Ar miljona parādu apkrautā TP kļuvusi par grūtu nastu – kā čemodāns bez roktura
Pamatīgā stūrī iedzītajā (sevi iedzinušajā?) Tautas partijā dienas gaismu ieraudzījis priekšlikums, kas varētu darīt galu ieilgušajai agonijai. Partijas Jaunatnes organizācija publiskojusi priekšlikumu nedēļas nogalē gaidāmajā kongresā pieņemt lēmumu par TP likvidāciju. Par to esot ticis spriests arī partijas “šaurākajā lokā”.
Dabiski, vienprātības šajā jautājumā nav un objektīvi nevar būt. Partijas kongress būtu tikai viens kongresiem, nebijis no kvalitatīvi atšķirīgas politiskās situācijas, kas radās pēc tam, kad Valsts prezidents Valdis Zatlers ievadīja Saeimas atlaišanas procedūru. Var tikai pabrīnīties, cik ātri Latvijas sabiedriskajā domā iesakņojās pārliecība, ka tagadējā Saeima noteikti atlaižama. Zatlera ideja trāpīja “desmitniekā”. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka referendumā par Saeimas atlaišanu gatavi balsot 75% respondentu.
Stipri trūcīgais guvums 10.Saeimas vēlēšanās un kritiski zemais partijas reitings nedod pamatu cerībām, ka nākamajā Saeimā TP atradīsies pat tā pieticīgā vietiņa, kas tai ir tagadējā „Par Labu Latviju!” frakcijas sastāvā. Līdz šim tika aplūkoti divi partijas taktikas varianti: ieturēt pauzi, nepiedaloties jaunās Saeimas vēlēšanās, vai nākt ar principiāli jaunu sarakstu, kurā nebūtu “to pašu vēžu, tikai profilā”. Pašlikvidācija – tas ir kaut kas jauns un nebijis, stratēģisks piegājiens.
Paškritiska savas darbības analīze nekad nav bijusi TP stiprā pusē, un vēl ļaunāku šo netikumu vērš fakts, ka partija trīspadsmit pastāvēšanas gados nekad nav bijusi tik sliktā situācijā.
Vaina tiek meklēta ārējos apstākļos: “sabiedrībā nav pieprasījuma pēc labējas un konservatīvas politikas, (..) uzsākts krusta karš pret veiksmīgākajiem un spējīgākajiem” (TP Jaunatnes organizācija), vai arī “ja tautai nav vajadzīga nacionāli konservatīva partija, ja vēlētājiem ir tuvāks sorosiešu populisms, jaunieši pareizi domā, ka TP jālikvidē” (par prominentu uzskatītais bijušais Rīgas mērs, TP biedrs Andris Ārgalis).
Galīgā aizmirstībā nav zudis laiks, kas TP baudīja lielas vēlētāju daļas uzticēšanos, tikai vēlētājs nav sapieris, var atļauties kļūdīties un palikt dzīvs. Citādi ir ar politiskajām partijām. Un runa nav par ideju trūkumu, to – gandrīz neapstrīdamu vai debatējamu – Latvijas partijām netrūkst. Palaidiet tik “pie šprices”! TP tāda iespēja bija, un ir zināms, kā tā tika izmantota.
TP stiprā puse ilgu laiku bija spēcīgā pārstāvniecība pašvaldībās, un domājams kongresā “pagastveči” piederēs pie kaismīgākajiem debatētājiem. Pašvaldību vēlēšanas jau vīd pie apvāršņa, un tajās ir svarīgi just aiz muguras “centra” atbalstu – ja tas ir ko vērts. Ja “centrs” ir balstošs plecs un nevis koferis bez roktura.
Ir vēl kāds ar vēlētāju atbalsta zaudēšanu maz saistīts, taču partijai būtisks faktors: augustā pēc nepieklājīgi ieilgušiem tiesu darbiem nāks zināms, vai TP būs jāiemaksā valsts budžetā aptuveni miljons latu – nauda, kas pēc partiju finanses uzraugošā KNAB domām tikusi nelikumīgi saņemta un iztērēta vēl 9.Saeimas vēlēšanās. No premjera puses jau izskanējušas
bažas, ka priekšlikums likvidēt TP nozīmējot vēlmi izvairīties no soda nomaksāšanas. Arī šo jautājumu – kur ņemt naudu, ja sods būs jāmaksā – kongress diezin vai varēs apiet. Protams, var atkārtot to, ko savulaik izdarīja arīdzan pie soda naudas tikusī Latvijas Pirmā partija: tā pašlikvidējās, lai pēc tam, apvienojoties ar “Latvijas ceļu”, pieteiktu sevi kā jaunu politisko spēku. Sādžinieka viltībiņa, kuras atkārtošana TP godu nedarītu. Drīzāk jau otrādi.
Šķiet, šis būs pirmais TP kongress, kura balsošanas ceļā panāktais iznākums nav prognozējams. Un tomēr neatkarīgi no tā partijas vairs nebūs, vismaz ne līdzšinējā kvalitātē. Jo runa nav par idejām – 1998.gada pavasarī tapušais manifests “Mēs mīlam šo valsti” ir politisks dokuments, kuram līdzvērtīgu būtu grūti sameklēt. Runa ir par izpildījumu, un tas nu bija tāds, kā bija.
Komentāri (37)