Pašlaik atkal ir «pēdējais brīdis» iedzīvotājiem iesaistīties, jo grozījumi Rīgas vēsturiskā centra plānā ir nodoti publiskai apspriešanai
Pilsētplānošanas procesa galvenais izaicinājums ir dažādu biznesa interešu un sabiedrības vajadzību sabalansēšana, problēmsituāciju novēršana vai vismaz kompromisu atrašana. Privātās vai biznesa intereses savā veidā ir vienkāršas, parasti – konkrētas investoru vai attīstītāju vēlmes un vajadzības, kuras katrā no attīstības plāniem tiek iestrādātas. Bet kā gan ir ar tām «otrām», bet varbūt tieši «pirmajām» – sabiedrības vajadzībām, ko cilvēki īsti nemāk formulēt, kaut arī daudzi jūt un zina, ka nejūtas labi savā pagalmā, kvartālā, pilsētā? Jūt, ka gribētu ko labāku, savādāku, bet ko tieši? Kā piepildīt viņu/mūsu vēlmes, kā tās iedzīvināt, kā redzēt cilvēkus apmierinātus esam? Kā veicināt pilsētnieku prasmi formulēt savas vajadzības un veidot pasūtījumu vai pat pieprasījumu? Kā sarunāties ar līdzpilsoņiem – pilsētniekiem, lauciniekiem, visiem? Kādas metodes pielietot šīs atgriezeniskās saiknes veicināšanai? Kā tikt pie atbildēm – kas tad īsti ir tas, kas vajadzīgs un svarīgs pilsētniekiem – rīdziniekiem? Te vairāk jautājumu nekā atbilžu.
Protams, plānošanas process piedāvā sabiedrības līdzdalību – risinājumu publisku apspriešanu, viedokļu uzklausīšanu, to nosaka arī vairāki likumi, tomēr tas parasti notiek tikai tad, kad lielākais darbs jau ir speciālistu paveikts, bet izpaliek pašas sabiedrības iniciēti priekšlikumi un līdzdalībaprocesā, kad tiek veidots priekšstats par sabiedriskajām interesēm – pasūtījums kopīgo interešu vārdā.
Būtu labi, ja šī sleja kalpotu par impulsu, jo tieši šobrīd atkal ir klāt šis «pēdējais brīdis» – jo grozījumi Rīgas vēsturiskā centra plānā ir izlikti publiskai apspriešanai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.