Datums noteikts agrārā valstī; iesaka mainīt arī programmas nosacījumus
Saeimas vēlēšanas varētu notikt septembra sākumā, parlamenta Pieprasījumu komisijas sēdē trešdien ierosināja deputāts, bijušais finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), pamatojot, ka tad jaunajai Saeimai un valdībai būtu vairāk laika sagatavot nākamā gada budžetu, vēsta aģentūra BNS.
Pēc politiķa domām, tad būtu arī gaišāks laiks un cilvēki uz vēlēšanām nāktu pozitīvāk noskaņoti.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līderis Augusts Brigmanis aicināja apsvērt, vai nākotnē būtu iespējams atteikties no patlaban noteiktā 4000 zīmju skaita ierobežojuma partijas priekšvēlēšanu programmai, vai arī atteikties no tās vispār. "Programma ir kļuvusi ļoti formāla padarīšana," teica Brigmanis, norādot, ka 4000 zīmēs ir grūti iekļaut visus svarīgākos jautājumus, turklāt partijas tam pieejot formāli. Jāatgādina, ka pašas ZZSpilnā programma internetā līdz šim nebija pieejama.
Pēc konstitucionālo tiesību eksperta Jāņa Plepa teiktā, Saeimas vēlēšanu datumu Satversmes sapulce pagājušajā gadsimtā noteica, ņemot vērā to, ka Latvija bija agrāra valsts, taču mūsdienās šis apsvērums ir zaudējis aktualitāti, tādēļ iecere par vēlēšanu datuma maiņu ir jāvērtē.
Satversmes sapulcē 1920.gadā par Saeimas vēlēšanu datumu bijušas ilgas debates. Pleps stāstīja, ka oktobris par vēlēšanu laiku izvēlēts, jo Latvija bija lauksaimnieku valsts un rudenī bija apdarīti visi lauku darbi – labība novākta, kartupeļi norakti. Turklāt šajā laikā Latvijā dzīvoja liela ebreju kopiena, tāpēc, par vēlēšanu datumu izvēloties oktobra pirmo sestdienu, ņemts vērā, lai ebreju reliģiskie svētki neiekristu šajā laikā.
"Saeimas vēlēšanu datums tika pieskaņots agrārajam ciklam, savukārt valsts budžeta izveidi pielāgoja saimnieciskajam gadam, kas bija pavasarī," skaidroja Pleps. Mūsdienās šie apsvērumi ir zaudējuši aktualitāti, tādēļ par iespējamo vēlēšanu datuma maiņu vajadzīga diskusija. Pleps piekrita, ka Ziemeļvalstīs labi laikapstākļi veicina cilvēkos pozitīvismu. Viņš piekrīt, ka vēlēšanu datuma pārcelšana atvieglotu jaunā valsts budžeta izveidi, jo pašlaik tas ir pārāk tuvu gada beigām.
Savukārt Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars komisijas sēdē ieteica pārņemt citu valstu pieredzi, nosakot iespēju nerīkot vietējās varas vēlēšanas, ja attiecīgajai pašvaldībai būs pieteikts tikai viens deputātu kandidātu saraksts.
Komentāri (7)
Vaira Tempele 22.09.2010. 14.00
Vislabaak vajadzeetu juulija pirmajaa vai otrajaa sestdienaa! Cimdaram ir iipashi liela pieredze ar sho datumu, jo apzinaati togad sariikoja referendumu shai laikaa, kad visiem politiskaas aktivitaates ir pie kaajas.
0
daina_tabuna 22.09.2010. 13.50
Vislabāk- maija vidū. Lai jau vasarā var sākt strādāt jaunā Saeima un kvalitatīvi sagatavo nākamā gada budžetu.
Bet tās programmas vajag atcelt pilnīgi noteikti. Gan 4000 zīmju, gan garo. Tāpat nekas no tā solītā pildīts netiek. Latvija ir gana maza, lai zinātu katras partijas cilvēkus un viņu ne-/ darbus. Ja kāds ir tik naivs, ka vēlēšanās izvēlas partiju pēc programmām, nevis pēc cilvēkiem, kas ir konkrētajā partijā… Nu tad tie naivie iztiks bešā.
0
Janka, Janic 22.09.2010. 13.28
… a kaapeec ne pa Jāņiem???kad naktis vien paaris studu garas, tad ļaudis veel kunga praataa un ar dziesmaam dosies uz iecirkņiem ,eertiibas labad tos vat izvietot pagastu upesliičos un iebraucamo maaju tuvumaa , kaadeļ gan ne Slaktera kungs ???
0