Vēlētāju prasības šai partijai vienmēr būs augstākas nekā pārējām
Distances pirmajā ceturtdaļā Valdim Zatleram no trases noņemot 10.Saeimu un Valda Dombrovska valdību, lielākais ieguvējs ilgtermiņā var izrādīties nevis pats drosmīgais valsts augoņu uzšķērdējs, bet no trases noceltā partija “Vienotība”. Ja vien pati “Vienotība” būs spējīga izvairīties no atkārtotas iestigšanas Latvijas politikai raksturīgajā pašapmierinātības purvā un noturēt pašu pacelto politikas kvalitātes latiņu pietiekamā augstumā.
Pēc iedrošinošās uzvaras un milzīgā uzticības kredīta 10.Saeimas vēlēšanās “Vienotība” nonāca krustcelēs ar divām iespējām – iet nosacīti pa Igaunijas vai Latvijas taku. Ar Igaunijas taku šajā gadījumā jāsaprot nobriedušākai demokrātijai un spēcīgākai ekonomikai raksturīgā stabilitāte, premjeram Andrusam Ansipam šajā amatā kalpojot nu jau trešo parlamenta sasaukumu pēc kārtas.
Savukārt ar Latvijas taku – 2006.gada vēlēšanās atkārtotu uzticību guvušā valdības vadītāja Aigara Kalvīša ieslīgšana pašapmierinātībā ar visām no tā izrietošajām sekām. Pirmais V.Dombrovska otrās valdības gads, neraugoties uz valsts ekonomikas atveseļošanos un augošajiem statistikas skaitļiem, arvien vairāk vedināja domāt, ka, pašai nemanot, “Vienotība” krustcelēs tomēr nogriezusies pa Kalvīša taku. V.Zatlera ierosinājumam un tautas atbalstam uz brīdi apturot Latvijas politiskā laika tecējumu, “Vienotībai” tagad ir dota iespēja atgriezties uz pareizā ceļa, pat ja īstermiņā tas maksās ar ietekmes zaudēšanu 11.Saeimā.
Varas pārbaudījumi
Taisnības labad uzreiz jāsaka, ka vienīgā līdzība A.Kalvīša un V.Dombrovska stāstā ir iestigšana pašapmierinātībā un līdz ar to nespējā saredzēt savu rīcību plašākā kopsakarā. Vienreiz jau piedzīvojuši, ko nozīmē gandrīz absolūtas varas pārņemšana valstī pēc 2006.gada vēlēšanām, Latvijas vēlētāji 2010.gadā bija uzmanīgāki un sāka “Vienotībai” uz pirkstiem skatīties teju jau vēlēšanu naktī. Sabiedrības neizpratne par pieņemtajiem lēmumiem, kas precīzi atspoguļojās arī “Vienotības” reitingu lejupejošajā līknē, bija vērojama jau no valdības sastādīšanas un 2011.gada valsts budžeta veidošanas brīža.
Ar “Vienotību” ir kā ar talantīgu bērnu skolā, no kura tiek prasīts vairāk, nekā no pārējiem, tieši tā iemesla dēļ, ka viņam ir spēju potenciāls
Nedz saviem vēlētājiem, nedz sabiedrībai kopumā “Vienotība” nespēja paskaidrot, kāpēc par iekšlietu ministri iecelta vēlēšanās caurkritusī Linda Mūrniece un kāpēc nepieciešams dīvainais varas sadalījums starp ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski un aizsardzības ministru Arti Pabriku.
Tāda pat maldīšanās trijās priedēs no malas izskatījās valdības partneru izvēle, ar neskaidru motivāciju mētājoties starp galējībām – Saskaņas centru un Nacionālo apvienību. Arī budžeta sastādīšana atstāja mieles ne tik daudz „griešanas un cirpšanas”, cik noslēpumainības un neskaidrības dēļ. Kopš 10.Saeimas sākta gala līdzi velkas arī Silvas Bendrātes attiecību ar Aivaru Lembergu neatbildētais jautājums.
2011.gada sākumā “Vienotība” izcēlās ar vairākiem A.Kalvīša laikus atgādinošiem niķiem – Saeimas frakcijas līdera Dzintara Zaķa dīvaini pamatotā tirāde ar nepārprotamu mājienu par nepārvēlēšanu CVK vadītāja Arņa Cimdara un prezidenta Valda Zatlera virzienā. Sekoja Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas ašā ideja par īpašas padomes prezidenta kandidāta meklēšanai veidošanu, ne ar pušplēstu vārdu nepapūloties vēlētājiem paskaidrot, kāpēc V.Zatlers nav labs un kāpēc vispār jāmeklē jauns kandidāts.
Pavasaris līdz ar amatpersonu ienākumu deklarēšanu nesa gan aizdomas par interešu konfliktu premjera V.Dombrovska ģimenes biznesā, gan ekonomikas ministra Arta Kampara putrošanos ar saviem ienākumiem un to izcelsmi. Un kā kronis visam tiek publicēta V.Dombrovska grāmata par to, kā Latvija varonīgi pārvarējusi ekonomikas grūtības. Tas pats par sevi ir patiess fakts, taču ne jau premjeram ar savu vārdu un amatā esot bija tik steidzīgi jāraksta par to grāmata.
Aizmiglojies skats
Ja raugāmies uz “Vienotības” neilgo mūžu atjaunotās neatkarības 20 gados, tad būtu tomēr negodīgi to izcelt kā īpaši sliktu piemēru salīdzinājumā ar politikā notiekošajiem procesiem līdz “Vienotības” dzimšanai. Tādā skatījumā “Vienotība” bija pat labāka par visiem iepriekšējiem, taču būtiska atšķirība starp “Vienotības” vēlētāju un pārējiem ir tieši mērauklā un izvēlētajos kritērijos.
Tas, ko citu partiju vēlētāji piedod vai pat vispār nesagaida no saviem pārstāvjiem, “Vienotības” vēlētājam ir kritēriju galvgalī. Arī to uzskatāmi parāda reitingu līkne kopš 2010.gada rudens – lai kādi lēmumi valdībā vai Saeimā netika pieņemti, ZZS reitings turējās stabili līdz pat Saeimas atlaišanai, kamēr valdības partnerei “Vienotībai” – stabili lejupejoša līkne. Valdībā strādāja tikai divas partijas jeb partiju apvienības un lēmumus pieņēma kopā, taču katras partijas vēlētāju vērtējums kopējam darbam izrādījās atšķirīgs.
Lai arī šovasar aktualizēta oligarhu tēma kā visu ļaunumu sakne Latvijas nedienām, nedomāju, ka “Vienotības” atrašanās vienā koalīcijā ar ZZS ir galvenais iemesls, kāpēc daļa “Vienotības” vēlētāju ir vīlušies. Pirmkārt, abas šīs partneres valdībā strādāja jau pirms vēlēšanām un sadarbība bija sagaidāma arī pēc tām. Otrkārt, “Vienotības” vēlētājs ir pietiekami pragmatisks un dzīvē pieredzējis, lai saprastu, ka bez koalīcijām un kompromisiem strādāt valdībā Latvijā nav iespējams. Tāpat diezin vai vilšanos izraisīja ekonomiskas grūtības vai budžeta samazināšana, jo tas jau bija skaidrs pirms vēlēšanām. Es sliecos domāt, ka tas, kas nebija pieņemams “Vienotības” vēlētājiem, ir to pašu netikumu un metožu pārņemšana, kas bija raksturīga citām partijām jeb ieslīgšana tajā pašā purvā.
Iegūstot atkārtotu iespēju vadīt valdību, “Vienotībai” no panākumiem zināmā mērā aizmiglojās skats un likās, ka līdz ar panākto ekonomikas augšupeju visas citas problēmas atrisināsies pašas no sevis vai vismaz nobālēs uz augošās ekonomikas fona. Ar to varētu būt izskaidrojama arī valdības vadītāja V.Dombrovska ļoti negribīgā izteikšanās par jebkurām citām valsts problēmām, izņemot budžeta jautājumus, tādējādi ļaujot šo komunikācijas nišu aizpildīt daudzkārt runīgākajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Tas radīja mānīgu iespaidu par patiesās ietekmes lielumu valdošajā koalīcijā, samulsinot ne vienu vien vēlētāju.
Īpaša mēraukla
“Vienotība” pamatā radās no “Jaunā laika”, kurš savulaik politikā ienāca ar ļoti augsti paceltu ētikas un morāles latiņu. Iespējams, ka dažkārt latiņa bija par augstu Latvijas politikas purvainajai ainavai, taču lielai daļai vēlētāju tā ir un paliek svarīga mēraukla, par ko liecina triju pēdējo Saeimas vēlēšanu rezultāti – 2002.gadā Jaunajam laikam 26 mandāti, 2006.gadā Jaunajam laikam 18 mandāti, 2010.gadā “Vienotībai” 33 mandāti. Ņemot vērā pēdējo gadu šķelšanās un apvienošanās, var lēst, ka pamata kodols “Vienotībai” ir tas pats “Jaunā laika” vēlētājs, pat ja tas bija tik nokaitināts, ka atbalstīja 10.Saeimas atlaišanu.
Sods ir saņemts, vēlētājiem gandarījums gūts, tāpēc arī 11.Saeimas vēlēšanās “Vienotībai” vēl ir izredzes iegūt pieklājīgu vietu skaitu, par ko liecina arī pēdējā laikā atsācies reitinga pieaugums. Taču tikai gadījumā, ja tā būs mācījusies no 10.Saeimas laikā pašas pieļautajām kļūdām, kad tika aizmirsts par nemitīgu godīgu un atklātu sarunu ar vēlētāju arī Saeimas vēlēšanu starplaikā. Ar “Vienotību” ir kā ar talantīgu bērnu skolā, no kura tiek prasīts vairāk, nekā no pārējiem, tieši tā iemesla dēļ, ka viņam ir spēju potenciāls.
“Vienotībai” joprojām ir lielākais potenciāls no visām Latvijas partijām, taču arī vēlētāju prasības ir un būs augstākas nekā pārējiem.
Autore ir neatkarīga žurnāliste
Komentāri (67)
aivars_silins 02.09.2011. 10.21
Dīvaini, ka priekšvēlēšanu debatēs Vienotības politiķi vairāk cenšas kopējā korī “iekost” ZRP kandidātiem, kaut gan tie varētu būt tuvākie sabiedrotie pēc vēlēšanām, nevis, piemēram, Lemberga marionetēm ZZS. Izskatās, ka nebūs diez ko mācījušies, kā te autore cer. Politiskā greizsirdība tomēr ņem virsroku.
Un mikrolīmenī galīgi nav labi, par agru pūst fanfaras.
13
aldis_grunde > aivars_silins 02.09.2011. 12.14
Es savukārt brīnos, kāpēc tik maz kož un kāpēc tik daudz pielaizās Zatleram.
Par ko V ir tik pateicīga Zatleram? Par to, ka nākamajā Saeimā V zaudēs pusi no savām vietām? Par doto iespēju veidot valdību kopā ar SC un SC premjera vadībā, lai gan 10. Saeimā varēja veidot valdīb ar SC sava premjera vadībā.
Kāda gan ZRP var sabiedrotā? Ar ko tur vispār būs iespējams biedroties?
0
tuba76 > aivars_silins 02.09.2011. 13.25
Mes varetu but pateicigi Zatleram par vina doto iespeju, ja vins pats to butu panemis un pievienojies Vienotibai ar noteiktam prasibam, tadejadi radot vienotu speku. Ta vieta vins nodibinaja kartejo reizi jaunu partiju ar kartejiem saulveza solijumiem un, izmantojot savu peksno popularitati, ir sadalijis Latvijas progresivo elektoratu 2 dalas. Patreiz tiesam neredzu par ko vinam butu jasaka paldies sabriza situacija. Ja SC viena dabus teiksim 20%, bet V – 11%, ZRP – 17%, tad demokratiski pareizi bus laut SC veidot valdibu. Par ko gan tad lai Zatleram saka paldies? Par musu tautas vel lielaku saskelsanu?
0
ilmisimo > aivars_silins 04.09.2011. 18.37
..atkal skanēs valodas par trešdaļu vēlētāju, kuru viedokli neņem vērā.
_____________________________
Un tie,kas mudina veidot valdību ar SC netieši mudina šo viedokli padarīt par aksiomu- t.i. piekabināt krievu elektorātu SC “uz mūžiem”.
0
austrisv > aivars_silins 03.09.2011. 15.12
Nu gan nepiekrītu, ka tāpēc jādod SC veidot valdību, ja viņi saņem visvairāk balsu. Valdību veidos tās partijas, kuras spēs apvienoties koalīcijā ar vairākumu balsu t.i 51 balss vismaz- lūk tas ir demokrātiski, jo ko nozīmē SC ļaut veidot valkdību, ja tam ir tikai, piemēram, 20 mandātu saeimā. Vai tad ar šādu mandātu skaitu var dabūt vairākumu saeimā- galīgi garām, jo tas nav vairākums!
0
ilmisimo > aivars_silins 04.09.2011. 18.35
..Nominē to, kas spēj izveidot rīcībspējīgu valdību.Būtu labi, ja arī Bērziņa kungam to kāds pastāstītu.
______________________________________
Būtu.
Vēl būtu labi, ja stāstītājs NEbūtu Kalnbērziņa kunga gars.
0
kristaps_drone > aivars_silins 02.09.2011. 15.43
>Vitai “ir sadalijis Latvijas progresivo elektoratu 2 dalas” – Latvijas progresīvais elektorāts nav sadalījies 2 daļās, tas balso par VL!
0
Andris > aivars_silins 02.09.2011. 11.49
Tur ir sava loģika – Vienotībai un ZRP ir apmēram kopīgs elektorāts, kurš var nobalsot gan par V, gan par ZRP. Tāpēc šīs partijas ir spiestas konkurēt savā starpā par šī elektorāta balsīm.
Skaidrs ka uzbrukot, piemēram, Šleseram, un vainojot viņu korupcijā un visādos citos grēkos, no viņa nevarēs pārvilināt nevienu balsi, tāpēc ka LPP elektorāta acīs korupcija ir pluss, nevis mīnuss.
0
tuba76 > aivars_silins 02.09.2011. 14.41
No sirds ceru, ka tev izradisies taisniba un ZRP iegus lielako balsu skaitu un bus tie, kas staves izveles prieksa ar ko sadarboties un nevis SC.
0
tuba76 > aivars_silins 02.09.2011. 15.02
Protams, tapec ceresim, ka SC bus pietiekosi zems balsu skaits, lai dotu prezidentam sada manevra iespeju, neizraisot gaganu karus par demokratisku velesanu rezultatu ignoresanu.
0
ievuliitis > aivars_silins 02.09.2011. 14.59
Vita. Nekur nav teikts, ka prezidentam jānominē premjerministra amatam tās partijas vadītāju, kura ir dabūjusi visvairāk balsu vēlēšanās. Nominē to, kas spēj izveidot rīcībspējīgu valdību.
Būtu labi, ja arī Bērziņa kungam to kāds pastāstītu.
0
ievuliitis > aivars_silins 02.09.2011. 15.56
Gāganu kari no SC puses būs tā kā tā – neatkarīgi no tā vai būs pirmajā vai otrajā vietā un atkal skanēs valodas par trešdaļu vēlētāju, kuru viedokli neņem vērā. Ah, ah! Jebkurā demokrātiskā valstī normāli koalīciju sastāda partijas, kas dabūjušas kopsummā nedaudz vairāk par piecdesmit procentiem vēlētāju balsis. Gandrīz puse nobalsojušo vēlētāju balsu tik un tā netiek ņemtas vērā. Kur nu vēl neesošā trešdaļa, ko kāds ir nosapņojis un cenšas iestāstīt pārējiem.
:D
0
mary75 > aivars_silins 02.09.2011. 13.35
Nevar piekrist.
Zatleris nesadalīja elektorātu divās daļās, ZRP savāks daļu no tā elektorāta, kas par V nekad nebūtu balsojis, un rezultatā ZRP un V, startējot atsevišķi, dabūs vairāk, kā startējot ar kopējo sarakstu.
0
mary75 > aivars_silins 02.09.2011. 12.37
V un arī Latvijas cilvēki Zatlerim var būt pateicīga par doto iespēju izlabot savas kļūdas iepriekšējās vēlēšanās, un nobalsot tā, lai nākamā valdība strādātu bez ZZS un SC, un PLL diktāta, un, nav svarīgi, kas lika Zatlerim atlaist Saeimu, kaut vai personiskās ambīcijas, bumba ir vēlētāju pusē.
Ja vēlētājam kārtējo reizi nepietiks prāta nobalsot par relatīvi godīgiem, rietumnieciskiem, demokrātiskiem spēkiem, kam, valsts interses, vairāk vai mazāk, tomēr, pirmajā vietā, un tas atkal nobalsos par Lemberga, Kargina, Putina, Šlesera marionetēm Saeimā, nu tad atliek tikai noplātīt rokas un pateikt – ko pelnījat, to dabūjāt.
Kaut arī, šai valstī ļoti daudzi barojas no korumpētas NVS valstīm raksturīgās biznesa un politiskās vides, kas te radīta, un tie neko mainīt nav ieintersēti.
0
dro 02.09.2011. 10.53
Nav ko iebilst autorei. Salīdzinot ar JL 2002. gadā Vienotība pazaudējusi ideoloģiju, kuru nevar kompensēt ar iegūto rutīnu varas koridoros. Naivumu nomainījis cinisms un pašapmierinātība, paškritiku – spices personu uzpūtība /darītāji un garanti/:)
0
buchamona 02.09.2011. 10.32
Vienotības vājākais punkts ir vienotas ideoloģijas trūkums. Pārāk daudz tur zvaigžņu, kuru ” personisko” viedokli nav iespējams nodalīt no partijas ” oficiālā” viedokļa par valsts turpmāko politiku, ja pēc vēlēšanām gala rezultātā- Vienotība būs tā, kura veidos valdošo koalīciju. Neticu, ka Āboltiņa, Štokenbergs, Pabriks, Jaunups utt, pēkšņi mainīs savu ” personisko” attieksmi pret SC. Vismaz šobrīd nav pamata tā domāt.
5
+1
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+7
-5
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
+11
-3
Atbildēt
@buchamona > buchamona 03.09.2011. 18.04
Siniārs +++ es runāju par konkrētu attieksmi pret politiskiem spēkiem, kuri apšauba pamatus uz kuriem balstas šī brīža atjaunotās Latvijas Republika.
0
andris902 > buchamona 03.09.2011. 18.31
…R.A. …viedokļu dažādība ir normāls demokrātisks process…neredzu tur nekā slikta, lai gan arī mani pagājušā rudenī tracināja intervijas ar žurnālistiem pirms viedokļu saskaņošanas…tas bija neparasti, jo sabiedrība bija pieradusi pie “vienīgā un pareizā” viedokļa paušanas…mēs taču visi gaidījām atklātību un jaunu politisko kultūru – izrādās, nebijām tam gatavi!…
…neviens nenoliedz kļūdas, bet nezinu nevienu, kurš savā mūžā nebūtu kļūdījies…
…man Tevi nav jāpārliecina, bet NA savu biedru apkarošana un savstarpējs kariņš par iekļūšanu Saeimā…izskatās gana nepievilcīgi neliecina par nobriedušu spēku…
0
Leflere > buchamona 02.09.2011. 12.34
Tas vienlaikus ir arī Vienotības stiprākais punkts. Proti, spēja vienā politiskā partijā/kustībā saliedēt dažādus uzskatus un iekšēja partijas demokrātija. Jautājumi tiek izdiskutēti un rasts kopējs kompromiss. Protams, ka vēlētājam dažkārt patīk banāli saukļi melnbaltās krāsās un šie vajadzīgie kompromisi ne vienmēr ir saprotami…
0
Leflere > buchamona 03.09.2011. 01.56
Riņķī apkārt – īsti nesaprotu, par kādiem Valdes lēmumiem Jūs runājat. Vai citas partijas pirms vēlēšanām tādus publicē??? Nevar arī gribēt, lai partija būtu militāri totalitāra organizācija, kurā visiem ir viens viedoklis. Man šādas patijas neimponē un nekādas nostaļģijas pēc brežņevisma vai vēlmes pēc jauna autoritāra ulmanisma arī nav.
Manuprāt, V programma, vērtību deklarācijas, atskaites par paveikto utt. ir brīvi pieejamas internetā. Tajās viss svarīgākais ir izlasāms. Turklāt šis politiskais spēks Latvijas politikā ir jau savus 10 gadus (ja ņem vērā JL) un tiem, kas seko politikas procesiem, nekādiem pārsteigumiem nevajadzētu būt.
Vienlaikus piekrītu, ka valstij būtu vajadzīgs skaidrāks nākotnes redzējums, kas liek mobilizēties, pacelt galvu un rīkoties. Tur V būtu vēl daudz darāmā. Tomēr šādu redzējumu diemžēl nav piedāvājusi arī neviena cita partija (nemaz nerunājot par tām, kuras pat normālu programmu nav publicējušas).
Turklāt nevajag no politiķiem demokrātijā prasīt neiespējamo,proti, jau pirms vēlēšanām pateikt ar ko ies vai neies koalīcijā. Demokrātiskās politiskās sistēmās, jo īpaši parlamentārās demokrātijās ar proporcionālu vēlēšanu sistēmu tas parasti nav iespējams. Protams, tādas lietas var darīt politiķi diktatūrās, jo tur nav jārēķinās ar politiskiem oponentiem. Vai arī to dara nepieredzējuši vai radikāli noskaņoti politiķi.
0
buchamona > buchamona 02.09.2011. 13.48
Sinārs. Jautājumi tiek izdiskutēti un rasts kopējs kompromiss…+++ Viss jau ir jauki, tikai es vēlētos, lai politisks spēks par kuru es balsoju, jau pirms vēlēšanām izdiskutē savas iekšējās pretrunas un gala lēmumu apstiprina ar vismaz valdes lēmumu, kuru publicē. Vēlēšanas – tā nav lotereja. Es negribu balsot un pēc tam zīlēt – par ko tad es esmu galu galā nobalsojis. Man ir vajadzīga skaidrība jau pirms vēlēšanām, sevišķi jau tad, ja diskutējamie jautājumi ir tādi, kuri skar valsts pastāvēšanas pamatus.
0