Kamēr Latvijā tiek likvidēta prezidenta padomnieka vieta vēstures jautājumos, Krievijā vēsturi paceļ nebijušos augstumos
Maskavā pēc tam, kad Latvijas Valsts prezidenta kancelejā likvidēja padomnieka amatu vēstures jautājumos, varbūt pat dzēra šampanieti, uzskata profesors Antonijs Zunda, kurš nu vairs nav Valsts prezidenta padomnieks vēstures un mazākumtautību jautājumos.
Intervijā „Latvijas Avīzei” Zunda atgādina, ka trīs valsts prezidenti padomnieka amatu vēstures jautājumos kancelejā bija atstājuši, „skaidri norādot, cik būtiski vēstures jautājumi ir gan Latvijas sabiedrībai, gan arī zināmā mērā signalizējot uz ārpusi, ka Latvijai 20. gadsimta vēsture ir svarīga, ka vēsture ir viens no šīs valsts identitātes nesējiem”.
Pirms mēneša likvidējot šo amatu, pēc profesora domām, šis Valsts prezidenta Andra Bērziņa solis liecina par izmaiņām Latvijas valsts vēstures politikā. „Tas ir signāls. Domāju, Maskavā zināmu aprindu cilvēki pēc padomnieka amata likvidēšanas varbūt pat dzēra šampanieti. Mans viedoklis – tur tas tika uzņemts ar atvieglojumu, kā zināma Krievijas uzvara,” saka Zunda intervijā.
Zunda arī norāda, ka tikmēr, kamēr Latvijā tiek likvidēta padomnieka vieta vēstures jautājumos, Krievijā vēstures jautājums tiek pacelts līdz šim nebijušā augstumā. „Pats prezidents Vladimirs Putins kļuvis par Krievijas Vēsturiskās biedrības patronu un teic, ka, valsts ideoloģiju noformulējot, vēsturei jābūt pamatu pamatam,” – tā Zunda.
Viņš arī cer, ka netiks pārtraukts darbs Vēsturnieku komisijai, kuras pētnieciskajai darbībai ir liela nozīme 20.gadsimta vēstures notikumu atklāsmē.
Komentāri (21)
putekliic 30.07.2012. 09.58
Mani, kā Latvijas pilsoni, arvien vairāk sāk satraukt prezidenta Bērziņa aktivitātes: makslīgā samierināšanas politika, kas esošajā situācijā izskatās vairāk pēc ūdens liešanas uz krievu dzinavām, Zundas “likvidāciija”, nožēlojamā pozīcija valodas referendumā, šaubas par oligarhu “likvidācijas” pasākumu nepieciešamību utt. Tie tikai redzamākie piemēri. Mani patiešām biedē prezidenta konformisms un skaidru nostādņu trūkums valstiski svarīgos jautājumos.
2
dzintarz > putekliic 30.07.2012. 11.07
a_gr… Tevi tik daudz kas biedē, ka vienkārši apjautājos vai sarakstā nevajadzētu iekļaut vismaz vēl vienu pozīciju.
Paldies, sapratu – pret konformismu tev ir pilnīga imunitāte.
Labi gan, ka tā!
0
dzintarz > putekliic 30.07.2012. 10.39
Mani patiešām biedē prezidenta konformisms
======
Savs konformisms nebiedē nemaz, ko?
0
janazakovica 30.07.2012. 10.58
bezins vienkarsi atrada savu komunista biedra karti un izlasija tur pedejaas lapaas dotaas instrukcijas..kas jadara kad esi ienaidnieka aizmuguree..bet kaa profesors zunda LU pasniedz kursu eiropas integracija pec otraa pasaules kara piemeram mans dels ir sajusmaa.
0
mary75 30.07.2012. 12.15
Patreiz Krievijā oficialā vēsture ir pilnīgi pakļauta pie varas esošās Kremļa kleptokrātu bandas ideooloģijai, ja tā var nosaukt vēlmi neatdod varu un laupīt Krievijas bagātības mūžīgi, šim mērķim pakļauts pilnīgi viss.
Tāpēc, no vienas puses, dažādas darba grupas un kādas tur diskusijas par vēsturi ar Krieviju ir pilnīgi bezjēdzīgas, no otras puses, šis Bērziņa solis izskatās pēc demonstratīvas atteikšanās izteikt savu viedokli ļoti svarīgos jautājumos, tātad, pasaule atkal dzirdēs Krievijas, bet, ne Latvijas viedokli.
Izskatās, Bērziņš, kurš mācījies marksismu – ļeninismu un PSKP vēsturi, īsti to nesaprot, labākajā gadījumā, ja tas tikai nav kārtējais mēģinājums pagriezienam Austrumu virzienā.
Lembergam taču Soross, zviedri, utt. vienmēr bija lielākie ienaidnieki, atšķirībā no Kremļa, kas tam bija memntāli tuvs un saprotams, un NVS korumpētā un necaurspīdīgā vidē PLL un ZZS justos kā zivis ūdenī.
1
+3
-1
Atbildēt
@ilmisimo > mary75 30.07.2012. 21.35
…….Vienotā attieksme parādās pie tā sauktajām sarkanajām līnijām: vai visi vienādi saprot 1918. gada 18. novembra nozīmi, vai saprot, kas notika 1940. gada jūnijā un Otrā pasaules kara laikā Latvijā, pēc kara un 1990. gada 4. maijā. Ja attieksme pret šīm lietām ir vienota, gan uz iekšpusi, gan ārpusi mēs raidām pareizu signālu. Ja augstākās politiskās varas pārstāvji šajos priekšstatos un izpratnē par Latvijai būtiskiem vēstures jautājumiem nebūs vienoti, tad gan mēs savam valstiskumam varam radīt zināmus draudus, kuri ir kaut kas vairāk nekā ekonomiskā krīze, ko var pārvarēt divos vai trijos gados. …….
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=356487:qmaskav-droi-vien-dzra-ampanietiq&catid=95:intervijas&Itemid=439
0