Atbild Zatlera Reformu partijas premjera amata kandidāts Edmunds Sprūdžs
Ir.lv uzdod desmit jautājumus uz 11.Saeimu kandidējošo partiju izvirzītajiem premjera amata kandidātiem. Aptautāti tiek tikai to partiju izvirzītie kandidāti, kuras, pēc socioloģisko aptauju datiem, varētu pārvarēt 5% barjeru. Lielākā daļa jautājumu no 10 ir vienāda visiem kandidātiem, pāris – atšķiras.
1. Nosauciet prioritārā secībā politiskos spēkus, ar kuriem kopā būtu gatavi veidot koalīciju?
ZRP ir nosprausta viena sarkanā līnija – mēs nesadarbosimies ar oligarhu partijām.
Šobrīd mēs nerunājam arī par iespējamajām koalīcijām un iespējamo vietu skaitu Saeimā. Mēs ieguldām savu enerģiju programmas izstrādē un tās skaidrošanā vēlētājiem, jo mūsu mērķis ir pārliecinoša uzvara, lai iegūtu iespēju veidot valdību.
ZRP sarunās ar koalīcijas partneriem būs trīs prioritātes: 1) profesionalitāte, 2) stabilitātes nodrošināšana un 3) iespēja realizēt mūsu programmas galvenos ekonomiskos virzienus ilgtspējīgai valsts attīstībai.
2. Vai Latvijai jāpilda vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem?
Neapšaubāmi.
3. Ja jums būtu iespēja veidot nākamo valdību, kādi būtu galvenie 2012.gada budžeta konsolidācijas virzieni?
Izdevumu samazināšana.
4. Kuras nozares prioritāri vēlētos savā pārraudzībā, ja būtu iespēja veidot nākamo valdību?
Nozīmīgākās nav konkrētas nozares, bet premjera amats, jo lielākā daļa ZRP piedāvāto reformu ir pārnozariskas, t.i., to īstenošanai, nepieciešama vairāku nozaru sadarbība, ko nodrošināt ir viens no svarīgākajiem premjera uzdevumiem. Ja jāatbild uz jautājumu tieši, tad Finanšu ministrija – fiskālai disciplīnai un nodokļu reformu īstenošanai, Ekonomikas ministrija – jaunas industriālās politikas iedibināšanai, konkurences un izaugsmes veicināšanai, Tieslietu ministrija – tiesiskuma un politiskās reformas sagatavošanai un atbalstam, Izglītības ministrija – izglītības reformas īstenošanai, Labklājības ministrija – kompleksai demogrāfijas problēmas risināšanai, VARAM un Zemkopības ministrija – jaunas reģionālās attīstības stratēģijas īstenošanai un citas, ZRP iecerēto reformu īstenošanai.
5. Vai un kad Latvijai vajadzētu pievienoties eirozonai?
Vienīgā iespēja izpildīt Māstrihtas kritērijus tuvākajos gados būs 2013.-2014.gads. Ja tad nebūs jaunu nopietnu argumentu pret pievienošanos eirozonai, tad jāpievienojas.
6. Vai un kādā veidā Latvijai būtu jāstiprina neatkarība enerģētikas jomā?
Latvijai ir nepieciešama enerģētikas stratēģija vismaz līdz 2030.gadam. Stratēģijā kā divus galvenos mērķus būtu jāizvirza piegādes drošība un zemāka enerģijas patēriņa cena. Lai sasniegtu šos mērķus, vispirms jāaprēķina, cik daudz elektroenerģijas valstij turpmākajos gados būs nepieciešams, kas līdz šim vēl nav izdarīts.
Sašķidrinātās gāzes termināļa celtniecībā uzsvars jāliek uz zemākām izmaksām, nevis uz atrašanās vietu.
7. Vai un kādā veidā apņematies stiprināt tiesiskumu Latvijā un mazināt naudas ietekmi uz politiskajiem procesiem?
a) Politiskās sistēmas reforma – lielāks vēlēšanu apgabalu skaits, vēlētāju reģistrs, atklātie balsojumi Saeimā, prezidenta tiesības izvirzīt augstas valsts amatpersonas.
b) Partijas finansēšana no salīdzinoši nelieliem ziedojumiem, kur kādam atsevišķam ziedotājam vai to grupai nav nozīmīgas ietekmes uz partijas finansēm.
c) Nodrošināsim izmaiņas normatīvajos aktos, kas padarīs caurspīdīgākus valsts iepirkumus, tādējādi mazinot iespējas “sagatavot” iepirkumus vēlamajam pretendentam.
d) Cik vien iespējams, nodosim privatizācijai biržā valsts kapitāldaļas uzņēmumos, lai izslēgtu valsts uzņēmumu resursu izmantošanu politisku lēmumu atalgošanai. Atlikušajiem nodrošināsim neatkarīgu, profesionālu pārvaldības institūciju pēc, piemēram, Norvēģijas parauga.
8. Vai pašreizējam prezidentam Andrim Bērziņam jāturpina darbs līdz pilnvaru termiņa beigām?
Jā.
9. Vai atbalstāt grozījumus Imigrācijas likumā, kas dod iespēju “nopirkt” uzturēšanās atļaujas Latvijā?
Spēkā esošais Imigrācijas likums nosaka ārzemnieka tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu, nevis garantē tiesības šādu atļauju saņemt. Tādēļ katrā individuālā gadījumā, lemjot par uzturēšanā atļaujas piešķiršanu, jāveic rūpīgs pārbaudes darbs. Zatlera Reformu partija atzīst, ka Latvijas valsts tautsaimniecības interesēs ir tādu ārvalstu investoru piesaistīšana, kas spēj radīt jaunas darba vietas un maksā nodokļus. Taču attiecībā uz uzturēšanās atļauju izsniegšanu nekustamā īpašuma pircējiem uzskatām, ka, atveseļojoties nekustamā īpašuma tirgum, īpašuma iegādes minimālās summas ir jāpaaugstina. Pretējā gadījumā šāds regulējums nevis palīdz ekonomikas atveseļošanā, bet gan mākslīgi paaugstina cenas ģimenes mājvietām.
10. Vai nepilsoņiem ir jādod tiesības vēlēt pašvaldības?
Vēlamies, lai aizvien vairāk cilvēku kļūtu par Latvijas pilsoņiem, tāpēc aicināsim nepilsoņus naturalizēties un aktīvi līdzarboties savās pašvaldībās. Vēlamies panākt jaunu naturalizācijas vilni, motivējot cilvēkus naturalizēties, organizēsim sabiedrisku kampaņu un latviešu valodas bezmaksas apmācības pieejamības atjaunošanu.
Komentāri (33)
Artis Červinskis 15.09.2011. 20.27
Ziniet,dzīvojot Krievijā jau 3 gadus, esmu sapratusi,ka paaudze,kas izaugusi/dzimusi 90-jos krievvalodīgo ģimenēs,nekad nespēs būt tā teikt īsteni “latvieši” mūsu izpratnē,vai kā tu viņus necenstos tur naturalizēt. Skumji,bet fakts, ka dzīvojot vienā istabā ar meiteni no Daugavpils,es nespēju apspriest kaut vienu lādzīgu tēmu,kas latvietim būtu svarīga. Cilvēkam jau no dzimšanas ir LV pilsonība,bet galvā sabērtās postpadomju “skaidas” par Maskavas ietekmi, okupācijas eksistenci un drausmīgo “fašistu” dabu,kas neciena krievu tautas atstāto mantojumu Baltijas valstīs.
Lūdzu piedošanu,ja manis teiktais ir kādu aizskāris vai citādi ietekmējis, bet es vēlos būt sadzirdēta un vēl jo vairāk saprasta. Paldies.
0
kristaps_drone 13.09.2011. 12.27
“Vēlamies panākt jaunu naturalizācijas vilni” – paldies, Zatlera partija, par vēlmi palielināt SC elektorātu un Latvijai naidīgu pilsoņu skaitu!
5
madararaa > kristaps_drone 13.09.2011. 13.45
Tieši tādu uzskatu, kādu paužat Jūs, dēļ, Latvijā vēl joprojām pastāv šī spriedze, un politiķiem iespēja visu laiku uzplēst šo vāti, lai slēptu savu nekompetenci valstij svarīgu jautājumu risināšanā. Kamēr Jūs saskatāt ienaidnieku līdzcilvēkā viņa senču tautības dēļ, šī problēma tikai augs augumā. Var saprast to cilvēku rūgtumu, kas bija ar latviešiem kopā uz barikādēm, bet pēc tam 20 gadus apsaukāti par “Latvijai” naidīgiem.
0
Liene > kristaps_drone 14.09.2011. 12.14
“Tipiņš >Tie, kas barikāžu laiku piedzīvoja paši, labi atcerās, ka Rīga barikāžu laikā bija tik latviska, kā vēl nekad pirms tam un nekad pēc tam
+3 ATBILDĒT 13.septembris 15:46”
— Visas kāpņutelpas barikāžu apkārtnē bija piecūkotas, jo tās izmantoja tualetes vietā.
Barikādnieki dzēra šnabi varen vareni, tā nu tas ir.
Un ēda na haļavu jeb bezmaksas to, ko atveda no padomju kolhoziem.
Tobrīd Latvijai vēl bija tauki, un varēja uzdzīvot bezmaksas.
Šobrīd to tauku nav.
Un tas ir labi.
Es esmu pret padomju varu, jo tobrīd daudziem latviešiem labi dzīvojās.
Noteikti esmu pretpadomists.
0
Jânis Bankoviès > kristaps_drone 16.09.2011. 12.28
Beņa san. mezglu lietošanu kā reizi sovokveidīgie netprata un reižumis neprot jo projām, ko vien vērti ir nopēdotie podi, kā arī sovokveidīgajiem ir stipri attīstīts atavisms ar izkārnījumiem un urīnu iezīmēt savu teritoriju.
Latvijas pilsoņi nospiedošais vairākums tomēr bija ir un būs Eiropas kultūrtelpas pārstāvji un šādi atavismi tiem nepiemīt ( ja neskaita mazus bērnus kad tie hulīštrikus izstrādā)
Ko vien vērti ir stāsti par 2. p.k. un atbrīvotājiem ,kas ielikuši treknu kluci uz gultas, grāmatā,ēdamgalda utt…
0
ivetao2007 > kristaps_drone 20.09.2011. 13.42
No Krievias aizbēguši 25 000 000 cilvēku, kuriem. atšķirībā no jums, riebās šis lielkrievu bardaks. Lielais varume te atbrauca ar tankiem, apšaujot tūkstošiem latviešu, izlaupot viņu mājas. Neesmu pamanījis nevienu krievu, kas pie tā justos vainīgs. Izņemot vienīgi Loskutovu, kurš pie krūtīm nēsāja Latvijas karodziņu. Viņi nekad nenaturaliz’;esiesw. Šie krievi ir kā islamtic;īgie. Citādie ir viņu ienaidnieki. Latviešus viņi nīst un nīdis tikmēr, kamēr viņi nebūs pārkrievoti pareizticīgie. Para’diet vienugadījumu Kreivijas vēsturē, kad viņi pildīja līgumus un solījumus. Parādsiet kaut vienu pilnīgi uzbūvētu krievu lidmašīnu vai automobili! Tādu nav. Viss nozagts, nokopēts. Ieskaitot atombumbu un atomledlaužus. Maskavas olimpiskās spēles apsargāja latviešu miliči, kuri vienīgie zināja kas ir atvainoties, lūgt un pateikties, no skolas – arī kādu svešvalodu. To krievi vēl tagad un ilgi nezinās. Vai ir kāda Krievijai draudzīga valsts pa tās robežas perimetru? Te iesūtītie “saskaņieši” ir čekas organizēta šaika. To skaidrsiun gaiši deklarējis Krievijas vēstnieks [vietvaldis] Latvijā biedrs Vešņakovs.
0
kristaps_drone > kristaps_drone 13.09.2011. 15.46
>Jurjānim “Kamēr Jūs saskatāt ienaidnieku līdzcilvēkā viņa senču tautības dēļ, šī problēma tikai augs augumā.” – kurā vietā ir redzams, ka es saskatu ienaidnieku līdzcilvēkā viņa tautības vai viņa seņču tautības dēļ? Nevajag fantazēt! “Var saprast to cilvēku rūgtumu, kas bija ar latviešiem kopā uz barikādēm, bet pēc tam 20 gadus apsaukāti par “Latvijai” naidīgiem.” – vienreiz taču pietiek vairot pašu izfantazētus mītus par to, ka krieviski runājošie bija uz barikādēm. Ja kāds arī bija, tas bija izņēmums. Tie, kas barikāžu laiku piedzīvoja paši, labi atcerās, ka Rīga barikāžu laikā bija tik latviska, kā vēl nekad pirms tam un nekad pēc tam! Ne tikai Vecrīgā vai Rīgas centrā, bet pat guļamrajonos un sabiedriskā transportā krievu valoda nebija dzirdama, visi migranti bija salīduši pa spraugām kā prusaki un gaidīja, ar ko tas viss beigsies. Attiecībā uz naturalizāciju: visi, kas kaut kādu iemeslu dēļ gribēja naturalizēties, to jau ir izdarījuši. Un nenoliedzams ir fakts, ka SC elektorāts ir pieaudzis tieši par tik, par cik palielinājās naturalizēto pilsoņu skaits.
0
tuba76 13.09.2011. 13.53
Meginu iedzilinaties Sprudza atbildes.
– Nozīmīgākās nav konkrētas nozares, bet premjera amats, jo lielākā daļa ZRP piedāvāto reformu ir pārnozariskas, t.i., to īstenošanai, nepieciešama vairāku nozaru sadarbība, ko nodrošināt ir viens no svarīgākajiem premjera uzdevumiem –
loti divains apgalvojums, jo premjers viens neko nevar izmainit skat. Dombrovska problemas. Tiesi tapec ir vajadzigs skaitlisks parsvars parlamenta, lai vispar nonaktu pie iespejas istenot savas partijas politiku: sanemtu pec iespejas vairak ministru portfelu un nodrosinat vajadzigo balsojumu parlamenta. Ja MK jastada kopa ar citam partijam, tad savus reformu planus var nakties iesalit tiesi tik liela mera, cik to noteiks iespejamie koalicijas partneri, kuriem tiesi tapat ir savi merki, ko vini velas realizet ar tiesi tiem pasiem lidzekliem!
Mans nemiers par Sprudza zalumu pieaug – vins skiet nesaprot, ka politika vispar strada – un tam butu jabut pozitivai iezimei pec Zatlera reklama pausta…
0