Kas notiks Lībijā pēc Kadafi?
Viņnedēļ notikumus Tuvajos Austrumos aizēnoja (un pamatoti) Japānas traģēdija, kurai tagad redzamas puslīdz laimīgas beigas. Toties neskaidrība par to, kas sagaida Tuvos Austrumus, un vispirms jau Lībiju, ir vienīgi pastiprinājusies.
Tuvo Austrumu stabilie autoritārie un diktatoriskie režīmi izrādījās mīnas ar laika degli, tikai dažādas jaudas mīnas, tāpēc arī sprādzieniem ir dažādi rezultāti. Tunisijā un Ēģiptē sabiedrībā tika panākti kompromisi, iztika bez nopietnas asinsizliešanas, Kuveitā pietika ar elementāru atpirkšanos naudas izteiksmē. “Gruzd” Magriba valstis. Visvienkāršāk viss skaidrojams Ēģiptē, kurā aptuveni 80% iedzīvotāju mīt dziļā nabadzībā. Ēģiptes gadījumā nevaram runāt par “datora faktoru”, tur cilvēkiem datori nav pa kabatai, un pat vecs televizors pieejams labi ja tuvākajā tējnīcā. Būtu jāņem vērā vēl kāds faktors – Ziemeļāfriku un Tuvos Austrumus apdzīvo arābi – vienā valodā komunicējoši cilvēki. Varbūt tanžērietim arī ir grūti sarunāties ar, teiksim, damaskieti, taču rakstība visās arābu valstīs ir vienāda. Sava loma ir arī atdarināšanas fenomenam.
Tunisieši vai kuveitieši nedzīvoja “no rokas mutē”. Tiem, kas energoresursus eksportējošās valstīs sēž pie eksporta naudas sadales ļoti svarīga ir spēja izjust (nevis aptvert vai izkalkulēt), cik lielā mērā viegli nākušo naudu drīkst izlietot valsts vajadzībām, kurās personiskais patēriņš tiek aplūkots kā valsts izdevumu organiska sastāvdaļa, un cik tomēr būtu jāatdod līdzcilvēkiem, “vēlētājiem”‘. Nevar teikt, ka Lībijas diktators Muamars Kadafi to galīgi netika darījis – kāda nekāda, taču valstī bija bezmaksas izglītība un medicīniskā aprūpe. Bija arī pabalsti, taču tieši tik mazi, lai badā gluži nebūtu jāmirst. Toties policejiskais režīms bija gana stingrs – Lībijā varēja iznākt stāties tiesa priekšā arī par “pretvalstiskas” anekdotes stāstīšanu, vai tās klausīšanos bez protestēšanas. Patlaban vēl nav izsmeļošas atbildes, kāda iemesla dēļ pirms trim nedēļām viss “uzgāja gaisā”.
Nemieri sākās daudzviet gandrīz vienlaikus, galvenās prasības bija Kadafi demisija un valsts demokratizācija. Bruņotas sadursmes tikpat, kā izpalika. Kadafi atbildēja, ka viņš ir revolūcijas līderis, un šis tituls nav nekāds vēlēts amats, no kura varētu atkāpties. Kadafi ieguva laiku pretuzbrukumam, un tad asinis sāka līt pa īstam. Grūti pateikt, kāpēc Kadafi pret vāji bruņotajiem pretiniekiem sāka likt lietā kara aviāciju, taču tieši šis fakts laikam gan pielika punktu starptautiskās sabiedrības pacietībai. Sekoja īss cīkstiņš ANO Drošības padomē (neaizmirsīsim, ka ANO dalībvalstu vairākums nav demokrātijas), taču piektdien tika pieņemta patiesībā diezgan plaši interpretējamā rezolūcija par lidojumu aizliegšanas zonas izveidošanu virs Lībijas, kas faktiski nozīmēja Kadafi kara aviācijas paralizēšanu. Jāpiebilst, ka balsošanā atturējās Krievija un Ķīna, kurām Drošības padomē ir veto tiesības. Tas netraucēja Krievijas premjeram Vladimiram Putinam jau pirmdien pielīdzināt šo rezolūciju “aicinājumam uz krusta karu” (apzīmējums “krusta karš” patapināts no Kadafi leksikas) un raksturot to kā “kļūdainu un nepilnīgu”.
Jāpiebilst, ka svarīga loma rezolūcijas pieņemšanā bija Arābu valstu līgas (ĀVL) nostājai, kas izrādījās pozitīva, pretēji pirms tam daudzkārt izskanējušajām prognozēm. Bez politiskiem apsvērumiem ĀVL pozīciju droši vien iespaidoja arī piezemētākas lietas. Kā jau tas mēdz būt ar psihiski nelīdzsvarotiem cilvēkiem, Kadafi palaikam atļāvās publiski “saukt lietas īstajos vārdos”. Pirms dažiem gadiem Kadafi kādā ĀVL samitā ieteica Saūda Arābijas karalim “pastāvēt pie ratiem”, jo viņš esot “Amerikas rokaspuisis”‘. Tas nebūt nav vienīgais incidents. “Sava tiesa” tikusi arī citu arābu valstu līderiem. Tādas lietas neaizmirst un parasti arī nepiedod.
Rezolūcija kļuva par pamatojumu operācijai “Odiseja rītausma” – vairāku Rietumvalstu kara lidmašīnu koordinētam triecienam Lībijas pretgaisa aizsardzības sistēmai un militārajai aviācijai. Varam uzskatīt, ka to vairs nav. Lai cik cieši satīta, avīze nav pretinieks lauznītim. Tikai sauszemes operācija nav paredzēta. Kadafi armijas galīga demoralizācija ir pavisam neilga laika jautājums.
Kadafi režīms iet uz galu – tas nu ir skaidrs,taču nav skaidrs, kas sekos pēc tam. Bengazi pilsētā atrodas vairāku Eiropas valstu par Lībijas augstāko politisko varu atzītā Nacionālā padome. Tikai pašlaik nav zināms, kāda ir tās reālā varēšana.
Francijas prezidents, viens no aktīvākajiem Kadafi diktatoriskā režīma pretiniekiem, prātīgi atzinis, ka “lībiešiem pašiem jādod iespēja izvēlēties savu likteni”. Zelta vārdi, kas šim konkrētajam gadījumam gan grūti piemērojami.
Komentāri (81)
Aivars Krauklis 21.03.2011. 19.37
Tas tiešām interesanti, kāpēc franči, kam nekad neviens Āfrikas cilvēkēdājs nav bijis pārāk rijīgs, pēkšņi tā satrakojās.
Lai cik pretīgs būtu Kadafi, tieši pēdējos gados viņš bandītismā nebūt nepārspēj citus savus kolēģus. Kad pirms nepilniem trim gadiem franču labākais draugs Krievija iebruka kaimiņvalstī, pārkāpjot starptautiski atzītu robežu, gallu gailis tēloja miera nesēju, bet beigās nodziedāja savu dziesmu pēc Maskavas laika un ne cik ilgi, kā sāka masu slepkavam Mistrālus tirgot.
Tagad, kad „Odiseja rītausmas” komandēšanu pārņem NATO, franči esot ilgi pretojušies – paši tie gudrākie, it kā kaut vienā karā pēdējos gadsimtos nebūt dabūjuši pa ko-ko. Cik bijušajās franču kolonijās jau citi nav dabūjuši gaiļu mēslus tīrīt, ka šis atkal kārtējo „kikerīgū”… Nez, kā dziedās, ja kāda Mirāža nogāzīsies tuksnesī – vai nebūs atkal amerikāni un visi citi vainīgi? Zupās katls skumst.
Kas notiks Lībijā – visticamāk ilgstošs pilsoņu (cilšu) karš, kā visur, kur tuvumā bijuši franči (atceramies Haiti un Vjetnamu).
4
ilmisimo > Aivars Krauklis 21.03.2011. 22.21
..kā visur, kur tuvumā bijuši franči (atceramies Haiti un Vjetnamu).
————————————
Beidzuot sapratu aizkuo kurzemnieki tik kašķīgi.Tur 1812.(gandrīz ap tuo laiku,kad aizgāja no Haiti) bijuši spranči. Un pilsuoņu karš Kurzemē nepluosās tik tamdēl, ka tur bija prūšu korpuss nevis baisie varžēdāji paši.
0
miks_celmins > Aivars Krauklis 23.03.2011. 11.25
Es vēlos, lai arī man būtu pensija, tāpēc nepaliksim mājās ceturtdien http://youtu.be/23IPAP0pEv4
0
Aivars Krauklis > Aivars Krauklis 23.03.2011. 12.03
Aijiņ, šodien sev jaunu vārdiņu izdomāji? Nu malacīte, ja vēl pacentīsies, dabūsi kumpeti. Cieti.
0
piziks > Aivars Krauklis 21.03.2011. 22.09
http://www.spiegel.de/fotostrecke/fotostrecke-65976-3.html
0
buchamona 21.03.2011. 23.49
Putins Lībijā krustu karu ieraudzīja, nekauņas Rietumi :) Savilka paralēles ar paša ķeizarvalsrti un aicināja Krieviju bruņoties. Laikam nobijās, ka nākošā ANO rezolūcija būs par viņu un mūsu SC elektorāts slapina biksēs aiz sajūsmas un dzied līdz – slava Kadafi. :)
Mūsējie migranti, SC elektorāts – vismelnākie reakcionāri pasaulē pēc definīcijas. Gruzija, tagad Lībija utt. – LV migrants aiz pārliecības atbalstīs visus vislielākos pasaules neliešus, daudz neprātojot.
7
mary75 > buchamona 22.03.2011. 16.53
Andrew – Piontkovskis savos spriedumos reizēm pārāk radikāls, es arī viņu lasu.
Pēc viņa iznāk, visi, kas nav radikalā opozīcijā pret kremli un ir gatavi piekrist, ka reizēm arī Kremlis izdara ko pareizu, vai kaut vai gatavi dialogam ar to, apkalpo Kremli, es tam nepiekrītu.
Un nostādīt vienā rindā Pavlovski un Remčukovu galīgi nepareizi, ja kas apkalpo Kremli, tad Pavlovskis, tam es piekrītu, Jurgens utt. ‘mēģina mainīt to Kremļa politiku, kā nu var, kaut par opozīciju to nosaukt nevar, par Kremļa apkalpošanu arī ne.
0
mary75 > buchamona 22.03.2011. 17.24
ombros – vienu zināju, divus nē.
Viens izskatās stipri radikāls, bet, palasīšu.
0
mary75 > buchamona 22.03.2011. 23.12
Un aizmirsu – šodien arī Pientkovskis komentarā Svobodai atzina, ka eksistē ja ne konflikts, tad lielas domstarpības starp Putinu un Medvedevu.
0
ltvpanorama > buchamona 22.03.2011. 19.54
dzeri..un Tu tici ka Aifončiks patiesi vēlas reformēt Krieviju..un nevis ar Viskrievijas Capoku spēlē labo un slikto policistu?..Krievijā visi kas mēģina teikt patiesību ir radikāļi.. bet tie kuri mēģina teikt puspatiesības un bišķiņ pasmelt arī no kremļa..būtu jāsauc par demokrātiem vai?.nu īstens Radzihovskis..sorry,,es tomēr uzticos Piontkovskim, Rikļinam (šodien izcils raksts EZ) , Oreškinam (vakar turpat par neo staļinismu un Krieviju vispār) un Šenderovičam ..kuriem ir skaidra un kas pats svarīgākais loģiski pamatota doma un kuri nespēlē spēles ar varu, kā piemēram Latiņina..bet kuru arī ir interesanti lasīt,īpaši kad viņa dod vaļā par globālās sasilšanas spekulantiem vai pseidocilvēktiesību aizstāvjiem
0
buchamona > buchamona 22.03.2011. 00.11
:))
0
mary75 > buchamona 22.03.2011. 22.38
Andrew -Es arī uzticos visiem tiem, ko tu minēji, un man viņi ir autoritātes.
Par to Radzihovski – viņa sakari ar Surkovu jau visiem zināmi, bet, arī tas nenozīmē, ka reizēm viņam nav taisnība, kaut arī tā viņa nepārtrauktā propoganda, ka Kremlis ir tas labākais, kas var būt, un ka tāpēc brīvās vēlēšanas Krievijai ir kaitīgas, vienkārši jau kaitina.
Tai pat laikā, arī tie, kuri it kā strādā Medvedeva komandā un raksta tur dažādas programmas, kā iziet no krīzes, kurā, arī pēc viņu domām, ir Krievija, un izeju viņi saredz politiskās sistēmas maiņā, brīvās vēlēšanās, neatkarīgā tiesu sistēmā, utt., un to viņi skaļi deklarē, manuprāt, dod kaut minimālu, bet pozitīvu momentu.
Izņemot Oktobra apvērsumu, Krievijā visas reformas sākušās no augšas, un, ja kaut kur to augšu tuvumā sāk atklāti runāt par to nepieciešamību, arī labi.
Tas, ka Putins un Lācītis ir viena komanda, šaubu nav, un kurš tur alfadogs, arī skaidrs, bet, tas nenozīmē, ka viņiem pilnīgi par visu jāsakrīt viedokļiem.
Krievijā jau visi arī augšās nav galīgakie muļķi un saprot, ka tas ir strupceļš.
Kaut arī varu, līdz ar to biznesu un drošību, viņi nekad neatdos, tas arī skaidrs, tāpēc, labākajā gadījumā, var cerēt uz kādām reformām.
Nu bet drīz viņiem prezidenta “vēlēšanas”, tad jau manīs, kuriem taisnība, tiem, kas saka, ka šī vara nav reformējama un vienīgais ceļš ir būt tai pilnīgā opozīcijā, vai otrajiem, kas tic, ka vēl kādas reformas ir iespējamas.
Katrā ziņā, uz kādu spiedienu no apakšas diezin vai var cerēt, ir jau ar to ER neapmierinātība, bet, pie patreizejām naftas cenām viss būs klusi un mierīgi, ja kas – iebaros ar naudu.
0
mary75 > buchamona 21.03.2011. 23.59
Bet Medvedevs viņu apsauca – tādus vārdus kā ” krusta kari” lietot nedrīkstot.
Viņiem lomas sadalītas – viens darbojas savam elektorātam, viens Rietumiem.
0
oktaavs 21.03.2011. 20.38
Protams,ka lielākā daļa mūsdienu diktatoru ir pamatīgi draņki un ir pelnījuši vismaz padzīšanu. Tas no Rietumu redzes leņķa skatoties. Bet ir daži nepatīkami jautājumi.
Kas ir redzējis kaut vienu Lībijas opozīcijas harizmātisko līderi ? Kas ir šie neredzamie cilvēki, kas grib pārņemt tieši ar naftu bagātāko valsts reģionu ? Un kapēc arābiem pēkšņi, visiem reizē, saniezējās pēc Rietumu demokrātijas ?
Varbūt regulēt diktatorus un viņu naftas laukus ir daudz grūtāk, nekā it kā demokrātiski ievēlēto valdību kontrolētos ?
Pārāk dārga ir nafta, lai to atstātu viena cilvēka kontrolē. Pārāk lieli ir globālie meli, kas saistīti ar šo nolādēto “melno zeltu”..
7
+1
-2
Atbildēt
+2
-3
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+4
-1
Atbildēt
@ilmisimo > oktaavs 21.03.2011. 22.28
Kas ir redzējis kaut vienu Lībijas opozīcijas harizmātisko līderi ?
————————————–
Tuos nemierus filmuējuot Bolivudā.Nemierniekus tēluojuot Ģipkas un Mazirbes lībieši.
0
P_Dancis > oktaavs 21.03.2011. 21.25
Ar diktatoru ir daudz vieglāk manipulēt kā ar demokrātisku valdību kaut vai tā iemesla pēc, ka jāuzpērk vairāki cilvēki un grupējumi, nevis tikai viens – un jāņem vērā, ka kāds var arī neuzpirkties.
Nākote ar Kadafi Lībijai būtu bijis lielāks ļaunums kā nākotne bez Kadafi. Un ir pienācis īstais brīdis palīdzēt iznīcināt šo režīmu.
0
oktaavs > oktaavs 22.03.2011. 12.25
riņķī apkārt
Ja atmetam “starptautisko imperiālismu”, tad ASV viestiešākajā veidā piedalījās Latvijas neatkarības atgūšanas veicināšanā un krievu armijas izvešanā. Tāpat, kā tās piedalās visos globālajos procesos, kas skar ASV un to sabiedroto inereses. Tas nav ne labi, ne slikti. Tā tas vienkārši ir.
0
oktaavs > oktaavs 21.03.2011. 21.36
otra puse
Ar diktatoru ir daudz vieglāk manipulēt
—————————————-
Ugo Čavess, Kim Čenirs, Fidels, Lukašenko. Pajautā amerikāņiem, cik viegli ir manipulēt ar šiem diktatoriem un vai nav vieglāk ar kādas sīkas, bet demokrātiskas valstiņas parlamentu.
0
atispraulins > oktaavs 21.03.2011. 23.52
> Kas ir redzējis kaut vienu Lībijas opozīcijas harizmātisko līderi ? Kas ir šie neredzamie cilvēki, kas grib pārņemt tieši ar naftu bagātāko valsts reģionu ?
Reku BBC ir uztaisījuši šādu aprakstu: http://www.bbc.co.uk/news/world-africa-12698562
0
buchamona > oktaavs 22.03.2011. 12.12
west – Skaidrs – ASV starptautiskā imperiālisma provokācija, tāda pati, kā savlaik Atmoda Latvijā :) Tipisks rusDelfi komentētāja viedoklis
0
buchamona > oktaavs 22.03.2011. 12.55
west – Grūti spries par Lībiju – tālu.:) Bet, ja atceramies Atmodu, tad, amerikāņiem, protams, liela nozīme LR neatkarības atjaunošanā, taču, bez pašu latviešu apņēmības atgūt savu neatkarību, nekas Latvijā nenotiktu. Nav nekāda pamata man apgalvot, ka Lībijā katalizātors tik plašiem tautas nemieriem ir ASV, nevis vietējo neapmierinātība ar Kadafi un vispārējais šī brīža noskaņojums arābu pasaulē.
Atceries, kā viss sākās Ēģiptē? Sadedzinājās viens augļu tirgotājs. Ar to pietika, lai Mubaraks zaudētu varu.
Visu norakstīt uz naftu un amerikāņiem – tas tāds SC elektorāta paņēmiens. Viņiem grūti runāt par nacionālo atmodu :)
0