Aicina likvidēt ārzonas un izmantot slēptos finanšu avotus
Pasaules bagātnieku elite dažādās ārzonās noslēpusi vismaz 21 triljonu ASV dolāru (aptuveni 10,5 triljoni latu), liecina pēc organizācijas “Tax Justice Network” pasūtījuma īstenotais pētījums par situāciju 2010.gada beigās, vēsta portāls Delfi, atsaucoties uz Krievijas aģentūru “RIA Novosti”.
Konsultantu firmas “McKinsey” ekonomista Džeimsa Henrija ziņojumā “The Price of Offshore Revisited” norādīts, ka ārzonu kontos noslēptās naudas summa sasniedz ASV un Japānas iekšzemes kopprodukta apjomu. Pētījumā gan esot ļoti konservatīvas aplēses, un reālais noslēptās bagātības apjoms var sasniegt pat 32 triljonus dolāru.
Henrijs skaidrojis, ka uzskaitījis naudu bankas kontos un investīciju kontos, nevis citus aktīvus, piemēram, nekustamos īpašumus vai jahtas. Viņš izmantojis Starptautiskās norēķinu bankas datus, kā arī Starptautiskā Valūtas fonda, Pasaules Bankas un nacionālo valdību datus.
Organizācija “Tax Justice Network” aicina likvidēt ārzonas, lai nepieļautu milzu peļņas slēpšanu un nodokļu nemaksāšanu. Henrijs pētījumā norāda, ka 2010.gada beigās 50 lielas bankas pārvaldījušas savu privileģēto privāto klientu aktīvus ārpus tās valsts, kur personai jāmaksā nodokļi, kopumā par 12,1 triljonu ASV dolāru (6,5 triljoni latu). Ārzonās glabātā naudas summa 9,8 triljoni dolāri pieder mazāk nekā 100 000 cilvēku.
Ziņojumā norādīts, ka naudu aktīvi slēpj arī ļoti turīgi cilvēki no nabadzīgām valstīm. Pēc Henrija aprēķiniem, kopš pagājušā gadsimta 70.gadiem līdz 2010.gadam 139 attīstības valstu pilsoņi ārzonās noslēpuši no 7,3 līdz 9,3 triljoniem dolāru.
Daži eksperti gan apšauba Henrija secinājumus. Lielbritānijas valdības padomnieks nodokļu jautājumos Džons Vaitings paudis: “Skaidrs, ka kaut kāda nauda ir noslēpta, bet ko iesākt ar tādu naudas daudzumu?” Viņš atzīst, ka nevar apšaubīt ziņojumā iekļauto informāciju, taču tā šķiet “nereāla”. “Rodas jautājums, kur skatās nodokļu dienesti, turklāt ASV, Lielbritānijas un Vācijas nodokļu iekasēšanas dienesti dara ļoti daudz,” klāstījis Vaitings.
Nodokļu nemaksāšanas problēma kļuvusi īpaši aktuāla, ņemot vērā dažu Eiropas valstu piedzīvotās finanšu grūtības. Nacionālās valdības aktīvi apkaro nodokļu nemaksāšanu, piemēram, Vācija, izsludinājusi prēmijas ziņotājiem par iespējamiem nodokļu nemaksātājiem.
Komentāri (16)
janazakovica 23.07.2012. 13.39
ari caur parex parnemsanu nozagtaa nauda gul krsovicka kargina godmana slaktera skeles un citu iesaistito ofsoros…bet redzams ka lenam atgriezas musu ekonomikaa kargins atgriezas kreditesanas-auglosanas biznesaa sms kredit big bank un citi lidzigi kuri noformeti uz citiem cilvekiem..ari parejie negul..
0
lailabidzane 23.07.2012. 14.33
.
Hm, varbūt tomēr kāds papūlētos precizēt, vai, runājot par triljoniem, saprotam tos, kas tera-, vai tomēr par tiem, kuri exa-…
Info avots ir jeņķijā, un tur par triljonu tomēr dēvē ko gauži atšķirīgu, nekā pie mums.
Vai virsrakstā ir runa par summu, kura līdzinātos 4 500 Latvijas gada budžetiem?
Vai 4 500 000 000???
5
lailabidzane > lailabidzane 23.07.2012. 20.38
.
Krix!
Reizēm der iepazīties ne tikai ar pirmo, pa rokai trāpījušos informāciju.
Starp citu, ir valstis, kurās lieto Garo skalu, un ir valstis, kurās lieto Īso skalu.
Citādi atkal visu balstām uz kategorijām “dikti daudz” un “baigie maitas”…
Ja grūtības sagādā info atrašana, varu piedāvāt saiti uz resursu, kurā ir ļoti pārskatāmi parādītas atšķirības:
http://en.wikipedia.org/wiki/Metric_prefix
Protams, ir vēl desmitiem resursu. ;)
0
lindapastare > lailabidzane 24.07.2012. 07.05
Kā vidusšķira var slīgt nabadzībā? Ko tas, tavuprāt, nozīmē? Slīgst parādos? Varbūt – bet tā ir pārāk lētas naudas un/vai pārāk alkatīgu cilvēku problēma, ka nevar savas vēlmes salāgot ar iespējām.
0
Anna Gaigule > lailabidzane 23.07.2012. 14.51
Lieku pusprjaņiku uz to, ka iet runa par tera- (jo pētījumi autori amerikāņi), un otru pusi uz to, ka mūsu žurnālisti, kas tulkoja, paši to nezina.
0
lailabidzane > lailabidzane 23.07.2012. 15.03
.
Nu, jā! Laikam jau abi varianti ir kategorijā “dikti daudz”! ;)
0
lebronj2356 > lailabidzane 23.07.2012. 20.14
Triljons ir miljons miljonu, jeb 1000 miljardu – angliski ”billion”, tā kā vārdu lietojums šeit ir pareizs ! Šis apliecina tikai to cik joprojām uz pasaules ir dažādu, atvainojiet, parazītu, kuriem pašreizējā finanšu visatļautība ir nākusi ļoti ļoti par labu, kamēr vidusšķira Eiropā un tajā pašā ASV slīgst nabadzībā, par LV vispār nerunājot – šeit klasiskā izpratnē tādas vispār praktiski nav !
0
dzintarz 23.07.2012. 14.08
citus aktīvus, piemēram, nekustamos īpašumus vai jahtas.
==============
Es gan neliktu jahtas un nekustamos aktīvu pusē..
Tas laikam tāpēc, ka neesmu grāmatvedis, žurnaļuga vai jurisķaga, bet nabaga “ekzakts”.
Nekas nav tik ātri gaistošs kā jahtas un nekustāmais..
3
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
@dzintarz > dzintarz 23.07.2012. 14.16
Otrais jautājums (par šķidrumu) – tomēr ir pakārtots infrastruktūras caurlaides spējai.
0
Egitazz > dzintarz 23.07.2012. 14.41
nu šeit cilvēcei problēmu nav- būtu šķidrums, a caurplūdi jau nodrošinās
0
Egitazz > dzintarz 23.07.2012. 14.13
kāpēc neliktu? tīrais aktīvs, kuru pārdodot, ieripos nauda. cits jautājums, cik ātri var pārdot, bet tas jau otrais jautājums-par likviditāti.
0