Viktors Tihonovs: politiķi baidās par to runāt, jo tauta to vērtēs kā savu krēslu glābšanu
Saeimas deputāta Aināra Šlesera (PLL) advokāts Viktors Tihonovs uzskata, ka Saeimas atlaišana veikta nelikumīgi, ceturtdien vēsta laikraksts “Telegraf”.
Savus apsvērumus Tihonovs balsta uz Satversmes 14.pantu, kurā ir reglamentētas 1/10 daļas vēlētāju likumdevēja pilnvaras, tajā skaitā noteikts, ka tauta savas tiesības ierosināt referendumu par Saeimas atsaukšanu “nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts Prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu”.
Jurists Tihonovs atsaucas uz Satversmes 14. pantu, kaut arī tas neattiecas uz paša Valsts prezidenta ierosinātu Saeimas atlaišanas referendumu, kas reglamentēts Satversmes 48.pantā, uz kuru balstoties Valdis Zatlers arī rosināja Saeimas atlaišanu.
Advokāts paziņojis, ka politiķi nerunājot par šo tēmu, jo to uztvers kā mēģinājumu glābt savus krēslus un rezultāts būs straujš reitingu kritums. Tihonovs arī uzsver, ka pēc likuma Zatlera lēmumu var apstrīdēt Satversmes tiesā, taču tā kā izvērtēšanas procedūra prasīs ilgāku laiku nekā referenduma sarīkošana, tad neviens politiķis šādu pieteikumu neiesniedz. “Mēs, juristi turpretī uzskatām: lai tauta balso, kā uzskata par vajadzīgu, bet pēc tam tiesa mierīgi izskatīs, vai šāds lēmums ir bijis tiesisks.”
Tihonovs Ir.lv pauda neapmierinātību, ka medijos ir sasaistīts ar Šleseru, radot šķietami nepareizu priekštatu, ka tas būtu “Šlesera vai kādu oligarhu” viedoklis. Advokāts uzsvēra, ka kategoriski noraida šādus pieņēmumus, laikrakstam “Telegraf” viņš paudis savu personisko viedokli kā cilvēks, “kurš kaut ko zina no dzīves”. “Kāpēc man būtu jāpārstāv Šlesera viedoklis, mēs pat ar viņu neesam neko tādu runājuši, “ sacīja Tihonovs. Vaicāts, kādēļ nav ņēmis vērā Satversmes 48.pantu, Tihonovs atbildēja ar pretjautājumu: “Vai jums šķiet, ka prezidentam tiesības varētu būt daudz plašākas nekā tautai?” Advokāts pauda uzskatu, ka Satversmes vispārīgā daļa nosaka pamatprincipus, kas tālāk atsevišķās ndoaļās vairs nav jāpārraksta, līdz ar to šis rīkojums, viņaprāt, būtu apstrīdams tiesā. Uz jautājumu, vai kāds Saeimas deputāts ir izrādījis interesi to darīt, Tihonovs atbildēja: “Advokāts nemeklē klientu, bet klienti meklē advokātu.” Pēc viņa teiktā, neviens deputāts par to neesot interesējies.
Savukārt Šlesers Ir.lv nevēlējās komentēt Tihanova pausto viedokli. “Saeima vēl nav atlaista, “ uzsvēra Šlesers. Jautāts, vai tās ir viņa advokāta personiskās domas,vai arī Šlesers tām piekrīt, deputāts atbildēja, ka to nekomentēs.
Pamatojies uz Satversmes 48.pantu, Valsts prezidents Zatlers 28.maijā rosināja atlaist Saeimu, paziņojot par to savā uzrunā tautai. Referendums par Saeimas atlaišanu notiks 23.jūlijā.
Ja Satversmes tiesa (ST) saņems pieteikumu par Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkojumu Nr.2, kas paredz rosināt Saeimas atlaišanu un sasaukt tautas nobalsošanu, un tas būs argumentēts, tad tiesa lems par lietas ierosināšanu, – tā 3.jūnijā žurnālistiem sacīja ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.
Komentāri (57)
Liga Riga 09.06.2011. 11.28
Tā kā arī man ir augstākā juridiskā izglītība un tiesu prakse, tad, atšķirībā no Viktora Tihonova kunga, kurš ir Ainarā Šlesera advokāts un līdz ar to runā pēc sava aizstāvamā samaitātības pakāpes, es, Vilors Eihmanis pasaku, ka Saeima vēl nav atlaista. Šajā gadījumā ir ierosināta Saeimas atlaišana un tas ir noticis atbilstoši Satversmei. Satversmes 48.pants nosaka, ka Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Satversmē nav noteikti termiņa ierobežojumi Valsts prezidenta tiesībām saistībā ar tuvojošamies Valsts prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām. Valsts prezidents ir pilntiesīgs, t.i., viņam ir visas Satversmē noteiktās kompetences, līdz savu pilnvaru termiņa pēdējai dienai. Amata pildīšanas termiņa beigu tuvums neietekmē viņa kompetences apjomu. Valsts prezidents pieņem lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu nevis patstāvīgu lēmumu atlaist Saeimu. Lēmumu par Saeimas atlaišanu pieņem tauta tautas nobalsošanā. Ja Valsts prezidents ir ierosinājis Saeimas atlaišanu, viņš paziņo par to Centrālajai vēlēšanu komisijai. Tautas nobalsošana par šo Valsts prezidenta ierosinājumu sarīkojama ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc ierosinājuma paziņošanas Centrālajai vēlēšanu komisijai. (Likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” 5.pants). Tautas nobalsošanas dienu nosaka Centrālā vēlēšanu komisija. Tai ir jābūt sestdienai. Balsošana notiek no pulksten 7 rītā līdz pulksten 10 vakarā pēc vietējā laika (Likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” 12.pants un 15.pants). Balsošana notiek aizklāti, Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā, izmantojot balsošanas zīmes. Balsošanas zīmē ierakstāms tautas nobalsošanai nodotais priekšlikums par Saeimas atlaišanu, kā arī vārdi “par” un “pret”. Tautas nobalsošanā var piedalīties visi Latvijas pilsoņi, kuriem ir tiesības vēlēt Saeimu. Satversmes 48.pants neparedz minimālo balsotāju skaitu, lai tautas nobalsošanu būtu uzskatāma par notikušu. Lēmums tautas nobalsošanā tiek pieņemts ar vienkāršo balsu vairākumu. Laikā no atlaišanas ierosināšanas un līdz tautas nobalsošanai līdzšinējā Saeima ir pilntiesīga. Saeima turpina Valsts prezidenta vēlēšanu procedūru. Ja līdz tautas nobalsošanai tiek ievēlēts jauns Valsts prezidents, tad viņš pārņem amatu parastajā kārtībā. Ja tautas nobalsošana notiek pēc Valsts prezidenta pilnvaru termiņa notecēšanas, un jauns Valsts prezidents nav ievēlēts, tad laikā līdz tautas nobalsošanas rezultātu publicēšanai Valsts prezidenta funkcijas pilda līdzšinējās Saeimas priekšsēdētājs. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas. (Satversmes 48.pants). Ja Saeima ir atlaista, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts Prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienas kārtību noteic Valsts Prezidents. (Satversmes 49.pants). Ja tautas nobalsošanā tauta neatbalsta Valsts prezidenta ierosinājumu, līdzšinējā Saeima turpina darboties, bet Valsts prezidenta atlaišanai vairs nav nozīmes, jo viņa amata pilnvaru termiņš jau būs beidzies. Jaunas Saeimas vēlēšanas tiek rīkotas Saeimas vēlēšanu likumā noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Satversmes 13.pantu ārkārtas vēlēšanās ievēlētā Saeima sanāk ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tās ievēlēšanas un tās pilnvaras izbeidzas pēc trīs gadiem nākošā novembra mēneša pirmā otrdienā ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu. Manuprāt, svarīgākais mums visiem ir nodrošināt tiesiskas valsts principus, indivīda tiesības un demokrātijas pastāvēšanu. Tiesiska valsts nevar pastāvēt valstī ar augstu korupciju un “valsts nozagšanu”, korumpētu un mafiozu tiesu sistēmu, kas parazitē uz nelaimē nonākušu cilvēku rēķina. Tas ir arī drošības jautājums. Esmu pārliecināts, ka, ja dzīvojam tiesiskā valstī, valsts nozadzēji un korumpētās tiesu sistēmas radītāji tiks notiesāti.
6
tetrapack > Liga Riga 09.06.2011. 14.54
http://i54.tinypic.com/c4yhh.jpg
0
Tane-Dane > Liga Riga 13.06.2011. 13.24
A.g.Vilor Eihmani.
Neesmu izglītots jurists ar tiesu praksi, bet man lauku cilvēkam, saliekot blakus 14. un 48. Satversmes pantu un slaveno Zatlera rīkojumu Nr2, sanāk, ka augstākā vara Latvijā pieder Prezidentam nevis Tautai, jo to ko nedrīkst Tauta pati, to izrādās drīkst Tauta ar prezidenta svētību. Vai tas tomēr nav savdabīgs Satversmes gara tulkojums, kuru pieļauj burta caurums šajā likumā?
Latvijas Satversmes Sapulces
1922. gada 15. februāra kopsēdē pieņemtā
Latvijas Republikas Satversme
Aktuālā redakcija 28.05.2011.
14. Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu nobalso vairākums no balsotājiem un vismaz divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, tad Saeima uzskatāma par atsauktu. Tiesību ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts Prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu.
48. Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.
0
austrisv > Liga Riga 09.06.2011. 14.05
Skaidri uzrakstīts laba jurista skaidrojums, kā es to saprotu. Paldies par pamatīgumu skaidrojumā viss pēc kārtas.
0
Valdis Liepiņš > Liga Riga 09.06.2011. 13.19
Paldies.
0
jirgensone_ieva > Liga Riga 10.06.2011. 09.45
Vismaz zināsim vienu juristu, kura pakalpojumus varētu droši izmantot nepieciešamības gadījumā.
0
Agnese Lûse > Liga Riga 09.06.2011. 13.14
Paldies par profesionāli izklāstītu viedokli !
0
ltvpanorama 09.06.2011. 11.35
Varbūt arī mēdijiem būtu jāsāk ignorēt oligarhi un jāpārstāj tiražēt oligarhu un viņu apmaksāto pamperu mainītāju sacerētos pīārpaziņojumus..
0
bebiekste 09.06.2011. 11.13
Saeimu nevar *atsaukt* prezidenta pilvaru pēdējos sešos mēnešos. Atsaukšanu ierosina tauta.
Prezidents ierosina Saeimas *atlaišanu* un nekādi laika ierobežojumi tam nav.
0