Bijušo klasesbiedru salidojumā noskaidrojas, ka tikai viens ir palicis par vecpuisi. Visi pārējie ir saņēmuši to, ko pelnījuši
Piedzēries vīrietis zvana pie durvīm, tās atver kāda sieviete.
«Atvainojiet,» šļupst vīrietis, «vai es šeit dzīvoju?»
«Nē, šeit dzīvoju es!» atbild sieviete.
«Ā, atvainojiet!»
Pļēgurs nostreipuļo pa riņķi un atkal zvana pie tām pašām durvīm.
«Atvainojiet, vai es šeit dzīvoju?»
«Nē, es jau vienreiz teicu, ka šeit dzīvoju es!»
Vīrietis apmet riņķi un atkal stāv pie tām pašām durvīm.
«Atvainojiet, vai es šeit dzīvoju?»
Sieviete nikna kliedz: «Es tev skaidrā valodā saku: šeit dzīvoju es!»
«Kāpēc jūs dzīvojat visur, bet es nekur?»
Nāve pie mums ierodas ģērbusies melnā un ar izkapti rokās. Bet mušām – apakšbiksēs, krekliņā un ar avīzi rokās.
Kādā pieņemšanā satiekas divi draugi biznesmeņi.
«Sveiks, kā klājas?»
«Diez kas nav. Mans uzņēmums nesen nodega. Tagad plānoju aizbraukt atpūsties uz Franciju, jo vismaz no apdrošināšanas dabūju simt tūkstošus.»
«Kāda sakritība! Mans uzņēmums tika izpostīts plūdu laikā. Es no apdrošinātājiem saņēmu miljonu.»
Pēc minūti garas pauzes pirmais pieliecas pie otra auss: «Klau, kā tu sarīkoji plūdus?»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.