Finanšu ministrs kvalitatīvas politikas trūkumu skaidro ar pārlieku vēlmi izpatikt vēlētājiem
Finanšu ministrs Andris Vilks (”Vienotība”) intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” solījies nodokļus vairs necelt, taču, ja būs spiediens to darīt, viņš nolikšot amata pilnvaras.
“Es necelšu nodokļus. Jau iepriekš teicu, ka tas nav tas ceļš, pa kuru mums jāiet. To nevar darīt,” uzsvēra Vilks. Te gan neesot runa par nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām, kur sagaidāma reforma 2013.gadā. Tas ir vienīgais nodoklis, kur varētu veikt kādas gradācijas, bet citu nodokļu paaugstināšana vairs nav iespējama.
“Tur ir nepieciešamas pārmaiņas. Es tam piekrītu. Tur ir jātiek skaidrībā, lai Pierīgā būtu adekvāts nodoklis un lai arī tālāk šis nodoklis būtu adekvāts, nevis pāris santīmu. Tagad šī situācija ir galīgi nesabalansēta,” sacīja ministrs, “es drīzāk domāju, kā pie pirmās iespējas mēs varētu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli.”
Savukārt intervijā laikrakstam “Diena” Vilks pauž, ka Latvijā ir trūcis kvalitatīvas politikas un reformu, jo politiķi pārāk vēlas izpatikt vēlētājiem, citē aģentūra LETA.
“Mums aizvien ir vēlme izpatikt sabiedrībai, tautai, vēlētājiem,” izteicies Vilks, kura skatījumā situācija varētu mainīties, kad sabiedrība kļūšot vairāk motivēta. “Līdzīgi kā ar zobārstu – cilvēks apzināti izvēlas sāpes, jo zina, ko ar tām iegūs. Līdzīgi kā pašlaik ar ekonomikas atlabšanu – to pašreiz izjūt tie, kas šo procesu saprot vai arī strādā attiecīgajās nozarēs, kur jau ir atdeve. Tāpat ar reformām – jo vairāk cilvēku tās sajutīs un tās tiks izskaidrotas, jo lielāka ticība viņiem būs, jo labāk tas process arī aizietu. Bet kamēr nav sabiedrības izpratnes un arī spiediena, tikmēr daļa politiķu vilcinās spert šādus soļus. Nedari neko, un būsi labais. Tas ir tas sliktākais.”
Ministrs visai kritiski izteicies par “Vienotības” koalīcijas partneriem – Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kuri savilkuši daudz sarkano līniju. Piemēram, ZZS mēģinot piedāvāt reformas vai kaut kā citādi paraudzīties uz pabalstu sistēmu, bet rezultāts nākot lēni, ko izmanto opozīcija. Politiskajiem oponentiem nebūtu bijušas iespējas apturēt pabalstu ierobežošanas likumu pagarināšanu, ja “valdībai un Labklājības ministrijai būtu bijis skaidrs redzējums, kā novembrī, gatavojot šā gada budžetu, bija nolemts, ka pabalstus vajag pārskatīt”. ”Ir pagājuši daudzi mēneši, un tas nav noticis. Piedāvājums pamazām top, bet par lēnu,” vērtē Vilks.
Vilks atzinis, ka “Vienotība” valdības veidošanā pieļāvusi kļūdu, neuzņemoties atbildību par nevienu no “smagajām nozarēm” – labklājību, izglītību un medicīnu, jo tad tajās būtu notikušas straujākas strukturālās reformas. Viņš vērtē, ka reformas izglītībā un labklājībā pamazām notiek, taču izpratne rodas lēni, ir pretestība. Finanšu ministrs prognozē, ka visās jomās ”kaut kāda vīzija” būšot augustā.
Komentāri (60)
lebronj2356 28.04.2011. 09.33
Tomēr šķiet, ka Vilks ir vissaprātīgākais no šīs valdības kompānijas(VD ieskaitot) – nodokļu un tarifu skrūvēšana ved uz tukšu valsti, kur atlikušie ir nabagu pabalstu saņēmēji ! Kontrobandas rādītāji arī par ko liecina, kaut gan, filozofiski skatoties kontrobanda, piemēram, Igaunijā atvēsina degvielas tirgoņu peļņas kāri – tas gan nav noticis Latvijā !
Par izpatikšanu vēlētājiem vēl varētu strīdēties, jo pirmkārt šī izpatikšana vairs nav Kalvīša līmenī ar krasām darba algu celšanām, bet gan drīzāk butaforiska ar Lemberga un co(ne tikai no ZZS) mutes dzesināšanu pēc iespējas vairākās slejās. Otrkārt izpatikt koalīcija pārsvārā, un šeit es iekļauju arī Vienotību, cenšas saviem radiem un aprindām ar līgumiem un siltiem amatiem – tā jau ir ļoti skaidra feodālisma pazīme un šis viduslaiku sabiedrības modelis jau kādu brīdi valda Latvijā. Arī tas ir skaidrs Vilkam.
Nav jau tā ka obligāti būtu jāsamazina pensijas – tomēr kāda puse no tām ir zem t.s. iztikas minimuma. Noderētu valsts tēriņu un funkciju nulles audits, bet kādu starptautisku profesionāļu veikts nevis vietējo klaigātāju a la Sudraba. Es vienkārši neticu Reira tipa birokrātiem, ka lūk parvaldei mēs tērējam mazumiņu….
4
putekliic > lebronj2356 28.04.2011. 09.57
Vilks (līdzīgi kā Dombrovskis) ir “tehnokrāts”, bet ne politiķis. Viņi valstij ir izdarījuši daudz laba līdz šim (izņemot Latvenergo tarifu celšanu, jo tā bija valdības ideja, ne LE). Tas bija viņu spēks, bet nu ir vājums, jo tie, kuri nodarbojas ar politiku (sauksim to tā) – ZZS, SC, PLL, viņus apspēlē. Protams, to vēl veicina V valdošais bardaks – vienota varas centra trūkums. V riskē, ka prezidenta “vēlēšanas” būs tas moments, kad viņus pavisam piesmies.
0
garausiitis > lebronj2356 28.04.2011. 09.48
Krix – par degvielas kontrobandu Igaunijā – diezgan interesanti ir tas, ka valdība piever acis uz to jau vairāku gadu garumā. Mūsu pusē runā, ka viņiem par to atlecot. Līdzīga situācija bija ar degvielu arī poļiem. Nelaime tā ,ka šīs problēmas sakarā pastāv nopietns risks ieliet dīzeļa vietā eļļu , kas vizuāli līdzīga dīzelim, interesanti , ko motors par to teiks…
0
lebronj2356 > lebronj2356 28.04.2011. 10.16
Klusais, vienreiz varbūt neko neteiks, ja vasarā ieliesi – tikai patēriņš lielāks būs :).
Pēci, kā vērtē Kampera ideju atjaunot padomes ? forši ne…
Andrejsg, man liekas, ka VD valdības laiks ir vienkārši pagājis, to, ka viņi stabilizēja valsti – tas nav noliedzams un milzīgs viņiem paldies par to, bet šīs valdības pašreizējā darbība vairs nav slavējama, bet gan drīzāk pat dažās jomās kaitīga – uz to netieši norāda arī Vilks, kaut gan nav piedalījies iepriekšējā VD valdībā !
0
andrisskrastins > lebronj2356 28.04.2011. 09.42
Krix, vari neticēt, bet apskaties ciparu niezes bloga VM 2010. gada budžeta infografiku :) Nopietni, fantazēt par to, ka pārvaldē ir tie simts miljoni, kas vajadzīgi konsolidācijai, ir naivi un sliktākajā gadījumā pat bīstami. Tur to nav. Tas gan nenozīmē, ka valsts pārvaldē nav nepieciešamas strukturālās reformas. Ir, tikai lielu tiešu finansiālu ieguvumu no tām nevajag gaidīt. Mērķiem ir jābūt citiem.
Kam noteikti ir jānotiek ir vienkārši tam, ka katrai valsts iestādei ir *produktīvi* jāsāk darīt savs darbs. Ir jāmazina laika un resursu apjoms, kas nepieciešams ekonomiski aktīvajam cilvēkam, lai nokārtotu saistības ar valsti. Ir jābūt pretīmnākšanai, nevis tikai sausai burtu kalšanai. Ir jābūt iespējai kā ierēdņi var aprunāt iespējas novirzīties no burta traktējuma, ir jābūt izņēmumiem. Jābūt elastīgākiem. Es zinu ka ir jāievēro likuma burti, ka VK dažreiz sit pa pirkstiem ja nav tas vai šitas, bet… Ir jāsāk no viena gala un jāsaprot kas *objektīvi* traucē ierēdnim izpildīt uzdevumu A teiksim vienā dienā. Vai tas ir noslodzes jautājums, vai birokrātijas…uz to ir jābūt skaidrai atbildei. Diemžēl ne kancelejas, ne citu veiktie auditi valsts pārvaldē ar to nenodarbojās. Slikti.
Dažās valsts iestādēs šāda optimizācija piespiedu kārtā (darbinieku skaita strauja samazināšanās) jau notiek. Dažas tā ir strādājušas arī treknajos gados – jo ir bijis jāapkalpo liels skaits cilvēku. Bet nu piemēram pašas ministrijas joprojām ir ļoti smagnēji veidojumi un neskatoties uz štatu samazinājumu, lēmumu pieņemšanas ķēdes joprojām ir ļoti garas un reizēm absurdas.
Tātad – par auditu es piekrītu, bet tam ir jābūt vairākos līmeņos. Finansiālajam – nevis ar mērķi saskaitīt kur ietaupīt, bet sākumā vienkārši aprēķināt, cik ir reālās izmaksas un cik varētu tas izmaksāt. Bieži vien fantazētāji par saīsināšanu neaptver, cik svarīgas funkcijas, kuras piedāvāt saīsināt ir. Otrajam līmenim jābūt ir veidot funkcionālo koku, lai saprastu kurš ko dara un kādi biznesa procesi savā starpā notiek. Tas būtu krietni apjomīgāks, taču arī daudz lielderīgāks pasākums.
0
andrisskrastins 28.04.2011. 12.21
Problēma ir tāda, ka tauta pie mums domā ļoti ļoti primitīvi. To parāda preses attieksme (kura cenšās protams pārdot produktu tautai – skandalozu, bet faktiem, bet analīzes) un populistu attieksme. Līdz ar to tādam Lembergam ir ļoti ērti nolikt i Dombrovski, i Vilku, i paņirgāties vēl pa tiesām. Jo kuru viņa vēlētāju interesē patiesība? Nu neinteresē. Viņus interesē latu biršanas kabatā džinkstošā skaņa.
Valstī, kur nu jau 80% no ikdienas politiskajām un sociāliekonomiskajām apspriestajām tēmām sastāv no populisma, ir ļoti ļoti grūti veikt JEBKĀDAS normālas reformas. Piemēram, es kā praktizējošs IT speciālists zinu, ka VID un daudzu citu valsts iestāžu izmaksas varētu ļoti samazināt, popularizējot e-pakalpojumu izmantošanu. Bet kāda tam jēga, ja 80% no iedzīvotājiem baidās no datoriem un nespēj pat vienkāršu elektrību nomaksāt Latvenergo mājas lapā (kur tas ir nu ļoti vienkārši izdarāms)? Kāda jēga runāt par kaut kādu finansējuma restrukturizāciju (piemēram, naudas atvēlēšanu bērnudārziem, atņemot tos no pabalstiem), ja uzreiz tiek piesaukti referendumi un citi stulbumi? Nu kas pa sviestu?
Latvijas gadījumā ir pilnīga taisnība teicienam “kāda tauta, tāda valdība”. Tauta pati nezin ko un kā darīt, bet zin, ka Dievs nedod nevelciet ārā to bultu no krūtīm dakter, jo šausmīgi sāpēs. Moš nosprāgšu, bet nevelciet gan.
4
disassociative > andrisskrastins 28.04.2011. 13.00
Tik augstprātīgus tekstus nevajag bīdīt, letiņš parastais nav muļķis un nav primitīvs. Varbūt drusku naivs. Bet ticēt cilvēkiem nav grēks, tas ir gods. Grēks ir uzmest cilvēku, kurš tic. Un Vienotība to ir izdarījusi uz pilnu klapi pēc pēdējām vēlēšanām.
0
austrisv > andrisskrastins 28.04.2011. 14.35
Pēcik, Tev taisnība!Labi pateikts.
0
andrisskrastins > andrisskrastins 28.04.2011. 14.01
Ir primitīvs un arī nedaudz muļķis. Un lielākā problēma – neredzēt to.
0
Dina Repša > andrisskrastins 29.04.2011. 10.03
Šai ziņā Tev var piekrist, jo man nereti sanāk pastrīdēties tikai tālab, ka mēģinu analizēt un apspriest konkrētus procesus un lietas. Parastākais teksts ir: Ko Tu iesziļinies… Ar medijiem savukārt jābūt ļoti piesardzīgam, jo Latvijas sabiedrība ir neliela un samērā kašķīga – t.s. “mediju izraktās lietas” – parasti parādās pēc vajadzības…
0
martins_spravniks 28.04.2011. 13.58
Vilks tik tiešām runā kā profesionālis, jautājums, cik lielā mērā viņa redzējumu atbalsta ministrijas aparāts, par pārējiem politiķiem nerunājot.
>pecisk Tauta diemžēl ir sadalījusies dažādās grupās, un bieži vien sava labuma dēļ norok labas lietas. Kā piemēru var minēt jauno Būvniecības likumu, kurš atvieglo daudzas lietas, bet padara liekas Būvinženieru savienības pūles sertifikācijā. Tādēļ tāds naids un pretestība no šīs organizācijas puses, kura formāli pārstāv būvinženierus, bet faktiski ir “padomju paaudzes” būvniecības funkcionāru klubiņš.
0