Vēsturnieks: Krievija var priecāties par akcentu maiņu prezidenta kancelejā

………..Pavērsiens notika, kad par prezidentu kļuva Andris Bērziņš. Ar noteiktu konsekvenci viņš īsteno politisko līniju, kas būtiski atšķiras no Vairas Vīķes-Freibergas politikas gan stila, gan satura ziņā. No pašreizējā prezidenta manāms mērķis vienot tos, kas gatavi par kaut ko vienoties. Manuprāt, tā ir neapstrīdama tendence. Savulaik mani pieaicināja Stratēģiskās analīzes komisijas sēdē, kaut nebiju tās biedrs, tajā kā viesis runāja arī kāds mācībspēks no Sanktpēterburgas. Latvija tikko bija iestājusies ES, bet viņš ļoti izsvērti un dedzīgi mēģināja pierādīt, ka ES sabruks. Šobrīd politiskajā arēnā redzu līdzīgas tendences. Pieņemu, ka Latvijā un Krievijā ir politiskie spēki, kas spēlējas ar šo domu. Pēc pēdējām ES sanāksmēm spriežu, ka sabrukuma nebūs, un daudzi ir nomierinājušies. Latvijā ir ekonomiskās un politiskās aprindas, kas labprāt redzētu dziļas un neatgriezeniskas negatīvas pārmaiņas ES. Latvijā jūtama ASV demokrātu partijas vēlme, lai šeit būtu “saprašanās” starp tiem, kas gatavi “saprasties”. ……………….
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=354460:ojrs-skudra-ir-ar-nu-politika&catid=95:intervijas&Itemid=439

Pilnāku tekstu lasiet šeit:
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=356487:qmaskav-droi-vien-dzra-ampanietiq&catid=95:intervijas&Itemid=439

IRšu nellijām un citiem ozoliņiem tagad atvaļinājumu laiks..

Savukārt, ja IR instalētais lēto dežūrdarbinieku personāls dzēsīs šo citamedija reklāmas saiti, tad varēs dokumentāli fiksēt “atšķirīgu attieksmi” pret pārējo – IR dežūrdarbinieku atbalstītu “ātro.lv”, “indran.lv” un “kalavrat.lv” textiem.

——
Kamēr Latvijā tiek likvidēta prezidenta padomnieka vieta vēstures jautājumos, Krievijā vēsturi paceļ nebijušos augstumos.
==============================================================================
Divdesmit gadus nebijušos augstumos Latvijā tika pacelti zundisti, feldmaņi, strangisti u.c. strodisti – divdesmit gadus skaidroja un skaidroja Eiropai par ”bāreņu tautu” un īpašo ”Waffen SS”, kura karotāji sirdī bijuši par Rietumu vērtībām…..Kāds ir vēsturnieku – ‘bāleliņu’ centīgā darba galarezultāts? Nasing spešal…..
Manuprāt, pēdējais piliens vēstures ”korifeja” patriekšanā notika pēc Horvātijas prezidenta vizītes. 2015.gadā tiks atzīmēta 70ā Otrā pasaules kara beigu gadadiena – un šodienas Horvātijā sabiedrība leposies ar savu senču ieguldījumu cīņā pret nacistisko Vāciju. Eiropā to atzinīgi novērtēs, tā kā neviens nelabvēlis nevarēs kā ieriebt horvātiem par sadarbību ar nacistiem. Macās, študenti – mācās, vēstures ‘korifeju’ piekritēji – muļķa laišanas laiks ir beidzies:
– Kā jūsu valstī attiecas pret Otrā pasaules kara mantojumu?

Horvātijas prezidents Ivo Josipovičs: ‘– Par Otro pasaules karu ir jāatšķir divas lietas – politiskais un morālais mantojums. Otrā pasaules kara laikā Horvātija bija nacistiskās Vācijas vasaļvalsts. Horvātijā tolaik radās viena no pirmajām pretošanās kustībām Eiropā. Lielākā daļa horvātu atbalstīja pretošanās kustību, un kopējo vēstures apstākļu dēļ karā uzvarēja sabiedrotie. Mēs esam lepni par savu antifašismu. Horvātijas konstitūcijā ir ierakstīts, ka mūsu valstiskuma pamati, no vienas puses, ir antifašistiska nostāja, no otras puses, mēs apzināmies 90. gadu vietējo konfliktu. Cilvēciskā līmenī jebkurš cilvēks, kurš Otrajā pasaules karā tika nogalināts vienā vai otrā pusē, ir pelnījis cilvēcisku piemiņu. Politiski antifašisti bija pareizajā pusē. Reizēm pie mums parādās neveiksmīgi mēģinājumi pārrakstīt vēsturi. Taču jautājums ir pilnībā skaidrs.’

Uzsvars jāliek uz izglītību. Saruna ar Horvātijas prezidentu

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=345927:uzsvars-jliek-uz-izgltbu-saruna-ar-horvtijas-prezidentu&Itemid=93

Prieks Putinam un gandarījums saskaņas puikām, ka balsojuši par pareizo kandidātu:)

Valsts Prezidents, lai arī cik lielā mērā vien reprezentācijas funkcijas pildīdams, parāda valsts prioritātes. Valsts, kā zināms, šķietami pārstāv tajā dzīvojošos, bet reāli darbojas tajā ietekmi meklējošo interesēs. Iepriekšējie komentētāji patiesībā jau visu pateikuši, atliek vien pievienoties.
Zatlers, kaut bieži it kā pamuļķīgi, tomēr nodemonstrēja vairākos gadījumos kko negaidītu. Piemēram, apņemšanos Ljā runāt tikai latviski, pretstatā Vairai, kas solījās mācīties krieviski. Apspriedes zvērudārzā vēl nav rādītājs, ja cilvēkam ir sava galva un vesela mugura. Arī sākotnēji izsvilptais Jānis Vagris izrādījās daudz stingrāks un principiālāks vīrs par savu fizisko un ideoloģisko frizūru saudzējošo Gorbunovu.
Ko mums no tā būs mācīties? Ja vien ņaudēsim un skumsim, ka mēs jau mazi, tie, kas, nebūt ne daudz lielāki būdami, stumda figūriņas, turpinās tās stumdīt. Darīt vajag. Kaut vai runāt. Jo drīkst. Un tieši tā ir demokrātija, kā izrādās.

Patreiz Krievijā oficialā vēsture ir pilnīgi pakļauta pie varas esošās Kremļa kleptokrātu bandas ideooloģijai, ja tā var nosaukt vēlmi neatdod varu un laupīt Krievijas bagātības mūžīgi, šim mērķim pakļauts pilnīgi viss.
Tāpēc, no vienas puses, dažādas darba grupas un kādas tur diskusijas par vēsturi ar Krieviju ir pilnīgi bezjēdzīgas, no otras puses, šis Bērziņa solis izskatās pēc demonstratīvas atteikšanās izteikt savu viedokli ļoti svarīgos jautājumos, tātad, pasaule atkal dzirdēs Krievijas, bet, ne Latvijas viedokli.
Izskatās, Bērziņš, kurš mācījies marksismu – ļeninismu un PSKP vēsturi, īsti to nesaprot, labākajā gadījumā, ja tas tikai nav kārtējais mēģinājums pagriezienam Austrumu virzienā.
Lembergam taču Soross, zviedri, utt. vienmēr bija lielākie ienaidnieki, atšķirībā no Kremļa, kas tam bija memntāli tuvs un saprotams, un NVS korumpētā un necaurspīdīgā vidē PLL un ZZS justos kā zivis ūdenī.

ar to bija jaareeķinaajas , kad lembisti iestuuma savu kandidaatu prezidenta beņķii no taa izmetot Zatleru

bezins vienkarsi atrada savu komunista biedra karti un izlasija tur pedejaas lapaas dotaas instrukcijas..kas jadara kad esi ienaidnieka aizmuguree..bet kaa profesors zunda LU pasniedz kursu eiropas integracija pec otraa pasaules kara piemeram mans dels ir sajusmaa.

likvidēja labi apmaksāto un prestiži skanošo darba vietu, kurā nekas reāli netika darīts un pat dzirdēts nebija-tā tiešam ir liela škrobe!

bet nu noteikti Maskava dzēra vairākas dienas no tāda prieka! droši vien Время bija speciālizlaidums tādam notikumam, vienkārši palaidu garām.

Mani, kā Latvijas pilsoni, arvien vairāk sāk satraukt prezidenta Bērziņa aktivitātes: makslīgā samierināšanas politika, kas esošajā situācijā izskatās vairāk pēc ūdens liešanas uz krievu dzinavām, Zundas “likvidāciija”, nožēlojamā pozīcija valodas referendumā, šaubas par oligarhu “likvidācijas” pasākumu nepieciešamību utt. Tie tikai redzamākie piemēri. Mani patiešām biedē prezidenta konformisms un skaidru nostādņu trūkums valstiski svarīgos jautājumos.

Toties Bērziņš nolēmis klausīt Vitas Zelčas & Co mudinājumiem “samierināt” leģionārus ar sarkanarmiešiem.

Varbūt tas nav nekas slikts, bet ko īsti Zelča vēlas panākt? “Mieru Latvijā” vai arī tikai publicitāti sev, saviem domubiedriem un viņu izdotajām grāmatām? Varbūt viņa cer kādreiz kļūt prezidenta padomniece?:)