Lielā terorista gals

Tīklveida struktūrai “Al Quaeda” viena cilvēka nāve nenozīmē galu, tomēr organizācijas nākotne nav skaidra, kamēr arābu pasaulē turpinās juku laiki

Darbs ir darīts un padarīts. Svētdienas vakarā Amerikas galvenie televīzijas kanāli “izkrita no ritma”. Bija pieteikta ASV prezidenta Baraka Obamas ārkārtas vēršanās pie tautas, precīzi nenorādot laiku. Tā arī notika. Obama darīja zināmu, ka speciālas operācijas laikā Pakistānā ar šāvienu galvā nogalināts starptautiskas teroristiskās organizācijas “Al Quaeda” līderis Osama bin Ladens. Pasaules terorists Nr1. Tas noticis nevis mežonīgā, varas iestāžu faktiski nekontrolētā kalnainā apvidū Pakistānas un Afganistānas robežas tuvumā, bet 60 kilometrus no valsts galvaspilsētas, pilsētiņā, kurā atrodas daudzu Pakistānas militārpersonu elites savrupmājas. Sadursme ilga aptuveni 40 minūtes – bez zaudējumiem uzbrucējiem.

Kā jau tādos gadījumos nereti mēdz būt, sākušās spekulācijas par tematu “vai nogalinātais patiešām bija bin Ladens”. Pakistānas talibi jau pasteigušies paziņot, ka ziņa par bin Ladena nāvi neatbilst patiesībai. Pilnīgi droša atbilde uz šo jautājumu gaidāma pēc dažām dienām – pēc DNS ekspertīzes. Taču falsifikācijas ticamība ir ārkārtīgi zema: ASV speciālie dienesti “medīja” bin Ladenu desmit gadus, pieņēmumi, ka terorists Nr1 varētu būt “dabūjis pa biksēm” tika izskanējuši, taču nekad tie nav bijuši pagalvojuma formā – “beigts un pagalam”. Gadsimta terora akta galvenā garīgā tēva līķis gan netika publiski demonstrēts, taču par tik nopietnām lietām nemēdz blefot, vismaz amerikāņiem tas nav raksturīgi. Tomēr diezin vai tas kavēs – vismaz uz kādu laiku – izplatīties mītiem par “brīnumaino izglābšanos”.

„Zārks”, protams, nepaliks pavisam tukšs, taču pašlaik nav zināms cilvēks, kas starptautisko teroristu pasaulē varētu ieņemt bin Ladena vietu. Ir jau tiesa, ka pēdējos gados viņš reti “iznāca pie tautas” – bin Ladena uzrunu ieraksti publiskajā telpā parādījās reti, piedevām tie bija audioieraksti (balss autentiskums bija ekspertu apstiprināts), tāpēc pēc galīgas fantāzijas neizklausījās hipotēzes, ka lielais Rietumu pasaules (vispirms jau Amerikas) fanātiskais nīdējs sen noskuvis bārdu, pārveidojis seju ar plastiskās operācijas palīdzību, apvilcis mīksta flaneļa uzvalciņu un bauda “pelnītu atpūtu”.

Bin Ladenam nav teroristu aprindās atzīta “mantinieka”. Uz šo lomu var pretendēt ēģiptietis Aimans Az-Zavahiri, kuru ierasts dēvēt par “Al Quaeda” cilvēku Nr2. Taču nebūt nav teikts, ka nebūs citu kandidātu – arī “nopelniem bagātu”, tikai plašai publikai mazāk zināmu. Galu galā, jauna vadoņa apstiprināšanai vajadzīga kaut kāda procedūra – nerīkot taču kongresu kādā no populāriem kūrortiem.

Vēl jāatceras, ka “Al Quaeda” ir tīklveida struktūra, un viena cilvēka nāve, pat ja tas ir “pats lielākais priekšnieks”, organizācijas struktūrai nevar nopietni kaitēt. Cita lieta, ka bin Ladens nebija vienkārši organizācijas dibinātājs un neapstrīdams līderis. Viņš bija radikālo islāmistu “pasaules revolūcijas” simbols. Savulaik, gan pie cita rakstura “pasaules revolūcijas taisīšanas”, Ļeņinam bija līdzvērtīgs sekotājs, vai tāds būs arī bin Ladenam – tas ir stipri diskutabls jautājums.

Turpat desmit gadus – kopš 2001.gada 11.septembra – “Al Quaeda” nav bijis pa spēkam sarīkot Amerikā nevienu terora aktu. Kaut kas sanācis Eiropā (Spānijā, Lielbritānijā), taču “pasaules lielļaunums” tai nav bijis pa zobam.

Pēc sava līdera un simbola nāves “Al Quaeda” būs vajadzīgs laiks, lai attaptos, sadalītu mantojumu (ne garīgo, bet pasaulīgo, jo bez visa cita bin Ladens bija arī ļoti bagāts cilvēks) un pārkārtotos atbilstoši jaunajai situācijai. Taču tas var arī nenotikt.

“Al Quaeda” bija pasaules mēroga mērķis, tā centās uzrunāt un iesaistīt džihadā visas pasaules musulmaņus – neatkarīgi no to etniskās un valstiskās piederības. Organizācijas vēlme stāvēt pāri atsevišķu valstu interesēm, tās internacionālisms (“Al Quaeda” cilvēki karojuši Bosnijā, Čečenijā, Irākā, joprojām dara to Afganistānā) “augstākā mērķa” vārdā nevarēja nenonākt pretrunā ar augošo lokālo nacionālismu, kas raksturīgs Lielo Tuvo Austrumu valstīm. Ne jau velti šī reģiona nedemokrātiskās, taču laicīgās valstis (Ēģipte, Sīrija) apkaroja ar “Al Quaeda” saistītos islāma radikāļus.

Nav pamata uzreiz norakstīt “Al Quaedu”, gan jau sekos tās dalībnieku “atriebības akti”, taču tie drīzāk būs spontāni, nekā labi organizēti. ASV Valsts departaments aicinājis Amerikas pilsoņus ārzemēs būt iespējami piesardzīgiem – atsevišķi cilvēki vienmēr ir neaizsargātāki pret akla naida plosītiem fanātiskiem “atriebējiem”.

Organizācijas tālākās iespējas būt lielās politikas subjektam (vai vismaz tikt par tādu uzskatītam) lielā mērā ir atkarīgas no tā, kāda būs Tuvo Austrumu “jaunā kārtība”, kad tur beigsies “juku laiki”.