Mūsdienu Ostaps Benders? • IR.lv

Mūsdienu Ostaps Benders?

5
Lauris Nagliņš, LETA
Kristīne Jančevska

Jūrmalas vicemēra Dzenīša vārds saistīts ar aizdomīgiem darījumiem

Tiesāšanās ar Krievijas uzņēmēju par šaubīgu 50 miljonu darījumu, radinieku zemes iepārdošana domei, bankas mānīšana ar melīgu vai nepilnīgu informāciju. Cilvēks, par kuru ir stāsts, maijā kļuvis par Jūrmalas domes vicemēru, mudinot uzdot jautājumu – kādi ir patiesie Māra Dzenīša (bezpartejiskais, domē ievēlēts no partijas "Jūrmala – mūsu mājas") mērķi, kļūstot par kūrortpilsētas vadītāja labo roku?

Inovācija ar troksni
Vēl pirms gadiem desmit gados jaunais uzņēmējs neapšaubāmi izpelnījās labā puiša slavu. 1998.gadā viņš Jūrmalu aplaimoja ar pirmajām ūdens atrakcijām Latvijā, piedāvājot izklaides, par kādām līdz tam bijām dzirdējuši tikai no ārzemju braucēju stāstiem. Ja dienā Dzenīša ierīkotais ''Nemo'' akvaparks priecēja jūrmalniekus un atveda uz pilsētu tūkstošiem viesu, naktīs tas pārvērtās par apkārtnes iedzīvotāju lielāko murgu.

Lai arī Jūrmalas dome zemi Vaivaros iznomāja ūdens atrakciju parkam, tomēr jau darbības sākumā atklājās, ka tas ir blakusprodukts ''Nemo'' pamatbiznesam – nakts diskotēku rīkošanai. Darbu ''Nemo'' sāka jūnijā, bet pēc sūdzībām par troksni (diskotēkas notika katru dienu) jau 19.jūlijā dome nepagarināja licenci diskotēku rīkošanai. Te pirmo reizi publiski parādījās Dzenīša talants manipulēt ar cietēja un labdara tēlu – ''Nemo'' saimnieks panāca savu, drīz pēc licences anulēšanas sarīkojot bezmaksas nakts diskotēku – protestu. Kur gan vēl labāks veids, kā savā pusē pārvilināt daudzskaitlīgo jauniešu armiju?!

Tuvējo māju iedzīvotāji, kas gadiem bija pieraduši pie jūras šalkoņas klusumā, turpmāk naktis vadīja pulsējošas dārdoņas caurstrāvotā pusmiegā. Tie, kas bija pieraduši savas vasarnīcas vasarā izīrēt, viens pēc otra saņēma uzteikumus – pilsētas viesi nebija gatavi maksāt par negulētām naktīm. Skandāls par naktsmiera traucēšanu aizgāja pat tiktāl, ka dome kādu brīdi apsvēra iespēju lauzt ar Dzenīti noslēgto nomas līgumu. Beigu beigās viņš domniekiem apsolīja uzcelt skaņu izolējošu sienu – kā gar Vācijas autobāņiem. Siena nav tapusi līdz mūsu dienām, tomēr ar solījumu to uzbūvēt pietika, lai diskotēkas atsāktos ar jaunu sparu, un veselīgas atpūtas aizsegā plaukstošais naktskluba bizness turpināja vairot īpašnieka turību.

Nākamā pietura – stacija "Nemo"
Iestājoties 1999.gada ziemas sezonai, nakts diskotēkas apklust, bet Dzenītis sāka aktīvi gatavoties nākamajam pļaujas laikam. Lai sabiedrību pārliecinātu par ''Nemo'' parka nozīmīgumu, viņš nāca klajā ar drosmīgu priekšlikumu – dzelzceļa staciju ''Vaivari'' pārdēvēt par ''Nemo'', jo, lūk, diskotēkas esot kļuvušas par "neatņemamu Jūrmalas kultūras dzīves sastāvdaļu". Laikraksta "Jūrmalas Ziņas" galvenais redaktors Aldis Bērziņš atceras, ka tieši šis Dzenīša gājiens radījis asociāciju ar Ostapu Benderu (pēdējais darījums ar ''Kāpas'' pārdošanu uzņēmējam Borisam Teterevam tikai pastiprināja šo asociāciju). Ne ''Latvijas dzelzceļš'', ne Jūrmalas dome tomēr nebija gatava mainīt vēsturiskās stacijas nosaukumu viena tingeltangeļa dēļ.

Tā paša gada vasaras sezonu Dzenītis sāka ar paziņojumu, ka skaņu izolējošas sienas ap ''Nemo'' nebūs. Sienas būvēšana maksājot 50 tūkstošus latu, bet uzņēmumam tādas naudas neesot. Uzņēmuma plānos gan ietilpst 800 tūkstošu latu kredīta ņemšana bankā, bet tas būšot iespējams vienīgi tad, ja Jūrmalas dome atļaušot privatizēt zemi ''Nemo'' teritorijā, kas tad arī kalpošot kā nodrošinājums bankai. Pirms atļaut privatizēt, Jūrmalas dome vēlējās redzēt, kādi ir teritorijas attīstības plāni nākamajiem pieciem gadiem, bet Dzenītis nebija gatavs atklāt nākotnes vīzijas un publiski paziņoja, ka viņam nav ''nekā jauna, ko pateikt vai uzrādīt''. Zeme palika pašvaldībai, tomēr sienas necelšanai iegansts bija nodrošināts.

Kā uzveikt sliktās zviedru bankas
Panākt sev vēlamo rezultātu, viltīgi apejot noteikumus, Dzenītim izdevies vairākkārt, un viņš sevi ir parādījis kā lielisku PR tehnikas pārzinātāju. 2009.gada sākumā Māris Dzenītis pēkšņi uzmetās par visu grūtībās nonākušo kredītņēmēju aizstāvi un nodibināja Latvijas kredītņēmēju apvienību, ar bēdu stāstiem zīmējot ''ļauno zviedru banku'' portretu.

Taču, pirms slavēt uzņēmēju par kredītņēmēju interešu aizstāvību, der apskatīties uz notikumiem pirms apvienības dibināšanas. 2009.gada sākumā Dzenītim piederošajam bronzas pusfabrikātu ražotājam ''KMM Metāls'' beidzās kredītlīnijas termiņš ''SEB bankā'', un tā ekonomiskās krīzes starta punktā nenāca klajā ar jaunas kredītlīnijas piedāvājumu, bet pieprasīja atdot aizlienēto, vai arī iesniegt papildu garantijas 0,8 miljonu eiro kredītlīnijai.

Te Dzenītis lieliski demonstrēja, ka prot defektu pārvērst par efektu. Daudzskaitlīgais grūtībās nonākušais kredītņēmēju koris kliedza par ''zviedru bankām'', bet pats Dzenītis sāka plašu PR akciju, vēršoties pie Valsts prezidenta, premjerministra, Latvijas Bankas prezidenta, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas… Lai apturētu dubļu straumes savā virzienā, ''SEB bankā'', kurai likums liedz bilst kaut vārdu par klientu, piekāpās izmanīgajam zellim. Drīz pēc tam Dzenītis zaudēja jebkādu interesi par kredītņēmēju apvienību.

Banku vidē klīst stāsts par to, kā Dzenītis kopā ar saviem biznesa partneriem Kasparu Losu un Māri Niedru no ''SEB bankas'' saņēmuši 7,5 miljonu latu kredītu bronzas pusfabrikātu ražošanas iekārtas iegādei no Vācijas kompānijas ''GMBH Huttenwerke Kaiser''. Tai atņemta licence metāla pārkausēšanai, jo ierīces bija vecas un neatbilda vides, drošības un darba aizsardzības prasībām. Taču cena, ko uzrādīja Dzenītis&Co, pārsniegusi jaunu iekārtu cenu. Kredīts esot ņemts bankas Jūrmalas nodaļā, un atbildīgais darbinieks arī dabūjis savu ''pīrāga'' daļu. Tā kā bankai nav tiesību runāt par klientiem, patiesību varam arī nekad neuzzināt.

Eiropas struktūrfondu pastāvīgais klients
''KMM Metāls'' jau vairākus gadus kā dēle piezīdies arī Eiropas struktūrfondiem. Savulaik Dzenītis medijos tika slavināts kā nenogurstošākais stāvētājs pie Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) durvīm, lai iesniegtu projektus Eiropas struktūrfondu atbalstam. Citi uzņēmēji gan atceras mazliet citu stāstu, ka Dzenītis vienkārši īstajā brīdī aizlīdis citiem rindā stāvētājiem priekšā.

Taču summas, ko viņš piesaistījis ''KMM Metāls'', ir patiesi iespaidīgas. Pēdējais ir šī gada februārī noslēgtais līgums ar LIAA par nepilnu trīs miljonu latu atbalstu jaunu ražošanas iekārtu iegādei. Iepriekšējo četru gadu laikā par Eiropas naudu ''KMM Metāls'' īstenojis trīs mācību projektus darbiniekiem un divus projektus ražošanas procesa un produkta kvalitātes uzlabošanai, kopumā no Eiropas Savienības fondiem piesaistot 7,7 miljonus latu.

Ģimenes cilvēks
Atraktīvu triku netrūkst arī Dzenīša politiskajā darbībā. Tā kā ar iepriekšējo – Jura Hlevicka (LPP) – domes vadību un Jūrmalas pilsētas galveno arhitekti Inesi Aizstrautu (toreiz JL, tagad ZZS) Dzenītim biznesa lietas neizdevās kārtot īpaši sekmīgi, 2005.gadā viņš no partiju finansiālā atbalstītāja (2002.gadā ziedojis Tautas partijai 9999 latus, 2005.gadā ''Latvijas ceļam'' – 6080 latus, partijai ''Jūrmala – mūsu mājas'' – 4500 latu) kļūst par aktīvu politisko darboni un kandidē vēlēšanās no pēdējās saraksta. Deputāta krēslu gan viņam neizdodas ieņemt, toties mēra amatā nonāk saraksta biedrs Raimonds Munkevics.

Drīz pēc tam, ne bez Munkevica aktīvas līdzdalības, seko Dzenīša ģimenei izdevīgs darījums. Jau vairākus gadus Jūrmalas dome aktīvi domāja par bērnudārza būvi Priedainē.Bija atrasta pašvaldības zeme un tika izstrādāts detālplānojums, taču pēkšņi dome no šiem plāniem atteicās un par 800 tūkstošiem latu nopirka zemi citā vietā… no Dzenīša mātes Iras Harlamovas un pusbrāļa Jurija Harlamova. Pirkuma brīdī zemes cena bija visaugstākā, un, visticamāk, tas ir iemesls, kādēļ šogad jūnijā pabeigtais bērnu dārzs ir visdārgākais valstī.

Par ko runāja burbuļvannā
Tieši ar Munkevica nākšanu pie varas Dzenītim beidzot izdevās ''sakārtot'' sapņu projekta ''Kāpa'' lietas. 2004.gadā bija skaidrs, ka ''Nemo'' parkam nopirktās lietotās ūdens atrakcijas savu laiku nokalpojušas, un Dzenītis paziņoja par investora piesaistes plāniem, tomēr darījums nenotika. Tad Dzenītis aplaimoja sabiedrību ar grandioza unikāla projekta plāniem, proti, uzbūvēt Ziemeļeiropā garāko vissezonas slēpošanas trasi. Lai to īstenotu, bija jāpanāk pilsētas attīstības plāna grozījumi, jo toreiz spēkā esošais ''Nemo'' teritorijā ļāva būvēt vien trīsstāvu mājiņas ar 15% apbūves blīvumu. Lai celtu ekskluzīvu viesnīcu, no kuras jumta traukties lejā ar slēpēm, jāsaņem atļauja 85 metrus augstām būvēm un apbūves blīvums jāpalielina līdz 85%. Laikā, kad Jūrmalas vadītāja bija Inese Aizstrauta, šīs ieceres neguva domes atbalstu.

Tolaik Dzenītis devies Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas delegācijā uz Kipru meklēt investorus ''Kāpas'' projektam. Žurnālisti atminas, ka viņš to darījis, dīki vāļājoties pie viesnīcas baseina un iznīcinot ''ultra all inclusive'' alkohola krājumus. Atceļā, uzlabojot veselību ar lidmašīnas bāra saturu, Dzenītis žurnālistiem klāstījis, ka investori no Krievijas un Arābu Emirātiem jau stāvot rindā, vienīgā problēma esot Aizstrauta, kura neļauj mainīt kāpu apbūves noteikumus.

Munkevica iesēšanās mēra krēslā situāciju mainīja. 2008.gada vasarā Jūrmalas dome lielā vienprātībā pieņem izmaiņas apbūves noteikumos. Taču izrādās, ka pirms šī nozīmīgā balsojuma Dzenītis Jūrmalas domniekus izklaidējis kādā SPA viesnīcā un par šo notikumu ieinteresējies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Plašsaziņas līdzekļi nekautrējās likt virsrakstus – ''vai lēmums tapis burbuļvannā''.

Priekšvēlēšanu triki
Iespējams, ka ar šīm aktivitātēm vien ir par maz, lai būtu apmierinātas visas Dzenīša intereses Jūrmalā. Pērn viņš ar milzu jaudu iesaistījās priekšvēlēšanu cīņā un, šķiet, pats vēlējās būt Jūrmalas mērs. Priekšvēlēšanu aģitācijā avīzē, kura vizuāli un pēc nosaukuma atgādina Jūrmalas domes oficiālo laikrakstu, jūrmalnieki tika aicināti izvēlēties starp diviem kūrortpilsētas galvas kandidātiem – Munkevicu un Dzenīti. Tas nekas, ka abi ir no vienas partijas saraksta.

Ar šo Dzenīša jaunrade nebeidzās. Viņš vēlējās ieviest jaunu tradīciju – vēlētāji slēdz līgumu ar mēra amata kandidātiem par solījumu izpildi ievēlēšanas gadījumā. Tad deputāts zināšot savu vēlētāju, attiecības starp vēlētāju un deputātu bez likumdošanas normām noteikšot šis divpusējais līgums, un solījumu nepildīšanas gadījumā vēlētājs varētu atsaukt deputātu. Dzenītis līgumu sagataves bija iemetis jūrmalnieku pasta kastītēs, taču nav zināms, cik daudz jūrmalnieku to parakstījuši.

Ne bez asprātības Dzenītis pamanījās apiet aizliegumu aģitēt vēlēšanu dienā. Ieradies vēlēšanu iecirknī izpildīt pilsoņa pienākumu, viņš turpat atbildēja uz mobilā tālruņa zvanu un skaņi klāstīja, kādēļ par viņu būtu jābalso. Iecirkņa darbinieki aizrādīja, ka vēlēšanu dienā aģitācija ir aizliegta,  bet Dzenītis atbildēja, ka viņš neaģitē – telefona sarunas taču nav aizliegtas!

50 miljonu utopijas kalns
''Jūrmalas namsaimnieka'' vadītājs Egmonts Krūmiņš novērojis, ka Māris Dzenītis nevairās šokēt sabiedrību un radīt ažiotāžu, turklāt viņam piemīt talants absurdas idejas pasniegt tā, ka tās saņem lielu sabiedrības atsaucību. Utopisku ideju bīdītājs – tā Māri Dzenīti raksturo bijusī kūrortpilsētas galva Aizstrauta. Vēl būdama Jūrmalas domes vadītājas amatā, viņa sapratusi, ka ''Kāpas'' projektam nav ekonomiska pamatojuma, tas ir tikai skaists, nereāls sapnis.

Neapšaubāmi drosmīgākais Dzenīša gājiens ir 50 miljonu eiro darījums ar uzņēmēju Borisu Teterevu, un arī šajā epizodē viņš parādās kā lielisks manipulators. Ekonomiskās krīzes zemākajā punktā Māris Dzenītis sabiedrību iepriecina ar paziņojumu, ka projektam ''Kāpa'' piesaistīts stratēģiskais investors. Taču jau nākamajā dienā augsti godājamais investors nāk klajā ar paziņojumu, ka ir apkrāpts, jo darījums viņa vārdā noslēgts uz sen izdotas pilnvaras pamata. Par šo ''investora piesaistes'' darījumu tiesājas joprojām, taču šur tur pavīdējušas aizdomas, ka Dzenītim ir plāns B, proti, ja neizdosies no Tetereva iekasēt kāroto summu, kādu kompensāciju viņš mēģinās izspiest no pašvaldības. Iespējams, laiks rādīs, kāpēc tik lielas pūles veltītas Dzenīša saraksta biedra Munkevica izstumšanai no mēra amata.

Kristīne Jančevska ir Latvijas radio žurnāliste.

Komentāri (5)

indie 04.08.2010. 22.00

Vēl 2 fakti:
Dzenītis izrāda lielu interesi par Bulduru dārzkopības vidusskolu. Ne jau dēļ izglītības.
Un, Dzenītis personīgi piestrādāja pie preses relīzes par Jūrmalas Alternatīvās skolas direktora atstādināšanu… Atkal, ne jau dēļ izglītības.

+3
0
Atbildēt

0

Jānis Blumbergs 04.08.2010. 22.39

tur gar Ķemeru ielu varētu izveidot ‘Jauno Jūrmalu’. Nekā personīga, tik bizness. Senā Zemgaļu osta, ļoti laba vieta

+3
0
Atbildēt

0

archoftriumph 05.08.2010. 15.04

izklausaas ka aazis ticis par daarznieku :)

+2
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu