņakst!
Krievijas koloniālismam- slava!
0
gliters > Sanšains 21.08.2012. 10.27
Krievu kolonizācija balstās Zelta Ordas tradīcijās korumpēt kolonizēto zemju valdošos klanus apmaiņā pret teritorijas iedzīvotāju lojalitātes Krievijai nodrošināšanu – tas tā, protams, ir un uzskatāmi redzams uz Kaukāza “hanu un pahanu” piemēra…
Bet, no otras puses, neaizmirsīsism lozungus “Hvatjit kormitj Kavkaz!” un, opozīciju (radikāli islamisko) gan Kaukāzā, gan arī Tatarstānā, kas nav apmierināta ar šādu lietu stāvokli.
0
gliters > Sanšains 21.08.2012. 09.34
“Papildus minētajam lielā krievu minoritāte Igaunijā un Latvijā ir nozīmīgs faktors, kas ļauj Krievijai veiksmīgi izveidot sadarbības tīklojumus, kuri balstīti vienotā valodā, vērtībās un interesēs.
=======================================
Jā, arī man gribas izcelt šo niansi. Un tā, manuprāt, runā par labu maniem uzskatiem, kas liedza jūsmīgi atbalstīt “opozicionāro” Pussy Riot.”
PR vērsās pret Krievijas (krievu nācijas valstiskā veidojuma) būtību un tam ir simboliska jēga. Iespējams, ka viņas pašas to īsti neapzinās, bet… no malas labāk redzams.
Nav vērts apspriest – kā būtu, ja būtu… Krievijā opozīcija NEKAD nenāks pie varas. Opozīcija vienīgi var pietuvināt Krievijas kā valstiska veidojuma bojā eju un tas būs brīdis, kad varēsim beidzot uzelpot. Arī mūsu krievvalodīgie tad zaudēs gan Krievijas, gan Krievijas finansēto EDSO un Co atbalstu, gan arī, loģiski, pārstās būt vairs neeksistējošā “melnā cauruma” aģenti.
Tieši visu šo apsvērumu dēļ es, tieši pretēji, morāli (citas iespējas man nav) atbalstu PR.
0
gliters > Sanšains 21.08.2012. 12.48
saule_laime
Ilūzijas. Lumpeņiem lielkrievu šovinisms izpaužas citādāk, nekā izglītotiem cilvēkiem, bet būtība no tā nemainās.
0
buchamona > Sanšains 21.08.2012. 08.12
Dzeris. Ir gan ” tautas seja” :), tā ir dzīva un ir spējīga mainīties, piemēram – “vācu tautas seja “.
0
buchamona > Sanšains 21.08.2012. 07.33
Dzeris. ….Maskavā notika simtiem tūkstošus lieli mītiņi, kuros krievi prasīja Baltijas neatkarību un nosodīja Gorbačovu par Viļņu.
Tie bija kādi savādāki krievi?…+++ Ne viens jau nesaka, ka visi krievi ir vienādi. Pat LV to var pamanīt :), un tādēļ vienmēr ir jāatceras ” labie krievi”, kā viņus lamā ušakov – lindermanieši brīžos, kad runājam par krieviem, kā par veselu tautu, taču – tā tas ir visā pasaulē, ka ” tautas seju” nosaka tās vairākums. Šobrīd “krievu tautas seja” nepārprotami ir Putina seja. Simti tūkstoši pret daudziem miljoniem, tā ir attiecība, kura runā pati par sevi.
0
Sanšains > Sanšains 20.08.2012. 20.52
nulle –
Es arī labprātāk teiktu, ka problēma ir kultūrā, nevis krievos (cilvēkos). Tomēr, ja lieto jēdzienu “kultūra”, tad neviļus tiek uzburta sajūta, ka “viss var būt labi”, jo kultūra taču ir kaut kas daudz mainīgāks nekā cilvēka daba.
Bet esmu pesimists un uzskatu, ka krievu kultūra (vismaz tās politiskie aspekti) nemainās un nemainīsies, jo nav taču pat nekādu maiņu veicinošu apstākļu, kā piemēram vāciešiem pēc 2. pasaules kara, toties esošā autoritārā sistēma tieši nostiprinās.
Tāpēc izvēlos teikt “krievu problēma”, tā uzsverot, ka mums jārēķinās ar to, ka uz labu nekas nemainīsies.
0
My Paradise, My Rules > Sanšains 20.08.2012. 22.55
Zini, kolpant, man šķiet apnicīgi un lieki nemitīgi uztraukties, kā tie “nabaga” krievi jūtas Latvijā, par cik konfektēm viņus var “nopirkt”. Vēsturiski viņi šeit ir “ievesti” ar vienu mērķi – pārkrievot Latviju, Lietuvu, Igauniju. Un ja es par kaut ko domāju, tad par to, kā kaut nedaudz apgrūtināt viņiem dzīvi, nerunājot krieviski, bet ar tiem, kas prot latviski, runāt par vēsturi. Visur un vienmēr, kur un kad tas ir iespējams.
0