Straujākie kāpumi naturalizācijas procesā Latvijā ir saistīti ar naturalizācijas logu atcelšanu Pilsonības likumā (1998.gada nogalē) un Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai (2004).
Taču kopš 2007.gada, kad LR pilsonībā uzņemti 6826, 2008.gadā jau uz pusi mazāk – 3004, un 2011.gadā pilsonībā uzņemti vairs 2467 cilvēki. Tiesa, tas nav zemākais naturalizēto skaits šajos gados Latvijā. Vēl mazāk pilsonībā uzņēma 2009.gadā – 2080, ja neskaita pašu pirmo gadu, kad sākās naturalizācija.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) nedomā, ka patlaban naturalizācijas process ir apstājies. “Naturalizācijas process tagad vienkārši ir nostabilizējies, un pēdējos piecus gadus interese par Latvijas pilsonības iegūšanu ir bijusi noturīga vienā līmenī bez īpašiem kāpumiem vai kritumiem,” saka PMLP runasvīrs Andrejs Rjabcevs.
Rjabcevs norāda, ka lielākie kāpumi naturalizācijas gaitā bija tikai tajā brīdī, kad atvēra naturalizācijas logus, paverot daudz plašākam lokam nepilsoņu iespēju naturalizēties, kā arī pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai, kas radīja iespējas vienlaikus ar Latvijas pilsonību iegūt visas Eiropas Savienības pilsoņa priekšrocības – ceļot bez vīzām, strādāt citās valstīs, doties mācīties uz ārzemēm u.c.
Tagad šīs priekšrocības daļai nepilsoņu vairs nav aktuālas, jo viņi jau ar esošo statusu var brīvi ceļot pa ES bez vīzām, turklāt (atšķirībā no Latvijas pilsoņiem) arī uz Krieviju viņi var ceļot bez vīzām, līdz ar to daudzus šis statuss pilnībā apmierina, Ir.lv teic PMLP pārstāvis.
Lielākie šķēršļi, kas patlaban attur nepilsoņus no naturalizācijas procesa sākšanas, ir nepietiekamās latviešu valodas zināšanas, lai nokārtotu naturalizācijas pārbaudījumus (27%), pārliecība, ka pilsonība viņiem pienākas automātiski (24%), 17% gaida, kad tiks ieviesti kādi atvieglojumi naturalizācijas pārbaudījumos, bet vēl 14% atzīst, ka nevēlas kļūt par Latvijas pilsoņiem, jo ar esošo statusu ir vieglāk ceļot uz bijušajām NVS valstīm, rāda 2011.gadā veiktā Latvijas nepilsoņu aptauja.
Komentāri (54)
mary75 18.02.2012. 10.14
Izskatās, vajag stingrākus noteikumus, nevis motivāciju, lai ko tur neteiktu dažādi komisāri un Eiropas birokrāti, kuriem nav nekāda saprašana par to, kas šeit notiek.
5
Signija Aizpuriete > mary75 18.02.2012. 10.37
——
Vajag!
Līdzību nesaskatīšana:
1940.-1941.gg.’..un, kad visi būs gar zemi sisti, paliks čisti komunisti’
1991.-1993.gg.’..un,kad visi būs gar zemi sisti, paliks čisti dzintaristi’
– Vēsturi, ekonomisko un sociālo likumu neapzināšanās un/vai ignorēšana – atkārtota vienu un to pašu kļūdu pieļaušana, ar atkārtotām traģēdijām un atkārtotiem farsiem. ”Nejēdzīga bezgalība” (M.Mamardašvilli).
0
armn > mary75 18.02.2012. 10.46
Katra zinja peec referenduma veletaji no politikiem gaidiis konkretu un ilgtermina riiciibu. Galvu smiltiis baazt nevarees. Arii populisms nederees. Triis A izbalsoshana lieliski paraadiija, ka sabiedriiba savu gribu speej realizeet. Sis referendums skaudri atsedza sabiedriibas probleemas un ar balsoshanas rezultaatiem mees redzeesim arii taas leemumu.
Ir jaadomaa par to ko dariit ar daliitaam informaacijas telpaam un daliito izgliitiibas sisteemu.Tas ir fundamentaali, bet mani izbriina arii tas, ka nav latvieshu politika (iznemot Zatleru 1x), kas sinii periodaa vai agraak buutu veersies pie krievvalodiigaas auditorijas un skaidri ar pascienju, bez aizvainojuma pateicis “Kas ir Kas” un kaapeec ir lietas, kas nevar buut savaadaak. Tas ir beaztbildiigi atstaat tresdalju valsts iedziivotaaju Usakova, Lindermana un Co “apsaimniekoshanaa”, kuriem netishi, gribot to vai nee piespeelee, dazu latvieshu diezgan primitiivi uzbraucieni.
0
armn > mary75 18.02.2012. 11.19
Piekritu. Vismaz divas probleemas ir skaidri defineetas.
1 Daliitas informaacijas telpas
2 Daliita izgliitiibas sisteema
Jebkuru politisku speeku peec 18.02 varees veerteet peec taa kaadu risinaajumutas tas piedaavaa. Un tie nevar buut muljkiigi, primitiivi “risinaajumi”. Valsts prezidentam nav jaarunaa krievu valoda, bet krievvalodiska informatiiva vai kultuuras telpa existee un tajaa ir jaabuut ari Latvijas viedoklim. Un krievu valoda pati par sevi nav probleema vai iemesls lai taas lietotaakju aizvainotu. Probleema ir taa kas un kaadam merkjim izmanto sabiedriibas saskeltiibu.
0
mary75 > mary75 18.02.2012. 11.13
Es jau par to visu laiku rakstu, vajag ziņas krievu valodā, objektīvus raidījumus krievu valodā, orientētus uz krievvalodīgo auditoriju, un biežākie iebildumi ir tādi, ka mums te viss jāraida latviski, utt., nekādi raidījumi krievu valodā nav vajadzīgi, tātad, visa krievvalodīgā auditorija jāatdod zombēšanai krievu TV.
Rezultāti jau redzami, bet, izskatās, nevienu tas neinteresē, un viss tāpat paliks pa vecam.
Un arī pāreju uz izglītības sistēmu vienā valodā jāveic obligāti, kaut pakāpeniski, bet, neatvairāmi, sākot no bērnudārza.
0
Edzs > mary75 18.02.2012. 11.29
dzeris49 _…vajag stingrākus noteikumus, nevis motivāciju, lai ko tur neteiktu dažādi komisāri un Eiropas birokrāti, kuriem nav nekāda saprašana par to, kas šeit notiek._ 10:14
~~~~~~~~~~~
Dzeri, man atkal nakas Tev piekrist, es domaju tapat. tas ko saki sakrit ari ar Novodvorskas teikto Birzhas nama, par ko balsoju ar abam rokam: _…dažkārt ir labāk paciest Eiropas kolēģu kritiku par politiku etniskajos jautājumos, nekā paciest neatkarības zaudēšanu…_
Maskava mus vienmer apmelos, Briseles komunisti vienmer ries uz musu valsti un no Strasburas uz mums viens zinams sivens kvieks, bet, – mes no ta vairs netruksimies, mes esam kljuvushi cieti jo tas ir vienigais veids ka varam izdzivot.
0
guna 18.02.2012. 10.33
Mani izbrīnē autores lielais satraukums par naturalizāciju. Ja pilsonība būtu sadota, izdāvata vēl lielai daļai iebraucēju samazinot prasības un noteikumus, šodien mēs jau runātu par Latvijas valsts politisko demontāžu. Šodien mēs redzam un dzirdam par Krievijas ietekmes palielināšanos LAtvijā, caur saviem tautiešiem. TAisni otrādi jāsāk pastiprināt pilsonības piešķiršanas noteikumus. Visiem, tiem, kas iestājās pret Latvijas valsti latviešiem, tās valodu un simboliem, mēs labi zinām to Latvijai naidīgo cilvēku daudzumu, – 180,0 tūkstošu + vēl kādi 150,0 tūkstoši šodien 18. februārī. PAr kādu pilsonības piešķiršanu mēs varam runāt.
1
Signija Aizpuriete > guna 18.02.2012. 10.44
——
Vajag Eiropas Savienības dokumentus, direktīvas un regulas palasīt – varbūt tad ‘pieleks’ ? Kādā vienā ES reģionā kādu vienu nacionāli specisfisku nacionālo politiku jau varētu turpināt īstenot, ja vien dzīve neuzrādītu tās radītās sekas.
Kas par reformatoru 20 gadu reformēšanas sekām tagad maksās?
– Emigrējuši 200 000 cilvēku; zaudējumi Latvijai – 100 miljardi latu
http://bnn.lv/emigrejusi-200-000-cilveku-zaudejumi-latvijai-%e2%80%93-100-miljardi-latu-45933
0
dro 18.02.2012. 09.50
Vai autorei un viņas atbalstītājam sāpe, ka krievvalodīgo pilsoņu par maz, lai ieviestu otru valsts valodu?:)
1
+8
0
Atbildēt
@reksa > dro 18.02.2012. 13.29
Jā, labāk autore pastāstītu nepilsoņiem, cik labi ir viņu vēsturiskajā dzimtenē, paskaidrotu, kādi dokumenti ir vajadzīgi, lai varētu repatriēties, parādītu cik tas ir vienkārši izdarāms.
Ja jau viņiem ir tik svarīgi ceļot uz Krieviju bez vīzām, acīmredzot viņiem arī patiktu tur dzīvot. Kāpēc nepalīdzēt cilvēkiem? Gan viņiem tur būtu labāk, gan mums šeit bez viņiem kļūtu labāk.
0