ok, pāris momenti – daļēji, lai atbildētu “Nasing spešal!”
pirmkārt, nevajag pārāk daudz saskatīt LUSP un tās viedoklī. to pamatā veido aktīvākie studenti – tādi, kas orientēti uz lietu bīdīšanu: tas it kā nav slikti, bet nebūt ne visi no šiem studentiem ir ienteresēti akadēmisko standartu celšanā un tiešām labākas izglītības iegūšanā. no manas pieredzes, drīzāk ir tieši otrādi – aktīvajiem un enerģiskajiem liela slodze studijās (kas ir nepieciešama, lai izglītību varētu saukt par kvalitatīvu) drīzāk traucē, un daudzi drīzāk iestājas par mācību “atvieglošanu”, lai atliktu laiks blakus lietām. tie, kas vienkārši cenšas iegūt labu izglītību, lielākoties LUSP darbībā nav ieinteresēti. visiem ir savs viedoklis par to, kā lietām būtu jābūt, bet vai kādam tiešām liekas, ka fakultāšu SP pozitīvi varētu izcelties cilvēks, kas uzkata, ka vajag vairāk mājasdarbu?
otrkārt, pamatotu kritiku Auziņam šeit neesmu redzējis. pārmest, ka viņš nevēlas pārmaiņas, ir vienkārši stulbi – darīts ir daudz, un nav gluži viņa vaina, ka teju par pamatuzdevumu brīžiem kļuva universitātes funkcionēšana taupības režīmā, kas, protams, bremzēja vēlamās pārmaiņas. savus plānus LU un augstākās izglītības vispār reformēšanai viņš nekad nav slēpis, tieši otrādi – bet gluži viens to īstenot nevar.
treškārt, kā jau te minēts – paskatieties, kas atbalsta Auziņu! faktiski viss LU “labais gals”. diez kādēļ, ne?
Žetons par komentāru, attiecība uz to, ka LUSPU veido aktīvākie studenti / topošie lietu bīdītāji.
Pats esmu pabeidzis LU 5-6 gadus atpakaļ un sieva tā pat. LUSPā nebiju, bet diezgan aptuveni zināju personāžus, kas tur darbojās. Sieva savukārt kādu brīdi pat bija iekš LUSP.
Rezumē pēc pieciem gadiem, par tajā laikā LUSPā dominējuošajiem personāžiem diezgan tendenciozs. 2 kļuvuši par jūrmalas domniekiem. Vēl kādi 3 trinās riņķī ap Rīgas domi un tās institūcijām. Un protams, ka visi minētie ir kļuvuši par vienas vai otras šķiras politikāņiem. Plus vēl satiekot kādu no šiem neformālos apstākļos, sarunās uzreiz jūtama taustīšanās pēc iespējām “kautko sabīdīt”.
Secinājums viens – tiešām nenovēlu lai lēmumus par LU nākotni pārstāvētu šādi tipāži, jo tad gan būs tādā pašā purvā, kā ar visām mūsu politizētajām valsts pārvaldes institūcijām.
2. Nosauc galvenās pārmaiņas Auziņa laikā! Atruna, ka naudas nav ir muļķīga, jo tas tieši ir labs ārējs stimuls, lai efektivizētu universitātes iekšējo darbību un atbrīvotos no liekas birokrātijas un liekiem tēriņiem. Protams uzreiz to nav iespējams izdarīt, bet tā saucamais “ugunsgrēka režīms” jau ir 3 gadus. Vai tiešām pa šo laiku neko nevarēja izdarīt?
3. Acīmredzot par zemu novērtē humanitāro galu, jo tur kvalitāte ir ok. Kas attiecas uz atbalstu, tad varu pateikt tā: kuriem tiek iedalīta lielākā daļa “zinātnes” naudas? vai tik tās nav tās “labais gals”? Šeit arī ir tā atbilde par to, kādēļ tiek atbalstīts Auziņš, – kur plūst nauda, tur ir atbalsts! Lai gan visai universitātei būtu jāattīstās līdzvērtīgi.
Manā laikā, kad studēju, Brikšes dēļ no fakultātes aizgāja labi pasniedzēji. Vēl bija viss kas, par ko tolaik studenti bija lietas kursā, bet nevēlos publiski kādu nomelnot. Manas personīgās domas – Brikše, iespējams, ir progresīvi domājoša un varētu labi menedžēt, bet pārāk liela, uz personiskām antipātijām balstīta diktatūra varētu būt viņas lielais mīnuss.
Grūti spriest par neredzamajām aizkulisēm, taču Inta Brikše Sociālo zinātņu fakultāti studentiem ir izveidojusi ārkārtīgi komfortablu. Tautas valodā sakot – pilnīgi prieks iet mācīties!
Tik tiešām neko nezinu par LU politiku, bet vai nav zīmīgi, ka kaut cik kvalitatīvās fakultātes (nu labi, izņemot Ekonomikas un vadības fakultāti) atbalsta Auziņu, savukārt Brikšu – tādi tūtiņdreijeri kā Studentu padome, Sociālo zinātņu fakultāte un daži no intervētajiem ‘humanitāri orientētajiem’ studentiem?
Politiskais teātris arī LU. Skaidrs, ka daudzi atbalsta Auziņu, jo viņa stratēģija ir “neko nevajag mainīt – vajag vairāk naudu”, bet Brikše tomēr vēlas mainīt, kas rada satraukumu mācībspēkos un studentos, jo pārmaiņas negrib neviens! Auziņš savu potenciālu jau ir pārādījis – tur nekā nav! LU vajag pārmaiņu menedžeri nevis “sausiņu”, kas izdabā esošai sistēmai. Tie, kas atbalsta veco sistēmu, neaizdomājas, ka LU ar ļoti aktīvu pārmaiņu menedžmentu varētu izcīnīt spēcīgas pozīcijas uz augstākās izglītības vadīšanu Latvijā, bet neviens jau neskatās tālāk par saviem 2-3 studiju gadiem, jo dimplama vērtība ir tik zema, ka tā vērtību nav vērts uzturēt ilgtermiņā.
Es gan teiktu, ka tieši tāpēc, ka studenti paskatījās vismaz četru gadu perspektīvā (turklāt gan pagātnes, gan nākotnes perspektīvā), sākās viss šis, ja tā var teikt, tracis. Paskatoties pagātnē gribēja ko citādāk un, raugoties nākotnē, atrada savu kandidāti. Tā kā jā, aizstāvu studentus – viņi domā gan tālāk par savu 2-3 studiju gadu perspektīvu.
Ja nebūtu studentu iniciatīvas, pastāv ļoti liela iespēja, ka notiktu esošā rektora formāla pārvēlēšana nevis reālas vēlēšanas. Varbūt mazliet skumji, ka reakcija uz to bija sarunu, diskusiju uzsākšana, bet gan brutāla izvirzījumu kolekcionēšana, kas jau drīz vien publiskajā telpā parādījās kā arguments “kāpēc jāievēl/uzvarēs kandidāts A”.
Ir ļoti žēl, ka pirmās reālās debates un diskusijas par Universitātes nākotni notikušas tikai nedēļu pirms vēlēšanām, lai gan tādām būtu bijis jābūt visu laiku. Tad, iespējams, arī vēlēšanas būtu daudz mazāk interesantas medijiem.
Var jau teikt, ka izvirzījumu kolekcionēšanai nav nozīmes, bet fakts ir tāds, ka 200/300 balsīm ir pasniedzējiem, kuri arī noteiks rezultātu nevis studenti ar savām nieka 75/300 balsīm. Pasniedzēju interesēs ir, lai viss būtu kā ir, jo pārmaiņas nozīmē plašāku svešvalodu lietošanu, jaunu programmu izstrādāšanu, štatu samazināšanu u.c. ļoti progresīvu risinājumus, kuriem liela daļa pasniedzēju nav gatavi. Šajā gadījumā studentu vēlmes ir tikai formālas pie lēmuma pieņemšanas. Uzskatu, ka Satversmes sapulces sastāvs ir nedemokrātisks, jo studentu iespējas ietekmēt universitāti ir pārāk nelielas, lai gan vajadzības ietekmēt universitātes darbību ir vislielākās. Un to īstermiņa skatījumu es attiecinu uz tiem studentiem, kuriem liekas, kas viss ir kārtībā un ka Auziņam ir jāpaliek savā vietā vēl 4 gadus.
Es jau nesaku, ka izvirzījumiem nav nozīmes – gluži otrādi, tie pavisam noteikti uzliek psiholoģisku slogu Satversmes sapulcē, sevišķi gadījumā, ja personīgais viedoklis atšķiras no attiecīgās struktūras kolektīvā viedokļa. te gan visa cerība, ka aizklātais balsojums ļaus runāt sirdsapziņai nevis ‘partijas disciplīnai’. Manas bēdas bija par to, ka tieši šis izvirzījumu skaits visur tiek skaitīts un uzskaitīts kā arguments tam, kāpēc kandidāts ir labs, un tikai tagad, pēdējā nedēļā beidzot parādās arī interese par idejām un to salīdzinājumi.
Par Satversmes sapulces demokrātiskumu – nu, 75/300 jau ir vairāk nekā likuma noteiktie 20%, visu cieņu LU par to un arī studenti laikam ar to ir mierā. Taču kādu brīdi atpakaļ izdevās tikt pie pārējo 225 balsu sadalījuma un principiem, kā tas tiek noteikts – lūk tur demokrātijas aizstāvjiem būtu ko teikt.
Nasing spešal:
“Autoritatīvs stils” ir labi pazīstams un tā darbību var raksturot ar standarta modeli:
– tā kā šādā shēmā noteicošā ir lojalitāte pret “vadoni”, bet profesionālitāte – otršķirīga, profesionāļi tiek atsijāti un atmesti, paliek iztapīgs beziniciatīvas atbirums,
– iztapīgais beziniciatīvas atbirums uzkrājas līdz kritiskai masai,
– iestājoties kritiskai masai stagnācija kārtējo reizi ir sasniegusi kritisko līmeni un no jauna izvirzās jautājums pēc radikālām pārmaiņām. Cikls noslēdzies, bet rezultāti?
Es gan teiktu, ka tieši tāpēc, ka studenti paskatījās vismaz četru gadu perspektīvā (turklāt gan pagātnes, gan nākotnes perspektīvā), sākās viss šis, ja tā var teikt, tracis. Paskatoties pagātnē gribēja ko citādāk un, raugoties nākotnē, atrada savu kandidāti. Tā kā jā, aizstāvu studentus – viņi domā gan tālāk par savu 2-3 studiju gadu perspektīvu.
Ja nebūtu studentu iniciatīvas, pastāv ļoti liela iespēja, ka notiktu esošā rektora formāla pārvēlēšana nevis reālas vēlēšanas. Varbūt mazliet skumji, ka reakcija uz to bija sarunu, diskusiju uzsākšana, bet gan brutāla izvirzījumu kolekcionēšana, kas jau drīz vien publiskajā telpā parādījās kā arguments “kāpēc jāievēl/uzvarēs kandidāts A”.
Ir ļoti žēl, ka pirmās reālās debates un diskusijas par Universitātes nākotni notikušas tikai nedēļu pirms vēlēšanām, lai gan tādām būtu bijis jābūt visu laiku. Tad, iespējams, arī vēlēšanas būtu daudz mazāk interesantas medijiem.
Es jau nesaku, ka izvirzījumiem nav nozīmes – gluži otrādi, tie pavisam noteikti uzliek psiholoģisku slogu Satversmes sapulcē, sevišķi gadījumā, ja personīgais viedoklis atšķiras no attiecīgās struktūras kolektīvā viedokļa. te gan visa cerība, ka aizklātais balsojums ļaus runāt sirdsapziņai nevis ‘partijas disciplīnai’. Manas bēdas bija par to, ka tieši šis izvirzījumu skaits visur tiek skaitīts un uzskaitīts kā arguments tam, kāpēc kandidāts ir labs, un tikai tagad, pēdējā nedēļā beidzot parādās arī interese par idejām un to salīdzinājumi.
Par Satversmes sapulces demokrātiskumu – nu, 75/300 jau ir vairāk nekā likuma noteiktie 20%, visu cieņu LU par to un arī studenti laikam ar to ir mierā. Taču kādu brīdi atpakaļ izdevās tikt pie pārējo 225 balsu sadalījuma un principiem, kā tas tiek noteikts – lūk tur demokrātijas aizstāvjiem būtu ko teikt.
Šeit nu Tu trāpīji par politisko teātri ;)
Un kā nu šādā teātrī bez politikāņiem vai ne?!
Manuprāt Auziņa lielākā vaina ir tieši neizdabāšana un principāla neielaišanās dažādās “lietu bīdīšanas” sarunās ar senākās profesijas pārstāvjiem. Savukārt “pārmaiņu menedžere” Brikšes kundze šādas dabas jautājumos varētu būt jau krietni pielaidīgāka.
Sekojoši izskatās, ka ZZS vienkārši varētu būt nolūkojuši stiprināt savas pozīcijas, ZZS ministra Broka pārvaldītajā izglītības nozarē. Un šādu sapūlēšanos var izskaidrot tikai ar vienu – LU zinātnes pilsētiņas projektu. Jo, kad gaismas pils projektiņš beigsies, būs taču tik labi, ka būvnieki būs spiesti luncināties apkārt nākamajam “mega objektam”. Un šeit jau pie šprices ZZS visur savējie…
Nu come on? Kādam vēl ir šaubas par ZZS ieinteresētību šajā lietā ?! Savukārt aktīvie LUSPieši šeitan var izrādīties labākajā gadījumā marionetes, bet sliktākajā būt jau vienā laivā ar “lietu bīdītājiem”.
Smieklīgi, ka rektoru kandidāti tiek dalīti pa jomām… Tam jaunu noteikti nav nekādas nozīmes. Universitāte ir kopiena, kurā mijiedarbojas gan kvalitatīvās, gan kvantitatīvās īpašības un vadot fakultātes jau pats par sevi, ka pienākumos ir jātiek gan ar vienu, gan otru jomu.
Runājot par LU zelta pilsētiņas projektu, tas vilciens jau sen ir izkustējies un izkustējies esošā rektora laikā. Zīmīgākais, ka tas viss projekts ir izkustējies bez jebkādām izmaiņām pašā LU. Tas nozīmē, ka LU padomju izglītības sistēma tiks ievietota jaunā skaistā telpā, un viss. Neaizmirsti, ka IZM apsaimnieko 1/3 no ES naudas un studentu pilsētiņa ir tikai neliela daļa no tā visa. Tur sen jau visa LU vadība ir ierīvēta ar IZM ziedēm.
Nu kautkā grūti noticēt, ka esošā LU vadība būtu tik labi ierīvēta ar tām IZM ziedēm.
Jo ja tā būtu, tad kāpēc gan ir nepieciešama tāda sabiedriskās domas masāža caur nra.lv ?
Un neticās, ka Brikša viena pati ar saviem domu biedriem bez politikāņu palīdzības šito kampaņu paceltu.
Savukārt ar “pārmaiņu menedžera” epitetu es arī būtu uzmanīgs.
Zinām mēs dažādus pārmaiņu menedžerus – Latvija piedzīvoja vienu tādu efektīvu menedžeri uzvārdā Šķēle.
Tad vēl esot Lembergs un pāris citi piemēri. Problēma ar efektīvajiem menedžeriem ir tāda, ka visa efektivizācija bieži notiek savas un partijas kabatas virzienā.
Piekrītu, ka varbūt nejadzētu jau vilkt tik dramatizētas paralēles ar izvirzīto kandidāti, bet tās indikācijas (nra.lv kampaņa un LUSPs kā galvenais atbalstītājs) neko labu nesaka.
Rezultātā “sausiņš akadēmiķis” man tomēr liekas drošāka izvēle LU vārdā.
Īpaši vēl tāpēc, ka, nra.lv vārdiem runājot, “fizmatu mafija” vēsturiski ir pierādījusi, ka LU nauda viņiem pie rokām tomēr nelīp.
Manuprāt tieši pateicoties viņiem visas atgūto LU īpašumu naudas (tajā skaitā no viesnīcas Rīga zemes) nonāca LU fondā un tiek izmantotas stipendijām.
Respektīvi lai vai kā “sausiņi akadēmiķi” ir pierādījuši savu principialitāti pašos būtiskākajos jautājumos ar darbiem.
Un vienīgais, ko viņiem vispār pārmet ir kautkādas mistiskas “efektlīvas menedžēšnas” trūkums.
Bet atcerēsimies, ka no “efektīvas menedžēšanas” līdz “efektīvai izsaiminiekošanai” ir viens solis.
Un mūsu jaunās “pārmaiņu menedžeres” mugurkauls šajā ziņā laikam vēl nav pārbaudīts…
Nelasu NRA, jo uz mani lētā Lemberga stipendiātu propaganda vāji iedarbojas. Bet visa Tava argumentācija balstās uz tā, ka LU nevajag pārmaiņu menedžeri, jo iepriekšējā pieredze ir bijusi ne tik veiksmīga. Es te nerunāju par Brikšu, bet vispār. Vai LU trūkst gudru, progresīvu un godīgu cilvēku? Domājams, ka kādi vēl šur tur Latvijā ir atrodami. Ja godīgi, mani tracina šī pozīcija, ka labāk lai ir kā ir, jo pastāv varbūtība, ka kaut kam mainoties var būt arī sliktāk. Bet varbūt labāk? Tā turpinot pēc 20 gadiem no visas pasaules brauks uz LU ekskursijā, lai rādītu, kā cilvēki mācījās pirms 100 gadiem – pasniedzējs, kas priekšā lasa 40 gadus vecus pierakstus, studenti cītīgi pārraksta grāmatas un eksāmens ir teorijas biļešu vilkšana. Vai to Tu vēlies ar savu konservatīvo pozīciju?
studiju procesā LU, kopā pa a, b un c daļām, man bijusi darīšana ar piecām LU fakultātēm (3 no kurām ir starp Auziņa izvirzītājām). nevienā no tām “pasniedzējs, kas priekšā lasa 40 gadus vecus pierakstus, studenti cītīgi pārraksta grāmatas un eksāmens ir teorijas biļešu vilkšana” nav norma. jautājums būtu, vai šī informācija ir novecojusi, vai arī tai vienkārši nav nekāda pamata. tieši Auziņa laikā notikusi pārbaudes formu pārdefinēšana, eksāmeniem kļūstot arvien maznozīmīgākiem, arī arvien lielāks uzsvars tiek likts uz kursu “e” sastāvdaļām (saprata robežās, protams). saprotams, ka no ārpuses šīs pārmaiņas nav īpaši pamanāmas, bet studiju procesam ir ļoti būtiskas.
“Vai LU trūkst gudru, progresīvu un godīgu cilvēku?” – kuram no šiem kritērijiem neatbilst Auziņš?
Nu redz, te jau mums īstenībā divas diskusijas sanāk – akadēmiskā un biznesa ;)
Akadēmiski domājot, ja runājam par LU attīstību un nepieciešamību pēc izmaiņām tajā, tad mans viedoklis not Tava neatšķiras. Un tādā ziņā teorētiskais/ideālais LU vadītājs ir tiešām ar ļoti stiprām “pārmaiņu menedžera” dotībām. Un esošais vadītājs Auziņš te nu iespējam ir migrējams nost par labu šajā disciplīnā spēcīgākam kandidātam.
Bet risinot “biznesa” diskusiju diemžēl gan ir jāpieturās pie reāli pieejamajām alternatīvām un tās arī precīzi jāvērtē lai iegūtu labāko iespējamo rezultātu. Bet tās šobrīd ir divas un konkrētas – Auziņš vs Brikša. Un te nu man ir jāpaliek pie visas jau iepriekš izsklāstītās argumentācijas.
Sekojoši, es tiešām labprāt redzētu Auziņu aizstātu ar kādu cilvēku, kurš būtu apveltīts ar labām “pārmaiņu menedžera” spējām, bet nu arī tādm cilvēkam jebkurā gadījumā ir jāuzliek vismaz vēl pāris būtiski papildus pamatkritēriji:
1) Stingrs akadēmsikā darba profils, kas manuprāt jau pēc dabas likumiem cilvēka raksturā definē nesaskanību ar dažādiem “lietu bītdītājiem” no politikāņu vidus (jo visiem šāda veida tipāžiem nav pacietības jel ko izdarīt).
2) Primāri atbalsts no akadēmiskās vides nevis no politikāņu un LUSPa vides. Atkal jau kritērijs runā par cilvēka pamata vērtību sistēmas kvalitātēm.
Bet vienkārši paķert pēc kārtas pirmo, kas iezīmē sevi kā “pārmaiņu menedžeri”, tas nu gan ir pa traku. Ja Auziņš ir konservatīva izvēle, tad Brikša ir ultraliberāla.
Piekrītu, nevar neko nemainīt tikai tāpēc, ka bail no tā, ka būs sliktāt.
Bet ticēt pirmajam debesu mannas solītājam jau arī nevar.
…vienkārši esmu mēģinājis domāt par tēmu, kāpēc LU vide na tik izsaiminiekota un ar politikāņiem piegānīta kā valsts pārvalde. Un atbilde nāk prātā tikai viena – akadēmiskās vērtības. Un jā man ir, pat ja konservatīvs, viedolkis, ka šī ir pamatvērtība no kuras nevar atsacīties. Un arī LU vadītāja personā tai ir jābūt ļoti stingri atspoguļotai.
Un ja jautājums tiek nostādīts vai šo vērtību ir vērts upurēt par labu “pārmaiņu menedžerim” un nākotnes solījumiem, tad mana atbile ir viennozīmīgs NĒ.
Iedodiet kādu sevi akadēmiski parādījušu cilvēku ar “pārmaiņu menedžera” spējām un būs cita runa!
@_M_
Var jau būt, ka kaut kādas nelielas pārmaiņas šur tur notiek, bet par biļetēm es no domubiedriem esmu dzirdējis vēl joprojām. Un tad es domāju, vai es runāju ar pensijas vecuma saviem vecākiem vai jauniešiem! Katrā ziņā mani nekas nepārliecina, lai es dotos mācīties uz LU, jo es zinu kā tas ir – mūsdienīgas un uz kompetencēm orientētas mācības!
@Reinis
Man labpatiktos aizlienēt kādu latviešu izcelsmes profesoru par rektoru no kādas labas ārvalstu universitātes, lai vismaz tajos 4 gados tiktu izveidotas iestrādes mūsdienīgai izglītības sistēmai un “izskalotas smadzenes” iesīkstējušajam administratīvajam aparātam.
Zini, kas varbūt ir Auziņa vaina un citu eksaktu vaina? Pamatlietas fizikā, ķīmijā, matemātika nemainās ilgus laikus, tādēļ viņi ļoti labi jūtas konservatīvā vidē. Savukārt piem. sociālo zinātņu pārstāvjiem ir visu laiku jāmainās līdzi laikam un jāpielāgojas videi. Tas konservatīviķiem ir jāmācās – mainīties līdzi laikmetam. Un to viņi dara vāji, jo Pitagora teorēma jau ir vairākus desmitus gadsimtu veca!
LU Fonds un stipendiju jautājums ir viens no tiem sāpīgajiem, kurus LU labprāt aizmirstu, bet ik pa laikam kāds tos paceļ gaismā. Viesnīcu Rīga gan pārdeva, bet līdz fondam nauda taču toreiz tā arī nenonāca. Toties pārdošanas brīdis dīvaini sakrita ar to brīdi, kad daža laba fondam tuva persona tapa par miljonāri…
Šobrīd no naudas, kura būtu jāizmaksā stipendijās, tiek apmaksātas neveiksmīgo darījumu ar nekustamajiem īpašumiem sekas. Protams, var jau apelēt pie tā, ka nekrīzes gados neviens nezināja, ka būs krīze un tāpēc attiecīgā laika vadība nav vainojama pie krīzes sekām, un tomēr – vai Universitātei tiešām būtu jānodarbojas ar NĪ biznesu – tas vēl ir jautājums.
Visu cieņu gan šobrīdējai LU Fonda vadībai (te es vairāk domāju tieši Lailu Kundziņu) – fonds tiešām strādā un gādā, lai varētu palīdzēt pēc iespējas vairāk studentiem.
Katherine,
Nu par to LU NĪ “biznesu” tiešām neko smalkās detaļās neesmu dzirdējis un nekomentēšu.
Bet nu par viesnīcas Rīga zemi gan…
Ja pareizi atceros, toreiz LU par zemi dabūja ap 5 mil USD.
Un visu to pašu naudu arī LU fondā ieguldīja, lai tās nestie procentu maksājumi (noguldot komercbankās) nodrošinātu naudu stipendijām. Un, cik man zināms, tas tā arī turpinās līdz šai baltai dienai.
Un ja jau Tu esi pazīstama ar pašreizējo LU Fonda vadību, tad noteikti tas ir visai vienkārši pārbaudāms, ka LU fondā vēl ar vien tā pati nauda ir un tās procenti nonāk stipendijās.
Cits jautājums, ka toreiz jau arī riņķī bija veiklie darboņi, kas gribēja šo un to sarunāt Universitātei ne par labu, bet tieši pateicoties “fizmatu mafijai” tur tad arī nekas tāds notikt nevarēja. Ar ko tad arī vieni otri ļaudis palika jau toreiz ļoti neapmierināti un pat dusmīgi.
Bet, ja drīkst jautāt, no kurienes tev tik tendeciozs un, manuprāt, pilnīgi nepareizs viedoklis par šo viesnīcas Rīga zeme stāstu?
Un kopš tā paša 2001.gada tiek piešķirtas Morberga stipendijas (par procentiem no noguldītā), kā arī tā nauda parādās visu nākamo gadu pārskatos par fonda darbību.
Tā kā par kādu naudas nenonākšanu fondā Tu te runā?
Komentāri (30)
Māris Engers 18.05.2011. 22.01
ok, pāris momenti – daļēji, lai atbildētu “Nasing spešal!”
pirmkārt, nevajag pārāk daudz saskatīt LUSP un tās viedoklī. to pamatā veido aktīvākie studenti – tādi, kas orientēti uz lietu bīdīšanu: tas it kā nav slikti, bet nebūt ne visi no šiem studentiem ir ienteresēti akadēmisko standartu celšanā un tiešām labākas izglītības iegūšanā. no manas pieredzes, drīzāk ir tieši otrādi – aktīvajiem un enerģiskajiem liela slodze studijās (kas ir nepieciešama, lai izglītību varētu saukt par kvalitatīvu) drīzāk traucē, un daudzi drīzāk iestājas par mācību “atvieglošanu”, lai atliktu laiks blakus lietām. tie, kas vienkārši cenšas iegūt labu izglītību, lielākoties LUSP darbībā nav ieinteresēti. visiem ir savs viedoklis par to, kā lietām būtu jābūt, bet vai kādam tiešām liekas, ka fakultāšu SP pozitīvi varētu izcelties cilvēks, kas uzkata, ka vajag vairāk mājasdarbu?
otrkārt, pamatotu kritiku Auziņam šeit neesmu redzējis. pārmest, ka viņš nevēlas pārmaiņas, ir vienkārši stulbi – darīts ir daudz, un nav gluži viņa vaina, ka teju par pamatuzdevumu brīžiem kļuva universitātes funkcionēšana taupības režīmā, kas, protams, bremzēja vēlamās pārmaiņas. savus plānus LU un augstākās izglītības vispār reformēšanai viņš nekad nav slēpis, tieši otrādi – bet gluži viens to īstenot nevar.
treškārt, kā jau te minēts – paskatieties, kas atbalsta Auziņu! faktiski viss LU “labais gals”. diez kādēļ, ne?
2
agijs > Māris Engers 19.05.2011. 10.27
Žetons par komentāru, attiecība uz to, ka LUSPU veido aktīvākie studenti / topošie lietu bīdītāji.
Pats esmu pabeidzis LU 5-6 gadus atpakaļ un sieva tā pat. LUSPā nebiju, bet diezgan aptuveni zināju personāžus, kas tur darbojās. Sieva savukārt kādu brīdi pat bija iekš LUSP.
Rezumē pēc pieciem gadiem, par tajā laikā LUSPā dominējuošajiem personāžiem diezgan tendenciozs. 2 kļuvuši par jūrmalas domniekiem. Vēl kādi 3 trinās riņķī ap Rīgas domi un tās institūcijām. Un protams, ka visi minētie ir kļuvuši par vienas vai otras šķiras politikāņiem. Plus vēl satiekot kādu no šiem neformālos apstākļos, sarunās uzreiz jūtama taustīšanās pēc iespējām “kautko sabīdīt”.
Secinājums viens – tiešām nenovēlu lai lēmumus par LU nākotni pārstāvētu šādi tipāži, jo tad gan būs tādā pašā purvā, kā ar visām mūsu politizētajām valsts pārvaldes institūcijām.
0
Una Grinberga > Māris Engers 19.05.2011. 10.58
1. Nepārzinu LUSPu, bet varētu piekrist.
2. Nosauc galvenās pārmaiņas Auziņa laikā! Atruna, ka naudas nav ir muļķīga, jo tas tieši ir labs ārējs stimuls, lai efektivizētu universitātes iekšējo darbību un atbrīvotos no liekas birokrātijas un liekiem tēriņiem. Protams uzreiz to nav iespējams izdarīt, bet tā saucamais “ugunsgrēka režīms” jau ir 3 gadus. Vai tiešām pa šo laiku neko nevarēja izdarīt?
3. Acīmredzot par zemu novērtē humanitāro galu, jo tur kvalitāte ir ok. Kas attiecas uz atbalstu, tad varu pateikt tā: kuriem tiek iedalīta lielākā daļa “zinātnes” naudas? vai tik tās nav tās “labais gals”? Šeit arī ir tā atbilde par to, kādēļ tiek atbalstīts Auziņš, – kur plūst nauda, tur ir atbalsts! Lai gan visai universitātei būtu jāattīstās līdzvērtīgi.
0
Ieva Keiša 18.05.2011. 13.50
Manā laikā, kad studēju, Brikšes dēļ no fakultātes aizgāja labi pasniedzēji. Vēl bija viss kas, par ko tolaik studenti bija lietas kursā, bet nevēlos publiski kādu nomelnot. Manas personīgās domas – Brikše, iespējams, ir progresīvi domājoša un varētu labi menedžēt, bet pārāk liela, uz personiskām antipātijām balstīta diktatūra varētu būt viņas lielais mīnuss.
1
Una Grinberga > Ieva Keiša 18.05.2011. 15.39
Bet varbūt autoritatīvs stils ir tas, kas vajadzīgs, lai LU modernizētos nevis stagnētu padomju nomenklatūrā?
0
aijuaiju 18.05.2011. 12.09
Grūti spriest par neredzamajām aizkulisēm, taču Inta Brikše Sociālo zinātņu fakultāti studentiem ir izveidojusi ārkārtīgi komfortablu. Tautas valodā sakot – pilnīgi prieks iet mācīties!
0
Rūdis 18.05.2011. 11.55
Tik tiešām neko nezinu par LU politiku, bet vai nav zīmīgi, ka kaut cik kvalitatīvās fakultātes (nu labi, izņemot Ekonomikas un vadības fakultāti) atbalsta Auziņu, savukārt Brikšu – tādi tūtiņdreijeri kā Studentu padome, Sociālo zinātņu fakultāte un daži no intervētajiem ‘humanitāri orientētajiem’ studentiem?
0
Una Grinberga 18.05.2011. 10.56
Politiskais teātris arī LU. Skaidrs, ka daudzi atbalsta Auziņu, jo viņa stratēģija ir “neko nevajag mainīt – vajag vairāk naudu”, bet Brikše tomēr vēlas mainīt, kas rada satraukumu mācībspēkos un studentos, jo pārmaiņas negrib neviens! Auziņš savu potenciālu jau ir pārādījis – tur nekā nav! LU vajag pārmaiņu menedžeri nevis “sausiņu”, kas izdabā esošai sistēmai. Tie, kas atbalsta veco sistēmu, neaizdomājas, ka LU ar ļoti aktīvu pārmaiņu menedžmentu varētu izcīnīt spēcīgas pozīcijas uz augstākās izglītības vadīšanu Latvijā, bet neviens jau neskatās tālāk par saviem 2-3 studiju gadiem, jo dimplama vērtība ir tik zema, ka tā vērtību nav vērts uzturēt ilgtermiņā.
3
Lana > Una Grinberga 18.05.2011. 11.26
Es gan teiktu, ka tieši tāpēc, ka studenti paskatījās vismaz četru gadu perspektīvā (turklāt gan pagātnes, gan nākotnes perspektīvā), sākās viss šis, ja tā var teikt, tracis. Paskatoties pagātnē gribēja ko citādāk un, raugoties nākotnē, atrada savu kandidāti. Tā kā jā, aizstāvu studentus – viņi domā gan tālāk par savu 2-3 studiju gadu perspektīvu.
Ja nebūtu studentu iniciatīvas, pastāv ļoti liela iespēja, ka notiktu esošā rektora formāla pārvēlēšana nevis reālas vēlēšanas. Varbūt mazliet skumji, ka reakcija uz to bija sarunu, diskusiju uzsākšana, bet gan brutāla izvirzījumu kolekcionēšana, kas jau drīz vien publiskajā telpā parādījās kā arguments “kāpēc jāievēl/uzvarēs kandidāts A”.
Ir ļoti žēl, ka pirmās reālās debates un diskusijas par Universitātes nākotni notikušas tikai nedēļu pirms vēlēšanām, lai gan tādām būtu bijis jābūt visu laiku. Tad, iespējams, arī vēlēšanas būtu daudz mazāk interesantas medijiem.
0
Una Grinberga > Una Grinberga 18.05.2011. 11.53
Var jau teikt, ka izvirzījumu kolekcionēšanai nav nozīmes, bet fakts ir tāds, ka 200/300 balsīm ir pasniedzējiem, kuri arī noteiks rezultātu nevis studenti ar savām nieka 75/300 balsīm. Pasniedzēju interesēs ir, lai viss būtu kā ir, jo pārmaiņas nozīmē plašāku svešvalodu lietošanu, jaunu programmu izstrādāšanu, štatu samazināšanu u.c. ļoti progresīvu risinājumus, kuriem liela daļa pasniedzēju nav gatavi. Šajā gadījumā studentu vēlmes ir tikai formālas pie lēmuma pieņemšanas. Uzskatu, ka Satversmes sapulces sastāvs ir nedemokrātisks, jo studentu iespējas ietekmēt universitāti ir pārāk nelielas, lai gan vajadzības ietekmēt universitātes darbību ir vislielākās. Un to īstermiņa skatījumu es attiecinu uz tiem studentiem, kuriem liekas, kas viss ir kārtībā un ka Auziņam ir jāpaliek savā vietā vēl 4 gadus.
0
Lana > Una Grinberga 18.05.2011. 12.13
Es jau nesaku, ka izvirzījumiem nav nozīmes – gluži otrādi, tie pavisam noteikti uzliek psiholoģisku slogu Satversmes sapulcē, sevišķi gadījumā, ja personīgais viedoklis atšķiras no attiecīgās struktūras kolektīvā viedokļa. te gan visa cerība, ka aizklātais balsojums ļaus runāt sirdsapziņai nevis ‘partijas disciplīnai’. Manas bēdas bija par to, ka tieši šis izvirzījumu skaits visur tiek skaitīts un uzskaitīts kā arguments tam, kāpēc kandidāts ir labs, un tikai tagad, pēdējā nedēļā beidzot parādās arī interese par idejām un to salīdzinājumi.
Par Satversmes sapulces demokrātiskumu – nu, 75/300 jau ir vairāk nekā likuma noteiktie 20%, visu cieņu LU par to un arī studenti laikam ar to ir mierā. Taču kādu brīdi atpakaļ izdevās tikt pie pārējo 225 balsu sadalījuma un principiem, kā tas tiek noteikts – lūk tur demokrātijas aizstāvjiem būtu ko teikt.
0
juhans > juhans 20.05.2011. 07.33
Nasing spešal:
“Autoritatīvs stils” ir labi pazīstams un tā darbību var raksturot ar standarta modeli:
– tā kā šādā shēmā noteicošā ir lojalitāte pret “vadoni”, bet profesionālitāte – otršķirīga, profesionāļi tiek atsijāti un atmesti, paliek iztapīgs beziniciatīvas atbirums,
– iztapīgais beziniciatīvas atbirums uzkrājas līdz kritiskai masai,
– iestājoties kritiskai masai stagnācija kārtējo reizi ir sasniegusi kritisko līmeni un no jauna izvirzās jautājums pēc radikālām pārmaiņām. Cikls noslēdzies, bet rezultāti?
0
Lana > Lana-6 18.05.2011. 11.26
Es gan teiktu, ka tieši tāpēc, ka studenti paskatījās vismaz četru gadu perspektīvā (turklāt gan pagātnes, gan nākotnes perspektīvā), sākās viss šis, ja tā var teikt, tracis. Paskatoties pagātnē gribēja ko citādāk un, raugoties nākotnē, atrada savu kandidāti. Tā kā jā, aizstāvu studentus – viņi domā gan tālāk par savu 2-3 studiju gadu perspektīvu.
Ja nebūtu studentu iniciatīvas, pastāv ļoti liela iespēja, ka notiktu esošā rektora formāla pārvēlēšana nevis reālas vēlēšanas. Varbūt mazliet skumji, ka reakcija uz to bija sarunu, diskusiju uzsākšana, bet gan brutāla izvirzījumu kolekcionēšana, kas jau drīz vien publiskajā telpā parādījās kā arguments “kāpēc jāievēl/uzvarēs kandidāts A”.
Ir ļoti žēl, ka pirmās reālās debates un diskusijas par Universitātes nākotni notikušas tikai nedēļu pirms vēlēšanām, lai gan tādām būtu bijis jābūt visu laiku. Tad, iespējams, arī vēlēšanas būtu daudz mazāk interesantas medijiem.
0
Lana > Lana-6 18.05.2011. 12.13
Es jau nesaku, ka izvirzījumiem nav nozīmes – gluži otrādi, tie pavisam noteikti uzliek psiholoģisku slogu Satversmes sapulcē, sevišķi gadījumā, ja personīgais viedoklis atšķiras no attiecīgās struktūras kolektīvā viedokļa. te gan visa cerība, ka aizklātais balsojums ļaus runāt sirdsapziņai nevis ‘partijas disciplīnai’. Manas bēdas bija par to, ka tieši šis izvirzījumu skaits visur tiek skaitīts un uzskaitīts kā arguments tam, kāpēc kandidāts ir labs, un tikai tagad, pēdējā nedēļā beidzot parādās arī interese par idejām un to salīdzinājumi.
Par Satversmes sapulces demokrātiskumu – nu, 75/300 jau ir vairāk nekā likuma noteiktie 20%, visu cieņu LU par to un arī studenti laikam ar to ir mierā. Taču kādu brīdi atpakaļ izdevās tikt pie pārējo 225 balsu sadalījuma un principiem, kā tas tiek noteikts – lūk tur demokrātijas aizstāvjiem būtu ko teikt.
0
agijs > agijs 19.05.2011. 10.03
Šeit nu Tu trāpīji par politisko teātri ;)
Un kā nu šādā teātrī bez politikāņiem vai ne?!
Manuprāt Auziņa lielākā vaina ir tieši neizdabāšana un principāla neielaišanās dažādās “lietu bīdīšanas” sarunās ar senākās profesijas pārstāvjiem. Savukārt “pārmaiņu menedžere” Brikšes kundze šādas dabas jautājumos varētu būt jau krietni pielaidīgāka.
Sekojoši izskatās, ka ZZS vienkārši varētu būt nolūkojuši stiprināt savas pozīcijas, ZZS ministra Broka pārvaldītajā izglītības nozarē. Un šādu sapūlēšanos var izskaidrot tikai ar vienu – LU zinātnes pilsētiņas projektu. Jo, kad gaismas pils projektiņš beigsies, būs taču tik labi, ka būvnieki būs spiesti luncināties apkārt nākamajam “mega objektam”. Un šeit jau pie šprices ZZS visur savējie…
Par šito visu man lika aizdomāties sekojošs raksts:
http://zinas.nra.lv/latvija/47523-lu-ipasuma-ratnieki-iegulditi-miljoni-atdeve-nekada.htm
(LU īpašumā “Ratnieki” ieguldīti miljoni, atdeve nekāda)
Nu neparādāz ZZS propogandas ruporā šādi raksti vienkārši tāpat – no nekā !!!
0
agijs > agijs 19.05.2011. 10.10
…un tikko pamanīju vēl vienu rakstu iekš rupora:
http://zinas.nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/47595-lu-rektora-velesanas-fiziku-kundzibas-beigas.htm
(LU rektora vēlēšanas: fiziķu kundzības beigas?)
Nu come on? Kādam vēl ir šaubas par ZZS ieinteresētību šajā lietā ?! Savukārt aktīvie LUSPieši šeitan var izrādīties labākajā gadījumā marionetes, bet sliktākajā būt jau vienā laivā ar “lietu bīdītājiem”.
0
Una Grinberga > Una Grinberga 19.05.2011. 10.44
Smieklīgi, ka rektoru kandidāti tiek dalīti pa jomām… Tam jaunu noteikti nav nekādas nozīmes. Universitāte ir kopiena, kurā mijiedarbojas gan kvalitatīvās, gan kvantitatīvās īpašības un vadot fakultātes jau pats par sevi, ka pienākumos ir jātiek gan ar vienu, gan otru jomu.
Runājot par LU zelta pilsētiņas projektu, tas vilciens jau sen ir izkustējies un izkustējies esošā rektora laikā. Zīmīgākais, ka tas viss projekts ir izkustējies bez jebkādām izmaiņām pašā LU. Tas nozīmē, ka LU padomju izglītības sistēma tiks ievietota jaunā skaistā telpā, un viss. Neaizmirsti, ka IZM apsaimnieko 1/3 no ES naudas un studentu pilsētiņa ir tikai neliela daļa no tā visa. Tur sen jau visa LU vadība ir ierīvēta ar IZM ziedēm.
0
agijs > agijs 19.05.2011. 16.43
Nu kautkā grūti noticēt, ka esošā LU vadība būtu tik labi ierīvēta ar tām IZM ziedēm.
Jo ja tā būtu, tad kāpēc gan ir nepieciešama tāda sabiedriskās domas masāža caur nra.lv ?
Un neticās, ka Brikša viena pati ar saviem domu biedriem bez politikāņu palīdzības šito kampaņu paceltu.
Savukārt ar “pārmaiņu menedžera” epitetu es arī būtu uzmanīgs.
Zinām mēs dažādus pārmaiņu menedžerus – Latvija piedzīvoja vienu tādu efektīvu menedžeri uzvārdā Šķēle.
Tad vēl esot Lembergs un pāris citi piemēri. Problēma ar efektīvajiem menedžeriem ir tāda, ka visa efektivizācija bieži notiek savas un partijas kabatas virzienā.
Piekrītu, ka varbūt nejadzētu jau vilkt tik dramatizētas paralēles ar izvirzīto kandidāti, bet tās indikācijas (nra.lv kampaņa un LUSPs kā galvenais atbalstītājs) neko labu nesaka.
Rezultātā “sausiņš akadēmiķis” man tomēr liekas drošāka izvēle LU vārdā.
Īpaši vēl tāpēc, ka, nra.lv vārdiem runājot, “fizmatu mafija” vēsturiski ir pierādījusi, ka LU nauda viņiem pie rokām tomēr nelīp.
Manuprāt tieši pateicoties viņiem visas atgūto LU īpašumu naudas (tajā skaitā no viesnīcas Rīga zemes) nonāca LU fondā un tiek izmantotas stipendijām.
Respektīvi lai vai kā “sausiņi akadēmiķi” ir pierādījuši savu principialitāti pašos būtiskākajos jautājumos ar darbiem.
Un vienīgais, ko viņiem vispār pārmet ir kautkādas mistiskas “efektlīvas menedžēšnas” trūkums.
Bet atcerēsimies, ka no “efektīvas menedžēšanas” līdz “efektīvai izsaiminiekošanai” ir viens solis.
Un mūsu jaunās “pārmaiņu menedžeres” mugurkauls šajā ziņā laikam vēl nav pārbaudīts…
0
Una Grinberga > Una Grinberga 19.05.2011. 17.20
Nelasu NRA, jo uz mani lētā Lemberga stipendiātu propaganda vāji iedarbojas. Bet visa Tava argumentācija balstās uz tā, ka LU nevajag pārmaiņu menedžeri, jo iepriekšējā pieredze ir bijusi ne tik veiksmīga. Es te nerunāju par Brikšu, bet vispār. Vai LU trūkst gudru, progresīvu un godīgu cilvēku? Domājams, ka kādi vēl šur tur Latvijā ir atrodami. Ja godīgi, mani tracina šī pozīcija, ka labāk lai ir kā ir, jo pastāv varbūtība, ka kaut kam mainoties var būt arī sliktāk. Bet varbūt labāk? Tā turpinot pēc 20 gadiem no visas pasaules brauks uz LU ekskursijā, lai rādītu, kā cilvēki mācījās pirms 100 gadiem – pasniedzējs, kas priekšā lasa 40 gadus vecus pierakstus, studenti cītīgi pārraksta grāmatas un eksāmens ir teorijas biļešu vilkšana. Vai to Tu vēlies ar savu konservatīvo pozīciju?
0
Māris Engers > Māris Engers 19.05.2011. 17.45
studiju procesā LU, kopā pa a, b un c daļām, man bijusi darīšana ar piecām LU fakultātēm (3 no kurām ir starp Auziņa izvirzītājām). nevienā no tām “pasniedzējs, kas priekšā lasa 40 gadus vecus pierakstus, studenti cītīgi pārraksta grāmatas un eksāmens ir teorijas biļešu vilkšana” nav norma. jautājums būtu, vai šī informācija ir novecojusi, vai arī tai vienkārši nav nekāda pamata. tieši Auziņa laikā notikusi pārbaudes formu pārdefinēšana, eksāmeniem kļūstot arvien maznozīmīgākiem, arī arvien lielāks uzsvars tiek likts uz kursu “e” sastāvdaļām (saprata robežās, protams). saprotams, ka no ārpuses šīs pārmaiņas nav īpaši pamanāmas, bet studiju procesam ir ļoti būtiskas.
“Vai LU trūkst gudru, progresīvu un godīgu cilvēku?” – kuram no šiem kritērijiem neatbilst Auziņš?
0
agijs > agijs 19.05.2011. 18.05
Nu redz, te jau mums īstenībā divas diskusijas sanāk – akadēmiskā un biznesa ;)
Akadēmiski domājot, ja runājam par LU attīstību un nepieciešamību pēc izmaiņām tajā, tad mans viedoklis not Tava neatšķiras. Un tādā ziņā teorētiskais/ideālais LU vadītājs ir tiešām ar ļoti stiprām “pārmaiņu menedžera” dotībām. Un esošais vadītājs Auziņš te nu iespējam ir migrējams nost par labu šajā disciplīnā spēcīgākam kandidātam.
Bet risinot “biznesa” diskusiju diemžēl gan ir jāpieturās pie reāli pieejamajām alternatīvām un tās arī precīzi jāvērtē lai iegūtu labāko iespējamo rezultātu. Bet tās šobrīd ir divas un konkrētas – Auziņš vs Brikša. Un te nu man ir jāpaliek pie visas jau iepriekš izsklāstītās argumentācijas.
Sekojoši, es tiešām labprāt redzētu Auziņu aizstātu ar kādu cilvēku, kurš būtu apveltīts ar labām “pārmaiņu menedžera” spējām, bet nu arī tādm cilvēkam jebkurā gadījumā ir jāuzliek vismaz vēl pāris būtiski papildus pamatkritēriji:
1) Stingrs akadēmsikā darba profils, kas manuprāt jau pēc dabas likumiem cilvēka raksturā definē nesaskanību ar dažādiem “lietu bītdītājiem” no politikāņu vidus (jo visiem šāda veida tipāžiem nav pacietības jel ko izdarīt).
2) Primāri atbalsts no akadēmiskās vides nevis no politikāņu un LUSPa vides. Atkal jau kritērijs runā par cilvēka pamata vērtību sistēmas kvalitātēm.
Bet vienkārši paķert pēc kārtas pirmo, kas iezīmē sevi kā “pārmaiņu menedžeri”, tas nu gan ir pa traku. Ja Auziņš ir konservatīva izvēle, tad Brikša ir ultraliberāla.
Piekrītu, nevar neko nemainīt tikai tāpēc, ka bail no tā, ka būs sliktāt.
Bet ticēt pirmajam debesu mannas solītājam jau arī nevar.
0
agijs > agijs 19.05.2011. 18.11
…vienkārši esmu mēģinājis domāt par tēmu, kāpēc LU vide na tik izsaiminiekota un ar politikāņiem piegānīta kā valsts pārvalde. Un atbilde nāk prātā tikai viena – akadēmiskās vērtības. Un jā man ir, pat ja konservatīvs, viedolkis, ka šī ir pamatvērtība no kuras nevar atsacīties. Un arī LU vadītāja personā tai ir jābūt ļoti stingri atspoguļotai.
Un ja jautājums tiek nostādīts vai šo vērtību ir vērts upurēt par labu “pārmaiņu menedžerim” un nākotnes solījumiem, tad mana atbile ir viennozīmīgs NĒ.
Iedodiet kādu sevi akadēmiski parādījušu cilvēku ar “pārmaiņu menedžera” spējām un būs cita runa!
0
Una Grinberga > Una Grinberga 19.05.2011. 18.22
@_M_
Var jau būt, ka kaut kādas nelielas pārmaiņas šur tur notiek, bet par biļetēm es no domubiedriem esmu dzirdējis vēl joprojām. Un tad es domāju, vai es runāju ar pensijas vecuma saviem vecākiem vai jauniešiem! Katrā ziņā mani nekas nepārliecina, lai es dotos mācīties uz LU, jo es zinu kā tas ir – mūsdienīgas un uz kompetencēm orientētas mācības!
0
Una Grinberga > Una Grinberga 19.05.2011. 18.29
@Reinis
Man labpatiktos aizlienēt kādu latviešu izcelsmes profesoru par rektoru no kādas labas ārvalstu universitātes, lai vismaz tajos 4 gados tiktu izveidotas iestrādes mūsdienīgai izglītības sistēmai un “izskalotas smadzenes” iesīkstējušajam administratīvajam aparātam.
Zini, kas varbūt ir Auziņa vaina un citu eksaktu vaina? Pamatlietas fizikā, ķīmijā, matemātika nemainās ilgus laikus, tādēļ viņi ļoti labi jūtas konservatīvā vidē. Savukārt piem. sociālo zinātņu pārstāvjiem ir visu laiku jāmainās līdzi laikam un jāpielāgojas videi. Tas konservatīviķiem ir jāmācās – mainīties līdzi laikmetam. Un to viņi dara vāji, jo Pitagora teorēma jau ir vairākus desmitus gadsimtu veca!
0
Lana > Lana-6 19.05.2011. 18.49
LU Fonds un stipendiju jautājums ir viens no tiem sāpīgajiem, kurus LU labprāt aizmirstu, bet ik pa laikam kāds tos paceļ gaismā. Viesnīcu Rīga gan pārdeva, bet līdz fondam nauda taču toreiz tā arī nenonāca. Toties pārdošanas brīdis dīvaini sakrita ar to brīdi, kad daža laba fondam tuva persona tapa par miljonāri…
Šobrīd no naudas, kura būtu jāizmaksā stipendijās, tiek apmaksātas neveiksmīgo darījumu ar nekustamajiem īpašumiem sekas. Protams, var jau apelēt pie tā, ka nekrīzes gados neviens nezināja, ka būs krīze un tāpēc attiecīgā laika vadība nav vainojama pie krīzes sekām, un tomēr – vai Universitātei tiešām būtu jānodarbojas ar NĪ biznesu – tas vēl ir jautājums.
Visu cieņu gan šobrīdējai LU Fonda vadībai (te es vairāk domāju tieši Lailu Kundziņu) – fonds tiešām strādā un gādā, lai varētu palīdzēt pēc iespējas vairāk studentiem.
0
agijs > agijs 19.05.2011. 20.02
Katherine,
Nu par to LU NĪ “biznesu” tiešām neko smalkās detaļās neesmu dzirdējis un nekomentēšu.
Bet nu par viesnīcas Rīga zemi gan…
Ja pareizi atceros, toreiz LU par zemi dabūja ap 5 mil USD.
Un visu to pašu naudu arī LU fondā ieguldīja, lai tās nestie procentu maksājumi (noguldot komercbankās) nodrošinātu naudu stipendijām. Un, cik man zināms, tas tā arī turpinās līdz šai baltai dienai.
Un ja jau Tu esi pazīstama ar pašreizējo LU Fonda vadību, tad noteikti tas ir visai vienkārši pārbaudāms, ka LU fondā vēl ar vien tā pati nauda ir un tās procenti nonāk stipendijās.
Cits jautājums, ka toreiz jau arī riņķī bija veiklie darboņi, kas gribēja šo un to sarunāt Universitātei ne par labu, bet tieši pateicoties “fizmatu mafijai” tur tad arī nekas tāds notikt nevarēja. Ar ko tad arī vieni otri ļaudis palika jau toreiz ļoti neapmierināti un pat dusmīgi.
Bet, ja drīkst jautāt, no kurienes tev tik tendeciozs un, manuprāt, pilnīgi nepareizs viedoklis par šo viesnīcas Rīga zeme stāstu?
0
agijs > agijs 19.05.2011. 20.32
…un vēl, par tā viesnīcas Rīga zemes naudas izlietojumu ir skaidri un gaiši rakstīts paša LU Fonda mājas lapā (skat. ierakstu par 2001.gadu):
http://www.fonds.lv/par_lu_fondu/skaitli_un_fakti/index.html
Un kopš tā paša 2001.gada tiek piešķirtas Morberga stipendijas (par procentiem no noguldītā), kā arī tā nauda parādās visu nākamo gadu pārskatos par fonda darbību.
Tā kā par kādu naudas nenonākšanu fondā Tu te runā?
0