“Lattelecom” noliedz “De facto” pausto informāciju

Raidījums vēstīja, ka digitālās televīzijas ieviešanas “know-how” bijušas vien dažas fotogrāfijas

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "De facto" vēstītais, ka SIA "Lattelecom" par nepilniem diviem miljoniem latu nopirka sešas fotogrāfijas, kā arī citi apgalvojumi par līguma noteikumiem neatbilst patiesībai un ir absurdi, pirmdien no rīta paziņojis “Lattelecom”.

“Lattelecom” pieprasījis atsaukt ziņas, uzskatot, ka šādi apgalvojumi kaitē uzņēmuma reputācijai. Paziņojumā teikts, ka "Lattelecom" no SIA "Hannu Digital" nav iegādājies fotogrāfijas, līguma priekšmets nav fotogrāfijas un vairāki citi raidījumā paustie apgalvojumi ir maldinoši un patiesībai neatbilstoši.

Plašākus skaidrojumus par līguma noteikumiem gan "Lattelecom" nesniedz, jo visi līgumi, ko uzņēmums slēdz ar sadarbības partneriem, esot konfidenciāli un to detaļas uzņēmums publiski nekomentē.

Raidījuma "De facto" žurnālists un sižeta autors Jānis Geste paziņojis, ka nesaskata pamatu atsaukt izplatīto informāciju. "Es gribētu redzēt patiešām kvalitatīvus un pārliecinošus pierādījumus, kas liecinātu, ka izskanējušās ziņas ir nepatiesas. Noslēgtā līguma summas ir pietiekami lielas, kā arī digitālo virszemes televīziju izmanto liela daļa Latvijas iedzīvotāju, tādēļ jābūt skaidriem šādu līgumu slēgšanas nosacījumiem. Patlaban "Lattelecom" nemin nevienu pamatotu argumentu vai faktu, kas ir šīs zināšanas, ko uzņēmums nopircis," skaidro Geste.

Žurnālists norāda – ja "Lattelecom" publiskos noslēgto līgumu, raidījums to izvērtēs, un tiks lemts par tālākajām darbībām. Geste arī piebilst, ka "Lattelecom" tika dota iespēja paust savu viedokli un skaidrot līguma noslēgšanas pamatojumu, taču uzņēmums neesot bijis gatavs to darīt.

Svētdien “De facto” ziņoja, ka, ieviešot digitālo televīziju, “Lattelecom” no bēdīgi slavenā “Kempmayer” mantinieka, kompānijas “Hannu Digital”, iegādājies zinātības licenci jeb tā saukto “know-how”, ko veidojušas vien dažas fotogrāfijas.

Kriminālprocesa dokumentos rodams šo fotogrāfiju atšifrējums – tajās "redzams raidītāju izvietojums Latvijas Valsts radio un LTV telpās un raidītāju dzesējošā šķidruma manometru rādījums".

Turklāt kā īpašas zināšanas norādīti raidītāju pieņemšanas mērījumu protokoli, ar kuriem ražotājs nodevis raidītājus pircējam, un teorētiska Rīgas reģiona apraides zonas karte, kurā nemaz nav ņemti vērā raidošās antenas parametri.

Par licences iegādi samaksāts pusotrs miljons latu, turklāt nākamajos trīs gados “Hannu Digital” ik gadu saņems vēl 80 tūkstošus latu, kā arī 22% no digitālās televīzijas pakalpojumu ieviešanas ienākumiem. Turklāt noteikts, ka šis maksājums nevar būt mazāks par 120 tūkstošiem latu gadā.

Sižetā “De facto” atsaucās uz atsevišķiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktā kriminālprocesa dokumentiem, kas nonākuši raidījuma rīcībā.

"De facto" norādīja, ka, savulaik konkursa nolikumā nosakot, ka Rīgā un Rīgas reģionā digitālās televīzijas apraide testa režīmā jāsāk jau no šā gada sākuma, Satiksmes ministrijas amatpersonas, iespējams, radījušas apstākļus, ka ciparu televīziju nebija iespējams ieviest bez "Hannu Digital" piesaistīšanas.

Valsts kontrole savulaik secināja, ka par digitālās televīzijas ieviešanu pārmaksāti 3,6 miljoni latu. Šo summu veido arī pērn starp "Lattelecom" un "Hannu Digital" noslēgtie līgumi, norādīja raidījums.