Strazds: Zviedru bankas sen norakstījušas Latvijas parādus
Saistītie raksti
Viedoklis /
6. novembris
Uzņēmumu kreditēšana kā nosacījums valsts attīstībai – kā to veicināt?
Izziņa /
3. novembris
Savas naudas saimnieks
Analīze /
3. novembris
Aiziet pie citas
Viedoklis /
28. oktobris
Mākslīgais intelekts – krāpnieku bieds, sabiedrotais vai abi reizē?
Komentāri (51)
zauls 30.10.2011. 10.58
Par kapitālismu.
ASV nereti ir gadījumi, kad parasts amerikānis noslēdz veselības apdrošināšanas līgumu, maksā mēnesī pāris simtus usd, vairākus gadus, bet kad pienāk tas mirklis un ir vajadzīga medicīniskā palīdzība, tad izrādās, ka nekas nepienākas, jo līgumā ir tāds punkts un šitāds. Pats vainīgs. Brīvais tirgus, kapitālisms, nepatīk, nepērc. Te ir tas pats gadījums, kas ar banku līgumiem Latvijā, kad bagātās un kompetentās iestādes (un cilvēki, kas aiz tām stāv) viegli apčakarē parasto cilvēku, kuram nav ne attiecīgu zināšanu, ne līdzekļu speciālistu algošanai. Vai mums ir vajadzīga tāda valsts ar tādiem likumiem, tāds kapitālisms (liberālisms) ? Nē, man nav vajadzīgs! Un nevajag te atkal ar komunisma rēgu līst, ir pietiekami daudz piemēru , kur veiksmīgi iztiek gan bez Buša, gan bez Staļina.
0
tuba76 30.10.2011. 08.54
Tad nu gan – latvietis diskutē ar vācieti zviedru grāmatvedības principus! Man grūti iedomaties, ka zviedru likumdošana pieļautu tādu grandiozu summu norakstīšanu zaudējumos pāris gadu laikā. Vajag jau tomer mēgināt atšķirt iespējamos zaudējumus no konstatētajiem zaudējumiem. Iespējamos zaudējumos var grāmatot summas, kas nav saņemtas no klienta piem. 90 dienu laikā pēc samaksas termiņa. Man zināmi gadījumi, kad reizēm gaida gadiem, kamēr beidzot samaksā. Vācieši savukārt atļaujas paši sev „piešķirt” 3% atlaidi no rēķina summas, ja viņiem labpatīkas to maksāt pirms nomaksas termiņa, kas zviedrus ārkārtīgi izbrīna.
http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/397479-gramatvedibas_kludas_del_vacija_var_zaudet_55_miljardus
0
buchamona 30.10.2011. 07.18
Manu prāt visa šī diskusija griežas ap jautājumu – ir cilvēks atbildīgs, vai cilvēks nav atbildīgs par savu rīcību? Lai arī viens no Kremļa okupācijas laika noziegumiem ir tas, ka ” padomju” skolās bērnus jau no mazotnes nemācija ” rēķināt” – gluži pretēji – apmēram 2 Latvijas paaudzēm ielika attīstības pamatos pilnīgi greizus priekštatus par ekonomiku un par izpratni – kas ir valsts, tomēr diez vai ir korekti te piesaukt kā piemēru pirmatnējās kopienas indiāņus, kuri pret stikla gabaliņiem izmainīja savu zemi. Tik traki jau 90 gados Latvijā tomēr nebija, cilvēki tomēr šo to saprata :)) Tādēļ šobrīd Latvijā ir ļaudis, kuri neņēma bezatbildīgi kreditus un ir ļaudis, kuri ņēma.
Pilnīgi piekrītu viedoklim, ka, pirms uzsākt savu biznesu, ielikt tur naudu, aizņemties naudu – ir kaut kas jāzin, ir jāpamēģina vispirms uztaisīt savs biznesa plāns, balstoties uz visām komponentēm no kurām šāds plāns normāli sastāv, jāatrāda tas kādam, kurš no šīm lietām kaut ko saprot un tad tikai jāņem nauda, jeb, ja cilvēks tik ” cilvēcīgi” vēlas tikai sev ” cilvēcīgu” dzīvokli, vai māju, kurā ” cilvēcīgi” dzīvot, viņam tomēr ir jāpadomā, kā viņš par šo cilvēcīgo vēlmi samaksās, jo par to nemaksās ne valsts, nedz labais onkulis no bankas, kurš parādu vnk norakstīs :) Nenorakstīs, un kādēļ viņam tas būtu jādara? :)
Ja par sertifikātiem vēl varētu runāt, ka ļoti daudz cilvēku pašā sākumā nesaprata, ko ar tiem var iesākt, tad ” treknie gadi” jau nu ir laiks, kurā Latvijas ļaudis tomēr jau bija “apbružājušies” , dzīvojot ” mežonīgā kapitālisma” apstākļos, kāds valdīja Latvijā tolaik.
0
♥Solvita Ābola♥ 30.10.2011. 00.54
Rakstā teikts: “”Neatkarīgi no pieejas, māja maksā tik, cik maksā, un ir mulsinoši radīt gaidas, ka pusi vai daļu no mājas kāds varētu dāvināt. Taču pats galvenais ir, ka šādi viedokļi rada cilvēkos mānīgu cerību, ka atnāks kāds labais onkulis un izglābs mani – norakstīs manus parādus,” uzskata Melnace.”
Tieši tā – viss maksā tik, cik maksā. Ar piebildi – maksā tik, cik maksāja pirms mākslīgā cenu burbuļa. Savu burbuli bankas var paturēt sev.
;)
4
♥Solvita Ābola♥ > ♥Solvita Ābola♥ 30.10.2011. 03.21
@nulle Piekrītu, kapitālismā daudz kas nav aizliegts. Nav aizliegts arī būt mazliet labticīgam. ;)
0
Sanšains > ♥Solvita Ābola♥ 30.10.2011. 10.08
Lietas būtība – arī bankām vajadzētu ciest ADEKVĀTUS zaudējumus, jo arī bankas piedalījās riskantajā burbuļa pūšanā, kas solīja lielu, bet riskantu peļņu.
0
zauls > ♥Solvita Ābola♥ 30.10.2011. 10.41
Kapitālismā nevienam nav aizliegts uzlikt kādu cenu vēlies.
Nepatīk cena – nepērc.
Mans dators arī tagad maksā vismaz 3x lētāk nekā es to nopirku – man tagad iet pie tirgotāja un prasīt cenas starpību atpakaļ?
——————————–
Nav tāda kapitālisma standarta, kuru pretnostatot Staļina režīmam apklusināt oponentus. Sen bija laiks atmests kapitālisma un komunisma pretnostatīšanu un runāt par demokrātiju un cilvēka tiesībām, un taisnīgumu, galu galā. Padomju laikā mūs mācīja, ka kapitālismā manta (kapitāls) tiek vērtēts augstāk par cilvēku (strādnieku). Un šodien Latvijas Republikas likumi to atspoguļo, tāpat kā ASV. Bet Dānijā, piemēram, un Zviedrijā likumi ir cilvēku pusē, nevis mantas. Vai Dānijā, Zviedrijā, Vācijā, Francijā būtu komunisms vai sociālisms? Demokrātiskā valstī nevar būt tā, ka likumi ir par labu juridiskām personām (bankām), nevis lielākajai daļai valsts pilsoņu. Ja bankas dod kredītu dzīvoklim, tad lai saņem dzīvokli atpakaļ un iet bekot, nevis iedzen parādu dzimtbūšanā veselas ģimenes uz 50 gadiem. Tā ir jauna dzimtbūšanas forma, kura tika apzināti veidota. Iedod cilvēkam kredītu 20 gadu vecumā un viņš visu savu mūžu strādā un uztur bezatbildīgus, mantkārīgus baņķierus.
0
♥Solvita Ābola♥ > ♥Solvita Ābola♥ 30.10.2011. 17.52
Tas tādā gadījumā būtu augstāka riska darījums ar lielākiem procentiem.
Bet negribas taču maksāt vairāk.
————
nulle, bankas jau arī uzskrūvē tos procentiņus ;) paprasa papildus nodrošinājumu, ja nav, tad hops, procenti augšā vai arī atdodiet visu uzreiz. Un gribas vai negribas, bet nākas maksāt vairāk :D
Ja es tev aizdošu savu brīvo naudu (man tāda ir), man tak neinteresēs ko tu par viņu nopirksi.
————
un nesalīdzini savu aizdoto naudu ar banku, kas vairāk vai mazāk regulē tirgu, nosakot, kam aizdod, cik aizdod, kādam mērķim. Diez vai tu aizdotu naudu notriekšanai azartspēlēs, skaidri apzinoties, ka būs grūti to dabūt… protams, drīksti apliecināt pretējo, tagad izejot uz ielas un aizdodot kādam 100 Ls, sakot, ka tev ir vienalga, kā viņš tos iztērēs. Izdarīsi tā!?
0
Toms Mincāns 29.10.2011. 16.00
Normunds Kārkliņš viena otra gnīdu banka ir izputinājusi pus Latviju.
===========
Pus Latvijas esot gnīdas?
Tu arī jūties izputināts?
Es nejūtos.. Bet pazīstu vienotru gudrinieku, kas jūtas izputināts. Neskatoties uz to, ka savlaicīgi brīdināju..
0
zauls 29.10.2011. 15.17
viena otra gnīdu banka ir izputinājusi pus Latviju.
0
agaholska 29.10.2011. 13.43
Latviešu nelaime nav ne zviedru bankas, ne krievi, ne marsieši. Bet gan grandioza lētticība un vispārējs diletantisms. Jo īpaši – zurnālistikā. Kurš beidzot pamanīs, ka šim [ex]SC “ekonomistam” Strazdam NAV EKONOMISTA IZGLĪTĪBAS?!!! Pat viņa paša pērn CVK iesniegtajos datos nekas tāds nav minēts. Jau viņa darbošanās ap Lielvārdes jostu vien raisa aizdomas, ka darīšana ar šarlatānu. “Ekonomistam” Strazdam nav uzkrājumu ne skaidrā, ne bezskaidrā naudā, ne akcijas, ne uzņēmumu daļas, ne citu vērā ņemamu īpašumu, izņemot māju Jēkabpils novadā un 18 gadus vecu amerikāņu autolūzni. Kāds pamats no viņa vispār gaidīt kādu kompetentu spriedumu ekonomikā, ja šī kompetence līdz šim nekā nav ne izpaudusies, ne – vismaz nomināli – iemācīta? Spriežot pēc tīklā redzamā, viņš tikpat labi varētu konsultēt baleta un atomfizikas jomā. Tāds latvju Foresta Gampa un Kazanovas krustojums.
3
Signija Aizpuriete > agaholska 29.10.2011. 16.00
—–
Muldēt nevajag?! Vajag labāk ATCERĒTIES – atcerēties par pašmāju oligarhu rašanās laiku un apstākļiem. Kad 1991.g.21.augustā pieņēma konstitucionālo likumu, tad tak’ atcēla visus citus, pat Kriminālkodeksu! Visiem pagrīdes miljonāriem, mazajiem kampējiem u.c. nešķistajiem darboņiem nu bij’ iespēja brīvi rīkoties – un viņi brīvi rīkojās arī tagad. Var jau apvainot visu tautu diletantismā, var smietes par šodienas lētticīgajiem kā par ‘Mērnieku laikos’ apmānītajiem čangaļiem un slātaviešiem – var, taču aicinātājiem slavēt globalizācijas banksterus es atgādināšu veco teicienu – ‘Visgardāk smiesies tas, kas smiesies pēdējais!’.
Starp citu, godātajam arī atgādināšu, ka tie, kas nolaida līdz ‘klinķim’ Lehman Brothers un n-tos kantorus ir beiguši pretižākās universitātes Kembridžā, Oksfordā, Stenfordā, Masačūsetā u.c. Kādus tādus EKONOMISTUS šodien pārsvarā sagatavo, to jau vislabāk var apjēgt izlasot rakstiņu Wikpedia par Bernardu Medofu / Bernard Madoff : ‘Bernard Lawrence “Bernie” Madoff is a former American stockbroker, entrepreneur, and investor. He is the former non-executive chairman of the NASDAQ stock market, and the admitted operator of a Ponzi scheme that is considered to be the largest financial fraud in U.S. history.
http://en.wikipedia.org/wiki/Bernard_Madoff
0
agaholska > agaholska 30.10.2011. 01.05
Muldēt tiešām nevajag, nudien. Bet, ja tas ne pa kam neizdodas, vēlams tomēr par tēmu. Tātad: kas liecina, ka Strazds saucams par ekonomistu? Šlipse? Grāmatvedības terminu izprašana tirgustantes līmenī? Jeb varbūt mūzikas akadēmijas mūsdienās sagatavo makroekonomikas speciālistus, kurus tikai drošības apsvērumu dēļ dēvē par komponistiem, kā Strazda gadījumā?
Bet ar Medofu Strazdam viena lieta ir kopīga: abi uzdodas par to, kas nav. Tiesa gan, Medofs prata apmuļķot pat rūdītus naudiniekus, kamēr Strazds tikai tos, kas ar cipariem un kopsakara domāšanu uz Jūs.
0
buchamona > agaholska 30.10.2011. 08.47
edge_indran. Kad 1991.g.21.augustā pieņēma konstitucionālo likumu, tad tak’ atcēla visus citus, pat Kriminālkodeksu! ++++Pēc 91. gada bija situācijas, kuras netika atrunātas okupācijas pārvaldes likumos, un tas ir pilnīgi dabīgi, mainoties valsts iekārtai, taču kriminālkodeksu neviens nekad nav atcēlis, tiešām muldēt nevajag :)
0
gunta_snipke 29.10.2011. 12.18
Ā aizmirsu pateikt :) Kad cilvēki ņēma kredītus, bankas prasīja obligātu īpašuma vērtējumu, kas parasti sastādīja vairākus simtus, bet tagad cilvēkiem ņem nost īpašumus. Pārdodot īpašumus pa santīmiem kredīta ņēmēji paliek starpību parādā !!! BET KUR PALIKA VĒRTĒTĀJI, KURI SAŅĒMA NAUDU PAR ĪPAŠUMA VĒRTĒŠANU ????? NAUDU SAŅĒMA, BET ATBILDĪBAS NEKĀDAS !!! PAREIZI BŪTU STARPĪBU PIEDZĪT NO VĒRTĒTĀJIEM, BET BANKĀM NAV IZDEVĪGI, JO PARASTI TĀS BIJA JURIDISKĀS PERSONAS UN TIE VĒRTĒTĀJI UZREIZ BANKROTĒTU, ATTIECĪGI BANKA STARPĪBU NEDABŪTU. VIEGLĀK PARASTOS CILVĒCIŅUS DRĀZT, TIE JAU NEAIZMUKS ….
0
gunta_snipke 29.10.2011. 12.09
Jā jā norakstija … smiekli nāk. Viņi vēl dubultīgi tagad “varku” taisīs, bet ne norakstīs. Sakiet lūdzu- vai zviedru bankas nezināja, kas par galveno iemeslu bija lielai amērikas depresijai pagājušā gadsimta 30. gados ?? Domāju zviedru bankas to ļoti labi zināja, ka pamatā tā bija nekustamo īpašumu burbulis un neviens mani nepārliecinās par to, ka tā visa kreditēšana nebija apzināta, lai Latviju ekonomiski izdrāztu :( ! Staļinam zviedri izdeva mūsu tautiešus un tagad arī ekonomiski izdrāza ….. Nelolojiet cerību, ka zviedri ir mūsu draugi.
5
zauls > gunta_snipke 29.10.2011. 15.36
Un neviens arī nespieda grābt kredītu par pārcenotu īpašumu – jebkuram bija skaidrs ka cenas kritīsies agri vai vēlu – tāpēc es arī nekādus kredītus neņēmu.
—————————-
“…bez spaidiem un viltus” Bez spaidiem jā, bet ne bez viltus.
0
gunta_snipke > gunta_snipke 29.10.2011. 21.49
Es jau nesaku, ka tikai bankas vainīgas, bet zini ja banka negribētu dot, tad arī nedotu tik viegli …. Pat banka anketā prasīja “citi ienākuma avoti”. Kātu domā, kas ar to bija domāts ?? Laikam jau pareizi domā- melnā alga. Un nebija ne dienas, kad kāda banka vai kāds līzings neuzmāktos ar naudu. Ņem un kad varēsi, tad atdosi !! Kas tā nebija ? Jā arī paši ņēmēji vainīgi, bet tikai viens BET ! Banka tajā jomā bija profesionāli un zina, ko dara, bet ņēmēji pilnīgi ar 0 pieredzi, jo pēc PSRS tā bija pirmā tāda veida kreditēšana. Es negribu aizstāvēt tos, kas ņēma x5, bet laikam jau bija grūti cilvēkiem noturēties ja līzingi deva bez pirmās iemaksas luksusa klases auto.
0
♥Solvita Ābola♥ > gunta_snipke 30.10.2011. 03.55
Iedomājies, tu futbola čempionāta laikā kādam puikam, aktīvi reklamējot nopārdod futbola bumbu pa 100 Ls, sakot, lai nebēdā – var maksāt pa daļām. Tu vēl uzsvied pa latiņam puikas draugiem, lai tie viņu saaģitē, pārliecina, ka vajag to bumbu. Tusiņš norimis, puikām bumbas vairs nevajag, tās tirgū met pakaļ pa 10 Ls (veci modeļi, pārprodukcija, futbolu vairs neviens negrib, galu galā pašizmaksa šā vai tā daži lati..). Iespējams, tu pie sevis domā: “diez vai puika būs tāds muļķis maksās to lielo cenu”. Bet puika un viņa vecāki tik nāk un cītīgi maksā tev, vēl zīmē plānus, kā maksāšot atlikušo summu par futbola bumbu, ietaupot uz ēdamo un izglītību, pat zemīti izpārdos, lai tik tev samaksātu… klana galvas, sakot “nu jā, mēs jau nezinājām, ka tā var sanākt, domājām, ka bumbas paliks vēl dārgākas, bet mūsu solīts ir solīts, mēs jau godīgi cilvēki.” Vai nebūtu jauka sajūta, ja tādiem, atvainojos, auniem, varētu vēl piedevām piemest arī soda pročus pa virsu, paaudzēt summu lielāku? ;) Un par to naudu vēl atpirkt no puikas pa lēto to, ko viņi pārdod, lai samaksātu par to futbola bumbu. Kādu būdīgāku puiku par latiņu uztaisi kā motivāciju parāda atmaksai.
P.S. Amerikas indiāņi savas zemes izpārdeva par krāsaina stikla gabaliņiem.
P.P.S. Ilustrācijas dramatizēšanai varētu pieņemt, ka tu to bumbu sākumā nopirki no tā paša puikas pa 3 Ls.
0
Sanšains > gunta_snipke 30.10.2011. 10.02
ktn_rs –
Paldies! Jauka analoģija.:)
Tikai neaizmirsīsim, ka mūsu valsts parādi radušies arī tāpēc, ka “bija jāglābj” Kargina un Krasovicka sistēmiskā āda un nauda. Uzrakstiet, lūdzu, arī par šo aspektu!
P.S. Tā bumbas pirkšana no puikas par 3 Ls gan nav gluži skaidra..
0
♥Solvita Ābola♥ > gunta_snipke 30.10.2011. 15.39
Haris, analoģija ar 3 Ls ir tāda, ka sākotnēji tirgū futbolbumbas (zeme) maksāja 3 Ls.. cena uzleca uz 100 Ls par to pašu zemi, tajā pašā vietā, tādā pašā izskatā un latvieši savu zemi nopirka, paliekot parādā bankai.
Tagad vēl parādās raksti par iespējamo ES sabrukumu ar likumsakarīgu RUS okupāciju (varas pārņemšanu) un vispār top skaidrs, ka ārvalstu kapitālam te interesēja tikai viens – izgriezt peļņu no nepieredzējušajiem spēlētājiem. Problēmu gadījumā mēs uzzināsim, cik viegli norakstīs gan LV parādus, gan investīcijas.
Tas, uz ko Latvieši cerēja, un samērā naivi žurnālisti jūsmīgi apjūsmoja – īpašumu atdošanu ārzemniekiem ar domu, ka viņi to negribēs zaudēt un tādēļ aizstāvēs Latviju, nenostrādās. No tā visa visdrīzāk atteiksies kaut kur, kaut kādās sarunās, tautai paliks tikai parādi un zaudētie gadi, strādājot parādiem.
0
ilona_bulane 28.10.2011. 23.55
…Par to viņš pārliecinājies, runājot ar “Frankfurtes SEB bijušo direktoru”…
0
Aivars Krauklis 28.10.2011. 19.42
Strazda tekstā ir arī šāda gudrība: „…Vācijas vai Zviedrijas veida sociāldemokrātija, kas, starp citu, liek uzsvaru nevis uz brīvo tirgu, bet uz taisnīgu tirgu.” Sena patiesība – kurš brīvības vietā prasa taisnīgumu, nedabū ne vienu, ne otru. Un nav pat cienīgs kādu no tiem abiem saņemt.
Kreisu ekonomiku krahs ir tikai laika jautājums. Pieminētās valstis ir pietiekoši atšķirīgas, lai atšķirtos arī rezultāti, sevišķi tas – cik bieži izcilā ekonomista nīstajiem neoliberāļiem nākas saglābt sociāldemokrātu sastrādāto.
2
kadrija > Aivars Krauklis 29.10.2011. 12.59
Ko Jūs saprotat ar ‘kreisām ekonomikām’? Ja tā ir ‘Vācija un Zviedrija’, tad vai Jūs varētu minēt piemērus, kad 1)šo valstu ekonomika nonāca strupceļā sociāldemokrātisku principu dēļ, 2)kuras neoliberālas orientētas ekonomikas (valstis)tās ‘glāba’? Japāna un ASV ir neo -liberālisma ekonomikas, kuru ārējais parāds parāds pārsniedz to IKP. Un kas pārfinansē šo pēdējo valstu parādus?
0
zauls > Aivars Krauklis 29.10.2011. 15.33
Kur tad ir tas brīvais tirgus??? Banku glābšana ar nodokļu maksātāju naudu nav ne brīvais tirgus, ne taisnīgais. Noņemiet rozē brilles, brīvais tirgus, pilnīgi brīvs nepastāv. Brīvā tirgus pašregulācija nav iespējama, jo neizbēgami, agri vai vēlu, noved pie monopola.
0
piziks 28.10.2011. 16.10
Ja šim Strazdam būtu taisnība, diez vai pagājušajā nedēļā Zviedrijas finansu ministrs Borgs būtu teicis, ka Baltijas valstis izglābušas zviedru bankas.
1
♥Solvita Ābola♥ > piziks 30.10.2011. 03.24
Izglāba ne jau maksājot kredītus, bet novēršot paniku un uzticības zudumu Zviedru vērtspapīriem ;)
0
eva_o 28.10.2011. 15.02
Lielās bankas sevi pozicionē kā finansu resursu un labas vadības kompetences krātuves. Atbilstoša šim pozicionējumam ir arī politiķu un sabiedrības pozitīvā un godbijīgā attieksme pret bankām. Banku ieteikumus publiskajā telpā uztveram kā labi pārdomātus, kvalitatīvus, atbildīgus un klientiem draudzīgus vēstījumus. Banku analītiķu vīzijām par Latvijas ekonomikas attīstību ir vērā ņemamas informācijas statuss. Banku vadības cilvēku izaugsmes veiksmes stāsti ir iedvesmojoši paraugi jaunatnei.
Tomēr zemāk ir vienkārši argumenti, kuri man šķiet satriecoši un nesavienojami ar banku ierasto publisko tēlu. Bet banku pozicionējuma radītā bijīgā attieksme liek man šaubīties – varbūt es maldos un saskatu prastu alkatību tur, kur ir kāda man nezināma dziļa finansu jomas gudrība?
1) Labi atceros, kā pirms hipotekāro kredītu buma banku menedžeri un radošo aģentūru cilvēki sūkstījās par Latvijas iedzīvotāju iesīkstējušo ieradumu – dzīvot bez parādiem. Šādu ieradumu Latvijas ģimenes bija ieguvušas vairāku paaudžu dzīves laikā. Šis piesardzības ieradums izveidojās pārdzīvoto pasaules karu, Ulmaiņlaikos izjustā bezdarba, vairākkartējas valsts iekārtas maiņas un pēcpadomju laika ekonomiskās krīzes ietekmē. Iedzīvotāju atturīgā attieksme pret patērēšanu uz kredīta ierobežoja banku piedāvāto pakalpojumu izmantošanu Latvijas tirgū. Sekojoši, šo traucējošo ieradumu vajadzēja mainīt. Latvijas piemērs uzskatāmi liecina, ka mūsdienu komunikācijas tehnoloģijas un labas vadības kompetences ļauj ātri mainīt ilgstošus patērētāju ieradumus.
2) Sākās hipotekāro kredītu bums, autolīzingu bums, būvniecības jomas un nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmumu uzplaukuma bums. Darbinieku algas Latvijas daudzos uzņēmumos nespēja augt līdzi visaptverošai pirkšanas un patēriņa modei. Algu līmenis, savukārt, ietekmē Latvijas uzņēmumu konkurētspēju eksporta tirgos.
3) Viena no būtiskām cilvēka vajadzībām ir mājoklis. Kādu šīs vajadzības realizāciju piedāvā Latvijas uzņēmumu darba algas un Latvijas komercbankas? Hipotekāro kredītu radītā peļņas buma rezultātā nekustami īpašumu cenas 2011. gada jūlijā otrreizējā tirgū bija vidēji 1500-1600 eiro/m2 (1089 Ls/m2). Mēneša vidējā neto alga ir 316 Ls/mēn. Pieņemsim, ka vidējs strādājošais mājokļa kredīta maksājumos var mēnesī ieguldīt 33% no neto ienākumiem. Tie ir 105,33 Ls/mēn. Sekojoši, VIENU KVADRĀTMETRU VAR NOPIRKT 10,3 MĒNEŠOS. Trīsistabu 60 m2 dzīvokli vidējs strādājošais var nopirkt 51,7 gadu laikā! Sekojoši, uzsākot darba gaitas 18 gadu vecumā un VISU DZĪVI MAKSĀJOT PARĀDUS, strādājošs cilvēks 69,7 gadu vecumā var kļūt par dzīvokļa īpašnieku. Vai reālajā dzīvē iespējams tas, ka vidusmēra cilvēki labprātīgi piekritīs šādam savas dzīves scenārijam? Vai iespējams, ka pie šāda dzīves scenārija nelielā Austrumeiropas valstī Latvijā pusgadsimta laikā nemainīsies valsts suverenitātes saturs, valsts iekārta, likumdošana, nacionālā valūta? Vai tiešām banku analītiķi domā, ka hipotekāro kredītu pakalpojumu programma Latvijā nesīs iecerēto peļņu?
Un tagad labprāt uzklausīšu kritiku – kur manos argumentos ir būtiskas kļūdas?
11
disassociative > eva_o 28.10.2011. 15.30
uzsākot darba gaitas 18 gadu vecumā un VISU DZĪVI MAKSĀJOT PARĀDUS, strādājošs cilvēks 69,7 gadu vecumā var kļūt par dzīvokļa īpašnieku.
______________
Tā tas viss arī ir, tikai šiem aprēķiniem un šai loģikai bija jāparādās krietni agrāk. Zinot Latvijas iedzīvotāju ekonomiskās un matemātiskās izglītības līmeni, šai rindiņai bija jābūt katru dienu visos iespējamajos masu informācijas līdzekļos un pie banku ieejām.
0
Edzs > eva_o 28.10.2011. 16.44
viesturs_501 _…pirms hipotekāro kredītu buma banku menedžeri un radošo aģentūru cilvēki sūkstījās par Latvijas iedzīvotāju iesīkstējušo ieradumu – dzīvot bez parādiem. Šādu ieradumu Latvijas ģimenes bija ieguvušas vairāku paaudžu dzīves laikā..(..).. Iedzīvotāju atturīgā attieksme pret patērēšanu uz kredīta ierobežoja banku piedāvāto pakalpojumu izmantošanu Latvijas tirgū. Sekojoši, šo traucējošo ieradumu vajadzēja mainīt…_
~~~~~~~~~~~
taa tas tiesham bija, lai latvieshiem mainitu domashanu un ieradinatu tos turpmak dzivot parados smaga ideologhiska apstrade tika veikta un bankam kopa ar valdibu tas galugala izdevas, salauza veco ieradumu kas kaveja attistibu.
jaunatne dabiski visvieglak padevas visam jaunam vesmam un arhaiskajiem vecakiem biezhi vien kljuva bezgala gruti pretoties jauno cilveku velmei dzivot moderni parados lidz ausim.
0
disassociative > eva_o 28.10.2011. 20.04
pirms hipotekāro kredītu buma banku menedžeri un radošo aģentūru cilvēki sūkstījās par Latvijas iedzīvotāju iesīkstējušo ieradumu – dzīvot bez parādiem.
________
Man liekas, ka ikviens, kurš pieturējās un vēl joprojām pieturas pie šī iesīkstējušā paraduma, arī es, šobrīd dzīvo samērā mierīgi. Vismaz skaidrs, ka banka neatņems ģimenei jumtu virs galvas. Valdības pienākums bija cilvēkus virzīt pieturēties pie šīs vecās, labās tautas gudrības nevis drasēt gāzi grīdā uz parāda. Tas TP un ne tikai TP dārziņā milzu akmens. Un Vienotības dārziņā otrs akmens – bankas Vienotībai mīļākas par cilvēkiem. Nauda paliek nauda.
0
Edmunds Zālīte > eva_o 28.10.2011. 22.13
nevar visu vainu uzvelt tiem, kas ņēma kredītus mājokļa iegādei (nevis spekulācijām ar nekustamo īpašumu), bankas apzināti veicināja šo burbuli, banku speciālisti spēcīgi pārvērtēja nekustamo īpašumu patieso vērtību piespēlējot spekulantiem – ar vienu vienīgu domu – aizdot pēc iespējas lielāku summu, lai varētu vairāk uzvārīties uz procentiem. un banku speciālisti drausmīgi nekompetenti vērtēja klientu reālās iespējas atmaksāt šos kredītus.
tās bija banku kļūdas, viņām arī jānes zaudējumi.
tāpat arī valdība nedarīja neko, lai bremzētu šo nekustamā īpašuma vājprātu, viņi bija aizņemti laupot.
manam komentāram gan nav nekāda sakara ar Strazda nesakarīgajiem tekstiem.
0
putekliic > eva_o 28.10.2011. 23.17
Ņemot hipotekāro kredītu, piemēram, uz 20 gadiem cilvēki rēķinās ar dažiem sekojošiem apsvērumiem:
1) naudas masa iepretim aizņēmuma summai nemitīgi palielinās, t.i. aug personas ienākumi, kamēr aizņēmuma summa ik mēnesi samazinās. Pie algu līmeņa pieauguma, piemēram, par 5% gadā, faktiski sanāk, ka aizņemto summu cilvēks varēs atdot nevis 20, bet jau 10 gadu laikā. Tas ir, protams, pie nosacījuma, ka kopumā tā procentuālā daļa no ikmēneša ienākuma, ko viņš mēnesī atvēlēs aizdevuma atmaksai paliks nemainīga, vai citiem vārdiem – viņa ikmēneša maksājums absolūtajos skaitļos augs līdzi viņa ienākuma pieaugumam.
2) tāpat aizņēmuma ņēmējs vienmēr rēķinās ar “burbuļa efektu” – t.i., ka, ja nu, kas viņš jebkurā brīdī varēs pārdot savu cenā krietni pieaugušo īpašumu un dzēst ar iegūto summu ja ne visu aizņēmumu, tad vismaz daļu, vietā iegādājoties kaut ko mazāku un lētāku.
3) šeit ir arī psiholoģiskais moments – kā tu sevi noskaņo. Viena daļa sevi noskaņo tā, ka viņš nav vis parādā, bet it kā maksā īri vai maksātu telefona rēķinu, par elektrību utt. Bet tas, atkārtoju, ir psiholoģiskais moments, jo parāds paliek parāds un tas sevī slēpj attiecīgos riskus un galīgi nav tas pats, kas maksāt jau par saņemtu pakalpojumu vai preci, kaut arī bez tā pakalpojuma kvalitatīva dzīve faktiski nav iedomājama. Kopīgais kā vienā tā otrā gadījumā ir maksājuma “neizbēgamība”. Pie tam jebkurā gadījumā tev mājoklis ir vajadzīgs – vai nu tu maksā aizņēmumu vai arī īrē. Atšķirība tikai tā, ka otrajā gadījumā ir daudz vienkāršāk „pacelt cepuri” problēmu gadījumā, bet tai pat laikā tā ir, ja tā var teikt, vējā izsviesta nauda.
Bet, nu kā redzam, dzīvē ne vienmēr tik gludi sanāk. Burbuļi plīst, īpašumu vērtība krīt, ienākumi tāpat. Kādi iegūst, kādi zaudē.
0
buchamona > eva_o 29.10.2011. 07.54
Viestur. Un tagad labprāt uzklausīšu kritiku – kur manos argumentos ir būtiskas kļūdas? +++ Nav jau īsti ko kritizēt Tavā tekstā. Tu pārstāvi to sabiedrības daļu, kura uzskata, ka barā dzīvot vieglāk, jo tad katram izdzīvot vieglāk, jo katra individa ” atbildība” tajā barā gulstas uz visiem, tas ir – baru. Tā ir sociķu ideoloģija, pie tam – ne jau visu sociķu, bet to, kuri šobrīd mitinās tā saucamajā ” postpadomju telpā.” Kā jums – SC iet ar saimniekošanu RD? Uz ko cerat? Uz to, ka tas Latvijas vairākums, kurš nebalso par jums tagad atmaksās jūsu noēsto parādu?
0
zauls > eva_o 29.10.2011. 15.22
Zinot Latvijas iedzīvotāju ekonomiskās un matemātiskās izglītības līmeni, šai rindiņai bija jābūt katru dienu visos iespējamajos masu informācijas līdzekļos un pie banku ieejām.
======================
Vai tas, ka nebija , bija nejaušība, banku stulbums, jeb aprēķins?
0
zauls > eva_o 29.10.2011. 15.24
Brīvība rīkoties ar saviem līdzekļiem nozīmē arī atbildību.
Tāpēc katram pašam pirms ņemt kredītu arī šie aprēķini ir jāveic.
Kā arī jāņem vērā ka var gadīties zaudēt darbu/samazināties ienākumi utt.
Neatkarīgi no tā ko saka banka.
Tieši tāpēc man tagad ir NULLE parādsaistību.
Un kāpēc man tagad būtu jāmaksā par tiem kas gribēja labi padzīvot uz kredīta?
======================================
Bet visi jau nevar būt tik gudri, it īpaši, ja augsti godātās bankas nekādu bīstamību nesaskata. Man ir jautājums, kāda velna pēc mēs barojam valdību???
0
Signija Aizpuriete > eva_o 29.10.2011. 15.43
——-Tante Sidra
Ak, šie ”arhaiskie” vecāki – nevarēja tak’ iedomāties, ka Latvijā pie teikšanas nokļūst tik daudz ‘nasing spešalu’, kas labi pazīstamā Cepļa kunga vai ‘Lielā kombinatora’ Bendera varoņdarbus finanšu sektorā pārspēs! Ja 1930-o gadu sākumā varēja firmu un/vai kantori ‘Ragi un nagi’ uz grunti nolaist, bet vismaz vienu miljonu nopelnīt, tad tagad veiklie zēni jau ar miljardiem rīkojās – un veselas valstis līdz bankrotam noved. Smagās sekas ekonomisko likumu ignorētājus un pārkāpējus nesatrauc – dzīvojam tak’ demokrātiskā valstī ar super liberāliem likumiem!
0
zauls > eva_o 30.10.2011. 10.16
Ja neko nesaproti no elektrības, bet vajag pielikt lustru, tad noalgo elektriķi.
Ja neko nesaproti no finansēm, bet gribi ņemt kredītu, tad noalgo grāmatvedi.
………………………..
Es jau algoju valdību, saeimu, tiesu. Laikam velti.
0
Edzhus21 > eva_o 30.08.2012. 19.46
Kļūda ir tur, ka likumdošana uu likums ir atšķirīgas lietas. Likumdošanu parasti nemaina, maina likumus, tā ir ĀBECE.
0
mary75 28.10.2011. 14.20
Atceros, bija viens ekonomists no Ventspils augstskolas, aizmirsu, Smirnovs, vai, kas arī nāca klajā ar dažādām dīvainām teorijām, un pareģoja Latvijas bankrotu jau pāris gadu atpakaļ.
Salīdzināt Latvijas un Grieķijas situāciju var tikai liels īpatnis.
3
Edzs > mary75 28.10.2011. 17.03
dzeris49
tu teici – bija.
nekur vinsh nav pazudis, tepat vien vel ir, sveiks un vesels turpina pareghot un sludinat:
http://www.urantija.lv/lv/component/content/article/23-t-raksta-citi/130-dsmirnovs-qlmums-par-latvijas-bankrotu-jau-ir-pieemtsq.html
Piektdiena, 2011. gada 28. oktobris
D.Smirnovs “Lēmums par Latvijas bankrotu jau ir pieņemts”
divas diennaktis cietuma vinju nespeja saliekt. te ir labs A. Bichevskas komentars par Smirnova fenomenu:
http://www.makroekonomika.lv/mazas-kludas-lielas-kludas-un-dmitrija-smirnova-dailrade
Agnese Bičevska, Latvijas Bankas ekonomiste
Mazas kļūdas, lielas kļūdas un Dmitrija Smirnova daiļrade
0
zauls > mary75 29.10.2011. 15.20
Viņiem tas ir ļoti izdevīgi, jo par to cūcību samaksā katrs pasaules iedzīvotājs, kam kabatā ir dolāri, bet kam kabatā ir lati? Tikai mums pašiem.
0
Signija Aizpuriete > mary75 29.10.2011. 16.07
—-
Neo-liberālisma jeb Zelta teļa ideoloģijas pielūdzēji zina: ‘
Финансовая пропасть — самая глубокая из всех пропастей, в неё можно падать всю жизнь.’ (Остап Бендер)
http://ru.wikiquote.org/wiki/%D0%97%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D1%82%D0%BE%D0%B9_%D1%82%D0%B5%D0%BB%D1%91%D0%BD%D0%BE%D0%BA
0
Edzs 28.10.2011. 14.11
nu kapec IR tagad popularize Saskanjas Centra dumibas.
kada marrutka pec te shads raksts.
2
+1
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@Janka, Janic > Edzs 28.10.2011. 19.03
cilveeku meerkaķošanai miiliit…
0
jirfm > Edzs 30.10.2011. 16.51
Es te neredzu SC dumību popularizēšanu, jo rakstā, ja nepamanīji, ir pausts arī pretējs viedoklis jeb, šai gadījumā, patiesība.
Mani gan vairāk pārsteidz, ka “ir” sāk atsaukties uz “kasjauns”…
0