Wikileaks ir vēl tūkstošiem nepubliskotu Pentagona dokumentu
Pentagons pēdējo nedēļu laikā ir asi vērsies pret organizāciju Wikileaks, kura jūlijā publiskoja vairāk nekā 90 tūkstošus slepenu, ar Afganistānas karu saistītu dokumentu. Ir izskanējušas gan prasības atgriezt visus Wikileaks rīcībā esošos klasificētos amerikāņu militāristu materiālus, gan arī aicinājumi sākt kriminālvajāšanu pret šīs organizācijas dibinātāju Julianu Asānžu. Taču ne visi ir pamanījuši to, ka nopludinātie dati glabājas serveros Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Iespējams, ASV tagad cenšas panākt, lai Zviedrija vēršas pret šo serveru uzturētājiem. Tas Zviedrijas sabiedrībai liek aizdomāties par to, cik tad īsti stipra ir valsts pamatlikumā garantētā preses un vārda brīvības aizsardzība.
Ārlietu ministrs Karls Bilts pagaidām kategoriski noliedz jelkādas sarunas ar amerikāņiem valdības līmenī par Wikileaks jautājumu. Taču Zviedrijas Ārpolitikas Institūta eksperts Anderšs Helners ir pārliecināts par pretējo. “ASV ar visiem pieejamiem līdzekļiem cenšas novērst turpmāku datu noplūdi, kas ir bīstama viņu drošībai un karadarbībai,” tā Helners stāsta laikrakstam “Dagens Nyheter”. Savukārt Pirātu partija, kura kaismīgi aizstāv informācijas brīvu izplatīšanu internetā, šo situāciju uzskata par pārbaudījumu valsts politiķiem. Vai viņi stingri stāvēs demokrātijas un Wikileaks pusē?
Zviedru žurnālisti ir arī apmeklējuši serveru saimniekus. Kādreiz slepenie, bet nu jau visai pasaulei zināmie Pentagona dokumenti glabājas pagraba telpās, Stokholmā, Solnas pašvaldībā. Iekšā gan nevienu svešinieku nelaiž, amerikāņus kaitinošos datorus arī mediju pārstāvjiem ļauj apskatīt tikai fotogrāfijās. Un vispār, kā skaidro Mikaels Vīborgs, viens no firmas pārstāvjiem, viņi nekādu atbildību par uzglabātajiem datiem neuzņemas. “Ja klients veic kaut ko pretlikumīgu, tas notiek uz viņa paša atbildību. Neviens mums pagaidām nav lūdzis slēgt Wikileaks interneta lapu,” tā divdesmit septiņu gadus vecais puisis, kuram ir jurista diploms kabatā, skaidro “Dagens Nyheter”.
Līdz šim Wikileaks ir paļāvušies uz Zviedrijas konstitūcijā noteikto avotu aizsardzību. Tā ir garantija cilvēkam, kurš anonīmi sniedz informāciju žurnālistiem – viņa identitāte netiks atklāta. Jebkurš mēģinājums sadzīt pēdas šādam avotam ir krimināli sodāma rīcība. Wikileaks interneta lapā var lasīt, ka viņu avoti var paļauties uz Zviedrijas konstitūcijas aizsardzību. Taču Zviedrijas Tieslietu kanclers, kurš darbojas kā prokurors šajā sfērā, par to nav gluži pārliecināts. “Manuprāt, tas ir pārāk vienkārši – pateikt, ka Wikileaks avoti būs aizsargāti Zviedrijā jebkādos apstākļos,” laikrakstam “Sydsvenska Dagbladet” atzsīst kanclera pārstāvis Hokans Rustands.
Kā izrādās, nebūt nepietiek ar to, ka serveri ar jūtīgajiem datiem fiziski atrodas Zviedrijas teritorijā. Pirmkārt jau parasti avotu aizsardzība tiek attiecināta tikai uz medijiem, kuriem ir izsniegta reģistrācijas apliecība. Wikileaks tādas nav. Otrkārt, šo principu atsevišķos gadījumos var piemērot arī ārvalstu medijiem. Taču vai Wikileaks vispār ir medijs? Zviedrijas Tieslietu kanclers pagaidām šo jautājumu atstāj bez atbildes. Taču gadījumā, ja ASV vērsīsies pie Zviedrijas ar oficiālu prasību Wikileaks serveru lietā, kancleram šī atbilde būs jāsniedz. Būs jāizvērtē un skaidri jāpasaka, vai šajā gadījumā ir piemērojami attiecīgie konstitūcijas panti, vai tomēr Krimināllikums, kurš avotu aizsardzību neparedz. Jāņem gan vērā arī tas, ka pat konstitūcijā garantētā avotu aizsardzība nav absolūta. Kā „Sydsvenska Dagbladet”skaidrojis žurnālists un eksperts vārda brīvības jautājumos Anderšs R. Ulsons, ja runa ir par slepeniem dokumentiem, kuri saistīti ar valsts aizsardzību, policijai ir pienākums meklēt šīs informācijas nopludinātājus. Atsevišķos gadījumos ir iespējams arī celt apsūdzību pret šiem cilvēkiem.
Jāatzīst gan, ka Zviedrijas likumdošana, pat neņemot vērā konstitūciju, ir liberāla attieksmē pret dažādām organizācijām un to interneta lapām. Policijas IT speciālisti atzīst, ka šo apstākli labprāt izmanto citu valstu grupējumi. Nav nekāds brīnums, ka Wikileaks savu informāciju glabā serveros tieši šajā ziemeļvalstī. Tāpat rīkojas par teroristiem uzskatītā organizācija Al Shabaab. Čečenu radikāļu forums Kavkaz Center arī atrodas uz zviedru serveriem. Krievija ir atkārtoti prasījusi slēgt šo forumu, taču Zviedrija nepadodas – viņuprāt, tie nav vis teroristi, bet gan čečenu opozicionāri.
Tā vai citādi, Wikileaks tomēr līdz ar diskusijām Zviedrijā ir saausījušies. Vai Wikileaks interneta lapā garantētā Zviedrijas konstitūcijas aizsardzība tiešām darbosies praktiski? “Mūsu juristiem būs vēl jāpapēta šis jautājums,” tā viņi atbildējuši Zviedrijas radio. Jautājums ir tiešām būtisks, jo Wikileaks rīcībā ir vēl tūkstošiem Pentagona dokumentu, kuri vēl nav publiskoti. Vai tos publiskos un kādā formā – tas tagad ir ļoti atkarīgs gan no ASV rīcības, gan Zviedrijas reakcijas.
Didzis Melbiksis ir cilvēktiesību maģistrs, sešus gadus dzīvojis Zviedrijā.
Komentāri (34)
buchamona 11.08.2010. 12.58
“ASV ar visiem pieejamiem līdzekļiem cenšas novērst turpmāku datu noplūdi, kas ir bīstama viņu drošībai un karadarbībai,” tā Helners stāsta laikrakstam “Dagens Nyheter”. Savukārt Pirātu partija, kura kaismīgi aizstāv informācijas brīvu izplatīšanu internetā, šo situāciju uzskata par pārbaudījumu valsts politiķiem. Vai viņi stingri stāvēs demokrātijas un Wikileaks pusē? +++ labāku piemēru nevar atrast, lai ilustrētu veidu, kā cilvēka pamattiesības uz vārda brīvību un demokrātiju var novest līdz apsurdam un pavērst pret pašu cilvēku. Šinī gadījumā runa ir ne tikai par ASV drošību, bet arī par visu NATO valstu, tā tad arī LR drošību, kuru šobrīd apdraud kaut kādi idiņi, pie reizes izvarojot jēdzienus – vārdu brīvība un demokrātija. Ne velti visādi rietumu zaļie, antiglobālisti, teroristi un citi “cīnītāji” jau kopš 60 gadiem ir bijuši cieši Kremļa sabiedrotie. Īsi un latviski runājot par Rietumu demokrātiju – zāģējam zaru uz kura paši sēžam, jo pretinieka nometnē nav šādu problēmu.
23
ievuliitis > buchamona 12.08.2010. 03.10
Tas nav smuki, otra puse? Bet es uzskatu, ka noziedzīgi. Ja kaut viens cilvēks cietīs, bet esmu pārliecināta, ka diemžēl cietīs, tad skaistiem vārdiem par demokrātiju un vārda brīvību, būs nulles vērtība.
Un pavisam cits aspekts. Muļķim skaidrs, ka ir daudz cilvēku pasaulē, kas ir gatavi maksāt jebkuru cenu par vēl nenopublicētu informāciju, kas glabājās tais serveros. Tas, ka miermīlīgiem žurnālistiem to nerāda, nenozīmē, ka tie ir pasargāti no daudz agresīvākiem interesentiem.
0
P_Dancis > buchamona 11.08.2010. 18.55
Kalvi, runa ir par principu. Ja ASV sevi uzdod kā demokrātijas ieviesēju, tad tai ir jārīkojas adekvāti saviem vārdiem. Ja reālpolitika – tad lūdzu – iztiekam bez rozā brillēm un pasakām saviem pilsoņiem, kādu motīvu vadīti darām to un šito.
Un vispār bailes no militārās un politiskās atbildības nav labs arguments, lai attaisnotu “collateral damage”.
0
buchamona > buchamona 12.08.2010. 08.29
otra puse – “…ASV ar visiem pieejamiem līdzekļiem cenšas novērst turpmāku datu noplūdi, kas ir bīstama viņu drošībai un karadarbībai,” tā Helners stāsta laikrakstam …” +++ šī rindkopa no no raksta ir visas problēmas “sāls un rozīne”, vajag turēties pie teksta.
0
mary75 > buchamona 11.08.2010. 23.20
Tur esot publicēta slepena informācija par notikušām operācijām, un par aģentu informāciju par šīm operācijām, un pēc tās informācijas, ko varējuši zināt tikai nedaudzi cilvēki, kas diezgan tuvu talibu augšām, varot elementāri izskaitļot, kas to varējis nopludināt.
Bez tam, kaut viņi centušies svītrot personu datus, atsevišķās vietās tie ir saglabājušies, un šiem cilvēkiem draud briesmas.
Pats jau to nelasīju, dzirdēju un lasīju komentus BBC un Svobodā, līdz šim tie melojuši nav.
0
mary75 > buchamona 11.08.2010. 20.37
Otra puse – Kāpēc uzreiz jāiet tādās galejībās – vai nu, vai nu?
Eksistē taču veselais saprāts, valsts drošība, pilsoņu drošība, un šinī gadījumā nopludinātu materiālu dēļ ļoti daudziem cilvēkiem elementāri draud nāve no talibu puses, jo tur faktiski atklātā tekstā uzdoti viņu vārdi, un, kur nav uzdoti, tur esot ļoti viegli izsecināt, kurš no ļoti svarīgiem aģentiem, kas iefiltrēti talibu starpā, uzdevis šo informāciju?
ja tu būtu šo cilvēku vietā, arī būtu par neierobežotu preses brīvību?
0
elizabete_rutens > buchamona 11.08.2010. 19.45
Mūsdienās problēma ir tāda, ka tāds ASV nevar zināt, kurš ir savējais, kuram pienāktos zināt motīvus un rīcības. Jo tajā brīdī, kad parastais cilvēks ir uzzinājis šo slepeno informāciju, tā ir daudz vienkāršāk pieejama ienaidniekam. Var runāt, kā te iepriekš bija minēts, ka nevienam dokumentam nedrīkstētu būt mūžīga slepenība, bet nevar ne no viena (lai tas būtu militārists, uzņēmējs utt.), lai visiem iesaistītajiem tiktu piegādāta informācija par visiem lēmumiem – par daļu jā, bet ir lēmumi, kuriem jābūt slepeniem, piemēram, viena uzņēmuma vēlme iegādāties otru – ja tas tiks izpausts, tad, piemēram, cena var tikt neadekvāti uzpūsta un rezultātā ciestu (piemēram, prēmijas) tie paši, kuru tiesības iegūt informāciju te daži tik kvēli aizstāv.
0
Juris Millers > buchamona 11.08.2010. 17.08
No otras puses: šie karavīri rīkojas mūsu vārdā. Mums ir tiesības zināt ko viņi mūsu vārdā dara. Līdz pēdējam sīkumam. Ja mums tādas iespējas nav, tad mēs nevaram būt droši par to, ka mūsu karavīri tur dod jebkādu labumu. Un attiecīgi mēs nevaram objektīvi novērtēt vai ir verts uz turieni sūtīt vēl karavīrus. Un tas ir demokrātijas pamats – ja tautai nav pietiekosi informācijas lai novērtēt svarīgāko lēmumu pamatotību, tad tauda nevar objektīvi izdarīt izvēli starp politiskajiem spēkiem, kas aģitē par labu vienai vai otrai pozīcijai.
Jo mazāk vārda brīvības un demokrātijas, jo vairāk tauta paliek par mēmu elektorātu un vienkāršu aitu baru.
0
buchamona > buchamona 11.08.2010. 17.47
aigarius – Varbūt nedomā tik sarežģīti:) Pietiks, ka Tu sapratīsi, ka LV kareivji Afganistānā sargā LV drošību.
0
P_Dancis > buchamona 12.08.2010. 09.32
Riņķī apkārt – es paskaidroju apstākļus, kas man liek pozitīvi vērtēt Wikileaks darbību. Par ASV nostāju ir skaidrs. Drīzāk ir runa par šīs nostājas pamatotību. Ja Pentagons meloja par masu iznīcināšanas ieročiem Irākā, iespējams melo arī par šīs informācijas bīstamību attiecībā uz konkrētu indivīdu drošību.
0
P_Dancis > buchamona 12.08.2010. 00.17
Hmm, ja tiešām ir publicēta tāda informācija, kuras dēļ var ciest nevainīgi cilvēki, tas nav smuki. Bet, tā kā trūkst informācijas par šo lietu, grūti secināt ko vairāk.
Jebkurā gadījumā es uzskatu, ka Wikileaks vismaz pēc uzstādījuma ir neatkarīga sabiedriska organizācija, kuras mērķis līdzīgi kā Human Rights Watch, nav apdraudēt nevainīgus, bet gan vainīgus cilvēkus. Un šeit nevajag meklēt kādu Kremļa vai arābu šeiha roku. Piemērs: ASV dāsni finansētās Pakistānas varas iestāžu sadarbība ar talibiem. Šāda fakta nākšana gaismā varbūt pacels šo samilzušo “savējo kuces dēlu” problēmu nedaudz augstākā mediju uzmanības plauktā.
0
mary75 > buchamona 11.08.2010. 13.29
Piekrītu 100%.
0
P_Dancis > buchamona 11.08.2010. 22.14
Dzeri – no kurienes tev ir informācija, ka Wikileaks ir publicēti svarīgu aģentu vārdi – it sevišķi tādu aģentu, kuru operācijas vēl notiek vai tiek plānotas? Pentagona dusmu avots ir ziņas par Pakistānas slepenā dienesta sadarbību ar talibiem. Tā drīzāk ir politiska, ne stratēģiska rakstura informācija.
0
egita_n > buchamona 11.08.2010. 14.59
kara noziegumus nedrīkst slēpt. par kara noziegumiem ir jāsoda.
0
buchamona > buchamona 11.08.2010. 20.05
Kalvis Apsītis – Paldies par interesantu faktu :) un galvenais, ka trāpīgi un tieši laikā :)
0
aivarstraidass > buchamona 11.08.2010. 15.23
Nezinu, vai WikiLeaks un Pirātu partija ir tās instances, kuras var noteikt – bija kara noziegums vai nebija. Un vai viņi vienmēr var atšķirt uzticamu nopludinātu materiālu no viltojuma. Turklāt publicējot īstus vai neīstus armijas vai specdienestu materiālus var tikt pakļauti riskam pavisam nevainīgi cilvēki, kuri kalpo sabiedrības drošībai.
Tāds piemērs ir jau bijis pašās ASV – Valerie Plame afēra (sk. http://en.wikipedia.org/wiki/Plame_affair ), kad republikāņu partijas vadībai pietuvināti cilvēki (Karl Rove, Lewis Libby) bija iesaistīti konfidenciāla materiāla noplūdē, kas “izgaismoja” CIA aģenti. It kā atriebjoties par viņas vīra pausto kritiku karam Irākā – kaut arī motīvi nav līdz galam skaidri.
0
buchamona > buchamona 11.08.2010. 17.41
Tad, ka WikiLeaks un Pirātu partija nopludinās internetā stratēģiska satura dokumentus, kuri skar arī Krievijas drošību un citas šīs valsts intereses, vai Baltkrievijas, jeb Ziemeļkorejas utt, tad es esmu gatavs sākt mēģināt WikiLeaks uzklausīt nopietni, līdz tam ne kā cita , kā kreisus anarhistus un dokumentu zagļus viņos nespēju saskatīt un, ja Rietumu demokrātija neatjēgsies un neatradīs veidu kā šādus un līdzīgus teroristus neitralizēt, pasaule, kurā LV (mēs) tiko sākam iedzīvoties, kritīs.
0
Juris Millers > buchamona 11.08.2010. 17.08
Vārda brīvība un demokrātija ir absolūtas. Pat ja visa pasaule detalizēti uzzinās tieši ko, kur un kā darīja katrs karavīrs pagājušajā nedēļā, tas nekādu apdraudējumu karavīriem nedara – karavīri nav muļķi: patruļu ceļi tiek mainīti katru dienu, cita veida piekļuves tiek nodrošinātas tādā veidā, ka pat ja ienaidnieks 100% zina visus pretlīdzekļus, tad tas nekādā veidā nepalīdz tos pārvarēt.
0
aivarstraidass > buchamona 11.08.2010. 18.39
>>> Aigarius: Vārda brīvība un demokrātija ir absolūtas. Pat ja visa pasaule detalizēti uzzinās tieši ko, kur un kā darīja katrs karavīrs pagājušajā nedēļā, tas nekādu apdraudējumu karavīriem nedara.
======
Kas notiek, ja tauta demokrātiskā ceļā kontrolē katru militāristu soli, parāda Peloponēsas kara vēsture. 406.g. p.m.ē. Atēnu flotes stratēgi pēc ilgstošām neveiksmēm guva pārliecinošu uzvaru pār spartiešiem kaujā pie Arginūzām. Pēc kaujas viņi gan centās iznīcināt bēgošo spartiešu floti, gan arī izglābt jūrniekus no saviem cietušajiem kuģiem, bet vētra to iztraucēja – un daudzi jūrnieki noslīka.
Pēc kaujas Atēnu tautas sapulce notiesāja 6 no 8 stratēgiem uz nāvi – par jūrnieku neglābšanu (un vēl trakāk – par dievu zaimošanu, pametot vētras varā kritušo karavīru mirstīgās atliekas). Drīz vien atēnieši to nožēloja – karš ar Spartu joprojām turpinājās un visi tagad baidījās komandēt floti. Atēnieši guva mierinājumu tādējādi, ka tautas sapulcē drīz notiesāja uz nāvi tos oratorus, kuri bija šos stratēgus apsūdzējuši.
Sk. http://en.wikipedia.org/wiki/Battle_of_Arginusae#Trial_of_the_generals . Diemžēl arī mūsdienu rietumu sabiedrībās atrodas oratori, kuri demokrātiju pavērš pret sabiedrības vitālām interesēm.
0
egita_n > buchamona 12.08.2010. 16.30
=====Ja kaut viens cilvēks cietīs, bet esmu pārliecināta, ka diemžēl cietīs, tad skaistiem vārdiem par demokrātiju un vārda brīvību, būs nulles vērtība.===
super citāts! tikai – vai tas attiecas arī uz NATO? jebšu viņiem ir ļauts pastrādāt kara noziegumus, un tad vēl slēpt info par patieso situāciju (civiliedzīvotāju upuru skaitu, kādi nesmuki incidenti bijuši utml), jo tas notiek demokrātijas vārdā.
0
P_Dancis > buchamona 11.08.2010. 15.49
Ne visi, kas ir pret ASV veiktajiem kara noziegumiem, ir par Kremli. Runa taču ir par reāliem kara noziegumiem. Mēs neiegūsim drošību uz muslimu ciešanu rēķina.
0
Mārtiņš S. > buchamona 12.08.2010. 11.48
Kas attiecas uz tiem slepenajiem ziņotājiem, tad, jā, viņu rīcībā ir šie te dati. Bet viņi paši publicē tos dokumentus, kuri neapdraudēs ziņotājus, jo viņiem tas ir neizdevīgi pazaudēt savus avotus- tāpēc no 91’000 atskaitēm viņi nepublicēs tās 15’000 atskaites, kuras var radīt kādu kaitējumu.
+
Un vispār izlasiet šos rakstus un viss būs skaidrs:
http://www.newyorker.com/online/blogs/newsdesk/2010/08/chasing-wikileaks.html
http://www.newyorker.com/reporting/2010/06/07/100607fa_fact_khatchadourian
0
P_Dancis > buchamona 12.08.2010. 08.17
Betija – es saprotu tavu proamerikānisko sašutumu. Taču mēs nemaz nezinām, ko un kā konkrēti aizskar šī informācija, kas piedevām vēl nemaz nav publiskota. Ja tev ir konkrēti fakti un apsūdzības, dod tos studijā.
Pie tam – kur ir tavs demokrātiskais sašutums, kad ASV karavīri nogalina afgāņu/irākiešu civiliedzīvotājus? Talibi ir sazombēti mežoņi – tas visiem skaidrs. Bet ASV taču ir demokrātiska valsts. Vai tiešām kara noziegumu publiskošana ir sašutuma vērta? Vai arī Betij, tu aizstāvēsi ASV rīcību “no matter, what”?
0
aivarstraidass > buchamona 11.08.2010. 14.57
Droši vien attiecībā uz jūtīgiem dokumentiem jāievieš noilgums – teiksim, dažādas rietumvalstis vienojas bez satura īpašnieka ziņas neļaut pārpublicēt materiālus, kuri apraksta nesenus notikumus (piemēram, jaunākus par 5 gadiem) un ir saistīti ar rietumvalstu militāro drošību vai citu svarīgu iemeslu dēļ ir konfidenciāli. Skaidrs, ka valstu armijas (un jebkura cita vara) var pastāvēt tikai pateicoties informācijas asimetrijai – ja vieniem cilvēkiem drīkst būt zināms tas, kas citiem nedrīkst būt zināms. WikiLeaks šo principu grauj.
No otras puses, nav normāli, ja kāds pieprasa visus dokumentus (t.sk. par iespējamām varas ļaunprātībām) aizslepenot neierobežoti ilgi – turklāt pat nelielus nopludinātus fragmentus un citās valstīs. Tas jau līdzinātos PSRS (daļēji – tagadējās Krievijas pieejai) – apkarot jebkādu informācijas izplatību, kas kādam varas pārstāvim varētu radīt neērtības.
0
lemurs/ C..... p.... 13.08.2010. 00.59
Latvijas karavīri ir dislocēti Afganistānā kopš 2005.gada februāra .
Jau 3 latviešu karavīri ir gājuši bojā Afganistānā.
Kapēc Latvijai ir jāpiedalās svešas zemes okupācijā?
Latvija pati tika okupēta ilgus gadus.
Var to saukt par miera misiju, taču tā ir brutāla okupācija. PSRS, kad okupēja Latviju to sauca par
Latvijas atbrīvošanu no fašistiem.. No kā ir jāatbrīvo Afgāņu tauta?
NO magoņu lauku narkotiku kontrobandas , no neatkarīgas valsts?
Afganistāna un Irāka ir ASV biznesa plāns . ASV nerūp , cik civiliedzīvotāju tiek nogalināti Irāka un Afganistānā.
Ir lēsts ,ka Irākā jau vairak nekā 655 000 civiliedzīvotāju ir miruši .( 2006. gada ziņas)
http://www.guardian.co.uk/world/2006/oct/11/iraq.iraq
0
mary75 11.08.2010. 12.50
Tas, ko izdarīja Wikileaks, publiskodams šos dokumentus, tomēr ir cūcība.
Karš ir karš, nav iespējams karot bez upuriem.
Un pakļaut riskam daudzus Rietumiem lojālu aģentu un vietējo dzīvības, jo pēc tām publikācijām var daudzus atklāt un arī daudziem tur vienkārši esot minēti uzvārdi – tas ir noziegums, lai kāda būtu attieksme pret karu.
4
+6
-7
Atbildēt
+6
-6
Atbildēt
+5
-4
Atbildēt
+6
-5
Atbildēt
@egita_n > mary75 11.08.2010. 14.20
kara laika jāievēro Ženēvas konvencijas. Wikileaks publiskotie dokumenti, iespējams, dod pamatu apsūdzībām kara noziegumos. šie fakti tika slēpti – tā, lūk, ir cūcība no Pentagona puses.
0
mary75 > mary75 11.08.2010. 14.33
Kā zināms, ap 85% mierīgo iedzīvotāju afganistanā iet bojā talibu darbības rezultatā, tikai ap 15% gadījumi vainīgi amerikāņi un NATO.
Tad kāpēc šie cilvēki negrie;žas pie talibiem un neatmasko tos?
Tikai tāpēc, ka uzbrukt un apsūdzēt ASV un Izraelai, kā arī citām demokrātijām, viegli un ne ar ko nedraud, pie kam var izpelnīties lielus aplausus, nevis lodi, kā pretējā gadījumā.
0
egita_n > mary75 11.08.2010. 14.57
acīmredzot, dokumentus par talibu pārkāpumiem amerikāņi neslēpj.
0
egita_n > mary75 11.08.2010. 14.58
Ženēvas konvencijas neparedz procentus, un nekādā gadījumā arī ne tādu loģiku, ka – viņi nošāva 85 civiliedzīvotājus, tagad mums ļauts nošaut 15.
0