Grobiņas senkapi un apmetnes startē vikingu laiku sarakstā

Atklāta vikingu laika pieminekļu un vietu kopīga tīmekļa vietne

Vienlaikus ar 18. UNESCO Pasaules mantojuma komitejas Ģenerālo asambleju, kas 7. un 8.novembrī norisinās Parīzē, atklāta tīmekļa vietne www.vikingheritage.org, iepazīstinot ar jaunajām Pasaules mantojuma nominācijām par vikingu laiku.  Uz Pasaules mantojuma sarakstu pretendē arī Latvijas Grobiņas senkapi un apmetnes.

Nomināciju „Vikingu laika pieminekļi un vietas” sagatavojušas sešas dalībvalstis. Tā ietver astoņas vikingu vietas no Ziemeļatlantijas līdz Baltijas jūrai, informē Islandes Arheoloģijas mantojuma aģentūras projekta koordinatore Agnese Stefansdotira.

Astoņi vikingu laika kultūras mantojuma objekti nozīmīgi ar to, ka atspoguļo daudzveidību un aptver vietas, kas pastāvējušas no VIII līdz XII gadsimtam. Objekti atrodas Islandē, Zviedrijā, Dānijā, Vācijā (Šlēsvigā-Holšteinā), Latvijā un Norvēģijā.

Speciālisti uzskata, ka šajās vietās vislabāk pārstāvēta vikingu laika kultūra un dažos gadījumos tie ir vienīgie saglabātie sava laikmeta pieminekļi. Vikingu laika liecības aptver senkapus, apmetnes un tirdzniecības vietas, aizsardzības sistēmas un pulcēšanās vietas.

Grobiņas arheoloģiskais ansamblis sastāv no vairākiem viena laika arheoloģijas pieminekļiem: Grobiņas pilskalna (Skabārža kalna) un senpilsētas, Priediena senkapiem, Atkalnu senkapiem, Smukumu senkapiem un Porānu (Pūrānu) senkapiem, kas kompakti izvietoti Grobiņā un tās tuvākajā apkārtnē. Šie pieminekļi lielāko tiesu datējami ar VII-IX gs. un ir saistāmi ar iespaidīgu skandināvu koloniju, kas kā Seeburg – Jūrpils minēta arī IX gs. rakstītajos avotos, informē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāve Katrīna Kukaine.

Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir autentisks un ļoti labi saglabājies galvenokārt vikingu laika arheoloģisko vietu un struktūru kopums. Arheoloģiskajos izrakumos iegūtā materiāla bagātība un daudzveidīgums parāda, ka Grobiņa bija viena no sava laika nozīmīgākajām vikingu pasaules vietām Baltijas jūras austrumu daļā.

Tas parāda ziemeļnieku un vikingu kultūras mijiedarbību ar vietējo kuršu kultūru, kā rezultātā kurši tika iekļauti plašā tālo sakaru tīklā un pieņēma ziemeļnieku un vikingu dzīves veidu, savukārt ziemeļnieki, iespējams, pieņēma kuršu lauksaimniecības, rotu darināšanas un citas tradīcijas. Mijiedarbības rezultātā izveidojās savdabīga un unikāla ziemeļnieku un kuršu kultūru simbioze.

Kur meklēt vikingu laiku:

Īslande, Tingvelira, Pasaules mantojuma vieta kopš 2004.gada;

Zviedrija, Birka un Hovgārdena, Pasaules mantojuma vieta kopš 1993.gada;

Dānija, Jēlingas senkapi, rūnakmeņi, palisāde, akmens krāvumi un baznīca, Pasaules mantojuma vieta kopš 1994.gada;

Dānija, Trelleborgas cietoksnis, jauns pieteikums Pasaules mantojuma sarakstam;

Vācija (Šlēsviga-Holšteina), Hēdebī un Danevirke, jauns pieteikums Pasaules mantojuma sarakstam;

Latvija, Grobiņas senkapi un apmetnes, jauns pieteikums Pasaules mantojuma sarakstam;

Norvēģija, Vestfoldas kuģu senkapi, jauns pieteikums Pasaules mantojuma sarakstam;

Norvēģija, Hīlestādes akmeņlauztuves, jauns pieteikums Pasaules mantojuma sarakstam.