Pārmaiņas skars minimālo algu, dārgus īpašumus, auto

Nodokļu maiņa nākamgad mazāk ietekmēšot vidusslāņa ģimenes

Valdības plānotās izmaiņas nodokļu politikā visvairāk izjutīs cilvēki, kas patlaban saņem minimālo algu, kā arī vērtīgu nekustamo īpašumu un ekskluzīvu automašīnu īpašnieki, liecina "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta aprēķini. Savukārt vidusmēra ģimenes plānotās nodokļu izmaiņas būtiski neietekmēšot.

Interneta vietnē "manasfinanses.lv" pieejams nodokļu kalkulators , kurā Latvijas iedzīvotāji var aprēķināt, kā katra personīgo budžetu varētu ietekmēt valdības plānotās izmaiņas nodokļos.

Institūts aprēķinājis, ka ģimene, kurā abi vecāki patlaban saņem minimālo algu, līdz ar tās paaugstināšanu līdz 200 latiem katru mēnesi ienākumos saņemtu apmēram par 30 latiem vairāk. Tas katram no vecākiem nodrošinātu vienu papildu algu gadā. Savukārt ģimenes ar algu, kas ir mazliet augstāka par minimālo, nākamgad katru mēnesi ienākumos varētu saņemt par pāris latiem vairāk. Vienlaikus šīs ģimenes arī par pāris latiem vairāk iztērēs, iepērkoties veikalā un maksājot mājokļa nodokli.

Ievērojamāk papildu izdevumus nodokļu paaugstināšanas dēļ izjutīs turīgas ģimenes, kurām pieder vairāki īpašumi vai luksus klases auto. Šādām ģimenēm ienākumi samazināsies par 10-15 latiem mēnesī, bet izdevumi pieaugs par 25 latiem un vairāk.

Savukārt vidusmēra Latvijas ģimenes, kurās abi vecāki saņem vidējo algu Latvijā, nepieredzēs būtiskas izmaiņas ienākumos, un arī izdevumu pieaugums uz kopējās ģimenes ienākumu fona sasniegs vien 1-2%. "Salīdzinot ar pagājušā gada nogali, kad valdības plāni Latvijas ģimenēm nozīmēja samazinājumu par 5-6%, šogad iecerētās nodokļu izmaiņas pret vidusmēra ģimenēm ir saudzīgākas," secina "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta direktora vietniece Diāna Krampe.

Kā ziņots, valdība vienojusies par minimālās algas palielināšanu līdz 200 latiem līdzšinējo 180 latu vietā. Līdz ar to minimālā stundas tarifa likme būs 1,189 lati, informē Labklājības ministrija.

Iecerēts arī dubultot nekustamā īpašuma nodokli (NĪN). Valdība atbalstījusi nodokļa likmes palielināšanu dzīvojamām mājām, nosakot to no 0,2% līdz 0,6% atkarībā no dzīvojamās mājas vai dzīvokļa kadastrālās vērtības. Dzīvojamo māju palīgēku aplikšana ar nodokli tiks uzsākta 2012.gada 1.janvārī.

Nodoklis 0,2% no kadastrālās vērtības būs jāmaksā par īpašumu, kura kadastrālā vērtība nepārsniedz 40 000 latu. 0,4% likme būs jāmaksā par īpašumu, kura kadastrālās vērtības daļas pārsniedz 40 000 latu, bet nepārsniedz 75 000 latu. Savukārt 0,6% likmi piemēros īpašumiem, kuru kadastrālās vērtības pārsniegs 75 000 latu. Pašlaik šī likme ir 0,3%. Kā ziņo LETA, piemēram, mājoklim ar kadastrālo vērtību 17 000 latu, kas atbilst standarta 3 istabu dzīvokļa kadastrālajai vērtībai Rīgā, nodokļa pieaugums būs 17 lati gadā.

Valdība otrdien atbalstīja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmju palielināšanu no nākamā gada 1.janvāra. PVN pamatlikme tiks palielināta no 21% uz 22%, savukārt samazinātās likmes pieaugs no 10% uz 12%. Ar pamatlikmi – 22% – turpmāk tiks aplikta arī ir elektroenerģijas piegāde iedzīvotājiem.

Valdības atbalstīja likumprojektus, kuri paredz transportlīdzekļu ikgadējo nodevu aizstāt ar nodokli, vienlaikus vienojoties par nodokļa likmes pieaugumu.

Budžeta konsolidācijas pasākumi paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme nākamgad tiek samazināta līdz 25%, neapliekamais minimums palielināts līdz 45 latiem, atvieglojums par apgādībā esošajiem – palielināts līdz 70 latiem, bet sociālo apdrošināšanas iemaksu likme uz darba ņēmēju rēķina – palielināta par 2% līdz 35,09%.