Grāmata Pagrīdes citādība rāda, ka naidīgums un agresija pret citādo ir neticami noturīgi
Ir lietas, par kuru esamību it kā zinām, bet pēkšņi kāds notikums liek saprast, ka patiesībā to būtība mums bijusi gaužām sveša. Ritas Rudušas Pagrīdes citādība ir tieši tāds notikums – tā pārvērta lietas, kas mani it kā tieši neskāra un prātu nenodarbināja, par lietām, kuras mani skar un par kurām man ir jādomā. Par citādības lietām.
Gandrīz visi grāmatā publicētie stāsti aizsākas padomju režīma gados un atklāj brīžiem patiesi asinis stindzinošas šausmas un pazemojumu, kādiem bija nolemti cilvēki ar citu seksuālo orientāciju, tās bailes un izmisumu, kādā viņi bija spiesti dzīvot. Tomēr šī nav grāmata tikai par padomju režīma baiso attieksmi pret seksuālo citādību – visi stāsti turpinās, un tie skaidri rāda, ka nepieņemšana, naidīgums un agresija pret citādo mūsu sabiedrībā joprojām ir gandrīz neticami noturīgi.
Tikpat noturīgi kā pagrīdē iedzītas citādības bailes un postošā vainas apziņa, kas neglābjami grauj pašu cilvēku un viņa citādību padara par nenormālību un kroplību paša acīs, bet pazemotā un vajātā citādība atriebjas, izlaužoties arvien mokošākās un nereti degradējošās formās līdz brīdim, kad rodas drosme pieņemt sevi, izlauzties no pagrīdes – «iznākt no skapja» – un piešķirt savai citādībai tiesības pastāvēt – bez meliem, bailēm, dubultās dzīves, nemitīgas atskatīšanās pār plecu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.