Situācijas uzlabošanai nepietiekot ar jau izveidoto reformu komiteju
Ēģiptes prezidenta Hosni Mubaraka oponenti pirmdien turpina uzturēt prasību pēc viņa tūlītējas demisijas, uzsverot, ka ar opozīcijas un valdības sarunās panākto piekāpšanos neesot pietiekami, vēsta aģentūras LETA-AFP.
Ēģiptes valdības un opozīcijas politiskās grupas svētdien sarunās vienojās izveidot konstitucionālu reformu komiteju, paziņoja Ēģiptes valdības pārstāvis Magdi Radi. Komitejā ietilpst tieslietu sektora un politisko aprindu pārstāvji, tās mērķis ir līdz marta pirmajai nedēļai izpētīt un ierosināt konstitucionālus labojumus un izmaiņas likumdošanā.
Kairas centrā esošajā Brīvības laukumā, kas pēc divas nedēļas ilgušajiem protestiem sāk atgādināt telšu pilsētiņu, pirmdien joprojām atrodas tūkstošiem opozīcijas aktīvistu. Daudzi no viņiem nakti pārlaiduši zem laukumā izvietotajiem armijas tankiem, tādējādi cenšoties novērst iespējamo bruņutehnikas izmantošanu pret protestētājiem vai arī tās izvešanu no laukuma, atstājot Mubaraka pretiniekus neaizsargātus pret režīma atbalstītāju uzbrukumiem.
Cenšoties apslāpēt protestus, kas turpinās jau 14.dienu, viceprezidents Omars Suleimans, kurš tiek uzskatīts par iespējamo Mubaraka pēcteci, svētdien uzaicināja daļu opozīcijas kustību iesaistīties komisijā demokrātisko reformu sagatavošanai.
Taču demonstrantus Kairas un citu Ēģiptes pilsētu ielās tas nav ietekmējis, bet opozīcijas partijas, tostarp ietekmīgā islāmistu kustība "Musulmaņu brālība" atkārtoti pieprasījušas Mubaraka tūlītēju atkāpšanos, nododot pilnvaras jaunieceltajam vietniekam. Suleimans gan atteicies uzņemties valsts vadību pārejas periodā.
Ne visas nemieru organizēšanā iesaistītās opozīcijas grupas bija pārstāvētas sarunās ar valdību. Uz tām, piemēram, netika uzaicināts Nobela Miera prēmijas laureāts Mohameds el Baradei. "Process ir necaurskatāms. Neviens šobrīd nezina, kurš ar kuru runā," intervijā britu raidorganizācijai BBC norādīja el Baradei. "Ja jūs patiešām vēlaties iedibināt uzticību, jums nepieciešams iesaistīt pārējo ēģiptiešu tautu – pilsoņus."
Joprojām oficiāli aizliegtā ''Musulmaņu brālība'' paziņojusi, ka iesaistījusies sarunās, jo vēlas pārliecināties, vai valdības solītās reformas ņemamas nopietni. Vienlaikus islāmisti brīdinājuši, ka ar varasiestāžu pašreizējo piekāpšanos nepietiek. Atbildot uz jautājumu, vai viņš tic, ka Mubaraks atkāpsies, Mahmuds Ezats, otrā persona ''Musulmaņu brālības'' hierarhijā, aģentūrai AFP sacīja: "Tas atkarīgs no tautas spiediena, un mēs atbalstām tautas spiedienu. Tam jāturpinās."
Lai arī kad tas būtu, kad Ēģiptes prezidents Hosni Mubaraks pamet savu amatu, šī valsts ir mainījusies uz viesiem laikiem, svētdien paziņoja ASV prezidents Baraks Obama, mudinot Ēģiptē izveidot "reprezentējošu valdību". "Ēģiptes tauta vēlas brīvību, brīvas un godīgas vēlēšanas, tā vēlas atsaucīgu valdību. Mēs esam sacījuši – jums pārmaiņas jāsāk tūlīt," televīzijā "Fox" norādīja Obama.
ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone atzinusi, ka Mubaraka demisijas brīdis atkarīgs no ēģiptiešu tautas gribas, taču vienlaikus brīdinājusi, ka pārāk sasteigta demisija var radīt problēmas, jo opozīcija nebūs pietiekami organizēta, lai sarīkotu vēlēšanas.
TV3 raidījuma ''Nekā personīga'' žurnālists Sandijs Semjonovs tiešraidē no Ēģiptes svētden stāstīja, ka Kairā situācija ir nedaudz normalizējusies, lai arī žurnālistiem joprojām ir apgrūtināti darba apstākļi. Konfliktu zonā žurnālisti strādājot tikai ar mazajām tūristu kamerām, ko parasti nav darījuši pat militāro konfliktu zonā. TV profesionālās kameras uz vietas tiekot vai nu sasistas, vai arī atņemtas uz robežas. To piedzīvoja arī TV3 filmēšanas grupa, šonedēļ ierodoties Kairā. Lidostā drošības dienests atņēmis kameru un satelīttelefonus solot, izbraucot no Ēģiptes, tos atdot.
Galvenajā konflikta zonā Tahrira laukumā žurnālisti netiekot laisti un notiekošo filmē no viesnīcu logiem. To pamanījuši prezidenta atbalstītāji, un žurnālisti tiek pārcelti uz istabām, no kuru logiem nav redzams galvenais laukums.
Uz ielām žurnālisti tiekot aizturēti, sisti un iebiedēti. Arī S. Semjonovam ar operatoru prezidenta atbalstītāji šonedēļ ieteikuši labāk valsti atstāt. Poļu, franču, spāņu un citu valstu žurnālisti ir padevušies šim spiedienam un devušies prom no Ēģiptes.
Komentāri (23)
Van Excel's 07.02.2011. 15.04
on a lighter note –
ska stila dziesmiņa par Kairu un degošām automašīnām ,ja nu kādam aizmirsusies. Piedziedājums teju tāds pats, kā BBC reportāžās šajās dienās 1000X skandētais refrēns ;)
http://www.youtube.com/watch?v=8tTq60WdtLc
0
maris 07.02.2011. 15.02
Es arī. Pietiek stiept gumiju:)
0
andrisskrastins 07.02.2011. 15.21
Problēmas būtība ir cita – neviens netic, ka Mubaraks un viņa režīms vispār grib jebkādas pārmaiņas. Viss, ko Mubaraks ir piedāvājis, ir tipiski viņa garā – lielisks šovs, lieliska aktierspēle, bet rezultāts – nulle. Amerikāņi viņu par reformām ir spaidījuši visu laiku, viņš tik ir atbildējis “tūlīt” un nekas nav noticis. Un ik pa laikam amīšu vidū tiek pasētas bailes par teroristiem un islamticīgajiem. Ak vai cik tas ir izdevīgi tādiem diktatoriem kā Mubarakam.
Ir tāds teiciens “Gribi nogalināt ideju – organizē komisiju”. Šādas komisijas piedāvāja veidot arī janvārī pirms 20 gadiem pie mums Augstākajā Padomē daža laba partija, kuras pēcteči ir SC. Viņu īstenie nolūki vēl šodien ik pa laikam pasprūk mēdiju telpā kādam neuzmanīgākam runātājam.
8
0
-4
Atbildēt
0
-3
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+3
-3
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
@Maija > andrisskrastins 07.02.2011. 17.33
rupji runājot, tai valstī jau sen ir pārāk daudz iedzīvotāju, lai visiem būtu pietiekami resursu. un diez vai ēģiptietis gribēs tik pat čakli kā austrumāzijas iedzīvotāji strādāt pie konveijera rūpnīcās.
0
Maija > andrisskrastins 07.02.2011. 17.31
priekš kam makšķerēt, ja drusku pašantažējot bagātos, zivis jau uzceptas pieved klāt1 :)
Ja nopietni, tad kā izpaužas tas, ka izglītotajiem ēģiptiešiem neļauj pelnīt?
Kas var aizliegt šiem uzņēmīgajiem ļaudīm nodarboties ar biznesu?
Vai patiesībā nav tā, ka lielākai daļai šo izglītoto ļaužu, izglītība ir tikai tā papīra, uz kura uzdrukāts diploms, vērtībā, bet praktiskai pelnīšanai ir pilnīgi nederīga (tāpat kā lielākai daļai Latvijā studējušo juristu, ekonomistu un citu)
0
Valdemārs Valdemārs > andrisskrastins 08.02.2011. 09.54
“Pazīstu dažus ēģiptiešus” nav pamatojums simtiem miljardu dolāru vērtām investīcijām, kas būtu nepieciešamas, lai mazinātu augsto bezdarbu astoņdesmit miljonu lielā valstī. Jautājums ir tāds, vai darba ētika ēģiptiešu kultūrā motivē iedzīvotājus čakli un bez kurnēšanas (streikiem, nemieriem utt.) strādāt šodien, lai viņu mazbērni gadsimta otrajā pusē dzīvotu pārticībā. Ja atbilde tik tiešām ir jā, tad potenciālie investori, kas visticamāk varētu būt pragmatiskie ķīnieši, ieguldīs smagi strādājot uzkrāto kapitālu.
0
Maija > andrisskrastins 07.02.2011. 15.48
nē, es negribēju apgalvot, ka mubaraks ir neaizstājams, ka viņa atkāpšanās ir pasaules gals. es tikai gribu norādīt visiem, kuri iedomājas, ka demokrātija ir kā “filozofijas akmens” visām kaitēm un var da jekuru sūdu pārvērst zeltā.
Vēlreiz vēršu uzmanību uz faktu, ka ēģiptē dzīvo milzīgs daudzums cilvēku, kuriem faktiski nav nekādas iespējas atrast darbu un nebūs šādas iespējas neatkarīgi no tā vai tur būs diktatūra, monarhija, demokrātija vai da jebkāda cita valsts pārvaldes forma. Jautājums ir tajā, kas un par kādiem pakalpojumiem nākamajam ēģiptes pārvaldniekam būs ar mieru finansēt trūcīgo iedzīvotāju ēdināšanu. Mubaraku finansēja ASV par to, ka šis skaitās Izraēlas sabiedrotais arābu pasaulē. Ja pie varas nāk islāma fundamentālisti, tad finansējums var iegriezties no citas puses. ja pie varas nonāk reālpolitiķi, tad var sākties rupja vairāksolīšana. Proti, rietumiem liks izvēlēties – vai nu jūs maksājiet par “demokrātiju” krietni vairāk kā līdz šim vai arī maksās un pasūtīs mūziku kāds cits.
Man te gluži vienalga, kas notiks ar trūcīgajiem ēģiptiešiem, jo es skaidri apzinos, ka viņiem visiem palīdzēt nespēs neviens izņemot viņus pašus. Starp citu, trūcīgie ēģiptieši ir vēl salīdzinoši labā situācijā nekā daudzi miljoni trūcīgo vēl nabadzīgākās valstīs.
P.S. salīdzinājumi ar 20 gadīgu mūsu vēsturi ir lieki, jo mums mūsu vēsture un viņiem viņu.
0
Maija > andrisskrastins 07.02.2011. 15.52
agrāk līdzīgas krīzes valdnieki risināja ar plašiem karagājieniem. tipa nolaida asinis, lai mazinās spiediens. ja paveicās, tad tika pie krietna laupījuma, kas uz laiku atrisināja briestošo ekonomisko krīzi, ja ne tad vismaz vēlāk tautas atmiņā saglabājās kā varonis, kas cīnījies pret citzemju apspiedējiem un varonīgi gājis bojā par savas tautas interesēm :)
0
egils_krastins > andrisskrastins 07.02.2011. 18.17
>valynx
Kas neljauj nodarboties ar biznesu? Tas pats kas Latvijaa – korupcija. Saveejo buushana, ja veelaties.
Man ir vairaaku gadu maza gjimenes uznjeemuma pieredze Latvijaa. Uznjeemums parstaaja darboties pirms daudziem gadiem. Viens no galvenajiem iemesliem – pashvaldiibas iereednju attieksme.
Visur, kur valda korupcija notiek viens un tas pats – ekonomika neattistaas.
0
egils_krastins > andrisskrastins 07.02.2011. 18.22
> valynx
…diez vai ēģiptietis gribēs tik pat čakli kā austrumāzijas iedzīvotāji strādāt pie konveijera rūpnīcās.
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
Tas pashlaik nav apspriezjamais jautaajums. Juus novirzaaties no teemas un saakat uzbrukumus – tu taads, tu shitaads.
Es paziistu dazjus eegiptieshus dziivojoshus Londonaa. Vinji ir labi izgliitoti un straadiigi ljaudis.
0
egils_krastins > andrisskrastins 07.02.2011. 16.37
> valnux
Veelos tikai piebilst, ka Eeghipte ir pirmajaa vietaa pasaulee koledzhas diplomu ieguvusho berdarbnieku skaita zinjaa.
Ja shiem izgliitotajiem, jaunajiem ljauzjiem beidzot ljautu iegaadaaties makskjeri (kas lidzshim nav noticis, jo nav reformu), zivis vinjiem vairs nebuus jaadod, pashi nokhers un paeediis un veel citiem iedos.
Vislabaakais piemeers regjionaa in Libaana, kur kristieshi un musulmanji dziivo mieraa pie reaalas parlamentaaraas demokraatijas.
0