Papildināts: Kampars uzdod sākt dienesta pārbaudi par CSP atbildību
Ekonomikas ministrs Artis Kampars ("Vienotība") uzdevis veikt dienesta pārbaudi par Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) amatpersonu atbildību saistībā ar iespēju piekļūt elektroniski aizpildītajām tautas skaitīšanas anketām, vēsta aģentūra BNS.
Ministra padomniece Elīna Bīviņa sacīja, ka Kampars uzdevis veikt dienesta pārbaudi par CSP amatpersonu atbildību, sagatavojot tehnisko bāzi elektroniski aizpildāmām tautas skaitīšanas anketām pēc ziņām, ka trešās personas var piekļūt elektroniski aizpildītajām tautas skaitīšanas anketām.
Dienesta pārbaudes komisijas ziņojums tiks sagatavots nedēļas laikā. Kampars uzskata, ka rīcībai ir jābūt operatīvai un tautas skaitīšanas process, kam jāturpinās līdz maija beigām, kopumā nedrīkst tikt apdraudēts. Lēmumu šajā jautājumā pieņems dienesta izmeklēšanas komisija.
Ministrs operatīvajā sanāksmē, kurā piedalījās arī CSP vadība, trešdien uzdeva nodrošināt, ka tiem vairāk nekā 100 tūkstošiem anketas jau aizpildījušo iedzīvotāju, ir iespēja pārliecināties par savu datu drošību un to, vai informācija viņu aizpildītajās anketās nav mainīta.
CSP vadība informēja ministru, ka, ņemot vērā šaubas par datu drošību, pašlaik vairs nav iespējams autorizēties tautas skaitīšanas mājaslapā, izmantojot personas kodu un pases datus. Joprojām elektroniski anketu iespējams aizpildīt ar elektronisko parakstu un autorizējoties caur internetbanku. Par šādu risinājumu informēta Datu valsts inspekcija.
Savukārt CSP pārstāvis Aldis Brokāns aģentūrai BNS teica, ka pārvaldes IT speciālisti meklē risinājumu šai problēmai. Viņš apliecināja, ka iepriekš veiktās izmēģinājuma tautas skaitīšanas laikā, kas norisinājās pērn rudenī, procedūra tika saskaņota ar Datu valsts inspekciju.
Jau ziņots, ka viena no iespējām, kā reģistrēties tautas skaitīšanai internetā, līdz šim bija personas koda un pases sērijas un numura ievadīšana. Šie dati ir salīdzinoši viegli pieejami, tāpēc ir radās satraukums par iespējamu trešo personu piekļuvi konfidenciālai informācijai par anketas aizpildītājiem.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP), reaģējot uz radušos situāciju, izplatīja paziņojumu, kurā norādīja, ka “tās institūcijas, kuru rīcībā ir iedzīvotāju personas dati, ir atbildīgas par personas datu apstrādi saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Līdz ar to Centrālā statistikas pārvalde uzskata, ka nevar notikt prettiesiska personu datu apstrāde, ja šīs institūcijas ievēro Fizisko personu datu aizsardzības likumu."
Trešdien reģistrēšanās tautas skaitīšanas interneta vietnē ar pases datiem un personas kodu vairs nav iespējama. CSP vadītāja vietnieks Normunds Tālers informē, ka šim tautas skaitīšanas anketas piekļuves veidam tikšot ieviests papildus drošības līdzeklis – lietotāja parole. Līdz tam pilnībā aizpildītas tautas skaitīšanas anketas vairs nebūs pieejamas, atskaitot gadījumus, kad lietotājs anketu tikai sācis aizpildīt un to pārtraucis, lai atgrieztos pie anketas aizpildīšanas vēlāk. “Ir jābūt ļoti lielai sakritībai, lai kāds nelegāli mēģinātu piekļūt tieši tā lietotāja anketai, kurš nav pabeidzis anketas aizpildīšanu," jauno piekļuves risinājumu komentē Tālers.
Līdz trešdienas pulksten 12 internetā bija aizpildītas tautas skaitīšanas anketas par 102 tūkstošiem cilvēku. Individuālo anketas aizpildītāju skaits gan ir mazāks, jo anketu iespējams aizpildīt par saviem ģimenes locekļiem. Kā intervijā radio 101 norādīja CSP statistiķe Maranda Behmane, vidēji katrs individuāls anketas aizpildītājs aizpilda anketu par 2-3 cilvēkiem. Komentējot vakar radušos situāciju, kad tautas skaitīšanas anketas vienlaikus aizpildīja ļoti liels respondentu skaits, izraisot interneta vietnes darbības traucējumus, Tālers aicina visus respondentus nesteigties aizpildīt tautas skaitīšanas anketu pirmajās dienās, jo to būs iespējams izdarīt līdz 10. martam. “Bijām rēķinājušies ar aptuveni 50 000 anketas aizpildītājiem diennaktī, taču nu jau lapa ir skatīta 158 000 reižu. 3000 vienlaicīgus anketu aizpildītājus servera jauda ļauj apkalpot bez problēmām. Patlaban vienlaikus anketas aizpilda aptuveni 7000 cilvēku, tādēļ lapas darbība ir lēnāka," skaidro Tālers.
Tautas skaitīšanas interneta vietnē paredzēts autorizēties dažādos veidos: ievadot personas kodu un pases datus, internetbankas identifikatoru vai e-parakstu. Piedalīties tautas skaitīšanā ar internetbankas identifikatoriem var "Citadeles bankas", "DnB Nord bankas", "Latvijas Krājbankas", "SEB bankas" un arī "Swedbank" klienti. Elektroniski anketas var aizpildīt arī publiskajās bibliotēkās, turklāt bibliotekāri varēs konsultēt par anketas aizpildīšanu.
Komentāri (52)
Irena Cirule 02.03.2011. 15.47
Tā kā mums nav tādu jauku bezmaksas ID kartiņu kā igauņiem, tad CSP būtu jāatstāj tikai internetbanku un tā paša nepopulārā e-paraksta autorizācijas iespējas. Jo ātrāk izbeigs autorizēt ar PK + pases NR, jo mazākas problēmas no tā celsies.
Mūsu dāsnajā valstī, kur lētāk ir trenkāt apkārt clv kā izveidot vienotu elektronisko identifikāciju (drošu, protams!!!), tiem, kam mājsaimniecībā nav neviena clv ar internetbanku vai valsts darbinieka (ar e-parakstu), būtu jāsamierinās ar skaitītāja nākšanu.
Lieki teikt, ka nokopēt no estiem ID sistēmu (neko pa ceļam nepiesavinoties) būtu bijis lētāk, kā dzenāt apkārt skaitītājus…
0
daina_tabuna 02.03.2011. 16.33
Mani gan pilnīgi neuztrauc.
1) tur nekas TĀDS nav rakstīts,
2) mana pase un sekojoši arī personas kods ir pieejams:
_ _a) jebkuram valsts ierēdnim,
_ _b) visās bankās, kurās esmu vai esmu bijis klients,
_ _c) visās līzinga kompānijās, kurās esmu bijis klients,
_ _d) ja nemaldos, tad arī vairākiem ārstiem,
_ _e) visu augstākminēto radiem, draugiem, paziņām, kas tiem var palūgt šos datus sadabūt (Latvija ir maza un to visu var dabūt, ja tikai ļooooti vajag).
3) ja tur kāds kaut ko būs labojis, tad tā nebūs nekāda lielā nelaime, jo arī aizpildot es tur pats varēju sarakstīt visādas muļķības,
4) lielākā daļa datu, kas tur tika pildīti, jau ir pieejami dažādu valsts iestāžu datu bāzēs, vienīgais, kas nav zināms- vai konkrētais cilvēks vispār vēl atrodas Latvijā, bet to arī ar šo aptauju nevar noskaidrot, jo neviens nevar piespiest norādīt taisnību.
0
lebronj2356 02.03.2011. 19.24
No sākuma varētu šķist, ka nieks vien ir, bet tendence ir pagalam slikta. Tu uztici datus iestādei, bet tā tos glabā pavirši un slikti, tas nekādā gadījumā neveicina paļāvību ! Un tagad, ja uz to paskatās no deklarāciju skatu punkta – tu aizpildi uzskaiti, bet vienā jaukā dienā tavi dati kā uz delnas nonāk noziedzīgu grupējumu rokās, kas tad arī var izvēlēties ko ”uzlikt uz ausīm”. Un kurš par to atbildēs – neviens !
4
modriss > lebronj2356 03.03.2011. 09.04
Zin, mani jau kādu laiku iepriekš pārsteidza pārlūkprogrammu reakcija uz dažu valsts web bāzēto risinājumu (piem., valsts kase, EDS uc) atvēršanu, izdodot apmēram šādu paziņojumu – “This Connection is Untrusted/You have asked Firefox to connect securely to vidis.vid.gov.lv, but we can’t confirm that your connection is secure./ .utt”
Protams var pamatot, ka izmanto specifiskus drošības sertifikātus, bet tomēr ir pietiekami dīvaini sistēmām, kuras izmanto grāmatveži vai citi darbinieki bez specifiskām IT zināšanām.
Bet runājot par VID skandālu, tad tur jau pat uzlaušanas nebij kā tādas. Tikai atrastas vai tikai publiskotas vietnes “atvērtās sētas durvis”. Nav arī garantijas, ka tās nebij atstātas tīšuprāt – noteikta kontingenta iekšējai lietošanai. Ja atmiņa neviļ, tad VID IT daļas vadība bij informēta par šādas problēmas esamību kādu pusgadu iepriekš, bet nekādas reakcijas nebij, kamēr nesākās info publiskošana.
0
modriss > lebronj2356 02.03.2011. 22.51
Don’t worry!
Neuzlaužamas IT sistēmas praktiski nepastāv. Jautājums ir tikai cik lielas pūles, zināšanas un resursi interesentiem ir nepieciešami, lai iegūtu informāciju
0
oskaar > lebronj2356 02.03.2011. 23.13
>Maxss
Šī raksta sakarībā jautājums ir par to- cik rūpīgi valsts, veidojot savas informatīvās sistēmas, rūpējas par tajās ievietoto datu drošību.
Diemžēl šķiet, ka valsts par to nerūpējas vai arī nepievērš šai drošībai pietiekošu uzmanību. Un mēs- tie, kuri nemēģinām uzlauzt valsts struktūru IT sistēmas- varam tikai iztēloties- cik lielā vai mazā mērā tās ir vai nav aizsargātas pret ārējiem uzbrukumiem.
Diemžēl izskatās, ka aizsardzība ir vāja.
0
oskaar > lebronj2356 02.03.2011. 22.30
Tendence ir burvīga. Vislabāk to izteiktu krieviskais izteiciens “сногсшибающая”- t.i. “no kājam nogāzoša”.
Valsts institūciju izstrādātie- nu tādi visus iedzīvotājus aptveroši- interneta produkti viens pēc otra izrādās absolūti nedroši no personas datu aizsardzības viedokļa.
Man itkā gribas ņirgt, bet patiesībā tā laikam ir nenovēršama nākotne, kura man nepatīk- kad jebkurš interesents varēs iepazīties ar pilnu informāciju par viņu interesējošu personu (un man pat ir vienalga- vai mani, vai kādu man netīkamu personu, vai kādu uzņēmēju vai politiķi). Un- kad būs iepazinies- tad steigsies informēt un ieinteresēt publiku par šīs personas ienākumiem, dzīvesvietu, slimībām, u.t.t. u.t.j.p..
0