Apsver iespējamos grozījumus Saeimas Kārtības rullī
Rīgas pilī pirmdien valsts augstākās amatpersonas uzsvērušas nepieciešamību pēc lielākas parlamenta iesaistes ārpolitikas diskusijās, tādēļ jau tuvākajā laikā Saeimā varētu tikt virzīti likuma grozījumi, kas uzdotu ārlietu ministram atskaitīties parlamentam.
Kā vēsta BNS, sarunā par ārpolitikas aktualitātēm pilī piedalījās Valsts prezidents Valdis Zatlers, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (Zaļo un zemnieku savienība), Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ("Jaunais laiks"), ārlietu ministrs Aivis Ronis un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC).
Prezidenta ārlietu padomnieks Andris Pelšs, kurš arī piedalījās sarunā, žurnālistiem pēc tikšanās atzina, ka amatpersonas izteikušas ierosmi ieviest parlamentā ārpolitikas debates. Pēc Pelša vārdiem, Saeimas Ārlietu komisija jau gatavojot Kārtības ruļļa grozījumus.
Savukārt komisijas vadītājs Andris Bērziņš (LPP/LC) pavēstīja, ka trešdien komisija konceptuāli lems, vai virzīt likumprojektu tālāk vai ne. Esot sagatavotas vairākas likumprojekta versijas, piebilda Bērziņš.
Viņš norādīja – tā kā Latvija ir gan Eiropas Savienības, gan NATO dalībvalsts un tām jau ir savas stratēģijas, tad būtu "diezgan nevajadzīgi" izstrādāt nacionālās ārpolitikas stratēģiju. Latvijas ārpolitikas pamatnostādnēm šogad beidzas termiņš, taču Ārlietu ministrija jaunu dokumentu neplāno veidot.
Tāpēc koncepcijas vietā būtu jāievieš ārpolitikas debates parlamentā. Bērziņš sacīja, ka ik gadu 26.janvārī, kas ir "de iure" atzīšanas diena, ārlietu ministrs Saeimā stāstītu par aizvadītajā gadā paveikto un darbiem nākotnē.
Ārlietu ministrija kopīgi ar Ārlietu komisiju jau vasaras sākumā vienojās gatavot grozījumus Saeimas Kārtības rullī, lai ārlietu ministrs, līdzīgi kā premjers, ik gadu varētu parlamentā atskaitīties par pagājušo gadu. Tomēr līdz šim šāds likumprojekts nav tālāk virzīts. Patlaban Saeimas Kārtības rullis paredz, ka no valdības locekļiem tikai premjeram ir pienākums uzstāties ar gadskārtēju ziņojumu parlamentā.
Komentāri (30)
buchamona 07.09.2010. 08.21
Tā jau tikai tāda “gudra” pļāpāšana – “Latvijas ārpolitikas pamatnostādnēm šogad beidzas termiņš…”. :)
Latvijas ārpolitikas pamatnostādne mums ir beztermiņa un ļooti vienkārša, pat primitīva. Mums ir jāizdzīvo Krievijas pierobežā un, lai tas izdotos, LV ir ar visiem spēkiem jācenšas saglabāt visciešākās attiecības ar ASV. Punkts, aiz kura nekas jauns vairs nav jāizdomā.
0
dro 07.09.2010. 08.54
O jā, tas būs aizraujošii! Krauklis. Plīners, Jaundžeikars, Rugāte…Nācijas zieds un bez ieguldījuma ārpolitikā?! Tā nedrīkst palikt, tā nepaliks!:)
0
P_Dancis 06.09.2010. 20.17
“Latvijas ārpolitikas pamatnostādnēm šogad beidzas termiņš, taču Ārlietu ministrija jaunu dokumentu neplāno veidot.”
Kārtējais piemērs LV ārpolitikas lumpenizācijai. Visām Eiropas valstīm ir ārpolitikas stratēģijas, Latvijai, redz, nav sava viedokļa, nav savu interešu. Nav brīnums, ka mūs uzskata par kalpu nāciju.
1
0
0
Atbildēt
@laura30 > P_Dancis 07.09.2010. 12.40
Visām ES dalībvalstīm nav ārpolitikas stratēģijas. Piemēram, Latvijas kaimiņvalstij Zviedrijai tādas nav. Zviedriem ir vairāki dokumenti, kuros tiek analizēta un pausta valsts ārpolitiskā nostāja, piemēram, ikgadējā valdības deklarācija, ikgadējā parlamentārā debate par ārpolitikas jautājumiem un Riksdāga ārpolitikas komisijas ziņojums. Ņemot vērā, ka zviedriem ir vecas parlamentārisma tradīcijas, tad ministrs pieņemot taktiskus un operacionālus lēmumus vadās pēc šiem Riksdāga izdotajiem dokumentiem, kuri iezīmē stratēģiskas vadlīnijas. Pamatojums tam ir viens: Ja ministrs to nedarītu, tad Riksdāgs viņu var sliktākajā gadījumā atsaukt no amata. No diplomātu puses tas nozīmē, ka viņiem ir aktīvi jāseko līdzi politikai. Tomēr es šaubos, ka Latvijā šāda prakse varētu darboties: Deputāti nav pārāk ieinteresēti un kompetenti ārpolitikas jautājumos, turklāt ministri Latvijā tiek atcelti citu iemeslu dēļ, ne jau tādēļ, ka viņi neklausītos, ko Saeima ir nolēmusi konkrētos jautājumos.
0