Digitālgeitā pabeidz Šķēles nopratināšanu

Ja Šķēlem būtu iespējams projektā piedalīties tieši, viņš to darītu

Rīgas apgabaltiesā pabeigta bijušā premjera un Tautas partijas (TP) dibinātāja Andra Šķēles nopratināšana digitālās televīzijas (TV) krimināllietā, kurš šajā lietā ir liecinieka statusā. Kā ziņo BNS, Šķēle atkārtoti apliecinājis savu interesi iesaistīties digitālās TV ieviešanas projektā, taču, tā kā nav bijis iespējams iegūt vairākumu kompānijā "Kempmayer Media Limited", šī interese netika realizēta.

"Ja būtu iespējams projektā piedalīties tieši, es to arī darītu," viņš sacīja. Pēc Šķēles teiktā, viņam pazīstamais Maikls Neigls kopumā varētu būt ieguvis aptuveni 25% daļu "Kempmayer Media Limited".

Kad bijis pieejams līgums ar "Digitālo Latvijas radio un televīzijas centru" (DLRTV), noskaidrojies, ka digitālās TV projekta ieviešanas projekta pirmā kārta uzņēmumam nenestu peļņu. Svarīgākās bija tiesības īstenot otro un trešo kārtu, paskaidroja Šķēle. "Pirmās kārtas līguma piedāvājums būtu bijis zems – viena miljona dolāru [550 tūkstošu latu] robežās, ne vairāk," par Šķēles teikto vēsta BNS.

Šķēle savus plānus nav klāstījis daudziem cilvēkiem, jo "citādi to uzzinātu visa Rīga". Viņš noliedza, ka pazīst un jebkad būtu saticis "Kempmayer Media Limited" izpilddirektoru Toniju Flanaganu.

Viņš pauda viedokli, ka digitālās televīzijas ieviešanā Latvijā, iespējams, iets visvieglākais ceļš, daudzas mājsaimniecības atstājot bez šīs iespējas. Pēc viņa teiktā, sākotnēji bija paredzēts, ka visi iedzīvotāji bez maksas tiks pieslēgti pie jaunās sistēmas.

Digitālās TV krimināllietas iztiesāšanas ietvaros kopš pagājušā gada marta tiek nopratināti liecinieki, kuru kopējais skaits ir aptuveni 120. Krimināllietā apsūdzētas 20 personas par krāpšanu lielos apmēros un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielos apmēros vai ja to izdarījusi organizēta grupa, kā arī tīšām darbībām valsts amatpersonu rīcībā un valsts amatpersonu pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.

Digitālās TV krimināllietu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, pamatojoties uz toreizējā satiksmes ministra Roberta Zīles iesniegumu, ierosināja 2003.gada 1.septembrī.