Ņemot vērā lielo iedzīvotāju interesi, tautas skaitīšanas termiņš internetā ir pagarināts
Tautas skaitīšanas anketas internetā varēs aizpildīt līdz sestdienai, 12.martam, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) preses sekretārs Aldis Brokāns, vēsta aģentūra LETA.
Kā pastāstīja Brokāns, ņemot vērā iedzīvotāju lielo interesi par iespējām aizpildīt tautas skaitīšanas anketu elektroniski mājaslapā, ko apliecina arī telefona zvani uz CSP bezmaksas tālruni, tika pieņemts lēmums tautas skaitīšanas anketu aizpildīšanas termiņu internetā pagarināt par divām dienām. “Šis lēmums ir saskaņots arī ar iesaistītajām bankām, un ar to nevajadzētu būt problēmām,” stāstīja Brokāns.
Jau ziņots, līdz ceturtdienas darba dienas beigām tautas skaitīšanā internetā aizpildītas anketas par 533 188 Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, informēja Brokāns.
Tikmēr Ekonomikas ministrs Artis Kampars (“Vienotība”) ir saņēmis ziņojumu par Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP) veikto dienesta pārbaudi, kas tika ierosināta pēc informācijas par to, ka trešajām personām ir iespējams piekļūt elektroniski aizpildītajām tautas skaitīšanas anketām.
Nolemts sākt disciplinārlietu pret CSP priekšnieka vietnieku atbildīgo par sadarbību ar ārpakalpojumu sniedzējiem sistēmas izstrādē un ieviešanā Norbertu Tāleru un informācijas sistēmas drošības pārvaldnieku Kristapu Miļevski.
Komisija ziņojumā pēc pārbaudes norāda, ka tautas skaitīšanas elektroniskās sistēmas plānošana un izstrāde sākta jau 2008.gadā. Šī gada sākumā sistēmai ir bijis drošības audits – veikti “ielaušanās testi”, pēc kuriem atzīts apdraudējums ka, autorizējoties tautas skaitīšanas anketā ar personas kodu un pases datiem, var tikt izmantota sveša identitāte. Komisija uzskata, ka ieviešot autorizāciju ar personas kodu un pases numuru, CSP bija nepieciešams veikt papildu drošības pasākumus, piemēram, ieviest papildu paroles vai citus risinājumus.
Komentāri (25)
anita_meistere 10.03.2011. 13.22
es nekā nevaru saprast, kāda jēga ir no DVI (datu valsts inspekcijas). viņu uzdevums konstatēt jau notikušu faktu??? kāda tam jēga? dati ka jau nopludināti..izlietu ūdeni nesasmelsi.
tādā apjomīga pasākumā, kā tautas skaitīšana, šim te diletantu kantorim jau pašā sakumā bija jāsēž blakus un jaskatās…kādi ir riski. tas nenotika.
vēl jo vairāk. ši te pases dati un personas kodi bija brīvi pieejami internetā, valst iestāžu majas lapās utt jau pirms tam. kur tas DVI bija???
Šī skaitīšana tik norādija uz šādu datu esamību, un brīvi piekļuvi tiem.
paša pa sevi skaitīšanas sistēma ir droša, nesancionēti piekļut tur nevar, masveidā noliet datus nevar utt.
0
Ieva 10.03.2011. 16.42
vai tas, ka saskaitīties var nevar ar pases datiem, mazināja to pieejamību internetā? Nē, padarīja skaitīšanu neērtāku.
Nedomāju, ka lēmums bija nepareizs, vienkārši vajadzēja paredzēt ievadīt personisko paroli. Tad jau ievadītajiem datiem tiktu klāt tikai ievadītājs, Savukārt, tas kuram kāds neģēlis ir viltojis datus un ierakstījis, ka persona latgaliešu valodu zin, kaut īstenībā tā nav, šo faktu neveiksmīgas ieiešanas gadījumā vismaz konstatētu. Tagad es pat nezinu, vai kāds manus datus ir vai nav nolabojis pēc tam.
Ja kādam rodas jautājumi par izstrādes kvalitāti- uzslēdziet anglisko versiju.
Bez tam sagaidīju nopietnu jautājumu kopumu, kas ļautu valstij rezultātus izmantot plānošanā, bet tā arī netiku skaidrībā vai mana pieagusī meita, kas joprojām ir deklarēta pie manis, bet ar mani kopā nedzīvo, ir mājsaimniecība vai nav. Un otrai, kas deklarējusies vasarnīcā, un tur pavada apmēram pusi laika, kura adrese jānorāda? Kad viņa ir kura mājsaimniecība, kad dzīvo tur vai te? Ne lāga ēst taisa, ne vīra, ne bērnu. Kāda vēl te saimniecība?
Vadoties pēc Latvenergo izpratnes – katrs elektrības skaitītājs ir mājsaimniecība, bet tur, kur pirmā meita īrē dzīvokli, tas nav viņas, savukārt pie mums viņa īri nemaksā, tātad pēc CSP , skaidrojuma tā kā būtu tā pati mājsaimniecība. Bet kā var būt tā pati, ja pie mums nedzīvo… A deklarēta ta te?
Manā skatījuma tā ir zemē izmesta nauda, jo nav pārdomāta ne datu drošība, ne koncepcija, ne anketa,jautājumi ir nesaprotami, skaidrojumi tikai jucekli palielina, arī uztaisīts viss ir pa roku galam. Citiem vārdiem sakot, ticības rezultātiem nu nekādas. Tāds pirmo kursu studentu kursa darbs, ne nopietnas valsts iestādes darba rezultāts. Laikam jau tāpēc, ka CSP ekspertus, kuri dārgi, atlaida, un palika strādāt tikai diletanti. Lai būtu taisnīgi, Nu taisnīgi ar algām ir, bet cik rezultātā naudas izniekots?
3 miljoni? 3 miljoni atkal nodokļos jādabū? Labi, lamāsim SVF!
2
Ieva > Ieva 11.03.2011. 08.42
Nu tur es Tev piekrītu. Aptaujas draugos izskatās nostrādātākas
0
Juris Millers > Ieva 10.03.2011. 19.24
Tas, ka nevar saskaitīties ar pases datiem palielināja skaitīšanas ticamību. Personas dati nav slepena informācija. Jebkurš cilveks, kas ir redzējis tavu hipotēkas līgumu vai mobīlā telefona līgumu varēja saskaitīties tavā vietā un sarakstīt da jeb ko. Un nevajag teikt, ka tas nav svarīgi – ja nebūtu svarīgu, uztaisītu aptauju draugos: būdu gan lētāk, gan arī vairāk cilvēku varētu piedalīties. Ja sistēma nenodrošina, ka formu pilda tas cilveks kura personas kods tur ir ievadīts, tad tai skaitīšanai vairs nav nekādas jēgas.
0
Agnese Lūse 10.03.2011. 23.29
Tas ka tik daudz jau cilvēku internetā ir “saskaitījušies”, tikai liecina ka Latvija nav banānu republika un Latvijas internetizācija rit veiksmīgi ! Logiski spriežot ,jo vairāk “saskaitās” internetā jo vairāk valstij būtu jāiekonomē līdzekļus,mazāk būs pa mājām jaiet ! Ja tik liela aktivitāte saglabāsies,tad uzskatu ka CSP šis laiks būtu vēl jāpagarina,lai cilvēki varētu izmantot šo izdevību un valsts vēl vairāk varēs ieekonomēt līdzekļus !
0