Uz kolektīvo drošību • IR.lv

Uz kolektīvo drošību

22
AFP/LETA
Askolds Rodins

Eiropas gāzes regula pret Krievijas politisko ieroci

Šonedēļ Eiropas Parlaments (EP) apstiprināja regulu ar neizteiksmīgu nosaukumu – “Likums par gāzes piegāžu drošību”. Šis dokuments paredz, kas jādara Eiropas Savienības (ES) mērogā, ja dalībvalstij vai valstu grupai rodas sarežģījumi ar dabasgāzes saņemšanu. Regula ir īpaši svarīga Baltijas valstīm, jo mūsu patērētās dabasgāzes piegādātājs ir Krievijas monopolists “Gazprom”. Vienīgais piegādātājs.

Lietuva, Latvija un Igaunija ir valstis, kuras dēvē par gāzes salām, t.i., pašlaik nepastāv iespējas saņemt dabasgāzi no kādas citas ES valsts, jo nav starpsavienojumu. Baltijas valstīm paredzēts starpsavienojums ar Poliju, veidojot “gāzes zonu”. Citu “gāzes zonu'' veidos Lielbritānija un Īrija, vēl citu – Dānija un Zviedrija. Ir valstis, kas ietilps vienlaikus divās zonās, kā Polija, vai pat trijās, kā Vācija un Francija. Trūkstošās infrastruktūras būvei piešķirts turpat pusotrs miljards eiro.

Regulas mērķis ir panākt kolektīvo drošību dabasgāzes patēriņa jomā. Savstarpēju izlīdzēšanos. Valstīm doti divi gadi, lai izstrādātu krīžu novēršanas plānus, bet pilnībā regulai jābūt ieviestai četros gados.

Dokumentā kā iespējamie krīžu cēloņi minēti laika apstākļi – ļoti zemas vai ilgstoši zemas gaisa temperatūras, maģistrālo gāzes vadu bojājumi. Regulā noteikts, ka krīzes gadījumā dabasgāzes piegādes vispirmām kārtām jānodrošina mājsaimniecībām.Vēl tur varam uzzināt, ka daba lielus nepatīkamus pārsteigumus sagādā caurmērā reizi divdesmit gados. Šī iemesla dēļ par kolektīvās drošības sistēmas radīšanu netika domāts, teiksim, pirms desmit vai divdesmit gadiem.

Dokuments paredz “kopīgu rīcību pret valsti, kas nav ES dalībvalsts”. Tieši šī sadaļa uzrakstīta vislakoniskāk un nekonkrētāk. Taču to ir komentējis Eiropas Parlamenta deputāts, kurš iepazīstināja parlamentu ar regulu. Pēc viņa teiktā, “rīcība būs ātra un enerģiska, un tas būs spēcīgs signāls, ka gāzes piegādes jautājumos Eiropa ievēro principu: viens par visiem, visi par vienu”.

Regulai, protams, ir ekonomiskas dabas mērķis, taču tās tapšanas cēlonis ir politisks. Nav grūti iedomāties, ka vārdā nenosauktā “valsts, kas nav ES dalībvalsts”, ir Krievija. “No laika gala”, arī “aukstā kara” gados Eiropas valstīm to nopirktā dabasgāze tika piegādāta vajadzīgajā apjomā, un tas likās pašsaprotami: esi samaksājis – saņem preci.

Stāvoklis mainījās, kad Krievija attiecību kārtošanā ar kaimiņvalstīm sāka likt lietā “gāzes karus”. Tādi bijuši vairāki – gan ar “oranžo” Ukrainu, gan Baltkrieviju, kurā nedalīti valda “pēdējais Eiropas diktators”, par prezidentu dēvētais Aleksandrs Lukašenko. 80% Eiropas valstīm domātās dabasgāzes nonāk tur caur Ukrainu, atlikusī – caur Baltkrieviju. “Gāzes karu” laikā dabūja trūkties arī tranzītvalstis, taču lielāks kaitējums tika nodarīts saņēmējiem. Krievijas un Ukrainas “gāzes karā” vissmagāk klājās tām Balkānu valstīm, kas dabasgāzi, tāpat kā mēs, saņem tikai no Krievijas.

Pēdējais gāzes minikarš ar Baltkrieviju notika jūnija otrajā pusē. Sūdzības cēla Lietuva un Polija, kas saņem gāzi caur Baltkrieviju. Tā cēlonis bija acīm redzams: piespiest Lukašenko akceptēt precizējumus Muitas savienības dokumentos un jaunos naftas piegādes noteikumus. Pēc neilgas pretošanās Lukašenko kapitulēja, bet Lietuva un Polija tika pie pilna apjoma gāzes piegādēm.

Dabiski, monopolists “Gazprom” nekad nepiemin nekādas politiskas lieta. Gāzes vadus slēdz, minot ekonomiskus ieganstus: par kaut ko neesot samaksāts vai samaksāts parāk maz. Kad politiskais konflikts izsmelts, vienmēr izrādījies, ka arī gāzes lietas var nogludināt.

“Gāzes kari” nozīmē arī ko citu: koncerns nesaņem naudu par nepiegādāto, tātad nepārdoto dabasgāzi, cieš finansu zaudējumus. Taču Krievijā “Gazprom” nav vienkārši valstij gandrīz pilnībā piederošs monopoluzņēmums. Tas ir arī ārpolitikas instruments, un efektīvs instruments. Būtu naivi domāt, ka Krievijas tagadējais režīms varētu principā atteikties no šī instrumenta izmantošanas.

Negatīva pieredze arī ir pieredze, un tieši tāpēc dienas gaismu ieraudzīja regula, kas ļaus ES valstīm justies droši arī tad, ja Krievija sadomās pieteikt vēl kādu “gāzes karu”.

Komentāri (22)

mxblack 24.09.2010. 10.42

Diemžēl mūsu Inčukalna gāzes krātuve ir, ar ļoti neizdevīgu līgumu valstij, nodota Gazproma lietošanā. Bet mums ir iespēja izbūvēt vēl lielāku gāzes krātuvi. Tas mums dotu iespēju ne tikai izmantot šo gāzi lai kompensētu iztrūkumus, bet ar to nodrošināt arī visu savu reģionu. Tikai vajag naudu un gribēšanu to izbūvēt. Manuprāt arī ES ir ieinteresēta par šādu iespēju, tāpēc varētu to finansēt. Tās būtu arī darba vietas, kaut nedaudz.

+5
-1
Atbildēt

2

    mary75 > mxblack 24.09.2010. 10.45

    ES ieinteresēta nekonfrontēt ar Krieviju, tas Krievijai nepatiks, tāpēc diezin vai tam dos naudu.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    mxblack > mxblack 24.09.2010. 11.24

    Tas arī būtu saprotami, jo tas būtu savā ziņā spļāviens Krievijas virzienā, kad krieviem sit ārā no rokām viņu ieročus. Tomēr arī krieviem gāzes noiets ir nepieciešams un tas būtu tā koka otrs gals. Es domāju ka kuluāros ES šo jautājumu neatstāj bez ievērības. Tas būtu jocīgi šajā situācijā. Bet mēs tikai varam iegūt, protams ja atkal pie varas nenonāk Krievijas atbalstītāji un arī otru krātuvi tiem neuzdāvina.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

mjantons 24.09.2010. 13.37

Regula nav glābēja, bet gan atgādina par atbildību pašiem izdarītās izvēles seku pārvarēšanā. Protams, ka tiem kuri uzsēdās uz adatas arī jāatrod pretinde. Vajag tomēr palūkoties uz dabas gāzes plūsmām Eiropā un esošo infrastruktūru. Latviju grūti būs glābt citiem ar regulā paredzētiem mehānismiem un institūcijām. Vajadzēs vien pašiem atvērt maciņus, t.i., gāzes lietotājiem vai enerģijas, kuras, no tās iegūta, pircējiem.

+2
-1
Atbildēt

0

lismanis 24.09.2010. 17.55

pag, bet, ja “Dokumentā kā iespējamie krīžu cēloņi minēti laika apstākļi – ļoti zemas vai ilgstoši zemas gaisa temperatūras, maģistrālo gāzes vadu bojājumi”, tad jau gadījumā, ja Krievija nogriež piegādes, piemēram, strīda ar Baltkrieviju dēļ, tad dalīšanās ar gāzi regulas ietvaros nemaz nav paredzēta.

un vienīgais regulā paredzētais mehānisms kā cīnīties ar Krieviju šajā gadījumā ir tā “kopīgā rīcība pret valsti, kas nav ES dalībvalsts”. citiem vārdiem runājot – bla, bla, bla. ja Vācijai un Francijai gāzes piegāde būs nodrošināta, tad šī rīcība nebūs ne ātrā, ne noteikta.

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu