LVC vēlreiz pārbaudījis apvedceļa būvniecībā izmantotos materiālus
Latvijas autoceļu pārvaldītājs "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) pēc izmeklēšanas secinājis, ka Rīgas apvedceļa posmā Salaspils-Babīte rekonstrukcijā izmantotie materiāli atbilst visām prasībām, trešdien informējis LVC, vēsta LETA.
LVC iekšējā auditā bija konstatējis, ka Rīgas apvedceļa rekonstrukcijas laikā izmantotie būvmateriāli atbilst līguma nosacījumiem, tomēr LVC laboratorijā tika veikta arī papildu pārbaude izmantotajiem būvmateriāliem.
Papildu laboratorijas izmeklēšana tika veikta divu ceļa būves kompāniju "Šlokenbeka" un "A.C.B." publiskā strīda dēļ. Par pašrocīgi veiktā ekspertīzē konstatētu paredzēto un izmantoto materiālu neatbilstību Ģenerālprokuratūrai bija ziņojis ceļu būves uzņēmums "Šlokenbeka", lūdzot ierosināt kriminālprocesu par darbu veicējas firmas "A.C.B." iespējamo krāpšanu.
''Šlokenbekas'' pasūtītajā pārbaudē atklāts, ka ceļa segumā nav izmantots izturīgākais polimērmodificētais bitumens, bet parasts bitumens, tā radot virskārtas plaisāšanas risku un saīsinot ceļa mūžu. Apmaiņā uzņēmuma AS "A.C.B." vadība nolēma vērsties tiesā ar prasību pret SIA "Šlokenbeka" par neslavas celšanu.
Analīzes tika veiktas Rīgas Tehniskās universitātes laboratorijā, kā arī Valsts tieslietu ekspertīžu birojā. "Abu laboratoriju veiktie pārbaudes rezultāti apstiprina, ka saistes kārtas asfaltbetona maisījums ir modificēts ar polifosforskābi, kas ir bitumena ķīmiskais modifikators," skaidroja LVC valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže.
SIA “Šlokenbeka” un AS “A.C.B.” konfliktē jau kopš 2008.gada, kad konkursā par tiesībām būvēt autoceļa posmu Ludza-Nirza pasūtītājs par uzvarētāju atzina SIA "Šlokenbeka" ar piedāvājuma cenu 33 963 481 lats. Vēlāk pēc "A.C.B." sūdzības un ilgstošiem iepirkumu strīdiem pārtrauca konkursu un pēc labojumu veikšanas konkursa nolikumā rīkoja atkārtotu konkursu, kurā “Šlokenbeka” zaudēja, kaut arī tās piedāvājums bija par 18 125 427 latiem lētāks nekā pirmajā konkursā piedāvātais. Konkursā pasūtījumu ieguva uzņēmums "A.C.B.".
Komentāri (15)
arturskaja 03.11.2010. 15.33
Interecanti, kur Valsts tieslietu ekspertīžu birojs tās analīzes pasūta? Un vēl – ja gadienā VC ir korumpējies, kāda ticība, ka paņems īstos paraugus?
1
anita_meistere > arturskaja 03.11.2010. 15.49
neuztraucies, viņi paņems “īstos un pareizos” paraugus..tas nu ir 100% skaidrs. tāpat skadrs, ka visas šīs te laboratorijas un eksperti ir pilnīgs fufels. kā var LVC laboratorija veikt analīzi, ja LVC faktiski ir interešu konfliktā.
0
Laumiņa 03.11.2010. 18.35
Par tām vietējām “lablatviešu” kompānijām. Savulaik mūs baidīja ar visādiem somu Leminkaineniem utt. Bezkaunīgi konkursos lobēja “mūsējos” un stūma ārā ārzemniekus, norādot uz “ļauno” Igaunijas pieredzi, kur lielu daļu ceļu būšanas bija pārņēmuši somi. Rezultāts ir tāds, ka iebraucot Veru rajonā, kas Igaunijā skaitās visattālākā čuhņa, pēkšņi dabūju šoku . Izcili asfaltēti un apzīmēti ceļi pat uz vismazākām apdzīvotām vietām Krievijas pierobežā… Sajūta kā vismaz Vācijā… Un tad rodas jautājumi, un tai skaitā- vai pie igauņu panākumiem (kā zinām ne tikai ceļu būvēšanā apgūstot ES naudu) nopelni nav tieši caurskatāmiem konkursiem ar rietumu firmu piedalīšanos pretēji bālēliņu “sarunāšanas” un “savējo” bīdīšanas tehnoloģijām, sabiedrības labuma vietā gūstot labumu tikai sev. Piemēri salīdzināšanai pēdējā laikā kļūst arvien kontrastaināki.
0
Laumiņa 03.11.2010. 18.09
Nu kā par argumentu var kalpot LVC it kā veiktie laboratorijas pētījumi, ja šis kantoris pats varētu būt iesaistīts šajās nelikumībās, jo pretējā gadījumā ACB taču nebūtu iespēja veikt to, ko viņiem pārmet. Kontekstā varētu pieļaut, ka abu kantoru “sadarbībai” pat ir vēsture līdzīgos gadījumos un tāpat pie konkursu norisēm. Manuprāt sāktos pamatīga “jautrība”, ja atbilstoša ES institūcija iedomātos pārbaudīt (vēlams Vācijas vai citās kompetentās ES laboratorijās) līdz šim par ES dalības naudu būvēto ceļu kvalitātes atbilstību normām, konkursu kvalitātes prasību un citu normu izpildei. Un ja nu nelikumības atklājot, kas būtu visnotaļ ticami, šie pēkšņi nolemj iespējamiem negodprāšiem, tai skaitā iespējams arī LVC, atprasīt savus ieguldītos 80 milj. EUR, tas būtu skaists skandāls. Un nevajag lamāt tik ACB, ir jau citas jautras kompānijas, kuru objekti alkst pēc laboratoriju pārbaudes, piem. Saldus ceļinieks, un arī skaļāki vārdi.
0