Ķīlis: Latvijā ir 2000 augstākās pakāpes pedagogu

Pedagogu darba algas paaugstināšanu no 1.septembra valdībā plāno skatīt nākamnedēļ

Latvijas izglītības iestādēs 2000 pedagogi atbilst augstākajai – ceturtajai vai piektajai – profesionālās darbības kvalitātes novērtējuma kategorijai, – LTV raidījumā “Labrīt, Latvija” otrdien sacīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Lielākā daļa Latvijas pedagogu – 60% – atbilst trešajai kategorijai, norādīja ministrs un piebilda, ka atkarībā no šā novērtējuma no 1.septembra tiks ieviesta pedagogu atalgojuma sistēma, raksta LETA.

Normatīvo aktu grozījumus pedagogu darba algas paaugstināšanai no 1.septembra valdībā plāno skatīt nākamnedēļ, 14.augustā, valdības sēdē.

Grozījumi pedagogu darba samaksas noteikumos paredz no 1.septembra paaugstināt pedagogu zemākās mēneša darba algu likmes par 10%, tādējādi palielinot algas jaunajiem pedagogiem un tiem, kuri patlaban saņem vismazāk. Tā tiks panākta visu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes vienādošana, novēršot nevienlīdzību starp IZM un citu ministriju padotībā esošo izglītības iestāžu pedagogiem.

No 1.septembra plānots palielināt arī izglītības iestāžu vadītāju, viņu vietnieku un pedagogu mēneša darba algas likmes par 10%, tādējādi arī palielinot atalgojuma gradāciju atkarībā no izglītojamo skaita. Pedagogiem, kas projektā “Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” ir ieguvuši profesionālās darbības kvalitātes ceturto pakāpi, par viņu veikto pedagoģisko darbu plāno noteikt piemaksu 8% apmērā, savukārt pedagogiem, kas ieguvuši profesionālās darbības kvalitātes piekto pakāpi, – 12%, tādējādi motivējot tos pedagogus, kuriem ir augstākā profesionālā kvalifikācija.

Grozījumos tiks precizēti un papildināti pedagogu amatu nosaukumi – skolotājs mentors, skolotājs karjeras konsultants, skolotāja palīgs, pirmsskolas metodiķis.

Grozījumos kārtībā, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai, salīdzinājumā ar spēkā esošajiem noteikumiem ir izstrādāts optimālāks mērķdotācijas sadalījums administrācijas un atbalsta personāla darba samaksai.

Ja līdz šim bija noteikts, ka atbalsta personāla un administrācijas darba samaksas finansēšanai pašvaldība var izlietot līdz 15% procentiem no saņemtās mērķdotācijas, tad jaunā kārtība mērķdotācijas sadalījumā paredz nodalīt atbalsta personāla – bibliotekāra, logopēda, psihologa, speciālā pedagoga – atalgojumu no administrācijas darba samaksas finansējuma. Līdz ar to pašvaldība drīkstēs izglītības iestāžu vadītāju un viņu vietnieku darba samaksai izmantot 12% no saņemtās mērķdotācijas, savukārt atbalsta personāla darba samaksas finansēšanai nebūs ierobežojuma, kas dod iespēju atbalsta personālam maksāt saskaņā ar padarīto darbu.

Grozījumi noteikumos par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo salīdzinājumā ar spēkā esošajiem noteikumiem paredz vienādot piemaksas par kvalitāti apmēru visiem pedagogiem, kā arī precizēt normu par finansējumu aprēķināšanu skolotāju darba samaksai uz vienu izglītojamo gadā profesionālās izglītības kompetenču centros.

IZM sagatavotie normatīvo aktu grozījumi ir pirmie soļi IZM, LIZDA un LIVA parakstītajā memorandā un IZM Reformu plānā paredzēto pasākumu īstenošanā, lai sāktu diferencētā skolotāju atalgojuma pakāpenisku ieviešanu un sasaistītu pedagogu darba kvalitāti ar darba samaksu un lai ieviestu motivējošu pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas sistēmu.

Pēc reģionālajām skolotāju diskusijām šī gada maijā un jūnijā ir apkopoti viedokļi un priekšlikumi 40 stundu darba nedēļas ieviešanai. Septembrī darbu atsāks Pedagogu kvalitātes, atalgojuma un motivācijas sistēmas izstrādes darba grupa, kas turpinās darbu pie 40 stundu darba nedēļas jautājumu izstrādes.

“Pašlaik, apkopojot reformu plāna izstrādes darba grupas dalībnieku pirmos priekšlikumus, secināms, ka 40 stundu darba nedēļas principi nav pretrunā ar iecerēto naudas sadales principu “nauda seko skolēnam” līdz skolai,” stāstīja Blačforda.

Kā ziņots, marta beigās trīs lielākās pedagogu organizācijas – LIZDA, LIVA un Latvijas pedagogu dome – valdībai pieprasīja no šā gada 1.septembra par 10% palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes, atbilstoši par 10% palielinot arī valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldībām. Savukārt ar 2013.gada 1.janvāri arodbiedrības aicina palielināt finansējumu pedagogu, tostarp akadēmiskā personāla un zinātnisko institūciju darbinieku, darba samaksai vēl par 10%.

Pēc vairākām sarunām ar IZM jūlija sākumā tika parakstīts memorands par to, ka no 1.septembra pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstinās par 10%, kā arī piemaksās 8% un 12% tiem skolotājiem, kuri Eiropas Sociālā fonda projektā ir ieguvuši ceturto un piekto pakāpi.