No “Latvenergo” vēlas piedzīt pārmaksāto naudu par tarifiem

Tiesa pārmet Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram, ka tas savus pienākumus pildījis „formāli”, neiedziļinoties tarifu būtībā

Aptuveni 45 miljonus latu jeb tikpat, cik liela ir valsts a/s “Latvenergo” viena gada peļņa, no uzņēmuma vēlas piedzīt šonedēļ Administratīvajā tiesā uzvaru guvušie prasības pret elektrības tarifiem pieteicēji.

Viens no tarifu apstrīdētājiem Ilmārs Poikāns dienu pēc sprieduma, 26.jūnijā, vērsies tiesā ar lūgumu nekavējoties atcelt pagājušajā gadā paceltos elektrības tarifus. Lūgums tiks izskatīts pirmdien, 2.jūlijā, Ir.lv informēja Administratīvajā tiesā.

Piektdien preses konferencē viņi informēja, ka vēlas atgūt to summu, ko iedzīvotāji ir pārmaksājuši par pagājušajā gadā pieņemtajiem elektrības tarifiem. “Latvenergo” procesu tikai paildzināšot, ja apstrīdēs 25.jūnija Administratīvās tiesas spriedumu.

Prasības pret “Latvenergo” tarifiem iesniedzēji aplēsuši, ka pārmaksātā summa ir ap 45 miljoniem latu. Ilmāra Poikāna advokāts Sandis Bērtaitis teica – ir svarīgi, lai tiesas spriedums par 2011.gada 1.aprīlī pieņemto tarifu atcelšanu stātos spēkā iespējami ātrāk. Tas arī ātrāk liks “Latvenergo” atgriezties pie iepriekšējiem tarifiem, un tad varētu runāt par mehānismiem, kā atmaksāt naudu iedzīvotājiem.

Bērtaitis uzskata, ka pārmaksātās naudas atmaksa cilvēkiem varētu notikt vai nu tiešā veidā, vai arī kompensējot elektrības izmaksas nākamajiem periodiem. „Tas būtu tikai korekti, ja nelikumīgi iekasēta summa tiktu atmaksāta,” teica Bērtaitis.

Patlaban gan “Latvenergo” spriedumu grasās pārsūdzēt, tomēr Bērtaitis teic, ka „lēmuma apstrīdēšana sprieduma stāšanos spēkā tikai noildzinās, nevis atcels”.

Savukārt “Latvenergo” norāda, ka norēķinu kārtība un tarifi paliks nemainīgi, un aicina „nepakļauties spekulatīviem viedokļiem”.

Ivita Bidere, “Latvenergo” preses sekretāre, uzsver, ka šis vēl nav galīgais spriedums. Viņa arī norāda – ja tiesas sprieduma rezultātā nauda būs jāatmaksā, uzņēmums to darīs. Kompensāciju gadījumā vislielākie ieguvēji būtu juridiskās personas, nevis mājsaimniecības. „Mēs gan negribētu izteikt nekādus straujus pieņēmumus un domājam, ka arī otrai pusei to nevajadzētu darīt,” teica Bidere.

Pieteicēji uzsvēra, ka „sprieduma būtība ir noteikt “Latvenergo” elektrības tarifus kā nepamatoti augstus, un atzīt, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) tos nav pārbaudījusi”.

Arī tiesas spriedumā lasāms, ka SPRK „nevarēja izdarīt secinājumus, ka tarifi atbilst metodikai un likumā nostiprinātajiem tarifu veidošanas principiem”, jo SPRK savu pienākumu noteikt, vai tarifi ir ekonomiski pamatoti, ir pildījis „formāli”, neiedziļinoties tarifu būtībā. Tomēr no sprieduma izriet, ka tiesa tarifus uzskata pat par zemiem, secinot, ka ne starta, ne pamata tarifs nesedz izmaksas.

Pieteicēji gan uzskata, ka, pārrēķinot tarifu veidojošos komponentus, tarifs būtu mazāks, jo „Latvenergo” ir „uzpūtis” savas izmaksas.

Spriedums arī apstrīd starta un pamata tarifu atbilstību diferencēšanas definīcijai, nosakot, ka „šajā gadījumā ir notikusi mehāniska tarifa samazināšana, kurai trūkst ekonomiska pamatojuma”. Apgabaltiesa arī secina, ka „lietotāju aizsardzība ir jānodrošina dalībvalstij, nevis sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam”, bet prasības pieteicēji uzskata, ka tas nenozīmē, ka „Latvenergo” liegts būt sociāli atbildīgiem, tas vienkārši jādara tiesiskā ceļā.

Tika apspriesti arī citi ar tarifiem un elektroenerģētiku saistīti jautājumi. Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks enerģētikas jautājumos Paulis Barons kritizēja tarifu komponentes, norādot, ka obligātā iepirkuma izmaksas ietvaros, kas sastāda 10,7% no pašreizējā tarifa un ir paredzēta konverģences un citu zaļo elektrības veidu atbalstam, „400 miljoni aiziet Krievijai par gāzi”, lai darbinātu TEC, kas tāpat darbojoties ar gandrīz trīs reizes mazāku jaudu nekā tas spētu. Turklāt konverģences process, lai gan skaitās kā tīrs enerģijas ieguves veids, nelieto atjaunojamu resursu, un tādēļ tam nemaz nevajadzētu būt obligātās iepirkuma iemaksas ietvaros.

Vēl Barons kritizēja kārtību, kādā SPRK saņem 0,17% no “Latvenergo” peļņas, jo šādi regulators vairs nav ieinteresēts samazināt tarifus. Viņš norādīja, ka šāds regulators ir tikai divās valstīs – „Latvijā un kaut kādā Venecuēlā”.

Konferences dalībnieki vērsa uzmanību uz to, ka 2013.gadā Latvija ieies atvērtā elektroenerģijas tirgū un “Latvenergo” produkts vairs nebūs konkurētspējīgs, jo tas būs pārāk dārgs. Pagaidām “Latvenergo” glābjot tas, ka uzņēmums ir monopolists, bet, parādoties elektrības iepirkšanas alternatīvām, ar “Latvenergo” varot notikt „tas pats, kas ar cukura rūpnīcu”.

„Mūsu mērķis ir, lai “Latvenergo” nodarbojas ar to, ar ko jānodarbojas. Lai ražo lēti, konkurētspējīgi, nevis veido biznesu,” teica pieteicēji.

Jau ziņots, ka vairākas personas, tajā skaitā Ilmārs Poikāns, vērsās tiesā ar prasību atcelt 2011.gadā pieņemtos tarifus, kas paaugstināja elektrības cenu par 27% un noteica, ka par pirmajām 1200 kilovatstundām mājsaimniecībām jāmaksā zemāka likme. Tiesa pirmdien prasību apmierināja. Ja 30 dienu laikā tas netiks pārsūdzēts, spriedums stāsies spēkā.