Ģenerāldirekcijas vadītājs: vajadzīgs finansējums reformas efektivitātei
No nākamā gada līdzšinējo valsts arhīvu sistēmas iestāžu vietā nolemts izveidot vienu valsts tiešā pārvaldībā esošu iestādi – Latvijas Nacionālo arhīvu. Arhīvu direktori šādu soli vērtē kā nepieciešamu.
Ar valdības rīkojumu no nākamā gada paredzēts reorganizēt Valsts arhīvu ģenerāldirekciju, Latvijas Valsts vēstures arhīvu, Latvijas Valsts arhīvu, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu, Personāla dokumentu valsts arhīvu, Centrālo mikrofotokopēšanas un dokumentu restaurācijas laboratoriju, Valsts arhīvu speciālo bibliotēku. Tāpat reorganizācijas attieksies uz Alūksnes, Cēsu, Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Liepājas, Rēzeknes, Siguldas, Tukuma Valmieras un Ventspils zonālajiem valsts arhīviem.
Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas ģenerāldirektors Valdis Štāls teic, ka pašlaik vēl nav zināma Latvijas Nacionālā arhīva struktūra, tādēļ pāragri spriest par to, cik veiksmīgi darbosies jaunā sistēma. Tomēr viņš ir pārliecināts, ka arhīvu reorganizācija jāveic, jo “citas izejas nav”, taču šis laiks reorganizācijas veikšanai, kad arhīviem ir finansiālas grūtības, viņaprāt, gan nav piemērotākais.
Štāls esot informēts, ka Nacionālā arhīva izveidei nav atvēlēti finansiāli līdzekļi, jāizmanto “iekšējās rezerves”, proti, līdzekļi no šī gada “saknapinātā” budžeta. “Kā mēs varam reorganizēties nākotnes vārdā, ja pašlaik jādomā, lai mums būtu nauda veidlapai, spiedogam?” viņš ir neizpratnē.
Štāls ir pārliecināts, lai “reformu veiktu un stimulētu tās efektivitāti” būtu nepieciešams finansiāls atbalsts. Viņš uzsver, ka pašlaik būtiski būtu veikt reorganizāciju dokumentu glabātuvju optimizēšanā, to koncentrēšanā lielākās ēkās, labākos apstākļos, tādēļ būtu “kaut vai vienā elementā jārada nākotnes perspektīvu”, piemēram, vecās ēkas jānomaina pret jaunu Nacionālā arhīva ēka, kas gan pašreizējos apstākļos nav iespējams.
Latvijas valsts arhīva direktore Māra Sprūdža cer, ka reorganizācija arhīvu darbību ietekmēs pozitīvi: “Šī reorganizācija ir iespēja arhīviem attīstīt sevi un sakārtoties.” Viņa uzsver, ka reorganizācija ir izaicinājums, no kura arhīviem būs iespēja tikai iegūt. Viss būšot atkarīgs, vai arhīvi to gribēs pieņemt. Kā lielāko reorganizācijas ieguvumu M. Sprūdža min vienotas, centralizētas informācijas un lēmumu pieņemšanas sistēmas izveidi: “Turpmāk mums būs jāstrādā kopā kā vienai organizācijai – jautājumi būs jārisina vienādi.”
Arī Liepājas zonālā valsts arhīva direktore Gunta Drēzdiņa reorganizāciju vērtē pozitīvi, lai gan teic, ka esot “grūti spriest, kamēr jaunā sistēma nav sākusi darboties”. Viņa ir pārliecināta, ka mazajiem zonālajiem arhīviem būtiski nekas nemainīsies, jo “grāmatvedība jau sen centralizēta”. Turpmāko arhīvu darbība, viņasprāt, būs atkarīga no pilnvarām, kādas būs dotas arhīvu direktoriem: “Līdz šim paši slēdzām gan līgumus, gan parakstījām dokumentus. Ja pilnvaras būs, tad jau nekas būtiski nemainīsies,” uzskata. G. Drēziņa. Gadījumā, ja viss notiks tikai centralizēti Rīgā, varētu rasties problēmas – “cilvēkiem būs ilgāk jāgaida kaut vai to pašu izziņu – ja būs jāsūta uz Rīgu parakstīt”.
Saskaņā ar jauno Arhīvu likumu, kuru Saeima pieņēma šī gada 11.februārī un, kurš stāsies spēkā no 2011.gada 1.janvāra, arhīvu nozare ir centralizējama, izveidojot vienu tiešās pārvaldes iestādi – Latvijas Nacionālo arhīvu, kuras struktūra veidota tā, lai šī iestāde darbotos pēc funkcionālā un teritoriālā principa un nodrošinātu savu administratīvo darbu, līdz ar to iepriekšminētās valsts arhīvu sistēmas iestādes nepieciešams reorganizēt, tās apvienojot.
Komentāri (37)