Auziņam akadēmiskais pārākums, Brikšei – no studentiem
Šī gada 25.maijā, aizklātā balsojumā, Latvijas Universitātes (LU) Satversmes sapulcē notiks vēlēšanas, kas noteikts, kurš no pašreizējiem LU rektora amata kandidātiem – profesors Mārcis Auziņš vai profesore Inta Brikše – nākamos četrus gadus vadīs LU.
Profesores Intas Brikšes kandidatūru rektora amatam izvirzījusi universitātes Studentu padome un Sociālo zinātņu fakultāte, norādīts LU mājaslapā. Savukārt profesoru Mārci Auziņu rektora amatam izvirzījusi Ķīmijas, Teoloģijas, Medicīnas, Fizikas un matemātikas, kā arī Ekonomikas un vadības fakultāte, LU Matemātikas un informātikas institūts, LU Fizikas institūts un LU Cietvielu fizikas institūts.
Studenti Satversmes sapulcē sastāda 75 no 300 balsīm. Pēc otrdien notikušajām rektora amata kandidātu debatēm LU Lielajā Aulā, universitātes studenti izsaka savu viedokli.
Mārtiņš Zviedrs (LU, Datorikas fakultāte, Satversmes sapulcē piedalīsies)
Profesors Auziņš vairāk ir orientēts uz zinātni un tas ir viņa lielākais pluss. Grūtāk ir komentēt, cik veiksmīgi LU tiek pārvaldīta, bet šobrīd izskatās, ka pēc četriem gadiem, viņš jau ir ieguvis pieredzi un zina, kā veiksmīgāk veidot un organizēt procesus universitātē. Par Brikšes kundzi zinu daudz mazāk, jo ar viņu ir bijusi tikai minimāla saskarsme. Iespējams, Brikšes stiprā puse varētu būt vēlme kaut ko mainīt un darīt kaut ko nedaudz citādāk. Tomēr iepriekš minētais var būt arī mīnuss, jo ne vienmēr citādāk ir labāk. Domāju, ka uzvarēs Auziņš, jo viņam ir pietiekami liels atbalsts no dabaszinātņu fakultātēm. Pats šobrīd esmu nolēmis balsot par Auziņu.
Egita Gaile (LU, Sociālo zinātņu fakultāte, Politikas zinātne, Satversmes sapulcē nepiedalīsies)
Klausoties debates, īsti netapa skaidrs, kuram kandidātam es piekristu. Nevēlos izlemt tikai tāpēc, ka viens no kandidātiem šajā debatē ir norunājis skaistāk par otru. Tomēr, manuprāt, vēlēšanās uzvarēs Mārcis Auziņš vien tikai tāpēc, ka viņam ir skaitliski lielāks izvirzījums no fakultātēm. Šobrīd manu viedokli lielā mērā nosaka manas fakultātes gods, tāpēc balsotu par Intu Brikši, bet papildus savu viedokli argumentēt nevaru. Inta Brikše tika izvirzīta no LU studentu pašpārvaldes puses, tādējādi ne pilnībā, bet, ja tikai studentiem būtu iespēja vērtēt, profesore Inta Brikše būtu tā, kura uzvarētu.
Viesturs Razumovskis (LU, Juridiskā fakultāte, Satversmes sapulcē piedalīsies)
Ļoti grūti pateikt, kurš vēlēšanās uzvarēs. Man šķiet, ka pēc vecās sistēmas, Mārcim Auziņam ir stabils vairākums, ko nodrošina akadēmiskā personāla atbalsts.
Savukārt es personīgi atbalstīšu studentu izvirzīto kandidāti no Sociālo zinātņu fakultātes – Intu Brikši.
Ilze Dirnēna (LU, Bioloģijas fakultāte, Satversmes sapulces dalībniece)
Pagaidām neesmu viennozīmīgi pārliecināta, par kuru no kandidātiem balsot, bet domāju, ka universitātē nepieciešams ienākt jauniem spēkiem un domām. Ja studenti būtu vienīgā lēmējvara, tad vēlēšanās uzvarētu Inta Brikše, jo viņu izvirzīja Studentu padome. Pēc pašreiz notikušajām diskusijām, manuprāt, Inta Brikše ir ieguvusi lielāku atbalstu.
Mārtiņš Egle (LU, Juridiskā fakultāte, Satversmes sapulces rezervists)
Skaidrs ir viens – Auziņš vairāk pieturēsies pie līdzšinējā, nepiedāvājot krasas izmaiņas. Savukārt Brikšes kundze piedāvā citādāku skatījumu un kaut kādas zināmas izmaiņas.
Lai gan nepārzinu LU iekšējo virtuvi, manuprāt, varētu tikt ievēlēta Brikše. Tomēr neredzu, ka kaut kas kardināli slikts varētu notikt, ja ievēlētu vienu vai otru kandidātu. Gadījumā, ja tiktu ievēlēta Brikše, tad pozitīvu ieguvumu būtu vairāk.
Komentāri (30)
Una Grinberga 18.05.2011. 10.56
Politiskais teātris arī LU. Skaidrs, ka daudzi atbalsta Auziņu, jo viņa stratēģija ir “neko nevajag mainīt – vajag vairāk naudu”, bet Brikše tomēr vēlas mainīt, kas rada satraukumu mācībspēkos un studentos, jo pārmaiņas negrib neviens! Auziņš savu potenciālu jau ir pārādījis – tur nekā nav! LU vajag pārmaiņu menedžeri nevis “sausiņu”, kas izdabā esošai sistēmai. Tie, kas atbalsta veco sistēmu, neaizdomājas, ka LU ar ļoti aktīvu pārmaiņu menedžmentu varētu izcīnīt spēcīgas pozīcijas uz augstākās izglītības vadīšanu Latvijā, bet neviens jau neskatās tālāk par saviem 2-3 studiju gadiem, jo dimplama vērtība ir tik zema, ka tā vērtību nav vērts uzturēt ilgtermiņā.
3
Una Grinberga > Una Grinberga 18.05.2011. 11.53
Var jau teikt, ka izvirzījumu kolekcionēšanai nav nozīmes, bet fakts ir tāds, ka 200/300 balsīm ir pasniedzējiem, kuri arī noteiks rezultātu nevis studenti ar savām nieka 75/300 balsīm. Pasniedzēju interesēs ir, lai viss būtu kā ir, jo pārmaiņas nozīmē plašāku svešvalodu lietošanu, jaunu programmu izstrādāšanu, štatu samazināšanu u.c. ļoti progresīvu risinājumus, kuriem liela daļa pasniedzēju nav gatavi. Šajā gadījumā studentu vēlmes ir tikai formālas pie lēmuma pieņemšanas. Uzskatu, ka Satversmes sapulces sastāvs ir nedemokrātisks, jo studentu iespējas ietekmēt universitāti ir pārāk nelielas, lai gan vajadzības ietekmēt universitātes darbību ir vislielākās. Un to īstermiņa skatījumu es attiecinu uz tiem studentiem, kuriem liekas, kas viss ir kārtībā un ka Auziņam ir jāpaliek savā vietā vēl 4 gadus.
0
Lana > Una Grinberga 18.05.2011. 11.26
Es gan teiktu, ka tieši tāpēc, ka studenti paskatījās vismaz četru gadu perspektīvā (turklāt gan pagātnes, gan nākotnes perspektīvā), sākās viss šis, ja tā var teikt, tracis. Paskatoties pagātnē gribēja ko citādāk un, raugoties nākotnē, atrada savu kandidāti. Tā kā jā, aizstāvu studentus – viņi domā gan tālāk par savu 2-3 studiju gadu perspektīvu.
Ja nebūtu studentu iniciatīvas, pastāv ļoti liela iespēja, ka notiktu esošā rektora formāla pārvēlēšana nevis reālas vēlēšanas. Varbūt mazliet skumji, ka reakcija uz to bija sarunu, diskusiju uzsākšana, bet gan brutāla izvirzījumu kolekcionēšana, kas jau drīz vien publiskajā telpā parādījās kā arguments “kāpēc jāievēl/uzvarēs kandidāts A”.
Ir ļoti žēl, ka pirmās reālās debates un diskusijas par Universitātes nākotni notikušas tikai nedēļu pirms vēlēšanām, lai gan tādām būtu bijis jābūt visu laiku. Tad, iespējams, arī vēlēšanas būtu daudz mazāk interesantas medijiem.
0
Lana > Una Grinberga 18.05.2011. 12.13
Es jau nesaku, ka izvirzījumiem nav nozīmes – gluži otrādi, tie pavisam noteikti uzliek psiholoģisku slogu Satversmes sapulcē, sevišķi gadījumā, ja personīgais viedoklis atšķiras no attiecīgās struktūras kolektīvā viedokļa. te gan visa cerība, ka aizklātais balsojums ļaus runāt sirdsapziņai nevis ‘partijas disciplīnai’. Manas bēdas bija par to, ka tieši šis izvirzījumu skaits visur tiek skaitīts un uzskaitīts kā arguments tam, kāpēc kandidāts ir labs, un tikai tagad, pēdējā nedēļā beidzot parādās arī interese par idejām un to salīdzinājumi.
Par Satversmes sapulces demokrātiskumu – nu, 75/300 jau ir vairāk nekā likuma noteiktie 20%, visu cieņu LU par to un arī studenti laikam ar to ir mierā. Taču kādu brīdi atpakaļ izdevās tikt pie pārējo 225 balsu sadalījuma un principiem, kā tas tiek noteikts – lūk tur demokrātijas aizstāvjiem būtu ko teikt.
0
aijuaiju 18.05.2011. 12.09
Grūti spriest par neredzamajām aizkulisēm, taču Inta Brikše Sociālo zinātņu fakultāti studentiem ir izveidojusi ārkārtīgi komfortablu. Tautas valodā sakot – pilnīgi prieks iet mācīties!
0
Ieva Keiša 18.05.2011. 13.50
Manā laikā, kad studēju, Brikšes dēļ no fakultātes aizgāja labi pasniedzēji. Vēl bija viss kas, par ko tolaik studenti bija lietas kursā, bet nevēlos publiski kādu nomelnot. Manas personīgās domas – Brikše, iespējams, ir progresīvi domājoša un varētu labi menedžēt, bet pārāk liela, uz personiskām antipātijām balstīta diktatūra varētu būt viņas lielais mīnuss.
1
+2
-2
Atbildēt
@Una Grinberga > Ieva Keiša 18.05.2011. 15.39
Bet varbūt autoritatīvs stils ir tas, kas vajadzīgs, lai LU modernizētos nevis stagnētu padomju nomenklatūrā?
0