Partijai “Par prezidentālu republiku” – 60 kandidāti

Partija sola mainīt politisko sistēmu valstī 

Partija “Par prezidentālu republiku” pirmdien Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza savu deputātu kandidātu sarakstu 11.Saeimas vēlēšanām, piesakot 60 kandidātus visos vēlēšanu apgabalos, ziņo CVK.

21,7% “Par prezidentālu republiku” deputātu kandidātu ir vidējā izglītība, 78,3% – augstākā, liecina CVK informācija.

Rīgā pirmais kandidātu sarakstā ir partijas ģenerālsekretārs Augusts Kūravs, otrais – biedrības “Politiskā laboratorija” darba grupas vadītājs Jānis Grigalis, trešais – SIA Eiropas monitoringa centrs valdes loceklis Margots Rotbergs.

Vidzemē ar pirmo numuru kandidē bijušais Augstākās Padomes deputāts un Atmodas laika pazīstams politiķis, tagad pensionārs Ints Cālītis, otrais ir SIA “Grandeg” valdes loceklis un īpašnieks Andris Lubiņš, trešā – Rīgas 95.vidusskolas sporta centra vadītāja, trenere Ulrika Auniņa.

Kurzemē “Par prezidentālu republiku” sarakstā kā pirmie kandidē ķirurgs Egīls Purmalis, Latvijas Universitātes lektors Māris Sprinģis un veterinārārsts Āris Žentiņš.

Zemgales vēlēšanu apgabalā ar pirmo numuru kandidē partijas priekšsēdētājs, “Citadele bankas” Administratīvo pakalpojumu daļas vadītājs Einars Grigors, pašnodarbinātais Vaironis Dreimanis un SIA “Varavīksne” valdes locekle Sandra Lukjaņenoka. 

Latgales vēlēšanu apgabalā pirmais kandidē Latvijas Ražotāju un tirgotāju kopienas prezidents Leons Bojārs, otrā ir a/s “Komunālprojekts” valdes dalībniece, izpilddirektore Margarita Visocka, trešais – z/s “Jaunozoli” īpašnieks un Dagdas novada domes deputāts Konstantīns Andžāns. 

 “Tikai mainot politisko sistēmu, var atjaunot ticību sev, valsts pārvaldei un nākotnei,” teikts partijas “Par prezidentālu republiku” 4000 zīmju priekšvēlēšanu programmā, kas kopā ar deputātu kandidātu sarakstu 11.Saeimas vēlēšanām šodien tika iesniegta Centrālajā vēlēšanu komisijā.

Tautas vēlēts prezidents ieceļ un vada profesionālu, nepolitisku un ļoti kompaktu valdību. Augstu valsts amatpersonu izvēlē, svarīgu lēmumu pieņemšanā būtiska ietekme ir profesionālajām asociācijām un tautas viedokļa aptaujai, izmantojot valsts elektroniskās balsošanas sistēmu.

Saeimas priekšsēdētājs un Ministru prezidents ne retāk kā reizi trijos mēnešos sabiedriskajā televīzijā, tiešajā ēterā, atskaitās sabiedrībai par paveikto un veicamo.

Deputātu skaits Saeimā samazināms uz pusi. Vēlēšanu sistēmas maiņa ļaus atsaukt deputātus, kuri nepilda vēlētāju gribu.

Prezidentāla valsts pārvaldes iekārta, pēc partijas domām, ir panākumu atslēga, kas garantē valsts attīstības un tautas labklājības ilgtermiņa mērķu sasniegšanu.

Pretstatā varas partijām un to apvienībām, kas novedušas tautu līdz nabadzībai, “Par prezidentālu republiku” esot jauns, no oligarhiem un starptautiskā kapitāla neatkarīgs politiskais spēks, kas patiesi pārstāv tikai un vienīgi tautas intereses.

Partijas mērķis esot 15 gadu laikā sasniegt pārtikušo Ziemeļvalstu dzīves līmeni. Tāpēc esot nepieciešama politiskās sistēmas maiņa, jauna politiķu paaudze, reāla politiķu atbildība. Ar Dieva svētību un tautas gribu tas esot izdarāms, raksta LETA.