Politiskā bilance 2006 – 2010

Atmiņas treniņš pirms vēlēšanām palīdz vairot atbildību par balsojumu

Valsts sagrābšana, par ko tik daudzus gadus Latvijā runāts, pēdējo četru gadu laikā ir ieguvusi arvien redzamākas aprises. Tik draudīgs rodas iespaids par 9.Saeimas darbības laikā notikušajiem korupcijas skandāliem, grozījumiem pretkorupcijā būtiskos likumos, augstu amatpersonu ievēlēšanu un citiem notikumiem, kas otrdien vienkopus publicēti „Sabiedrības par atklātību – Delna” pirmsvēlēšanu mājas lapā . Delna šo informāciju apkopojusi, jo uzskatām, ka partiju un to kandidātu iepriekšējā darbība, metodes, principi sniedz priekšstatu par to, ko no partijām var sagaidīt pēc vēlēšanām.

Politikas metodes un oligarhu ietekme
Pēdējo četru gadu laikā ir atklājušies virkne korupcijas skandālu, kas pavēruši priekškaru politikas metodēm un par oligarhiem dēvēto personu patiesajai ietekmei uz politiku Latvijā, lēmumu sarunāšanai, biznesa un politikas ciešajām saitēm. Tā izpaudusies ne vien mēģinājumos grozīt būtiskus likumus, bet arī ieceļot vai atceļot augstas valsts amatpersonas, pieņemot citus lēmumus.

Likumu grozījumi
Ar starpnieku palīdzību rosināti grozījumus likumos, kas ne vien radītu atsevišķām personām labvēlīgu vidi (zemes privatizācijas noteikumu grozījumi iecere), vai palīdzētu vērienīgos korupcijas gadījumos apsūdzētajiem izvairīties no soda (amnestijas likuma grozījumi), bet arī tiešā vai netiešā veidā apgrūtinātu tiesībsargājošo institūciju darbību liela mēroga korupcijas atklāšanā (tā sauktie „antimafijas grozījumi” Kriminālprocesa likumā) vai arī naudas atmazgāšanā (mutatis mutandis).

Šķiet, visuzskatāmākās šauru interešu ietekme uz likumiem parādījās 2007.gadā līdz ar Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) ieceri grozīt drošības iestāžu likumus, kas slepeni, sasteigtā procesā tika virzīti apstiprināšanai, ignorējot Valsts prezidentes un ekspertu, pašu drošības iestāžu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iebildes. Tie pēc būtības nozīmēja premjerministra pilnvaru palielināšanu un paplašināja iespējamo personu loku, kas varētu piekļūt operatīvai informācijai, kas tādējādi varētu ievērojami apgrūtināt ar politiķiem saistītu korupcijas lietu izmeklēšanu. Grozījumi referenduma draudu un starptautisko institūciju pievērstās uzmanības gaisotnē tika atsaukti.

Vismaz divos no minētajiem gadījumiem likumprojektu iesniedzēji ir bijuši deputāti, kuri paši nespēj argumentēti izklāstīt savu iesniegto projektu būtību. Tā ZZS deputāts V.E.Bresis plašāku sabiedrību iepazīstināja ar sarežģītu juridisku terminu mutatis mutandis, savukārt ZZS deputātes B.Rivža un S.Pilāte ar priekšlikumiem zemes privatizācijas noteikumu grozīšanā. Tieši pēdējo no minētajiem piemēriem Valsts prezidents no Saeimas tribīnes nosauca par valsts nozagšanu.

Amatpersonu ievēlēšana
Šai Saeimai amatos bija jāapstiprina virkne augstāko amatpersonu – Valsts prezidents, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Tiesībsargs, KNAB priekšnieks, pieci Satversmes tiesas tiesneši, Valsts kontroliere, ģenerālprokurors. Izņemot I.Sudrabas ievēlēšanu un divu Satversmes tiesnešu (K.Krūmas un U.Ķiņa) apstiprināšanu, vai varat nosaukt kādu no gadījumiem, kas šis process būtu noticis atklātā, caurskatāmā veidā, ar skaidru procedūru, atklātiem partiju viedokļiem un iespēju sabiedrībā laikus apspriest pretendentus amatiem?

Valsts prezidenta ievēlēšana un ģenerālprokurora J.Maizīša neievēlēšana droši vien visspilgtāk demonstrē, cik liela ietekme un kontrole pār lēmējvaru oligarhiem ir šajā valstī. Zoodārza sarunās izvirzītā kompromisa figūra – Valdis Zatlers – pēc ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā uzskatāmi mēģinājis reabilitēties ar aktīvu rīcību tieši kritiskos brīžos. Spilgtākais noteikti ir „ultimāts” Saeimai un valdībai, uzreiz pēc 2009.gada 13.janvāra grautiņiem Vecrīgā, uzstādot stingras prasības politiskajām partijām, kuru neizpildīšana varētu rosināt Saeimas atlaišanu.

Politiķu nespēja uzņemties atbildību
Pretēji sabiedrības arvien pieaugošajai aktivitātei, protestiem, politiķu rīcība līdz šim neliecina par vēlmi kļūt godprātīgākiem un atzīt savas kļūdas. Jūrmalgeitas iztiesāšanas nesenā pieredze no koruptīviem darījumiem nav atturējusi Jūrmalas mēru R.Munkevicu, kuram nupat izvirzīta apsūdzība. Saeimas deputāti turpina apšaubīt savu interešu konfliktu, amatos pieņemot savus radiniekus un par valsts resursiem rīkojot amatpersonu ballītes.

Iezīmējas galvenās „polituzņēmēju” interešu jomas
Pēdējo četru gadu laikā atklātībā nonākuši vairāki vērienīgi korupcijas skandāli, daži no tiem šobrīd vēl tiek izmeklēti. Taču šie gadījumi kopumā iezīmē galvenās jomas, kurās dominē ar politiķiem saistīti uzņēmēji, kur politikai un biznesam ir bijušas apšaubāmas saiknes. Lielie būvniecības projekti par valsts resursiem, liela apjoma valsts pasūtījumi, iepirkumi medicīnā un būvniecībā, lēmumi enerģētikas politikā. Mājas lapā var iepazīties ar lielāko korupcijas skandālu attīstību, iesaistītajām personām.

9.Saeimas leģitimitātes apšaubījums
Jāatgādina, ka vēl ar vien ir liels pamats apšaubīt 9.Saeimas leģitimitāti, ņemot vērā vērienīgos Tautas partijas un LPP/LC priekšvēlēšanu izdevumu pārkāpumus iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Par šiem pārkāpumiem partijas šobrīd tiesā strīdas ar KNAB, bet vēlētāji tiesas spriedumu uzzinās tikai pēc 10.Saeimas vēlēšanām.

Amatpersonu pilnvaras un spēka demonstrēšana
Atsevišķos gadījumos politiķi ir izmantojuši savu amatu spēka demonstrēšanai, pārsniedzot pilnvaras un politiski iejaucoties iestāžu darbībā, piemēram, A.Kalvīša rīcība KNAB priekšnieka atstādināšanā pēc Valsts kontroles revīzijas ziņojuma par riskiem KNAB operatīvo līdzekļu grāmatvedībā, vai arī pašreizējā finanšu ministrija E.Repšes (JL) rīcība, atstādinot no amata VID ģenerāldirektoru Dz.Jakānu un pārņemot savās rokās VID reorganizāciju.

„Kvaukšķi” iziet ielās
9.Saeimas viena no raksturīgām iezīmēm, nepārprotami, ir arī arvien pieaugošā sabiedrības aktivitāte, inertuma pārvarēšana, kas dažubrīd pārvērtās skaļās prasībās valdībai un Saeima. Lai arī divi referendumi, vērienīgi sabiedrības protesti par pret bijušā KNAB priekšnieka A.Loskutova atbrīvošanu, tautas sapulce Doma laukumā, protesti Vecrīgā un Latvijas reģionos nav bijuši ar ievērojamiem rezultātiem, tomēr bez tiem, iespējams, tiktu piedzīvoti vēl spilgtāki tiesiskuma apdraudējuma gadījumi. Ar sabiedrības viedokli negribīgi, bet sāka rēķināties.

Ko darīt?
Starptautiskos pētījumos secināts, ka vēlētāji politiskos notikumus atceras aptuveni trīs mēnešus, bet tie, kuri politikā ir īpaši ieinteresēti, aptuveni pusgadu. Tādēļ nepārsteidz dažās nesen veiktās intervijās atklātais, ka daudzi vēlētāji nemaz neatceras, par ko balsojuši pirms četriem gadiem. Vēlētāju īsā atmiņa ir fakts, kas ir īpaši labvēlīgs tiem politiķiem un partijām, kuri iepriekšējos gadus naski izmantojuši, lai vēlētāju uzticību pārvērstu savtīgā labumā. Latvijas politiskās vides korumpētība pēdējos četros gados ir kļuvusi daudz skaidrāka. Mājas lapa www.kandidatiuzdelnas.lv ir viens liels vingrinājums politiskās atmiņas trenēšanai. Izmantojiet šo un citus, lai pirms vēlēšanām varētu izdarīt informētu izvēli un uzņemties atbildību par to.

Līga Stafecka ir www.kandidatiuzdelnas.lv veidotāja, ''Sabiedrības par atklātību – Delna'' politikas analītiķe.