Tiesībsarga kandidāts Jansons: neesmu autoritāte

Juris Jansons izvairās runāt par savām tiesību jomas autoritātēm

Apvienības "Saskaņas centrs" (SC) izvirzītais, Zaļo un Zemnieku savienības atbalstītais tiesībsarga amata kandidāts 'Rīgas slimokases" likvidators, jurists Juris Jansons intervijai Ir.lv piekrīt dienā, kad "Vienotība" nosauc savu kandidātu šim amatam – tiesnesi un Latvijas Universitātes (LU) lektori Anitu Kovaļevsku. Intervijā Jansons ir izvairīgs un vienā brīdī pat grasās sarunu beigt, taču savu kandidatūru atsaukt negrasās – lai lemj parlaments.

Kas jūs pirmais uzrunāja tiesībsarga amatam?

Kā jau tas vairākkārt bija minēts publiskos medijos – tas bija "Saskaņas centra" deputāts Juris Silovs, un piekritu šim aicinājumam būt kā kandidāts.

Kāpēc piekritāt?

Man likās, ka ir ārkārtīgi svarīgi šajā brīdī uzņemties kaut kādu aktīvu rīcību, sajūtot sevī spēku vai enerģiju, ka ar savām administratīvām un juridiskām zināšanām varu būt noderīgs. Arī vērojot no malas, kā tā kandidātu atlases procedūra notika un kad augstas raudzes juristi vienkārši atsakās no piedāvājuma kandidēt uz šo posteni, man šķita, ka tas varētu būt izaicinājums, gan ceļot tiesībsarga atpazīstamību, gan darba kapacitāti.

Nupat arī izvirzīta "Vienotības" kandidāte – Anita Kovaļevska, kā vērtējat viņu?

Visnotaļ pozitīvi, man ir pārliecība, ka Kovaļevskas kundze ir augstas raudzes juriste un ļoti labs speciālists cilvēktiesību jomā.

Kādas salīdzinoši ir jūsu priekšrocības?

Es negribētu salīdzināt Kovaļevskas kandidatūru, viņas un manas priekšrocības. Lai gan vienu es varētu minēt – tā ir pieredze, pārņemot tādas iestādes vadību, kur iepriekš darbinieku vidū ar mikroklimatu bijušas problēmas vai ir kādas nesaskaņas. Otrs, esmu pieredzējis iestāžu vadītājs, trešais – mans iepriekšējais darbs, kas bija saistīts ar juridisko palīdzību, viņš bija saistīts ar cilvēktiesību vienas jomas nodrošināšanu un man šķita, ka tās zināšanas un pieredze varētu būt kā arguments.

Vai jūs jūtaties spēcīgāks cilvēktiesībās un vispār tiesību jomā par Kovaļevsku?

Nu, to grūti salīdzināt.

Jūs esat izteicies, ka tiesībsargam jākļūst proaktīvākām, vairāk jānāk klajā ar savām iniciatīvām. Kas ir tās jomas un jautājumi, kurus jūs virzītu prioritāri?

Tās būtu tās jomas, kas ir aktuālas tieši šobrīd. Kā mēs zinām, sabiedrībā šobrīd valda ne tikai satraukums, bet arī tā politiķu rīcība attiecībā uz sociālo tēmu, kas saistīts, protams, ar budžeta jautājumu, un tā tālāk. Jāskatās protams arī aktuālās tēmas, kas ir saistītas ar dažādiem diskriminācijas jautājumiem. Vienalga, vai tā ir pārliecība, invaliditāte vai kā citādi, tā ir viena no prioritārām tēmām, kam es pievērstu uzmanību.

Latvijai ir uzkrāta pieredze Eiropas Cilvēktiesību lietu spriedumos, kādas tendences jūs uzskatāt par svarīgām un kur tiesībsargam turpmāk vajadzētu likt akcentus?

Redziet, nosaukt vienu kādu prioritārāku, tas būtu negodīgi pret kādām citām.

Bet piemēram?

Es domāju, ka viena diezgan aktuāla tēma ir ieslodzīto tiesības. Otrs – tēma, kas saistīta ar labu pārvaldību. Tā tas būtu.

Ko tiesībsargs plāno darīt ieslodzīto jautājumu risināšanā vai labas pārvaldības uzlabošanā?

Nu, viņam ir virkne ar instrumentiem, kā varētu uzlabot šo te situāciju. Attiecībā uz ieslodzīto tiesībām tiesībsargs bija vērsies arī Satversmes tiesā. Ir pozitīvs rezultāts, bet tas ir tikai viens maziņš solītis, tur ir daudz darāmā. Kā jau eksperti ir minējuši – būtu jāveic individuālās sarunas ar šiem te cilvēkiem, kuru tiesības šķietami vai iespējams ir pārkāptas.

Jūs esat gatavs individuāli runāt ar ieslodzītajiem?

Protams.

Nesen Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) nolēma, ka Latvijai ir jāizmaksā kompensācija vienam ieslodzītajam par sliktajiem dzīves apstākļiem cietumā. Šis cilvēks cietumā nonāca par to, ka bija izvarojis nepilngadīgu meiteni. Kā jūs atbildētu uz jautājumu, vai izvarotājam ir cilvēktiesības?

Cilvēktiesības piemīt ikvienam.

Vai šajā gadījumā ECT spriedums bija samērīgs un Latvijai ir jāmaksā kompensācija?

Redziet, apšaubīt kādas tiesu institūcijas spriedumu būtu nekorekti no manas puses, jo tiesa tā ir lēmusi, tad Latvijai ir vai nu jāapstrīd, ja tāda iespēja ir, vai jāpilda spriedumā noteiktais, jo ikviens cilvēks ir apveltīts ar cilvēka tiesībām.

Vai šai nepilngadīgajai meitenītei nebija cilvēka tiesības?

Bija, protams, ka bija, bet nejaucam dažādas lietas. Viena lieta – personas noziegums pret šo meitenīti, kas ir pilnīgi atsevišķs jautājums, otrs – šis ieslodzītais ir vērsies ECT par to, ka šie dzīves apstākļi ieslodzījuma vietā ir necilvēcīgi. Tās ir divas dažādas lietas. Un šeit savienot to vai kaut kādā veidā mēģināt… Protams, izdarīts noziegums pret meitenīti, kas pamatīgi iedragā viņas tālāko dzīvi , uztveri par cilvēka vērtībām. Protams, es to saprotu, bet mēs nedrīkstam jaukt šīs divas lietas.

Vai, jūsuprāt, apstākļi Latvijas cietumos ir necilvēcīgi?

Man grūti par to spriest, es neesmu bijis nevienā ieslodzījuma vietā.

Bet jūs pretendējat uz amatu, kuram nāktos..(pārtrauc)

<p>Jā, es esmu lasījis dažādus materiālus, dažādus pētījumus. Arī iepriekšējā darbā esmu saņēmis no ieslodzītajiem dažādas vēstules un iesniegumus. Tas gan bija saistīts ar juridiskās palīdzības nodrošināšanu, bet arī bija jautājumi attiecībā uz ieslodzīto dzīves apstākļiem.

Kā vērtējat iedzīvotāju informētības līmeni par savām tiesībām?

Es domāju, tas ir zems un iedzīvotāju juridiskās apziņas vai kultūras līmenis būtu jāpaaugstina un tas būtu viens no tiesībsarga darbiem. Lai gan, aplūkojot 2011.gada budžeta iespējas, rodas bažas, vai tas ir izdarāms. Tas ir informatīvais darbs un tam ir nepieciešami līdzekļi.

Kā vērtējat Latvijas sabiedrības attieksmi pret homosekuāliem cilvēkiem, vai, jūsuprāt, šī grupa tiek diskriminēta?

Tas ir diskutējams jautājums. Ir vairāki pētījumi, kas liecina, protams, par to, ka tiek diskriminēti, bet …(īsa pauze) Nu, arī homoseksuāli orientēti cilvēki ir apveltīti ar cilvēka tiesībām.

Bet kāds ir jūsu viedoklis?

Mans viedoklis, ka… (pauze) viņu tiesībās nav ierobežojumu.

Tad viņi tiek diskriminēti Latvijā vai netiek?

Es domāju, ka nē.

Un tas, kas iepriekšējos gados notika Praida laikā?

Bet ziniet, [te saduras] divu dažādu sabiedrības grupu intereses un es tur neredzu neko diskriminējošu. Viņi var biedroties, viņi var doties organizēt šos praidus, vai kā citādi. Viņi jau nav ierobežoti tajā, vai tad ir kādi ierobežojumi? Cik es zinu – nē.

Kuras sabiedrības grupas Latvijā vairāk pakļautas diskriminācijas riskam?

(gara nopūta) Tie noteikti būs trūcīgie – maznodrošinātie iedzīvotāji, cilvēki ar kādām fiziskām nepilnībām, jo mums Latvijā nav visās iestādēs vai visur citur [nodrošinātas] publiskas piekļuves. Tās būs divas galvenās grupas.

Vai Latvijā ir problēmas dzimumu līdztiesības jautājumos?

Es domāju, ka jā.

Kādas?

Neatbildēšu tālāk uz šo jautājumu.

Kāpēc?

Jo tur var izvērst ļoti garu šo diskusiju un par to ir ļoti dažādi viedokļi.

Īsi, kodolīgi, kādas ir šīs problēmas, kā saredzat risinājumu?

Es saprotu, ka ar dzimumu līdztiesības jautājumiem viens no virzieniem, kur tad ir tā problēma, kas faktiski ir pēdējā laikā aktualizējusies, ir saistīta ar darba tiesībām – darba devējs, darba ņēmējs un, manuprāt, tas būtu jautājums, kas jārisina.

Kādā veidā?

Pirmkārt, ar izskaidrošanu, jo ar varu nevienam nevar uzspiest nekādu viedokli. Līdz tiesiskam apziņas līmenim var nonākt ar skaidrošanu, pārliecināšanu, ka ik viens ir apveltīts ar šīm cilvēktiesībām, ka ik vienam ir tiesības – gan sievietei, gan vīrietim – uz līdzvērtīgiem apstākļiem.

Jūsuprāt, Latvijas iedzīvotāji nav pietiekoši informēti par to?

Es domāju, ka viņi varēja būt vairāk informēti.

Informētība šīs problēmas novērstu?

Jā, tas būtu viens solis šīs problēmas novēršanā.

Kādi vēl pasākumi?

Es negribētu tagad izvērst par visiem šiem te pasākumiem, un es šobrīd esmu ierobežots laikā.

Kā jūs vērtējat, vai nepilsoņu skaits Latvijā ir liela problēma un , ja tā, tad kā to varētu risināt?

Nepilsoņiem naturalizējoties.

Jūsuprāt, tā ir problēma?

Ikviena tiesība ir izteikt šo vēlmi un iegūt pilsonību atbilstoši tiesību aktos noteiktajai kārtībai.

Kā saredzat tiesībsarga lomu šo jautājumu risināšanā?

Ar proaktīvo rīcību, sekojot līdzi notikumiem nepilsoņu jautājumos, pilsonības iegūšanas jautājumos. Otrs – analizējot tiesību aktos noteikto, analizējot iespējamās pretrunas gan principiem, gan starptautiskajiem tiesību aktiem. Ja tādi ir, tad tos novērst.

Kādas, jūsuprāt, būs galvenās aktualitātes vai problēmas cilvēktiesību jomā Latvijā pēc pieciem vai desmit gadiem?

Šobrīd es par to nerunāšu, ir pāragri.

Kāpēc, jūs nesaredzat?

Es saredzu, bet es šobrīd par to negribu runāt.

Kāpēc?

Šodien "Vienotība" ir nosaukusi savu tiesībsarga kandidātu un es saprotu, ka man stāv priekšā publiskas diskusijas un es negribētu faktiski tagad paust savu pozīciju un attieksmi, jo principā visu šo nedēļu es stāstu par to savu vīziju, savu redzējumu. Kaut kādām detaļām un attīstības scenārijiem es būtu gatavs tikai nākamnedēļ, ja ir kāda publiska diskusija, kurā mēs piedalāmies.

Īsti nesapratu, vai tas, ka jūs atklātu savu redzējumu, varētu palielināt izredzes Kovaļevskas kundzei?

Šobrīd es īsti neesmu gatavs par to runāt, jo man ir daudz pārdomas par tiem jautājumiem, ko jūs uzdodat. Jā, es īsti par šo tēmu neesmu gatavs.

Kas, jūsuprāt, ir labs vadītājs?

Un kā jūs domājat?

Es jums uzdevu jautājumu – jūs, iespējams, kļūsiet par tiesībsargu.

Labs vadītājs, pirmkārt, ir autoritāte savā kolektīvā, viņam ir jābūt spējīgam gan uzklausīt, gan sajust kolektīvu kā komandu, kas kopīga darba rezultātā dod to pienesumu, kas būtu jāveic atbilstoši funkcijām. Otra lieta – vadītājam ir jābūt labam administratoram, labam stratēģim un jāorientējas gan juridiskos, gan arī finanšu, ekonomikas jautājumos, jo vadītājam ir arī budžeta jautājumi.

Kas ir jūsu autoritātes tiesību jomā Latvijā?

Tādas būs daudz, bet nebūtu korekti tagad kādu nosaukt, jo, ja es būšu kādu piemirsis, tas būtu nekorekti.

Kādā vietā jūs ierindotu sevi šo cilvēku sarakstā?

Pilnīgi noteikti es neesmu starp juristiem autoritāte, jo mans darbs iepriekšējos gados saistīts vairāk ar vadīšanu, nevis aktīvu juridisku darbību.

Ja atzīstat, ka neesat autoritāte, kādēļ jūs pieņēmāt piedāvājumu?

Es pieņēmumu piedāvājumu arī tā iemesla dēļ, ka man ir juridiskā izglītība. Otrs, ka tiesībsarga birojā ir augstas klases juristi, kas ir orientējušies un specializējušies katrs savā jautājumā. Trešā lieta, kas arī publiskajā telpā izskanēja, ka tiesībsargam nav jābūt obligāti juristam, viņš var būt arī sociologs un politologs. Tie nav mani vārdi, to apgalvo šie cilvēktiesību eksperti.

Viņi apgalvo, ka jābūt arī autoritātei..

Jā, bet kas ir autoritāte?

Kas, jūsuprāt, tā ir?

Manuprāt, autoritāte, ja mēs runājam par augstas raudzes juristiem, ir Endziņa kungs, tas pats Apsīša kungs juristu aprindās. Tādas autoritātes mēs varam nosaukt ļoti daudz.

Vai nebūtu godīgi pret valsti tādā gadījumā atteikties no šī piedāvājuma, ja jūs redzat, ka ir citi – varbūt spēcīgāki, varbūt autoritatīvāki tiesību jomas pārstāvji, kuri būtu kompetenti?

Vai būtu godīgi pret valsti šobrīd atteikties un neiesaistīties kādā diskusijā?

Ja jūs redzat, ka ir labāki kandidāti.

Par to lems parlaments, kurš ir labāks. Šobrīd atkāpties no piekrišanas startēt uz tiesībsarga amatu – es domāju, tas būtu pāragri.

Uzskatāt, ka jūs tiesību jomā būtu labāka autoritāte, nekā Kovaļevskas kundze?

Es to neuzskatu.

Un tomēr jūs piekritāt šim amata piedāvājumam.

Es jums izskaidroju viedokli, kādēļ būtu pāragri atteikties no kandidēšanas.

Kas ir jūsu autoritātes tiesību jomā ārpus Latvijas?

Neatbildēšu uz to jautājumu.

Jums nav?

Man ir.

Nosauciet, viņi neņems ļaunā.

Protams, ka nē. Iespējams, nākamais jautājums būs, kādas ir manas mīļākās grāmatas.

Nē, tāda jautājuma nebūs.

Nē, es neatbildēšu uz to jautājumu.

Kāpēc?

Tāpēc, ka es negribu atbildēt uz to jautājumu!

Kāpēc negribat?

Man ir tiesības neatbildēt.

Protams, jums ir tādas tiesības, bet sabiedrībai ir tiesības uzzināt, ko domā tiesībsarga amata kandidāts, kādas ir viņa autoritātes.

Protams, ir tiesības, katram mums ir savas tiesības.

Tātad jūsu tiesības šobrīd ir svarīgākas par sabiedrības tiesībām?

Man ir tiesības uz viedokli, kas ir viena no šīm cilvēktiesību jomām, un es domāju, ka mēs varētu nekavēties pie šā jautājuma. Ja jums ir, tad ejam pie nākamā vai beidzam šo interviju.

Kāpēc Jūs izvēlējāties studēt jurisprudenci?

Tas bija mans aicinājums jau no vidusskolas laikiem.

Kas tieši jūs piesaistīja?

Mani interesēja jurisprudence, kā skolnieks saskatīju, ka veikt jurista darbu ir interesanti – man ir saistoši analizēt tiesību aktus, analizēt un piemērot attiecīgas tiesību normas. Protams, bija arī vidusskolnieka sapnis kļūt par advokātu, bet dzīvē viss sagriezās tā, ka nestartēju.

Kāpēc?

Tāpēc, ka nonācu darbā Latvijas Bankā vēl studiju laikā. Darbs bija saistošs un pēc tam par advokatūru vairs nebija tāda interese, jo sāku vadīt Juridiskās palīdzības administrāciju. Tur kā jurists un vadītājs es varu realizēt sevi pilnībā.

Vai, jūsuprāt, amatpersonas, kas pieļāvušas cilvēktiesību pārkāpumus, būtu jāsoda?

Es domāju, ka viņu nodarījums būtu vērtējums un šobrīd nepastāv mums konkrētas tiesību normas, kas dotu iespēju sodīt šīs amatpersonas. Protams, var rosināt lietas, var veikt pārbaudes un tas būtu jādara. Ja ir noticis cilvēktiesību pārkāpums, tad kādam par to būtu jāuzņemas atbildība, jo, protams, ka valstij ir jānodrošina cilvēka tiesības un, ja valsts to nav darījusi, tad jāatrod šis te vainīgais vai vainīgie, kuras amatpersona būtu jāsauc pie atbildības.

Nosauciet vienu spilgtu piemēru, kurā, jūsuprāt, amatpersona būtu jāsauc pie atbildības.

Neesmu izvērtējis nevienu materiālu, tādēļ man būtu grūti nosaukt tagad kaut vienu amatpersonu vai kaut vienu piemēru, kurā tas būtu vērtējams. Tie būtu skaļi vārdi, tie būtu skaļi, tukši vārdi!

Kādā veidā šīs amatpersonas varētu saukt pie atbildības?

Atbildības veidi ir likumos noteikti. Es nedomāju, ka būtu kādi jauni izdomāti atbildības veidi – [ir] civiltiesiskā, administratīvā, kriminālā.

Vai tiesībsargam būtu jāpiešķir (pārtrauc)

Noteikti, nē. Tiesībsargs nav spēka struktūra, nav struktūra, kam būtu jāveic represīvas darbības.

Vai tiesībsarga pilnvaras vajadzētu paplašināt?

Tas ir diskutējams jautājums. Šā brīža situācijā būtu labi, ja tiesībsargs spētu nodrošināt tās funkcijas, kas ir noteiktas likumā, bet es pieņemu – kapacitātes trūkuma dēļ ne visas šīs funkcijas tiek nodrošinātas, līdz ar to runāt par pilnvaru paplašināšanu šobrīd būtu pāragri.

Kuras funkcijas netiek nodrošinātas?

Netiek nodrošināta sabiedrības informēšanas funkcija, notiek tikai šī te iekšējā iesniegumu, sūdzību izskatīšana un atzinumu sagatavošana, kas ir zināmā mērā tikai daļa no funkcijām. Proaktīvā rīcība šobrīd nav sajūtama.

Vai, jūsuprāt, tiesībsarga Romāna Apsīša laikā birojs sasniedza tos mērķus, kādi bija, izveidojot šo biroju?

Es domāju, ka Apsīša kungs centās sasniegt šos mērķus, vai to ir izdevies sasniegt, tas būtu vērtējams, bet man šķiet, ka ne līdz galam.

Vai, jūsuprāt, tiesībsargs šobrīd ir autoritāte sabiedrībā?

Es domāju, ka šobrīd nē.

Kā jums izdotos panākt šo autoritāti, ja pats atzīstat, ka neesat līderis tiesību zinātnēs?

Lai sabiedrību informētu par aktuāliem jautājumiem cilvēktiesību jomā, tas nav tikai viena cilvēka darbs. Tas ir daudzu cilvēku darbs, tas ir biroja darbs, piesaistot arī ekspertus, skaidrojot sabiedrībai par cilvēktiesību jomā aktuālām lietām. Cilvēktiesības jau ar nav viens veselums, tās sastāv no vairākām nozarēm. Eksperti ir specializējušies vai veikuši pētījumus. Ģimenes tiesības ir viena lieta, diskriminācijas jautājumi – cita lieta. Pieaicinot konkrētus zinātniskus ekspertus ar referātiem, publikācijām vai kā citādi, varētu sabiedrībai norādīt uz tām tendencēm, kas ir cilvēktiesību jomā.