“Latvenergo” amatpersonu lietā rosina kriminālprocesu par nepatiesām ziņām

Kriminālvajāšana ir pret trim bijušajām “Latvenergo” amatpersonām un divām “Sadales tīkla” valdes locekļiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis Ģenerālprokuratūrai kriminālprocesa materiālus un rosina sākt kriminālvajāšanu pret trim bijušajām valsts amatpersonām – vienu bijušo a/s “Latvenergo” un diviem bijušajiem a/s “Sadales tīkls” valdes locekļiem par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonas deklarācijā attiecībā uz mantu lielā apmērā.

Šis kriminālprocess ir izdalīts no KNAB lietvedībā esošās krimināllietas par “Latvenergo” amatpersonu iespējamām pretlikumīgām darbībām. Arī pamatlieta, kā jau iepriekš KNAB vadība ir solījusi, tiekot gatavota nodošanai prokuratūrai, aģentūrai LETA sacīja biroja preses pārstāvis Andris Vitenburgs.

Pirmstiesas izmeklēšanā konstatēts, ka trīs valsts amatpersonas – “Latvenergo” vai “Sadales tīkla” valdes locekļi – amatpersonu deklarācijās norādījušas nepatiesas ziņas par savas mantas stāvokli amata pienākumu pildīšanas laikā. Deklarācijās nav norādīts, ka tām ir piederējušas kapitāla daļas privātā komercsabiedrībā, kas bijusi viena no lielākajiem akciju sabiedrības “Sadales tīkls” pasūtījumu izpildītājiem.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka minētajām amatpersonām vismaz kopš 2008.gada katrai faktiski ir piederējuši ne mazāk kā 10% jeb 3648 kapitāla daļas kādā Latvijā reģistrētā komercsabiedrībā. Minētā informācija bija jānorāda valsts amatpersonu deklarācijās, norāda KNAB. Izmeklētāju iegūtie pierādījumi liecina, ka, būdami slēpti kapitāla daļu turētāji un patiesā labuma guvēji no šīm kapitāla daļām, aizdomās turamie realizējuši ietekmi un kontroli pār šīm kapitāla daļām.

KNAB izmeklētājs rosina saukt pie kriminālatbildības bijušās valsts amatpersonas par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā attiecībā uz mantu lielā apmērā pēc Krimināllikuma 219. panta 2.daļas – par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā. Minētais likuma pants vainīgās personas paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām.

KNAB neatklāj, pret kurām personām rosināts sākt kriminālvajāšanu.

Jau ziņots, ka tā dēvētās “Latvenergo” amatpersonu krimināllietas izmeklēšanas termiņš ir pagarināts līdz jūlija vidum.

Kā ziņots, “Latvenergo” amatpersonu lietā KNAB par aizdomās turētām atzinis 17 personas, tajā skaitā sešas amatpersonas. Viņu vidū ir arī bijušais “Latvenergo” prezidents Kārlis Miķelsons, kurš tika aizturēts 2010.gada jūnijā, bet tā paša gada augustā tika atbrīvots no apcietinājuma pret 50 000 latu drošības naudu.

Kā ziņots, šajā lietā bez Miķelsona tika aizturēti arī viņa vietnieks Aigars Meļko, kā arī a/s “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Ivars Liuziniks un viņa vietnieks Andrejs Stalažs.

2010.gada jūlijā saistībā ar tā dēvēto “Latvenergo” lietu tika aizturēts Daugavpils uzņēmējs Mihails Paladijs un uzlikts arests viņam piederošajiem 100% SIA “Būvenergoserviss” kapitāldaļu. Šis uzņēmums iepriekš saņēmis dažādus “Latvenergo” pasūtījumus, un tā pamatkapitāls ir 364 800 lati.

Bijušā “Latvenergo” valdes locekļa Meļko advokāts Agris Bitāns teica, ka atrodas ārzemēs un šā iemesla dēļ esot grūti tikt informētam par izmeklētāju darbībām. Viņš aicināja pēc plašākas informācijas vērsties pie prokuratūras. Savukārt Meļko pēc jautājuma uzklausīšanas vairākkārt ieteica zvanīt un uzdot jautājumus KNAB, novēlēja “visu labu” un nolika klausuli.

Ar Miķelsonu aģentūrai LETA ceturtdien nav izdevies sazināties, jo viņš neatbildēja uz telefona zvanu un īsziņu, savukārt viņa advokāts Egons Rusanovs norādīja, ka neesot informēts, vai izdalītais process attiecas uz viņa aizstāvāmo.