Iedzīvotāji satraukti par datu drošību tautas skaitīšanā
Saistītie raksti
Intervija /
10. aprīlis
Mēs spējam ātri atjaunoties
Tops /
7. aprīlis
Lēns ieskrējiens
Viedoklis /
27. oktobris 2023
Kultūras finansējuma statistikas īpatnības
Komentāri (52)
Ieva 03.03.2011. 12.04
Pasi prasa daudzās vietās. Daudzās vietās to nokopē un pievieno dokumentiem. Tā ir vispārpieņemta prakse un līdz šim par to neviens nav satraucies. Vēl līdz nesenai pagātnei bija iestādes, kas prasīja pasi atstāt ķīlā, ja nomāji kaut ko utt. Visiem paranoiķiem vajadzētu par to padomāt un satraukties.
Aizpildīju datus internetā un pat biju izbrīnīts – cik maz jautājumu tiek uzdots. Izrādās valstij ļoti interesē vai manās lauku mājās ir slapjā tualete, un vai zinu latgaliešu valodu. Nu tiks klāt kāds šiem maniem datiem. Uzzinās cik liela platība. Tajā pašā laikā, piemēram, nav jautājumu par deklarēto un faktisko adresi, lietām, kas varētu palīdzēt plānot transporta plūsmas, plāniem par izglītību, bērnu skološanu, piemēram, un 100 citām lietām, kas varētu tikt izmantotas, lai veiktu plānošanu- skolu izvietojumu, infrastruktūra organizēšanu utt. Bija jābūt 300 jautājumiem, protams, neskarot privātos datus. Ja cilvēks ir piesēdies pie anketas, tiek sagaidīts, ka tā būs nopietna. Te nu galīgi neizskatās, ka izlietotā nauda būs rezultāta vērta.
Iespējamā šo datu noplūde man izskatās daudz mazāks ļaunums, kā fakts, ka Latvijas Pasts ir notirgojis abonentu (tātad reālo adrešu) datu bāzi leišu kompānijai, kas sadarbojas ar apgādu Jumava.
Tur DVI klusē…
A te esot pat izmēģinājuma skaitīšanu akceptējuši (lasi -variantu ar pases datiem) un nu pamodušies…
0
Jean 03.03.2011. 10.44
Man tā arī neizdevās sagaidīt pieslēgšanos tāpēc palikšu nesaskaitīts. Arī iedz.ien.nod. Deklarāciju šogad aizpildīšu papīrā, jo pēc pagājušā gada grozījumiem savu gadījumu vairs elektroniski aizpildīt nevaru. EDS kā tāda ir primitīva un lietotājam nedraudzīga, tā, ka ļoti nepārdzīvoju.
Bet liels jautājums ir: kāpēc valsts IT projektiem tiek tērēts tik daudz naudas un rezultāts bēdīgs? Uz oranžajiem lūdzu neatsaukties, pietiekoši laiks pagājis.
1
Evija Zauere > Jean 03.03.2011. 10.51
Bet liels jautājums ir: kāpēc valsts IT projektiem tiek tērēts tik daudz naudas un rezultāts bēdīgs?
———
Cik lielu naudu valsts tērē IT projektiem? Un no kā tiek izdarīts secinājums, ka rezultāts bēdīgs?
0
Evija Zauere 03.03.2011. 10.42
Visiem ļoti satrauktajiem iedzīvotājiem lūgums nospiest uz šo saiti: https://esurasymas2011.stat.gov.lt/ pēc tam izvēlēties “asmens pasas” lai nokļūtu Lietuvas tautas skaitīšanas autentifikācijas lapā. pēc tam lūgums mums visiem pastāstīt kāpēc Lietuvā cilvēki tautas skaitīšanas sistēmā var autentificēties ar vārdu, uzvārdu, personas kodu un pases numuru, bet pie mums nevar?
man personiski sāk likties, ka mūsu problēmas ir nevis autentifikācijas sistēmā, bet galvā.
p.s vai daudzi zināja, ka Lietuvā viens no pirmajiem kas saskaitījās bija viņu prezidente? nebrīnīšo, ka viņu aktivitāte būs daudz augstāka, jo tur kaut kā nedzird kviecienus par banānrepubliku, neviens neķidā cik maksāja skaitītāju somas un cik viņi saņems par savu darbu. cilvēki to uztver kā savu pienākumu un bez liekas apspriešanas to paveic.
0
www.vecamate.lv 02.03.2011. 23.33
Manprāt,tāda vētra ūdensglāzē vien ir.Nevaru īsti iedomāties kāda jēga būtu kādam līst manā anketā,un kas tur tik unkāli sargājams vispār atrodams.:)Kārtējās provinciālo džeimsbondu spēlītes.Kad tik ntie kantori rūkdami var strādāt,pārbaudīt, uzpasēt.
1
oskaar > www.vecamate.lv 03.03.2011. 00.16
Man arī ir vienalga- vai kāds lien MANĀ anketā vai nē. Bet galvenais ir princips: valsts ir uztaisījusi (nu, pareizāk- kādam pasūtījusi un tas ir uztaisījis priekš valsts) produktu, kurš dod iespēju gandrīz jebkuram pieejai kādas personas datiem, neprasot šīs personas atļauju.
Nu nedrīkst ne valsts, ne arī kādi privāti kantori tā izrīkoties ar personīgu informāciju. Vismaz tikmēr, kamēr nav pieņemts lēmums par to, ka visa informācija ir publiskojama- sākot ar personu e-mailiem līdz medicīnas karšu izrakstiem.
0
Andris 02.03.2011. 22.57
Izsaku fui Nordeai par to, ka ar tās kodiem nevar autorizēties tautas skaitīšanai. It kā tā būtu kaut kāda atpalikusi provinciāla banka.
0
karlis_zenfs 02.03.2011. 22.22
Man atkal liekas, ka nobijās no tautas lielās aktivitātes! Nepilnu 2 dienu laikā jau 100 tūkstoši aizpildījuši anketas. 10 dienās varbūt jau vairāk par pusi iedzivotāju būtu… Un kā tad varētu tos 6.5 miljonus latu iztērēt? Tāpat brīnos, ka, izmantojot tehnoloģijas, netiek samazināts laiks, kad datiem jābut gataviem. Vajadzētu šim kantorim atņemt tiesības veikt tautas skaitīšanu. Vajag nodot privātam kantorim, uzlabot drošibu un noteikt visiem anketas aizpildīt elektroniski. Visus elektroniskos dokumentus tak ātri var apstrādāt. Norakstīt brāķi un sākt no jauna. Dusmas, ka uz valsti nevar paļauties. Un dusmas arī uz valsts ekspertiem un drošibas kantoriem. Kāpēc sistēma nav aprobēta un pārbaudīta pirms tauta sāk izmantot? Acīmredzot mums ir visas tiesības celt prasību pret valsti vismaz par morālo kaitējumu. Vai bija plānots izgāzt tautas skaitīšanu?
2
Juris Millers > karlis_zenfs 03.03.2011. 00.00
Privātais kantoris to programmu arī rakstīja ;) Privātie uz valsts pasūtījuma lažo vēl trakāk nekā pašas valsts iestādes, jo to neviens nekontrolē un atšķirībā no valsts iestādes provāteis vaŗ starpību pa tiešo sev kabatā ielikt, kas vēl vairāk sekmē neizdarību.
Šoreiz ir mazliet citādāk, jo privātais izskatās, ka uztaisīja tieši tā kā viņam prasīja, bet prasības bija aplamas, pārāk zemas un arī jau gatavā produkta uzstādīšana tika veikta pavirši.
0
modriss > karlis_zenfs 03.03.2011. 09.13
->aigarius
Cik nopratu no citiem komentāriem, tad sevi pozicionē kā ar IT jomu saistītu personu, kas nodarbojas ar web risinājumiem, vai ne?
Ja jā, tad jautājums vienkāršs: veicot pasūtījuma izpildi realizējat tikai to, kas ir PPS, kas saskaņots ar lietotāju un ir tā parakstīts vai arī “plēšat kreklus” un veidojat “ideālo risinājumu”? :)
0
modriss 02.03.2011. 22.21
Sākotnēji gribēju uzdot jautājumu konkrētam komentētājam, bet pavingrināmies domāšanā:)
Analīzei viens citāts iz šī raksta:
“..CSP vadītāja vietnieks Normunds Tālers informē, ka šim tautas skaitīšanas anketas piekļuves veidam tikšot ieviests papildus drošības līdzeklis – lietotāja parole..”
Jautājums – Jūsuprāt visas autentifikācijas problēmas atrisinās?
Jūsu versijas cienītie :)
2
oskaar > modriss 02.03.2011. 22.36
Neatrisinās!
Interesants ir SĀKUMS.
Teiksim- es, zinot kāda cilvēka personas kodu un pases Nr. pielēdzos un izveidoju paroli. Pats šis cilvēks pēc tam vairs nekam piekļūt nevar. Un pat nespēj uzzināt- kas tur sarakstīts, un kurš ir tas maita, kas aizpildījis viņa anketu.
0
modriss > modriss 03.03.2011. 08.37
Precīzi, Andrej ;)
Nez kādēļ šāds risks nemaz nav pieļauts. Piedāvājums atrisina atkārtotas autorizācijas, bet ne aizpildošās personas sākotnējo autentifikāciju. Tā ka taisnība vien Poikānam “caurums” ir domāšanā
0
vilcēns, madarīnmeit 02.03.2011. 22.11
Kaut kāda laža, nejēdz pat elementāru skaitīšanu internetā normāli uztaisīt.
Nu jau tiešām sāk likties kā tajā jokā par aizbraukšanu – ka latviešiem ir jāizīrē sava valsts igauņiem.
Kas tur, nevarēja uztaisīt opciju, ka pirms sāk rakstīt savus datus, ir jāizveido savs konts ar e-pastu un paroli? Tā kā kaut vai te, ir.lv? Un tikai no sava konta, ar saviem pases datiem var kaut ko anketā rediģēt?
Tagad piedāvā aizpildīt anketu no bankas konta. Tā nu ir pilnīga savas bezspēcības atzīšana.
0
oskaar 02.03.2011. 21.54
Man gribētos uzzināt- kas šo produktu pasūtīja un kādi bija paūtītāja noteiktie parametri, kāds bija izpildītāju atlases process, un kā notika produkta pieņemšana.
Laikam visbūtiskākais ir pēdējais process- ja gribam, lai valsts pasūtītie produkti būtu pietiekoši kvalitatīvi, tad to pieņemšanā laikam vajadzētu piedalīties tiem, kuri konkursu zaudējuši.
Šajā konkrētajā gadījumā uz drošības caurumiem būtu norādījis jebkurš kaut cik izglītots šādu lapu izstrādātājs.
Bet tikpat labi tāda metodika noderētu arī, pieņemot ekspluatācijā kaut kādus valsts pasūtītus autoceļus, tiltus, skolas u.tml. Un nosakot kaut kādu mehānismu- kā pirmskonkursa konkurentu atklātie trūkumi nododamajā objektā novēršami un kā tas ietekmētu konkursa uzvarētāja un darbu izpildītāja saņemamās atlīdzības apjomu.
4
janisvinodis > oskaar 02.03.2011. 22.05
Ļoti laba doma – nedaudz drakoniska, taču, šķiet, ļoti efektīva! Ja nu vienīgi konkursa uzvarētāji nesāk uzpirkt arī konkurentus, vai paši rada pseidokonkurentus.
0
gintssakne32 > oskaar 02.03.2011. 22.30
Ideja laba, par zaudētāju piedalīšanos pasūtījuma pieņemšanas laikā. Tikai, ko darīt gadījumā, ja konkursā ir bijis tikai viens pieteikums – attiecīgi nav zaudētāju?
0
piziks > oskaar 02.03.2011. 22.43
LIELISKA & LOĢISKA IDEJA.
0
oskaar > oskaar 02.03.2011. 22.53
>djhurio
Tā jau ir nākošās kārtas problēma. Ja izdotos tikt galā ar tām, kad pretendetu ir daudz, bet galarezultāts pabāls- tas jau būtu krietns solis uz priekšu. Vai ne tā:)?
0
piziks 02.03.2011. 21.10
Vienotības nekritiskie fani allaž nikni, ja atgādina, ka VID EDS caurumtirgotājs “Exigen” tiek izmeklēts tik lēni, ka nav pārliecības, ka sodīs. Nepagāja gads, ka jau citā vietā līdzīgs — principos — caurums: arī šoreiz bariem cilvēku varēja izmantot caurumu, nebija vien Neo līdzinieka, kas parādītu cauruma iespējas. Un, protams, ar pārvaldi viss pie mums kārtībā, ar konkursu vinnētājiem/izstrādājiem arī. Vai ne? :)Starp citu, kur Mūrniece, vai negrib kādu ņemt ciet? :)
1
modriss > piziks 02.03.2011. 22.32
Nepierādīs neko, jo pasūtījums visdrīzāk ir izpildīts atbilstoši VID prasībām un esošā programmatūras izstrādes/pieņemšanas dokumentācija apliecinās Exigen veikuma atbilstību tām
0
lebronj2356 02.03.2011. 19.24
No sākuma varētu šķist, ka nieks vien ir, bet tendence ir pagalam slikta. Tu uztici datus iestādei, bet tā tos glabā pavirši un slikti, tas nekādā gadījumā neveicina paļāvību ! Un tagad, ja uz to paskatās no deklarāciju skatu punkta – tu aizpildi uzskaiti, bet vienā jaukā dienā tavi dati kā uz delnas nonāk noziedzīgu grupējumu rokās, kas tad arī var izvēlēties ko ”uzlikt uz ausīm”. Un kurš par to atbildēs – neviens !
4
oskaar > lebronj2356 02.03.2011. 22.30
Tendence ir burvīga. Vislabāk to izteiktu krieviskais izteiciens “сногсшибающая”- t.i. “no kājam nogāzoša”.
Valsts institūciju izstrādātie- nu tādi visus iedzīvotājus aptveroši- interneta produkti viens pēc otra izrādās absolūti nedroši no personas datu aizsardzības viedokļa.
Man itkā gribas ņirgt, bet patiesībā tā laikam ir nenovēršama nākotne, kura man nepatīk- kad jebkurš interesents varēs iepazīties ar pilnu informāciju par viņu interesējošu personu (un man pat ir vienalga- vai mani, vai kādu man netīkamu personu, vai kādu uzņēmēju vai politiķi). Un- kad būs iepazinies- tad steigsies informēt un ieinteresēt publiku par šīs personas ienākumiem, dzīvesvietu, slimībām, u.t.t. u.t.j.p..
0
modriss > lebronj2356 02.03.2011. 22.51
Don’t worry!
Neuzlaužamas IT sistēmas praktiski nepastāv. Jautājums ir tikai cik lielas pūles, zināšanas un resursi interesentiem ir nepieciešami, lai iegūtu informāciju
0
oskaar > lebronj2356 02.03.2011. 23.13
>Maxss
Šī raksta sakarībā jautājums ir par to- cik rūpīgi valsts, veidojot savas informatīvās sistēmas, rūpējas par tajās ievietoto datu drošību.
Diemžēl šķiet, ka valsts par to nerūpējas vai arī nepievērš šai drošībai pietiekošu uzmanību. Un mēs- tie, kuri nemēģinām uzlauzt valsts struktūru IT sistēmas- varam tikai iztēloties- cik lielā vai mazā mērā tās ir vai nav aizsargātas pret ārējiem uzbrukumiem.
Diemžēl izskatās, ka aizsardzība ir vāja.
0
modriss > lebronj2356 03.03.2011. 09.04
Zin, mani jau kādu laiku iepriekš pārsteidza pārlūkprogrammu reakcija uz dažu valsts web bāzēto risinājumu (piem., valsts kase, EDS uc) atvēršanu, izdodot apmēram šādu paziņojumu – “This Connection is Untrusted/You have asked Firefox to connect securely to vidis.vid.gov.lv, but we can’t confirm that your connection is secure./ .utt”
Protams var pamatot, ka izmanto specifiskus drošības sertifikātus, bet tomēr ir pietiekami dīvaini sistēmām, kuras izmanto grāmatveži vai citi darbinieki bez specifiskām IT zināšanām.
Bet runājot par VID skandālu, tad tur jau pat uzlaušanas nebij kā tādas. Tikai atrastas vai tikai publiskotas vietnes “atvērtās sētas durvis”. Nav arī garantijas, ka tās nebij atstātas tīšuprāt – noteikta kontingenta iekšējai lietošanai. Ja atmiņa neviļ, tad VID IT daļas vadība bij informēta par šādas problēmas esamību kādu pusgadu iepriekš, bet nekādas reakcijas nebij, kamēr nesākās info publiskošana.
0
Juris Millers 02.03.2011. 16.47
Par to priekšnieku izrunāšanos gan ir kauns – uztiasīja drošu sistēmu, uzlika uz projekta popularitātei pilnīgi neatbilstošas platformas un vēl ieprojektēja sistemā pilnība atvērtas durvis – ej kas gribi, aizpildi anketas citu cilvēku vārda cik uziet. Personas kods un pases numurs *nav* slepena informācija. Tā ir personības identifikācijas informācija (personas kods A atbilst tikai vienai personai A), bet tā nau autentifikācijas informācija (tā nav parole) un to arī nedrīkst kā tādu izmantot.
CSB piedāvatais risinājums ir tas pats, kā plasi atvērtās durvis aizvērt, aizslēgt uz atslēdziņu, un tad to pašu atslēdziņu piekārt tur pat pie durvīm, ārpusē uz nagliņas. tas neko neatrisina.
Par laimi DVI lika viņiem aiztaisīt piekļuvi caur pasi/personas kodu. Ir tomēr kādam šajā valstī galva uz pleciem vēl.
0
daina_tabuna 02.03.2011. 16.33
Mani gan pilnīgi neuztrauc.
1) tur nekas TĀDS nav rakstīts,
2) mana pase un sekojoši arī personas kods ir pieejams:
_ _a) jebkuram valsts ierēdnim,
_ _b) visās bankās, kurās esmu vai esmu bijis klients,
_ _c) visās līzinga kompānijās, kurās esmu bijis klients,
_ _d) ja nemaldos, tad arī vairākiem ārstiem,
_ _e) visu augstākminēto radiem, draugiem, paziņām, kas tiem var palūgt šos datus sadabūt (Latvija ir maza un to visu var dabūt, ja tikai ļooooti vajag).
3) ja tur kāds kaut ko būs labojis, tad tā nebūs nekāda lielā nelaime, jo arī aizpildot es tur pats varēju sarakstīt visādas muļķības,
4) lielākā daļa datu, kas tur tika pildīti, jau ir pieejami dažādu valsts iestāžu datu bāzēs, vienīgais, kas nav zināms- vai konkrētais cilvēks vispār vēl atrodas Latvijā, bet to arī ar šo aptauju nevar noskaidrot, jo neviens nevar piespiest norādīt taisnību.
0
lailabidzane 02.03.2011. 16.28
.
Pirmkārt jātzīst, ka šoreiz Dita Kr piedāvā saprotamu, labi strukturētu un informatīvu tekstu.
Otrkārt, 5-15 minūes pēc šī raksta publicēšanas, citi vadošie ziņu portāli publicē ziņas par šo tēmu, kuras satur jaunu būtisku informāciju. Izšķiroši būtisku.
Treškārt. Par pašu tēmu.
Ir vispārzināms, ka valsts un pašvaldības iestāžu darbībā, un līdz ar to arī dokumentos, bieži prevalē formālais faktors. Kā piemēru varu minēt Satiksmes ministrijas kāda departamenta dzīlēs dzimušu dokumentu uz kura bija atrodamas 26 (divdesmit sešas) vīzas.
Tad kā ir izskaidrojams, ka šajā projektā CSP nebija pieprasījusi DVI atzinumu??? Kāpēc komunikācija starp šīm valsts iestādēm startē tikai pēc tam, kad “katliņš jau ir piededzis”?
Vai jebkura informācijas apmaiņa bija bīstama, jo varēja skārt to sensitīvo daļu, kurā var uzzināt projektam iztērētās naudiņas?
0
photocom 02.03.2011. 16.10
Nu tad fuij tai firmai kas taisīja to
vietni ar caurumu..
fuij CSP
fuij kārtējais kamparam..!
0
Evija Zauere 02.03.2011. 15.51
Godīgi sakot mani neuztrauc manu datu drošība šajā aspektā. Variet mani izskaitīt laukā no paranoiķiem.
Mani daudz vairāk satrauca kas notika ar datiem ko poikāns ieguva no VID, jo tur bija reāli sensitīva informācija par mani un manu uzņēmumu, kas, ja būtu nonākusi konkurentu rokās, man nekādu prieku, atšķirībā no tiem, kas siekalojās gar valsts uzņēmumu algu sarakstiem, nesagādātu.
Lai tiktu klāt pie konkrēta, piemēram maniem ievadītajiem datiem, ir jānotiek nelielam brīnumam, jo ja personas kodu vēl var mēģināt sameklēt, tad ar pases numuru varētu būt zināmas problēmas. Un pat tad, ja šis brīnums būs noticis, es gribu redzēt ko vērta būs manis ievadītā informācija par manas mājsaimniecības lielumu, faktu kurā gadā ir celta māja vai cik man ir mājdzivnieki.
0
Irena Cirule 02.03.2011. 15.47
Tā kā mums nav tādu jauku bezmaksas ID kartiņu kā igauņiem, tad CSP būtu jāatstāj tikai internetbanku un tā paša nepopulārā e-paraksta autorizācijas iespējas. Jo ātrāk izbeigs autorizēt ar PK + pases NR, jo mazākas problēmas no tā celsies.
Mūsu dāsnajā valstī, kur lētāk ir trenkāt apkārt clv kā izveidot vienotu elektronisko identifikāciju (drošu, protams!!!), tiem, kam mājsaimniecībā nav neviena clv ar internetbanku vai valsts darbinieka (ar e-parakstu), būtu jāsamierinās ar skaitītāja nākšanu.
Lieki teikt, ka nokopēt no estiem ID sistēmu (neko pa ceļam nepiesavinoties) būtu bijis lētāk, kā dzenāt apkārt skaitītājus…
0
FaLcoN 02.03.2011. 15.32
Varbūt pietiktu ar to, ka ieviestu trešo identifikatoru tiem, kuri nereģistrējas caur internetbanku, kur šādai problēmai nevajadzētu pastāvēt.
0
janazakovica 02.03.2011. 15.25
nevis iedzivotaji satraukti pet pseido sabiedriskas organizacijas to dara vinu vieta.iedzivotaji reali ir satraukti par pilnigi ko citu..bet to viniem neviens nav prasijis..jo tas ari nevienu neinteresee.
0
gstrazds 02.03.2011. 14.59
Varētu beidzot pie interesantākās daļas ķerties – cik tad atkal izgāzuši naudu par šo brīnumlabo sistēmu? kulturastelpa.lv ir izdevies pārspēt?
3
piziks > gstrazds 02.03.2011. 15.13
VID EDS paliks nepārspēta. :)
0
gstrazds > gstrazds 02.03.2011. 15.27
Cik tad par to samaksāja?
0
disassociative > gstrazds 02.03.2011. 16.07
Nu un jautājums – kādā veidā ir dabūts pasūtījums, ja tas ir tik nekvalitatīvi izpildīts. Kam un cik par to atlecis?
0
Haļina Puķīte 02.03.2011. 14.58
Vai “administratīvi un pat krimināli sodāma rīcība” nav arī tā, ka CSP nav nodrošinājusi likumā noteikto personas datu konfidencialitāti? Šodienas paziņojumos CSP izmisīgi mēģina “pārnest” vainu no sevis uz tiem, kuri šo drošības “caurumu” atklājuši un uz to norādījuši, nerunājot par galveno – kāpēc tāds “caurums” vispār radies un vai par to pašai CSP nav atbildība?
8
+2
-4
Atbildēt
+8
0
Atbildēt
+10
0
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
+3
-2
Atbildēt
+4
-1
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@Una Grinberga > Haļina Puķīte 02.03.2011. 15.22
CSP nav jānes atbildība par to, ka kāds jau iepriekš ir nopludinājis personas datus. OK, personas kodus var atrast, ja grib, bet pases numurs gan var iegūt tikai nelegāli!
0
ozolina_anda > Haļina Puķīte 02.03.2011. 15.25
Vai nelegāli iegūts pases nr. skaitās arī darba, līzinga, pirkuma līgumam u.c. pievienota pases kopija?
0
Haļina Puķīte > Haļina Puķīte 02.03.2011. 15.26
Bet vai CSP nav jānes atbildība par to, ka ir radīta iespēja šos nopludinātos datus izmantot šādā veidā?
Kā arī – Vai personas koda un pases numura ievadīšana vispār uzskatāma par drošu reģistrēšanās veidu?
0
Una Grinberga > Haļina Puķīte 02.03.2011. 15.29
@lana
Jebkurš līgums ir divpusējs un konfidenciāls. Jājautā, kas tā ir par banku, darba devēju, kas izmanto pases kopiju kādiem citiem nolūkiem, kā tam mērķim kam tā ir paredzēta.
0
Una Grinberga > Haļina Puķīte 02.03.2011. 15.31
@GaaKaa
Ņemot vērā jautājumu sensitivitātes līmeni, šādu datu ievadīšana ir ok. Tur nav nekas tāds, kas varētu kaitēt personai.
0
Haļina Puķīte > Haļina Puķīte 02.03.2011. 15.32
Ja jau OK, kāpēc DVI aizliegusi turpināt šo “labo praksi”? :)
0
Una Grinberga > Haļina Puķīte 02.03.2011. 15.43
Tāpēc, ka delfi ir devusi visai Latvijai signālu, ka var “paspēlēties” ar datu kvalitāti. Via maz mums tādu bezdarbnieku plānprātiņu, kas sēž mājās un aiz bezdarbības nezina, kur likties!
0
piziks > Haļina Puķīte 02.03.2011. 22.48
Par pases numuriem = saki, tos varot dabūt tikai nelegāli? Vesels bars preču un pakalpojumu tiek saņemts, sniedzējam kopējot pasi, kur tie numuri redzami. Kā tiek glabātas šīs kopijas, — vai esi par to tik drošs Bāleliņu zemmē? :)
0