“Prāta vētras” dalībnieks kritizē AKKA/LAA

Grupa mēģinājusi AKKA/LAA valdē ievēlēt kādu no savējiem, lai beidzot saprastu, kas notiek, taču tas nav izdevies

Esam mēģinājuši AKKA/LAA valdē ievēlēt kaut vienu no savējiem, lai beidzot saprastu, kas notiek, taču tas nav izdevies, intervijā avīzei „Diena” saka grupas “Prāta vētra” dalībnieks Kaspars Roga. „Nedaudz esam situācijas ķīlnieki,” viņš norāda, uzskatot, ka autortiesību uzraugu AKKA/LAA darbā ir vairākas nopietnas problēmas.

Roga uzsvēris, ka autortiesību maksājumi noteikti ir nepieciešami, jo mūziķi ar ierakstiem faktiski vairs nepelna un ir vajadzīgi citi ienākumu avoti, lai varētu muzicēt un veikt jaunus ierakstus. “Kaut kā jau mēs gribam saglabāt spēju ierakstīt nākamo albumu, tas ir viens no veidiem, kā samaksāt mums kā autoriem.”

Taču Rogas skatījumā, lielākā problēma ir komunikācijas trūkumā no prasītāju – AKKA/LAA puses. “Šī organizācija ir ļoti necaurspīdīga un nepieejama. Ir dīvaini, ka mums pašiem ir jāmaksā par saviem koncertiem, un summas ir milzīgas. Vēl trakāk ir, ja jauna grupa grib izdot disku, bet vēl, pirms pārdots kaut eksemplārs, viņiem ir jāsamaksā AKKA/LAA nodeva. Mulsina arī ilgais administrēšanas laiks – kad autortiesību organizācijai iemaksā naudu un kad viņi atdod to atpakaļ, parasti tas notiek pēc trīs vai cik mēnešiem. Tad ir jādomā, kas ar to naudu notiek, varbūt AKKA/LAA to noliek uz depozīta un pelna procentus? Šāda uzņēmējdarbība ir pretrunā ar jebko,” Rogas teikto citē LETA.

“AKKA/LAA ir nepieciešams skaidrot autoriem, kā nauda tiek administrēta un par ko īsti autori to saņem. Kā tas ir iespējams – “Prāta vētras” dziesmām ir dažādi autori, taču kontā katrs no mums saņem vienādu summu līdz pat kapeikai. Un to neviens nevar paskaidrot. Kad mēs bijām Zviedrijas aģentūrā, ik pēc trim mēnešiem mēs saņēmām biezu grāmatu, kur varēja apskatīties, kura radiostacija kurā laikā kuru mūsu dziesmu ir spēlējusi. Te nekā tāda nav. No attiecībām ar zviedru autortiesību aģentūru gan nācās atteikties – strādājot ar viņiem, Latvijā skaitījāmies kā ārzemju izpildītāji, kuriem, aprēķinot atlīdzību, tiek piemērots noteikts koeficients, atnācām atpakaļ, jo kā vietējie saņemam vairāk,” pastāstījis mūziķis.

Bundzinieks domā, ka vēl viena problēma ir AKKA/LAA komunikācija ar cilvēkiem, no kuriem viņi pieprasa autortiesību nodevu, līdz ar to nav jābrīnās, ka pretreakcija no maksātājiem ir krasa un agresīva. “Nelaime ir, ka no tā cieš visi – gan autori, gan maksātāji. Maksātājs jautā, kāpēc man jāmaksā, autors prasa – kāpēc man vairs nemaksā? Esam mēģinājuši arī AKKA/LAA valdē ievēlēt kaut vienu no savējiem, lai beidzot saprastu, kas notiek, taču tas nav izdevies. Nedaudz esam situācijas ķīlnieki.”

Vērtējot situāciju Latvijas kultūrā un atbalstu tai, Roga pauž viedokli, ka dotācijas savā ziņā nogalina mākslu un spēju būt radošam. Ja tādu nav, nākas pašam domāt, būt radoši aktīvam, inovatīvam, meklēt ceļus un piesaistīt auditoriju.

“Rakstnieki sacēla traci, ka viņiem gribēja kaut ko atņemt. Taču pēc jebkuras jomas var spriest tikai pēc darbiem. Kur ir tas bestsellers, kur ir tā literatūra, par ko visi latvieši krīt? Kāpēc jūs domājat, ka bez valsts atbalsta cilvēki pirks tikai trulus detektīvus, kāpēc jūs tik slikti domājat par savu lasītāju? (…) Visās jomās, kur ir atbalsts, pie tā pierod, un produkts, kas galā sanāk, vairs reizēm nevienam nav vajadzīgs, jo nav bijis tas izdzīvošanas jautājums. Un tad pasaka, ka tāda ir mana mākslinieciskā sajūta, un beigās ir nopirktas trīs grāmatas. Priekš kam tad jūs tādi esat vajadzīgi, tikai lai varētu nēsāt rakstnieka nosaukumu?” teic Roga.

“Mums ir paveicies, ka visu izdarījām paši, ka dotācijas nav bijušas, jo tas lika domāt par izdzīvošanu, kvalitātēm, ko piedāvājam klausītājam, lika būt labākajiem, solīti priekšā pārējiem. Arī ja pēc divdesmit gadiem taisām koncertus, joprojām nevaram atslābt, uztaisīt kaut ko zem iepriekšējā līmeņa. Jo mēs savu klausītāju cienām, neuzskatām viņu par muļķi, tāpēc mums nākas piedāvāt arvien jaunas un jaunas kvalitātes. Tāpēc mēs varam izdzīvot. Taču dotācijas ir riskants pasākums. Tāpēc – paldies! Mums viss ir, dodiet atbalstu tiem nevarīgajiem ar tiem ģeniālajiem darbiem,” ironizē mūziķis.