Komercbanku asociācija ekonomista pausto vērtē kā aplamu un neprofesionālu
Zviedru mātes bankas jau sen norakstījušas Latvijas privātpersonu un uzņēmumu parādus un necer uz to atdošanu, atsaucoties uz ”drošiem avotiem”, apgalvo no “Saskaņas centra” par nesankcionētu sarunu vešanu ar citām Saeimā pārstāvētajām partijām izslēgtais ekonomists Armands Strazds. To viņš paudis intervijā laikrakstam ”Latvijas Avīze”, ziņo portāls kasjauns.lv.
Komentējot ieceri daļēji norakstīt Grieķijas parādus, Strazds aicina Latvijas valdību vērsties pie Zviedrijas valdības, lai zviedru komercbankas noraksta parādus. “No drošiem avotiem zināms, ka mātes bankas Zviedrijā jau sen parādus norakstījušas un necer uz to atdošanu. Toties meitas bankas Latvijā iekasē un piedzen parādus, priecājoties par katru necerēti atpakaļ kasē iekritušo latu vai eiro,” apgalvo sociāldemokrāts. Par to viņš pārliecinājies, runājot ar “Frankfurtes SEB bijušo direktoru”.
“Viņš atcerējās – kad atvēra jauno Baltijas tirgu, viņi sarosījās, ka jāiet turp, jo iedzīvotāji ir “parādu brīvi”, nav ņēmuši kredītus. Līdz ar to jāpadara pieejama nauda, pretī neprasot īpašu nodrošinājumu risku izskaidrošanas ziņā, bet vienīgi ķīlu. Visi uzskatīja – šīs ekonomikas attīstīsies, algas kāps bezgalīgi augšup, bankām būs iespēja nopelnīt. Kad finanšu burbulis pārplīsa, zviedri saprata, ka aizdoto naudu neatdabūs. Tomēr parādniekiem nedara zināmu, ka šie līdzekļi sen norakstīti. Un šie cilvēki, zaudējuši ķīlu, atdevuši māju, turpina maksāt un norēķināties, kas var ilgt gadu desmitiem,” stāsta Strazds.
Ekonomists norāda, ka šis fakts būtu jāzina arī Latvijas valdībai. “Ja šīs atbildīgās personas noliedz norakstīšanas faktu, tad tās melo. Domāju, ka parādi ir norakstīti par vairākiem desmitiem procentu, un, ja tas būtu zināms krīzes periodā, tad daudziem desmitiem tūkstošu cilvēku nebūtu jābēg no Latvijas.”
Savukārt Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) Strazda pausto uzskata par aplamu un neprofesionālu, biznesa portālam “Nozare.lv” sacījusi LKA komunikācijas speciāliste Baiba Melnace. “Banku sektors, tostarp zviedru bankas, krīzes laikā ieguldījis papildu līdzekļus sev piederošajās Latvijas bankās, atbalstot to stabilitāti un kredītu izsniegšanas spēju,” sacīja Melnace.
Viņasprāt, šādu aplamu viedokļu izplatīšana publiskajā telpā neuzlabo vidi jaunai kreditēšanai, kā arī banku potenciālu finansēt Latvijas mājsaimniecības, lai tās varētu attīstīties un uzkrāt jaunu kapitālu.
“Neatkarīgi no pieejas, māja maksā tik, cik maksā, un ir mulsinoši radīt gaidas, ka pusi vai daļu no mājas kāds varētu dāvināt. Taču pats galvenais ir, ka šādi viedokļi rada cilvēkos mānīgu cerību, ka atnāks kāds labais onkulis un izglābs mani – norakstīs manus parādus,” uzskata Melnace.
Asociācija arī uzsver, ka pēc būtības “parāda norakstīšana” ir tas, ka bankas finanšu pārskatos atzīst iespējamos zaudējumus no sliktajiem kredītiem, kam nav kopsakarības ar aizņēmēja pienākumu atmaksāt aizņēmumu. Turklāt gadījumos, ja aizņēmējs nonāk maksājuma grūtībās, bankām esot dažādi risinājumi, lai uz grūtību periodu atvieglotu maksājumus.
Komentāri (51)
eva_o 28.10.2011. 15.02
Lielās bankas sevi pozicionē kā finansu resursu un labas vadības kompetences krātuves. Atbilstoša šim pozicionējumam ir arī politiķu un sabiedrības pozitīvā un godbijīgā attieksme pret bankām. Banku ieteikumus publiskajā telpā uztveram kā labi pārdomātus, kvalitatīvus, atbildīgus un klientiem draudzīgus vēstījumus. Banku analītiķu vīzijām par Latvijas ekonomikas attīstību ir vērā ņemamas informācijas statuss. Banku vadības cilvēku izaugsmes veiksmes stāsti ir iedvesmojoši paraugi jaunatnei.
Tomēr zemāk ir vienkārši argumenti, kuri man šķiet satriecoši un nesavienojami ar banku ierasto publisko tēlu. Bet banku pozicionējuma radītā bijīgā attieksme liek man šaubīties – varbūt es maldos un saskatu prastu alkatību tur, kur ir kāda man nezināma dziļa finansu jomas gudrība?
1) Labi atceros, kā pirms hipotekāro kredītu buma banku menedžeri un radošo aģentūru cilvēki sūkstījās par Latvijas iedzīvotāju iesīkstējušo ieradumu – dzīvot bez parādiem. Šādu ieradumu Latvijas ģimenes bija ieguvušas vairāku paaudžu dzīves laikā. Šis piesardzības ieradums izveidojās pārdzīvoto pasaules karu, Ulmaiņlaikos izjustā bezdarba, vairākkartējas valsts iekārtas maiņas un pēcpadomju laika ekonomiskās krīzes ietekmē. Iedzīvotāju atturīgā attieksme pret patērēšanu uz kredīta ierobežoja banku piedāvāto pakalpojumu izmantošanu Latvijas tirgū. Sekojoši, šo traucējošo ieradumu vajadzēja mainīt. Latvijas piemērs uzskatāmi liecina, ka mūsdienu komunikācijas tehnoloģijas un labas vadības kompetences ļauj ātri mainīt ilgstošus patērētāju ieradumus.
2) Sākās hipotekāro kredītu bums, autolīzingu bums, būvniecības jomas un nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmumu uzplaukuma bums. Darbinieku algas Latvijas daudzos uzņēmumos nespēja augt līdzi visaptverošai pirkšanas un patēriņa modei. Algu līmenis, savukārt, ietekmē Latvijas uzņēmumu konkurētspēju eksporta tirgos.
3) Viena no būtiskām cilvēka vajadzībām ir mājoklis. Kādu šīs vajadzības realizāciju piedāvā Latvijas uzņēmumu darba algas un Latvijas komercbankas? Hipotekāro kredītu radītā peļņas buma rezultātā nekustami īpašumu cenas 2011. gada jūlijā otrreizējā tirgū bija vidēji 1500-1600 eiro/m2 (1089 Ls/m2). Mēneša vidējā neto alga ir 316 Ls/mēn. Pieņemsim, ka vidējs strādājošais mājokļa kredīta maksājumos var mēnesī ieguldīt 33% no neto ienākumiem. Tie ir 105,33 Ls/mēn. Sekojoši, VIENU KVADRĀTMETRU VAR NOPIRKT 10,3 MĒNEŠOS. Trīsistabu 60 m2 dzīvokli vidējs strādājošais var nopirkt 51,7 gadu laikā! Sekojoši, uzsākot darba gaitas 18 gadu vecumā un VISU DZĪVI MAKSĀJOT PARĀDUS, strādājošs cilvēks 69,7 gadu vecumā var kļūt par dzīvokļa īpašnieku. Vai reālajā dzīvē iespējams tas, ka vidusmēra cilvēki labprātīgi piekritīs šādam savas dzīves scenārijam? Vai iespējams, ka pie šāda dzīves scenārija nelielā Austrumeiropas valstī Latvijā pusgadsimta laikā nemainīsies valsts suverenitātes saturs, valsts iekārta, likumdošana, nacionālā valūta? Vai tiešām banku analītiķi domā, ka hipotekāro kredītu pakalpojumu programma Latvijā nesīs iecerēto peļņu?
Un tagad labprāt uzklausīšu kritiku – kur manos argumentos ir būtiskas kļūdas?
11
Edzhus21 > eva_o 30.08.2012. 19.46
Kļūda ir tur, ka likumdošana uu likums ir atšķirīgas lietas. Likumdošanu parasti nemaina, maina likumus, tā ir ĀBECE.
0
zauls > eva_o 30.10.2011. 10.16
Ja neko nesaproti no elektrības, bet vajag pielikt lustru, tad noalgo elektriķi.
Ja neko nesaproti no finansēm, bet gribi ņemt kredītu, tad noalgo grāmatvedi.
………………………..
Es jau algoju valdību, saeimu, tiesu. Laikam velti.
0
zauls > eva_o 29.10.2011. 15.24
Brīvība rīkoties ar saviem līdzekļiem nozīmē arī atbildību.
Tāpēc katram pašam pirms ņemt kredītu arī šie aprēķini ir jāveic.
Kā arī jāņem vērā ka var gadīties zaudēt darbu/samazināties ienākumi utt.
Neatkarīgi no tā ko saka banka.
Tieši tāpēc man tagad ir NULLE parādsaistību.
Un kāpēc man tagad būtu jāmaksā par tiem kas gribēja labi padzīvot uz kredīta?
======================================
Bet visi jau nevar būt tik gudri, it īpaši, ja augsti godātās bankas nekādu bīstamību nesaskata. Man ir jautājums, kāda velna pēc mēs barojam valdību???
0
disassociative > eva_o 28.10.2011. 20.04
pirms hipotekāro kredītu buma banku menedžeri un radošo aģentūru cilvēki sūkstījās par Latvijas iedzīvotāju iesīkstējušo ieradumu – dzīvot bez parādiem.
________
Man liekas, ka ikviens, kurš pieturējās un vēl joprojām pieturas pie šī iesīkstējušā paraduma, arī es, šobrīd dzīvo samērā mierīgi. Vismaz skaidrs, ka banka neatņems ģimenei jumtu virs galvas. Valdības pienākums bija cilvēkus virzīt pieturēties pie šīs vecās, labās tautas gudrības nevis drasēt gāzi grīdā uz parāda. Tas TP un ne tikai TP dārziņā milzu akmens. Un Vienotības dārziņā otrs akmens – bankas Vienotībai mīļākas par cilvēkiem. Nauda paliek nauda.
0
Signija Aizpuriete > eva_o 29.10.2011. 15.43
——-Tante Sidra
Ak, šie ”arhaiskie” vecāki – nevarēja tak’ iedomāties, ka Latvijā pie teikšanas nokļūst tik daudz ‘nasing spešalu’, kas labi pazīstamā Cepļa kunga vai ‘Lielā kombinatora’ Bendera varoņdarbus finanšu sektorā pārspēs! Ja 1930-o gadu sākumā varēja firmu un/vai kantori ‘Ragi un nagi’ uz grunti nolaist, bet vismaz vienu miljonu nopelnīt, tad tagad veiklie zēni jau ar miljardiem rīkojās – un veselas valstis līdz bankrotam noved. Smagās sekas ekonomisko likumu ignorētājus un pārkāpējus nesatrauc – dzīvojam tak’ demokrātiskā valstī ar super liberāliem likumiem!
0
putekliic > eva_o 28.10.2011. 23.17
Ņemot hipotekāro kredītu, piemēram, uz 20 gadiem cilvēki rēķinās ar dažiem sekojošiem apsvērumiem:
1) naudas masa iepretim aizņēmuma summai nemitīgi palielinās, t.i. aug personas ienākumi, kamēr aizņēmuma summa ik mēnesi samazinās. Pie algu līmeņa pieauguma, piemēram, par 5% gadā, faktiski sanāk, ka aizņemto summu cilvēks varēs atdot nevis 20, bet jau 10 gadu laikā. Tas ir, protams, pie nosacījuma, ka kopumā tā procentuālā daļa no ikmēneša ienākuma, ko viņš mēnesī atvēlēs aizdevuma atmaksai paliks nemainīga, vai citiem vārdiem – viņa ikmēneša maksājums absolūtajos skaitļos augs līdzi viņa ienākuma pieaugumam.
2) tāpat aizņēmuma ņēmējs vienmēr rēķinās ar “burbuļa efektu” – t.i., ka, ja nu, kas viņš jebkurā brīdī varēs pārdot savu cenā krietni pieaugušo īpašumu un dzēst ar iegūto summu ja ne visu aizņēmumu, tad vismaz daļu, vietā iegādājoties kaut ko mazāku un lētāku.
3) šeit ir arī psiholoģiskais moments – kā tu sevi noskaņo. Viena daļa sevi noskaņo tā, ka viņš nav vis parādā, bet it kā maksā īri vai maksātu telefona rēķinu, par elektrību utt. Bet tas, atkārtoju, ir psiholoģiskais moments, jo parāds paliek parāds un tas sevī slēpj attiecīgos riskus un galīgi nav tas pats, kas maksāt jau par saņemtu pakalpojumu vai preci, kaut arī bez tā pakalpojuma kvalitatīva dzīve faktiski nav iedomājama. Kopīgais kā vienā tā otrā gadījumā ir maksājuma “neizbēgamība”. Pie tam jebkurā gadījumā tev mājoklis ir vajadzīgs – vai nu tu maksā aizņēmumu vai arī īrē. Atšķirība tikai tā, ka otrajā gadījumā ir daudz vienkāršāk „pacelt cepuri” problēmu gadījumā, bet tai pat laikā tā ir, ja tā var teikt, vējā izsviesta nauda.
Bet, nu kā redzam, dzīvē ne vienmēr tik gludi sanāk. Burbuļi plīst, īpašumu vērtība krīt, ienākumi tāpat. Kādi iegūst, kādi zaudē.
0
zauls > eva_o 29.10.2011. 15.22
Zinot Latvijas iedzīvotāju ekonomiskās un matemātiskās izglītības līmeni, šai rindiņai bija jābūt katru dienu visos iespējamajos masu informācijas līdzekļos un pie banku ieejām.
======================
Vai tas, ka nebija , bija nejaušība, banku stulbums, jeb aprēķins?
0
Edmunds Zālīte > eva_o 28.10.2011. 22.13
nevar visu vainu uzvelt tiem, kas ņēma kredītus mājokļa iegādei (nevis spekulācijām ar nekustamo īpašumu), bankas apzināti veicināja šo burbuli, banku speciālisti spēcīgi pārvērtēja nekustamo īpašumu patieso vērtību piespēlējot spekulantiem – ar vienu vienīgu domu – aizdot pēc iespējas lielāku summu, lai varētu vairāk uzvārīties uz procentiem. un banku speciālisti drausmīgi nekompetenti vērtēja klientu reālās iespējas atmaksāt šos kredītus.
tās bija banku kļūdas, viņām arī jānes zaudējumi.
tāpat arī valdība nedarīja neko, lai bremzētu šo nekustamā īpašuma vājprātu, viņi bija aizņemti laupot.
manam komentāram gan nav nekāda sakara ar Strazda nesakarīgajiem tekstiem.
0
buchamona > eva_o 29.10.2011. 07.54
Viestur. Un tagad labprāt uzklausīšu kritiku – kur manos argumentos ir būtiskas kļūdas? +++ Nav jau īsti ko kritizēt Tavā tekstā. Tu pārstāvi to sabiedrības daļu, kura uzskata, ka barā dzīvot vieglāk, jo tad katram izdzīvot vieglāk, jo katra individa ” atbildība” tajā barā gulstas uz visiem, tas ir – baru. Tā ir sociķu ideoloģija, pie tam – ne jau visu sociķu, bet to, kuri šobrīd mitinās tā saucamajā ” postpadomju telpā.” Kā jums – SC iet ar saimniekošanu RD? Uz ko cerat? Uz to, ka tas Latvijas vairākums, kurš nebalso par jums tagad atmaksās jūsu noēsto parādu?
0
Edzs > eva_o 28.10.2011. 16.44
viesturs_501 _…pirms hipotekāro kredītu buma banku menedžeri un radošo aģentūru cilvēki sūkstījās par Latvijas iedzīvotāju iesīkstējušo ieradumu – dzīvot bez parādiem. Šādu ieradumu Latvijas ģimenes bija ieguvušas vairāku paaudžu dzīves laikā..(..).. Iedzīvotāju atturīgā attieksme pret patērēšanu uz kredīta ierobežoja banku piedāvāto pakalpojumu izmantošanu Latvijas tirgū. Sekojoši, šo traucējošo ieradumu vajadzēja mainīt…_
~~~~~~~~~~~
taa tas tiesham bija, lai latvieshiem mainitu domashanu un ieradinatu tos turpmak dzivot parados smaga ideologhiska apstrade tika veikta un bankam kopa ar valdibu tas galugala izdevas, salauza veco ieradumu kas kaveja attistibu.
jaunatne dabiski visvieglak padevas visam jaunam vesmam un arhaiskajiem vecakiem biezhi vien kljuva bezgala gruti pretoties jauno cilveku velmei dzivot moderni parados lidz ausim.
0
disassociative > eva_o 28.10.2011. 15.30
uzsākot darba gaitas 18 gadu vecumā un VISU DZĪVI MAKSĀJOT PARĀDUS, strādājošs cilvēks 69,7 gadu vecumā var kļūt par dzīvokļa īpašnieku.
______________
Tā tas viss arī ir, tikai šiem aprēķiniem un šai loģikai bija jāparādās krietni agrāk. Zinot Latvijas iedzīvotāju ekonomiskās un matemātiskās izglītības līmeni, šai rindiņai bija jābūt katru dienu visos iespējamajos masu informācijas līdzekļos un pie banku ieejām.
0
mary75 28.10.2011. 14.20
Atceros, bija viens ekonomists no Ventspils augstskolas, aizmirsu, Smirnovs, vai, kas arī nāca klajā ar dažādām dīvainām teorijām, un pareģoja Latvijas bankrotu jau pāris gadu atpakaļ.
Salīdzināt Latvijas un Grieķijas situāciju var tikai liels īpatnis.
3
Signija Aizpuriete > mary75 29.10.2011. 16.07
—-
Neo-liberālisma jeb Zelta teļa ideoloģijas pielūdzēji zina: ‘
Финансовая пропасть — самая глубокая из всех пропастей, в неё можно падать всю жизнь.’ (Остап Бендер)
http://ru.wikiquote.org/wiki/%D0%97%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D1%82%D0%BE%D0%B9_%D1%82%D0%B5%D0%BB%D1%91%D0%BD%D0%BE%D0%BA
0
zauls > mary75 29.10.2011. 15.20
Viņiem tas ir ļoti izdevīgi, jo par to cūcību samaksā katrs pasaules iedzīvotājs, kam kabatā ir dolāri, bet kam kabatā ir lati? Tikai mums pašiem.
0
Edzs > mary75 28.10.2011. 17.03
dzeris49
tu teici – bija.
nekur vinsh nav pazudis, tepat vien vel ir, sveiks un vesels turpina pareghot un sludinat:
http://www.urantija.lv/lv/component/content/article/23-t-raksta-citi/130-dsmirnovs-qlmums-par-latvijas-bankrotu-jau-ir-pieemtsq.html
Piektdiena, 2011. gada 28. oktobris
D.Smirnovs “Lēmums par Latvijas bankrotu jau ir pieņemts”
divas diennaktis cietuma vinju nespeja saliekt. te ir labs A. Bichevskas komentars par Smirnova fenomenu:
http://www.makroekonomika.lv/mazas-kludas-lielas-kludas-un-dmitrija-smirnova-dailrade
Agnese Bičevska, Latvijas Bankas ekonomiste
Mazas kļūdas, lielas kļūdas un Dmitrija Smirnova daiļrade
0
Edzs 28.10.2011. 14.11
nu kapec IR tagad popularize Saskanjas Centra dumibas.
kada marrutka pec te shads raksts.
2
+1
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@Janka, Janic > Edzs 28.10.2011. 19.03
cilveeku meerkaķošanai miiliit…
0
jirfm > Edzs 30.10.2011. 16.51
Es te neredzu SC dumību popularizēšanu, jo rakstā, ja nepamanīji, ir pausts arī pretējs viedoklis jeb, šai gadījumā, patiesība.
Mani gan vairāk pārsteidz, ka “ir” sāk atsaukties uz “kasjauns”…
0