Tiesas sēdes datumu noteiks pēc akcionāru paskaidrojumu saņemšanas
Rīgas apgabaltiesa ceturtdien ierosinājusi lietu "Parex bankas" prasībā pret bankas bijušajiem līdzīpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par parāda un zaudējumu piedziņu.
Kā vēstī aģentūra BNS, pagaidām nav zināms, kad lieta tiks izskatīta. Tiesas sēdes datums tiks noteikts pēc tam, kad tiks saņemti paskaidrojumi no Kargina un Krasovicka.
"Parex banka" jūlija beigās vērsās tiesā pret Karginu un Krasovicki, prasot viņiem atlīdzināt savas darbības laikā bankai nodarītos zaudējumus.
"Parex bankas" Korporatīvo komunikāciju daļā aģentūrai BNS iepriekš pavēstīja, ka, izvērtējot laika posmā no 1995.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 5.decembrim slēgtos aizdevumu un noguldījumu līgumus starp banku un abiem bijušajiem bankas valdes locekļiem, kuri vienlaicīgi bija arī bankas vairākuma akcionāri, kā arī ar viņiem saistītām personām, "Parex banka" ir konstatējusi daudzus darījumus, kas noslēgti pretēji bankas interesēm un piemērojot bankai īpaši neizdevīgus noteikumus, kas būtiski atšķiras no nosacījumiem, ar kādiem nesaistītas puses noslēgtu šādus līgumus. Darījumu analīze liecina, ka minētajā periodā tie faktiski ļāvuši bijušajiem valdes locekļiem iedzīvoties uz bankas rēķina.
"Parex bankā" paskaidroja, ka šādi secinājumi izriet no veiktās juridiskās un finanšu izpētes un apstākļu sīkas un kompetentas analīzes, ko bankas uzdevumā ir veikuši gan Latvijas, gan starptautiska mēroga finanšu un juridiskie konsultanti – Lielbritānijas advokātu birojs "Herbert Smith LLP" (Londona), Lielbritānijas auditorfirma "KPMG LLP" un Latvijas zvērinātu advokātu birojs "Eversheds Bitāns".
"Būtiski, ka, pēc bankas rīcībā esošās informācijas, šie līgumi slēgti, Karginam un Krasovickim atrodoties interešu konfliktā un pārkāpjot vairāku likumu normas. Līdz ar to abu bijušo bankas valdes locekļu darbībās ir saskatāmi būtiski likumā noteikto valdes locekļu pienākumu pārkāpumi, bankai nodarot lielus zaudējumus. Komerclikums noteic, ka valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam, un paredz arī valdes locekļu atbildību par zaudējumiem, ko tie ar savu darbību vai bezdarbību nodarījuši attiecīgajai kapitālsabiedrībai. Tādēļ bankai ir tiesības vērsties tiesā pret attiecīgajiem bijušajiem valdes locekļiem, prasot atlīdzināt tai nodarītos zaudējumus," klāstīja bankas pārstāvji.
Vienlaicīgi izvirzītās prasības ietvaros "Parex banka" vēršas pret Karginu un Krasovicki arī par zaudējumu atlīdzību saistībā ar 2008.gada novembrī noslēgtā Ieguldījuma līguma pārkāpumiem.
Savukārt Kargina un Krasovicka preses pārstāvis Sergejs Bardovskis aģentūrai BNS iepriekš atzina, ka šāds lēmums jau bija gaidāms. "Neko citu mēs negaidījām, jo ir jāattaisno lēmums sadalīt banku," viņš teica, minot, ka "Parex banka" tiek sadalīta, lai arī tas neatbilst Satversmei, kā arī Eiropas Komisija nav devusi piekrišanu bankas reorganizācijai.
Kargina un Krasovicka preses pārstāvis arī sacīja, ka "Parex banku" vairākus gadus ir pārbaudījuši gan auditori, gan arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija. "Tas ir veids, kā tiek izdarīts spiediens uz bijušajiem akcionāriem," minēja Bardovskis.
Jau ziņots, ka "Parex banka", kas tobrīd bija otrā lielākā Latvijas banka, 2008.gada rudenī vērsās pēc valdības palīdzības, lai izvairītos no finanšu problēmām, kuras bankai draudēja rasties pasaules finanšu krīzes dēļ. Lai atbalstītu banku, valdība 2008.gada 8.novembrī pieņēma lēmumu kļūt par "Parex bankas" kontrolpaketes īpašnieci, iegūstot 51% bankas akciju. Savukārt 3.decembrī valdība ārkārtas sēdē jau nolēma pārņemt 84,83% "Parex bankas" akciju, papildus jau iepriekš pārņemtajam 51% bankas akciju iegūstot arī bankas līdzšinējiem lielākajiem akcionāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim atlikušos 34% akciju.
Valdība 23.martā pieņēma lēmumu par "Parex bankas" restrukturizācijas modeli, nodalot daļu aktīvu jaunā bankā. Šo modeli atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajām vadlīnijām valdībai rekomendēja īstenot piesaistītais starptautiskais finanšu konsultants "Nomura International plc", jo tam esot būtiskas priekšrocības attiecībā uz valsts noguldījumu atgūšanu un bankas klientu interesēm. Atbilstoši restrukturizācijas modelim no "Parex bankas" tika izdalīta daļa aktīvu un izveidota jauna banka – "Citadele".
Komentāri (33)
cheszz 12.08.2010. 19.35
Laba ziņa. Nu nav godīgi nolaist uz grunti banku, uzgrūst to uz nabadzīgas valsts pleciem, bet pašiem turpināt dzīvot villā un saņemt procentos 380 tūkstošus mēnesī.
0
reksa 12.08.2010. 20.22
Kargins ar Krasovicki sēdēs kaimiņkamerā blakus Šķēlem un Šleseram. Varēs draudzēties “ar ģimenēm”, ciemos iet uz blakukameru cietuma uzraugu pavadībā…
2
kristaps_drone > reksa 13.08.2010. 14.40
Ak, kad un vai pienāks Latvijā šādi laiki?!
0
anita_brauna > reksa 12.08.2010. 20.24
no tavas mutes visvarenā ausī un visi būtu laimīgi mūžu mūžos āmen! bet kaut kā neticas, ka šī bezzobainā tauta to spēj.
0
mary75 12.08.2010. 20.35
Bet, patiešām, kur tad bija mūsu FKTK ar savām milzu algām, kuros tiešos pienākumos ietilpst novērst līdzīgus pārkāpumus?
Par to, ka K-K krāpušies un izmantojuši dienesta stāvokli, manuprāt, nevienam šaubu nav.
Vai beidzot nebūtu jāsauc pie atbildības arī uzraugi, kuri vai nu nevēlējās redzēt, vai nu neredzēja šos pārkāpumus?
Abos gadījumos jārunā par neatbilstību amatiem, mazākais.
Par politiķiem, kas tai afērā bija un vēl ir iesaistīti, pat nav nozīmes runāt, tos mums pie atbildības saukt vispār nereāli.
5
+1
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
+6
0
Atbildēt
@daina_tabuna > mary75 12.08.2010. 22.49
Bet tas jau vienkārši uz peļņas rēķina. Ja uzņēmums jau tāpat pelna, tad kāda atšķirība, ka īpašnieks speciāli salaiž šreijā un peļņa samazinās? Nē, nu labi- tur jau kļūst interesanti VIDam, jo peļņa tiek pārpumpēta īpašnieku kabatās bez nodokļiem (kā līdz šīm tas bija ar depozītiem) :-)
0
daina_tabuna > mary75 12.08.2010. 20.42
Kamēr nav pieķerts- nav neko pārkapis. Elementāri. Fuktuks bezzobains ir bijis kopš laika gala. Kurš gan cits bija atbildīgs par to, lai kredītreģistru maksimāli ātri izveido? Tāpēc jau mums tas burbulis bija daudz sāpīgāks kā kaimiņos, ka bankām nebija pieejama informācija par citu banku jau izsniegtajiem kredītiem tām pašām personām.
No otras puses- neesmu speciālists banku likumdošanā, bet privātā uzņēmumā īpašniekam nav aizliegts veikt uzņēmumam neizdevīgus darījumus. Varbūt uz bankām attiecas kādi speciāli ierobežojumi, bet vispār jau īpašniekam nevar aizligt uzspiest uzņēmumam to vai citu darījumu. Cita lieta, ka šeit varētu būt jautājums par to, kā šie darījumi tika uzrādīti fuktukam un VIDam. Ja tur bija samahinēts tā, ka nekas neizdevīgs nav bijis, tad tas ir pārkapums. Bet ja skaidri un gaiši norāda, ka īpašnieks pieņēmis stratēģisku lēmumu, kas īstermiņā nav izdevīgs, bet ar laiku nes peļņu, tad kāpēc gan nē. Vienkārši tas “ar laiku” var ieilgt :-)
0
simpsons > mary75 12.08.2010. 23.34
Ne tikai FKTK ir aizmidzis, bet arī:
– auditori (Ernst & Young) arī, jo gada pārskatā jāuzrāda darījumi ar saistītām personām;
– VIDs nav uzrēķinājis nodokļus par starpību starp darījuma juridisko un tirgus vērtību.
Ja tiesa apstiprinās apsūdzību K&K, tad tā būs arī apsūdzība FKTK, E&Y, VIDam.
0
anete_raugule > mary75 12.08.2010. 22.29
Ar bankām drusku cita štelle. Tur parasti glabājas arī privātpersonu un uzņēmumu nauda, tāpēc īpašnieki gluži nevar vis darīt visu, kas ienāk prātā.
0
Valdemārs Valdemārs > mary75 12.08.2010. 21.33
Ja spēlējies vienīgi ar biznesa partnera naudu, iespējams, likums pietiekoši neaizsargā pārējos uzņēmuma kapitāla daļu turētājus. Tomēr par apzinātu publiskas akciju sabiedrības investoru naudas pakāšanu “uzņēmumam neizdevīgos darījumos” vajadzētu atbildēt likuma priekšā. Vēl stingrāki nosacījumi ir bankām – tām ir uzticēta noguldītāju nauda, un neuzticība vienai bankai var paraut līdzi visu finanšu sistēmu.
0