Kalnmeiers otrā vēstulē lūdz ļaut kratīšanu pie Šlesera

Pirmajā vēstulē Kalnmeiers norāda, ka prokuratūrai nav pamata nākt ar iesniegumu par piekrišanu kratīšanai pie Šlesera, bet otrajā – lūdz ļaut veikt kratīšanu

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēmusi ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vēstuli, kurā viņš norāda, ka Ģenerālprokuratūrai nav pamata iesniegt iesniegumu par piekrišanu kratīšanas veikšanai pie Saeimas locekļa, Ir.lv informēja komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs (SC), norādot, ka līdz ar to varētu būt juridiski šķēršļi tam, lai Saeima lemtu par šo jautājumu.

Orlovs atteicās publiskot Kalnmeiera pirmo vēstuli, taču sacīja, ka tur ir norādīts, ka prokuratūra atbalsta izmeklēšanas veikšanu šajā lietā, taču neatbalsta kratīšanu Šlesera mājās. Vēstuli parakstījis Kalnmeiers.

Orlovs sacīja, ka vispirms Saeimas Juridiskajam birojam jātiek skaidrībā ar to, vai Saeima ir tiesīga lemt par šo jautājumu. Saskaņā ar likumu, kas aizsargā deputātu imunitāti, Saeima par deputāta izdošanu var lemt, ja ir prokuratūras lūgums to darīt. Komisija vakar saņēma nevis prokuratūras, bet gan KNAB lūgumu ļaut veikt kratīšanu.

Ir.lv rīcībā esošā informācija liecina, ka Kalnmeiera pirmajā vēstulē bija teikts: “Ievērojot to, ka saskaņā ar kriminālprocesa likuma 323.pantu, procesa virzītājs raksta ierosinājumu, ja kriminālprocesa mērķa sasniegšanai ir jāveic darbības, kuras nav šā procesa virzītāja komptencē, vai kuru veikšanai nepieciešams kompetentas personas lēmums, Ģenerālprokuratūrai nav pamata iesniegt iesniegumu par piekrišanu kratīšana sizdarīšanai pie Saeimas locekļa.” Savukārt Saeimas Kārtības ruļļa 179.pants nosaka, ka par šādu lēmumu Saeima var lemt tikai tad, ja saņemts Ģenerālprokuratūras lūgums.

Saskaņā ar portāla rīcībā esošo informāciju, KNAB vērsies ar lūgumu pie prokuratūras, lai tā lūdz Saeimu ļaut veikt šādas darbības Šlesera mājā un prokuratūra Saeimai ir uzrakstījusi otru vēstuli, kurā šoreiz lūdz ļaut veikt kratīšanu Šlesera mājā. 

Saeimas Juridiskajā birojā Ir.lv noskaidroja, ka līdz ar otrās prokuratūras vēstules saņemšanu vairs nav nekādu neskaidrību, Saeima ir tiesīga lemt, vai ļaut veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietā vai nē. Pirmās vēstules beigu daļa gan esot bijusi “pārprotama”, bet visas neskaidrības novērsusi otrā vēstule.

Deputāts Ainārs Šlesers žurnālistiem ceturtdien uzsvēra, ka nav nekāda pamata veikt pie viņa kratīšanu, viņš tiekot turēts aizdomās nepamatoti par virkni “izdomātiem pārkāpumiem”, Šlesers arī vairākkārt uzsvēra, ka nav patiesais īpašnieks virknei ārzonu kompāniju, kurām pieder daļas Rīgas brīvostā vai “airBaltic”. Pēc Šlesera rīcībā esošās informācijas, šo uzņēmumu īpašnieks esot Viesturs Koziols, kas viņam esot labs paziņa.